No 1. jūlija vairāki airBaltic pasažieri ar izbrīnu secinājuši, ka pēc norēķiniem ar kredītkarti par pirkumiem airBaltic lidmašīnā, čekā pēkšņi parādās 2% kredītkartes nodeva, par kuras iekasēšanu iepriekš neviens nav brīdinājis.

Kā Db.lv paskaidroja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, airBaltic par kredītkartes maksām, iepērkoties lidojuma laikā, brīdina pasažierus rakstiski ar atbilstošu informāciju airBalticCafe&Shop ēdienkartēs, no kurām tiek izvēlēti produkti. Pēc airBaltic pasažieru novērtētā, airBaltic ēdienkartē uz otrā vāka tiešām nelielā drukā ir šāds paziņojums, turklāt, piemēram, 5. jūlija reisā no Parīzes uz Rīgu airBaltic stjuartes arī mutiski esot brīdinājušas pasažierus par šādas nodevas iekasēšanu.

Tas, ka daļa aviosabiedrību mēdz iekasēt kredītkartes nodevas, piemēram, par biļešu iegādi internetā, nav nekas neparasts. «Tas, vai šādu nodevu piemērot arī par norēķiniem uz borta ir katras aviokompānijas politikas jautājums. No Rīgas lidojošās aviokompānijās gan šādu praksi par norēķiniem ar kredītkarti uz borta līdz šim nebiju pamanījis. Dažas kompānijas vispār uz borta pieņem tikai norēķinus ar kredītkarti, airBaltic varbūt grib savās lidmašīnās panākt tikai norēķinus ar skaidru naudu,» pieļauj aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Paplašinot pakalpojumu klāstu 13 Eiropas valstīs, sākot no 26. jūnija Visa kartes lietotāji Latvijā var norēķināties izmantojot Apple Pay, informē Visa.

Tiesa, izvēloties šo norēķinu iespēju, redzams, ka pašlaik Apple pay pieejams tikai Monese un Revolut karšu īpašniekiem (skatīt galerijā).

«Revolut» saviem klientiem ir ieviesis «Apple Pay» ne vien Latvijā, bet vēl 27 valstīs, informē Revolut. Salāgot savu «Revolut» karti ar «Apple Pay» funkciju klienti var gan caur «Revolut» sīklietotni, gan caur «Wallet» sīklietotni.

«Mūsu galvenais mērķis – sniegt klientiem lietderīgu rīku, kas palīdzētu pārvaldīt ikvienu viņu personīgo finanšu jomu. Iespēja norēķināties ātri, ērti un droši ir neatdalāma no šī mērķa. Šī funkcija ir būtiska mūsu klientiem visā Eiropā, tādēļ priecājamies, ka šodien to varam piedāvāt jau 28 valstīs. Tas ir svarīgs solis, sniedzot mūsu klientiem iespēju pārvaldīt savas finanses tā, ka viņi paši vēlas», apgalvo Arthur Johanet, «Revolut» maksājumu ar kartēm vadītājs.

Ikea laidusi klajā jaunu kredītkarti, kas piedāvā naudas atmaksu konkrētām preču grupām, taču tai ir viens mīnuss, raksta MarketWatch.

Kredītkarte piedāvās 5% atmaksu visiem pirkumiem Ikea veikalos, kā arī 3% atmaksu ēdināšanas, komunālajiem pakalpojumiem un pārtikas iegādei. Tādējādi karti var salīdzināt ar vairākām citām maksājumu kartēm, kas piedāvā tās lietotājiem atmaksāt līdzīgu naudas summu.

Tiesa gan, Ikea piedāvātajai kartei ir viens mīnuss – Ikea kartē atmaksāto naudu nav iespējams tērēt jebkur – tā jātērē tikai Ikea. Turklāt kredītkartes procentu likme gadā ir salīdzinoši augsta – 21,99%.

