Latvija jāsadala divos statistikas reģionos, lai attīstītos «izmirstošā» Latvija aiz Lielrīgas robežām
Tā uzskata DB Uzņēmēju kluba jūnija viesis - kārtējo reizi ievēlētais ilggadējais Ventspils pašvaldības vadītājs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs. Viņš uzsvaru liek uz neatliekamiem pasākumiem reģionālās attīstības stimulēšanai, jo, pēc viņa vārdiem, tīši izraisīts badošanās stāvoklis raksturo Latvijas teritoriju aiz Lielrīgas.
Ap Rīgu izveidojies kompakts reģions, kur iedzīvotāju skaitam atšķirībā no pārējās Latvijas statistikas ir tendence pieaugt. Tā savu izklāstu sāk A. Lembergs, uzreiz pasvītrojot, ka cilvēks no biznesa viedokļa ir darbaspēks jeb resurss, un tā izsīkšana ir problēma. «Uzskatot, ka tā tas ir, apskatīsim IKP uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem. Rīgas reģionā šis rādītājs sešu gadu laikā (no 2008. līdz 2014. gadam) ir izaudzis līdz 107%, tātad par 7% pārsniedz ES vidējo,» datus tabulā rāda A. Lembergs. Viņš piebilst, ka rādītāja pieaugums ir arī Vidzemes reģionā (par 4%), Kurzemes reģionā (par 2%), Zemgales reģionā (par 2%), bet Latgales reģionā tas ir apaļa nulle. Savukārt visas Latvijas kopējais vidējais rādītājs – IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem sešos gados no 59% pacēlies līdz 64% jeb pieaudzis par 5%. Nenoliedzami, it visur galvaspilsēta aug straujāk nekā pārējā valsts teritorija, un Latvija nav izņēmums, taču problēma slēpjas citur. Proti, kopš iestāšanās ES Latvija ir definēta kā viens liels reģions, no kā teorētiski izriet, ka Latgale ir tikpat attīstīta cik Rīga. Līdz ar to atbalsta intensitāte uzņēmējdarbībai pienākas visiem vienāda.
Visu rakstu «Latvijai ārpus Rīgas ir anoreksija» lasiet 19. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.