Godīgie uzņēmēji cieš zaudējumus, ietekme uz budžetu nav aplēsta, bet ieguvēji būs kaimiņvalstu ostas
«Vēl viena tāda uzvara, un mūsu vairs nebūs,» pēc uzvaras divās kaujās pār romiešiem teicis grieķu karavadonis Pirrs, pats ciezdams milzīgus zaudējumus. Vēl pāris Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētas izmaiņas saistībā ar tranzīta kravu nosūtīšanu cauri Latvijai, un nozarei tiks nodarīti neatgriezeniski zaudējumi. Šādi patlaban varētu raksturot uzņēmēju noskaņojumu, nu jau trīs nedēļas uz savas ādas piedzīvojot skrūvju piegriešanu tranzīta procedūras piemērošanā. Pēc komersantu teiktā, kravu apkalpošanas (konteineru izvešanas) ātrums Rīgas brīvostā samazinājies trīs līdz piecas reizes. Tas nozīmē arī mazākus ieņēmumus loģistikas kompānijām un valsts budžetam. Atsevišķi muitas brokeri atsakās izmantot t. s. atzītā nosūtītāja (kas paredz vairākas privilēģijas) statusu, baidoties nokļūdīties un tā rezultātā saņemt VID sodu. Šo situāciju, kuru komersanti apraksta kā
«absurdu kārtību», «murgu», «atgriešanos 90. gadu sākumā papīru laikmetā» un «ņirgāšanos par cilvēkiem», vainago reti novērojama parādība tranzīta biznesā – muita tā kā vairāk piekrīt nozares pārstāvjiem nevis kolēģiem VID.
Tai pašā laikā Muitas pārvaldes darbinieki nav gatavi, aizstāvot uzņēmējiem draudzīgāku muitas procedūru piemērošanu, lekt uz ecēšām un strīdēties ar Finanšu policiju. Viņi bažījas, ka piedzīvos kolēģu likteni, kuri iepriekš tika atstādināti no amata it kā nepamatoti anulētu tranzīta deklarāciju dēļ. Saliekot kopā dažādu VID pārstāvju teikto, kā arī komersantu novēroto, rodas iespaids, ka cīņa ar kontrabandu tiek izmantota kā iegansts dažādu VID struktūru pārstāvju savstarpējo attiecību kārtošanā. Cīņa ar negodīgiem komersantiem, kuri nodara kaitējumu valsts budžetam, ir cēls mērķis. Taču šīs idejas iniciatoriem vajadzētu nodemonstrēt, kāds tā visa rezultātā būs pienesums valsts budžetam. Lai neizrādītos tā, ka negodīgu šmugulētāju pieķeršana un sodīšana naudas izteiksmē ir desmitkārt mazāka, nekā kaitējums godīgiem uzņēmējiem to darbības efektivitātes pazemināšanas dēļ. Neapšaubāmi, ka kaimiņvalstu ostas par šādu iznākumu tikai priecāsies, jo neba Rīga ir vienīgā vieta Baltijas jūras austrumu krastā, kur iespējams pārkraut konteinerus.
Tāpēc laikā, kad pieaug budžeta robs un ir tik grūti atrast līdzekļu avotus nākamajā gadā paredzētajiem izdevumiem, finanšu ministram un valdībai kopumā nenāktu par sliktu tikt skaidrībā par vairākiem jautājumiem.
Proti, vai tiešām varētu būt, ka Eiropas Komisija nebūtu neko teikusi, ja Latvijā tranzīta formēšana 10 gadus būtu notikusi pretēji Eiropas Savienības regulām? Vai ieņēmumi no cīņas ar kontrabandu VID izpildījumā nebūs pielīdzināmi Pirra uzvarai, tās cenai esot neatgriezeniskam kaitējumam tranzīta nozarei laikā, kad krītas kravu apjomi? Un vai cilvēkiem, kuri personiskās ambīcijas un intereses stāda augstāk par valsts un nozaru interesēm, ir vieta VID struktūrās?