Zviedrijas kompānija ir nesenākais zināmākais mazumtirgotājs, kurš ir izlaidis savu kredītkarti, jo uzņēmumi cenšas piesaistīt klientus. Ir zināms, ka patlaban Apple attīsta savu kredītkarti kopā ar banku Goldman Sachs, tāpat savas kartes izveidojušas Uber un Amazon.

Īre ar izpirkuma tiesībām kā nekustamo īpašumu iegādes/pārdošanas veids Latvijā uzplauka krīzes gados. Tagad tās popularitāte ir mazinājusies, tomēr neliels pieprasījums pēc šādiem darījumiem saglabāsies arī nākotnē, biznesa portālam db.lv prognozēja nekustamo īpašumu jomas eksperti.

«Īre ar izpirkumu ir īre ar iespēju nākotnē noteiktā termiņā īpašumu nopirkt. Bieži vien šis darījuma veids tiek jaukts ar pirkumu uz nomaksu. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirkums uz nomaksu ir darījums, kurā īpašumtiesības tiek reģistrētas uzreiz uz jauno īpašnieku, bet kopējā samaksa par īpašumu tiek veikta iepriekš atrunātajā termiņā.

Īres ar izpirkuma tiesībām gadījumā puses slēdz īres līgumu, kurā vienojas par mēneša īres maksu, kas parasti ir augstāka nekā tirgū esošās, un vienojas, ka veiktās īres maksas tiks iekļautas pirkuma cenā. Tāpat tiek fiksēts termiņš, kurā īpašums tiks nopirkts, kā arī pārdošanas cena. Mēdz būt arī priekšapmaksa, kas parasti ir robežās starp 10 – 20% no īpašuma cenas,» skaidroja ARCO REAL ESTATE valdes locekle, pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Piektdien visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā Direktīva par patērētāja tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā.

Kā informē Ekonomikas ministrija, Latvijā šīs normas ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru spēkā stāšanās datums arī ir 13.jūnijs.

Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26. jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās 7 lielākajās Latvijas pilsētās.

Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas.

Ņemot vērā, ka tuvojas svētki, kuru laikā cilvēki dodas uz ārvalstīm, Eiropas Komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iedzīvotājus neaizmirst par savām tiesībām, lai ceļojums neizvērstos par nepatīkamu piedzīvojumu.

Kā liecina līdzšinējās PTAC veiktās aptaujas, mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 40% zina, kādas ir viņu tiesības, izmantojot aviopakalpojumus. Līdzīgu situāciju rāda arī Eiropas Komisijas statistika - lielākā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju nezina par savām tiesībām, izmantojot ne tikai aviotransportu, bet arī autobusus, vilcienus, prāmjus. Tādēļ cilvēki arvien vairāk ir jāinformē par savām – pasažieru – tiesībām.

Aviopakalpojumu jomā PTAC sadarbībā ar Eiropas Patērētāju informēšanas centru jau vairākus gadus organizē vienas dienas kampaņas par aviopasažieru tiesībām, lai atgādinātu par tiesībām, izmantojot aviopakalpojumus, un uzzinātu pasažieru informētības līmeni.

Ņemot vērā mūsdienu darba tirgus konkurences apstākļus, nepietiek ar vienas nozares pārzināšanu. Ieejot starptautiskajos tirgos un biznesa attiecībām kļūstot sarežģītākām par nepieciešamību kļūst izcilība un spēja analizēt starpdisciplināru nozaru specifiku. Tieši tāpēc RSU Eiropas studiju fakultāte piedāvā unikālu un modernu profesionālā maģistra studiju programmu «Bizness un tiesības Eiropas Savienībā», kas apvieno aktuālāko no biznesa un tiesību specifikas.

Profesionālas zināšanas par inovācijām biznesā un ES uzņēmuma tiesībās var nodrošināt veiksmīgu un peļņu nesošu biznesa vadību. Šādas zināšanas nav nepieciešamas tikai lieliem uzņēmējiem, bet tās var palīdzēt arī tiem, kas tikai vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību vai nozares profesionāļiem.

