Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, šodien, 2015. gada 6. oktobrī, VID un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā.
Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā.
«Starptautiskā mērogā asociācijas biedri visaptverošu līgumu ietvaros sadarbojas gan ar Eiropas Komisiju, gan dažādu valstu Muitas pārvaldēm un citām organizācijām. Viens no efektīviem risinājumiem, kas radīts līgumu ar Eiropas Komisiju iespaidā, ir preču digitālā izsekošanas sistēma, kas ļauj operatīvi noteikt preču ražošanas vietu, transportēšanas maršrutu un iespējamo nopludināšanu nelegālajā tirgū. Šādas sistēmas koncepcija ir iekļauta arī jaunajā ES «Tabakas direktīvā», un nākotnē būs obligāti jāievieš visās dalībvalstīs,» stāsta Juris Stinka, TIRNA valdes priekšsēdētājs. «Šis ir viens no virzieniem, kurā plānota nozares un Valsts ieņēmumu dienesta sadarbība.»
Latvija joprojām ir pirmajā vietā ES kontrabandas cigarešu izplatības ziņā. Kā galveno iemeslu augstajam kontrabandas līmenim minētā pētījuma autori norāda Latvijas atrašanos uz ES ārējās robežas, un cigarešu cenu starpības kraso pieaugumu ES un ārpus tās esošajās valstīs. Piemēram, Latvijā cigarešu paciņa 2014. gadā maksāja vidēji par 2,04 EUR dārgāk, nekā Baltkrievijā, no kuras ievesto kontrabandas cigarešu apjoms diemžēl aug ik gadu.
SKDS septembrī veiktajā aptaujā 21% iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā ir pirkuši kādu no kontrabandas precēm (kontrabandas tabaku ir iegādājušies 14%, kontrabandas degvielu – 9%, bet kontrabandas alkoholu - 7%). 32% iedzīvotāju atzīst, ka viņu paziņu lokā ir cilvēki, kuri to ir darījuši. «Tiktāl aina varētu šķist cerīga, jo ļauj domāt, ka kontrabandas popularitāte kopumā pakāpeniski samazinās. Taču, ja paņemam tikai smēķētājus, tad 37% ir pirkuši kontrabandas tabaku, bet 36% pazīst kādu, kurš ir pircis. Šādā griezumā aina diemžēl ir graujoša, » saka Arnis Kaktiņš, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors.
Jāatzīmē, ka 54% iedzīvotāju domā - Latvijā pamatā ar kontrabandas cigarešu ievešanu un tirdzniecību nodarbojas līdzcilvēki, kuri to dara savas materiālās situācijas uzlabošanai vai vieglas peļņas iespēju vilināti. Visvairāk šādam viedoklim piekrituši tie, kas smēķē un ir pirkuši kontrabandas cigaretes.
Savukārt VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsver: «Mūsu dienesta spēka struktūrvienību pieredze liecina, ka ar cigarešu kontrabandu nopietnos apmēros nodarbojas galvenokārt organizēti noziedzīgie grupējumi. Iesaistoties šajā kampaņā, mūsu mērķis un vēlme ir sekmēt iedzīvotājos izpratni par to, ka, iegādājoties kontrabandas preces, tajā skaitā, cigaretes, mēs tādējādi atbalstām šos organizētos noziedzīgos grupējumus. Taču viņu darbība, izmantojot šādi gūtos ievērojamos finanšu līdzekļus, diemžēl, negatīvi ietekmē mūsu valsts ekonomisko un politisko drošību kopumā. Ne mazāk svarīgi apzināties arī to, ka, iegādājoties jebkādas kontrabandas preces, mēs mazinām nodokļu ieņēmumus mūsu valsts budžetā, tādējādi paši atņemam mūsu valstij finansējumu, kas varētu tikt izmantots tās aizsardzībai, drošībai, labklājībai un citām vitāli svarīgām funkcijām.»
Nedaudz vairāk nekā puse (55%) iedzīvotāju uzskata, ka kontrabandas preču tirdzniecība Latvijā ir nosodāma rīcība, un gandrīz tikpat (52%) iedzīvotāju domā, ka valstij vajadzētu pastiprināt cīņu pret šādu preču tirdzniecību. «Ir valstis, kur atbildību nes kā patērētājs – pieprasījuma radītājs, tā piegādātājs. Bet mūsu sabiedrībā iedzīvotāji par efektīvāko uzskata vēl bargāku kontrabandistu sodīšanu, kamēr stingrākus sodus un lielāku atbildību kontrabandas preču patērētājiem par tās iegādi, tajā skaitā, arī par kontrabandas cigarešu smēķēšanu, iedzīvotāji pagaidām neatbalsta,» tā A. Kaktiņš.
Starptautiskā pieredze liecina, ka labākos rezultātus kontrabandas apkarošanā iespējams sasniegt, efektīvi sadarbojoties likumdevējiem, tiesībsargājošajām iestādēm un nozares pārstāvjiem. Tāpēc jau šī gada septembra beigās vairākas valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas un komersanti trešo gadu pēc kārtas uzsāka kopīgu sociālo kampaņu ar devīzi «Ne jau paciņā notiek noziegumi. Kontrabanda tos izved ielās. Ziņo par kontrabandu». Kampaņas mērķis ir mazināt sabiedrības augsto iecietību pret kontrabandas precēm.