Izpratne par nacionālo un starptautisko tiesisko regulējumu jebkuram uzņēmējam ļauj laicīgi paredzēt un novērsts iespējamos šķēršļus sekmīgai biznesa attīstībai. Tāpēc izpratne par tiesībām nav tikai papildus priekšrocība, bet pat nepieciešamība sekmīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Zināšanas par ES konkurences tiesībām, ES vienoto tirgu un nodokļu tiesībām var palīdzēt apsteigt citus, kas tiesiskā regulējuma džungļos tik labi neorientējas. Starpdisciplināras zināšanas ļauj saredzēt plašākas un daudzveidīgākas izaugsmes iespējams gan uzņēmējiem, gan citiem nozares profesionāļiem.

Ministru kabinets otrdien, 31. oktobrī, skatīs likumprojektu Grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz veikt būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā turpmāk tiesa izskatīs strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Paredzams, ka likuma grozījumi nodrošinās efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību maksātnespējas procesā, konstatējot strīdu par tiesībām, vienlaikus samērojot maksātnespējas procesa ietekmi uz tautsaimniecību ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Plānotie grozījumi ļautu ne vien ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti, bet arī stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visu kreditoru intereses.

Likumprojekts nosaka likumu papildināt ar jaunu nodaļu, tādējādi paredzot strīdiem par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā atsevišķu regulējumu. Plānots, ka turpmāk tiesa lietas izskatīs prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot jaunajā nodaļā paredzētos izņēmumus, kas balstīti uz vienkāršotu, ātru procesu, kas samērots ar tiesībām uz taisnu tiesu.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Valsts policijā saņemta informācija par to, ka Liepājā kāda veikala kasiere, izmantojot klientes aizmirsto kredītkarti, veica ar to divus pirkumus. Sieviete tika aizturēta un Valsts policijā par notikušo ir uzsākts kriminālprocess.

16.jūlijā Liepājā kādā tirdzniecības vietā sieviete veica pirkumus un, aizmirstot terminālī savu bankas karti, devās prom. Nākamā pircēja, kura stāvēja rindā, to pamanīja un kredītkarti nodeva kasierei, kura to novietoja pie kases blakus esošajā skapītī.

Pēc vairākām stundām kliente atgriezusies veikalā pēc aizmirstās kredītkartes, taču kasiere sacījusi, ka neko par to nezina. Kliente, lai noskaidrotu, kur palikusi kredītkarte, devās situāciju izstāstīt apsargam. Apskatot videokameru ierakstus, redzams, ka kasiere pēc kāda laika, kad karte nonākusi pie viņas, ar to veica pirkumus divas reizes, iegādājoties cigaretes un kafiju, kopumā par to samaksājot 6,57 eiro. Preces pēc iegādes tika novietotas darba skapītī. Apsargs, konstatējot pārkāpumu, ziņoja par to Valsts policijai.

Latvijā strādājošās bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā, taču vairākas bankas vēl plāno pārmaiņas šo prasību ieviešanai.

Eiropas Centrālās bankas ieteikumi drošiem pirkumiem internetā un Eiropas Padomes foruma SecuRePay prasības par e-komercijas darījumu apstiprināšanu paredz izmantotās statiskās paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi, proti, galvenais nosacījums ir autentifikācijas metode, kas nepieļauj viena vienīga koda vai paroles izmantošanu. Nordea banka līdz šim klientus, kas veic pirkumus internetā ar kredītkarti, aicinājusi ievadīt kodu kartes lietotāja numuru un ik reizi unikālu kodu no kodu kartes, tādēļ izmaiņas autorizēšanās kārtībā nav plānots ieviest. Domājot par klientu datu drošību, veicot pirkumus internetā, no oktobra Nordea klienti varēs veikt drošus e-pirkumus, izmantojot arī Nordea Maestro norēķinu kartes. Līdzīgi kā gadījumā, kad pirkums tiek veikts ar kredītkarti, lai veiktu pirkumu internetā ar Nordea Maestro norēķinu karti, klients tiks aicināts ievadīt gan Nordea internetbankas lietotāja numuru, gan kodu no bankas kodu kartes vai kodu kalkulatora, tādējādi garantējot vēl lielāku drošību un klientu personīgo datu aizsardzību no trešajām pusēm, aģentūru LETA informēja Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Signe Lonerte.

Mājas un interjera preču ražotāja Jysk interneta veikalam ir izdevies novērst kiberuzbrukuma mēģinājumu visās trijās Baltijas valstīs.

Hakeri kiberuzbrukumam izmantojuši ievainojamību vienā no pasaules vadošajām e-veikalu platformām Magento, uz kā bāzes veidots arī Jysk interneta veikals. Līdzīgi uzbrukumi vērsti arī pret tūkstošiem citu interneta veikalu visā pasaulē, kuri izmanto Magento platformu, informēja uzņēmumā.

Šobrīd kiberuzbrukuma draudi Jysk interneta veikalam pilnībā esot novērsti, uzsākta izmeklēšana un tiek veikta padziļināta sistēmas pārbaude. Pagaidām nav informācijas, vai kāds no klientiem ir cietis šī incidenta dēļ, tomēr piesardzības nolūkos visi potenciāli skartie veikala lietotāji tiks individuāli apzināti un brīdināti par nepieciešamību nomainīt savu kredītkaršu informāciju.

Zviedrijas mēbeļu kompānijas «IKEA» Rīgas veikala pārvaldītājs SIA «Paul Mason Properties» pagājušajā nedēļā reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 7,5 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» klientu portfelis.

«Paul Mason Properties» šī ir pirmā komercķīla, uzņēmumam par labu «SEB bankā» ieķīlājot visu tam piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad maijā noslēgtā overdrafta līguma.

Šogad rudenī Rīgā plānots atvērt «IKEA» veikalu, kura kopējā platība būs 35 000 kvadrātmetru. Veikals platības ziņā aptuveni par trešo daļu pārspēs Viļņas «IKEA», piedāvājot arī plašāku preču sortimentu. Nepieciešamības gadījumā veikala telpas būs iespējams paplašināt par vēl aptuveni 6000 kvadrātmetriem. Nākotnē uzņēmuma plānos ietilpst arī preču saņemšanas punktu izveidošana Latvijas reģionos, kur pircēji varēs saņemt «IKEA» iegādātās preces tuvāk mājām.

Stopiņu novada Dreiliņos, vietā, kur šīs vasaras beigās atklās IKEA veikalu, uzsliets 35 metrus augsts IKEA navigācijas tornis, kas norāda precīzu jaunā veikala atrašanās vietu.

«Ar torni mēs iezīmējam kartē precīzo IKEA veikala atrašanās vietu, kur jau vasaras izskaņā sagaidīsim pirmos pircējus. Tornis būs redzams jau no tālienes, dodot braucējiem laiku sagatavoties pagriezienam uz veikalu. Šāds tornis ir izteiksmīgs komunikācijas līdzeklis un veicina zīmola atpazīstamību jaunā tirgū,» stāsta IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova.

Līdz veikala atvēršanai vēl jāpaveic vairāki svarīgi darbi: jānodod ekspluatācijā veikala ēka, jāpabeidz ekspozīcijas telpu izbūve, kā arī jāpiepilda plaukti ar precēm un jāsagatavo apmeklētājiem restorāns.

Veikala vadītāja arī informēja, ka IKEA pašlaik meklē vairāk nekā 100 speciālistus pārdošanas, klientu apkalpošanas, ēdināšanas, loģistikas un citās jomās, pārsvarā nepilnas slodzes darbam.

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Bieži tiek kultivēts stereotips, ka parastajam cilvēkam nav iespējams pierādīt savu taisnību civilstrīdos ar finanšu iestādēm, tomēr kādreizējā American Express Gold kartes lietotāja ir pierādījusi pretējo.

Viņai izdevies iegūt pozitīvu pirmās instances tiesas spriedumu. Strīda otra puse, kura šīs saistības pārņēma cesijas rezultātā, ir iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka «prasītājs ar pārliecinošiem un pietiekamiem pierādījumiem nav pierādījis faktu, ka atbildētājai būtu nenokārtotas maksājuma saistības pret banku».

Pagātnes nasta

Strīda pirmsākumi ir meklējami 2007. gadā, kad uzņēmēja Līga (datu aizsardzības nolūkā viņas uzvārds tiesas spriedumā ir anonimizēts) piekrita piedāvājumam saņemt American Express kredītkarti. «Visus bankas prasītos procentus un maksājumus veicu tā, kā tika prasīts, kaut arī šķita dīvaini, ka pirmajā gadā šie maksājumi bija mazāki nekā otrajā un trešajā gadā,» viņa atceras. Lielās pieprasītās summas šķitušas aizdomīgas, un viņa vērsusies bankā ar šo jautājumu, tur arī saņēmusi atbildi, cik daudz jāatmaksā par tās izmantošanu. «Samaksāju prasīto summu bez diskusijām, lai arī tā bija neizprotami liela, un vairs par to neinteresējos, jo uzskatīju, ka savas saistības par šī kartes izmantošanu esmu izpildījusi, taču pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka esmu parādā 3800 eiro,» savu nepatīkamo pārsteigumu neslēpj bijusī American Express Gold kartes īpašniece. Banka prasījumu tiesības bija nodevusi parādu piedziņas kompānijai, kura savukārt sākotnēji piedāvāja izlīgumu, bet Līga no šādas iespējas atteicās, un parādu piedziņas uzņēmums vērsās tiesā ar attiecīgu prasību pret viņu par parāda, kā arī kavējuma un līgumisko procentu piedziņu. «Dīvaini, ka izlīguma piedāvājumam neseko faktu pārbaude, bet tiek celta prasība, kura vēlāk tiek uz pusi samazināta,» pārsteigumu neslēpj Līga.

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Vairākus gadus, valsts budžeta konsolidācijas ietvaros Latvijas valdība strādāja, balstoties uz visnotaļ primitīvu loģiku - ja reiz daļa iedzīvotāju nodokļus nemaksā vispār, tad pēc iespējas lielākas likmes jānosaka tiem, kuri vēl maksā.

Izskatās, ka valdība ar šādu politiku ir bijusi diezgan laba skolotāja vietējai mūzikas industrijai, kas mēģina kompensēt savu biznesa neveiksmi, liekot maksāt pilnīgi visai sabiedrībai. Pietiekami daudzus gadus mūzikas industrijai ir bijuši divi galvenie ienākumu avoti - koncerti un ierakstu tirdzniecība.

Nav noslēpums, ka dažu pēdējo gadu laikā ierakstu pārdošanas rādītāji ir krietni vien gājuši uz leju, turklāt ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kopumā. Pamatā tam, protams, ir straujā datortehnoloģiju attīstība, kas patērētājiem ļauj sadabūt interesējošo skaņdarbu internetā, neapgrūtinot sevi ar došanos uz veikalu, piemēram, pēc kārtējā CD. Atšķirība tā, ka vienā daļā valstu cilvēki kaut kā ir iemācījušies iekasēt naudu par dziesmām, kas tiek lejuplādētas, bet otrā, pie kuras pieskaitāma arī Latvija, - ne. Toties mūsu mūzikas industriju pārstāvošās organizācijas - LaIPA un AKKA/LAA - ir izdomājušas veidu, kā kompensēt to naudu, kas vairs neienāk no ierakstu tirdzniecības - jāliek maksāt par mūzikas atskaņošanu teju visās vietās, kur ir vairāk par vienu cilvēku - veikalos, frizētavās, taksometros, maršruta autobusos… Dīvaini, ka vēl nav ķērušies pie lopu fermām - ir taču dzirdēts, ka cūkas labāk attīstoties mūzikas skaņu pavadījumā, un tādējādi sanāk, ka konkrētais lauksaimnieks gūst komerciālu labumu.