Oktobrī gaidāmais dabasgāzes tarifu kāpums var mazināt uzņēmumu konkurētspēju un pat novest tos līdz bankrotam.
Tā intervijā Db atzīst a/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Viņš arī uzskata, ka jaunās gāzes elektrostacijas būvniecība no ekonomiskā aspekta ir apšaubāma.
Līdz ar gāzes tarifu kāpumu, pieaugs arī siltuma un elektroenerģijas tarifi. Turklāt siltuma un gāzes cenas augs, visticamāk, vienlaicīgi. Vai jūs nebaida iespēja, ka šādos apstākļos daudzi patērētāji vairs nespēs apmaksāt dabasgāzes rēķinus?
Tātad sanāk, ka iecerētā jaunā gāzes elektrostacijas projekta realizācija nav ekonomiski izdevīga?
Pie pašreizējām gāzes cenām tas ir apšaubāms - mēs to ļoti labi saprotam.
Kādā situācijā redzat Latvijas ražotājus attiecībā uz iespējām segt jaunās gaidāmās gāzes izmaksas?
Visnepatīkamāk ir tiem ražotājiem, kas gāzi izmanto tehnoloģiskām vajadzībām. Lielākais patērētājs tehnoloģiskām vajadzībām ir Liepājas metalurgs. Ar šādām gāzes cenām minētā uzņēmuma produkcija? Te runa ir par konkurētspēju - būs vai nebūs Liepājas metalurgs konkurētspējīgs, ņemot vērā tā darba ražīgumu. Ceru, ka šis uzņēmums tirgū spēs konkurēt, bet tik liela peļņas daļa, kas šim uzņēmumam bija iepriekšējos gados, gan vairs nebūs - tā samazināsies, jo pieaugs pašizmaksa. Jāmin arī tāds uzņēmums kā Līvānu stikls - jau esošo gāzes tarifu apstākļos tas bankrotēja. Tā produkcijas pašizmaksu 60 % apmērā veidoja gāze. Nepatīkamākā situācija ir ar Latvijā strādājošajām dārzniecībām, kas izmanto gāzi - produkcijas pašizmaksa tām ļoti pieaugs. Jautājums ir - vai tas, ko viņi ražo - gurķi, tomāti, puķes u.c. - spēs konkurēt ar produkciju, kas šeit ienāks no Polijas, Dānijas, Holandes un citām valstīm, kur lauksaimniecība tiek subsidēta.
Pieļaujat uzņēmumu bankrotus?
Jā! Jāņem jau arī vērā tas, ka mūsu dārzkopības kompleksi nav tik moderni kā daudzviet citur Eiropā.
Jūs esat paudis neapmierinātību ar regulatora apstiprinātajiem gāzes tarifiem. Cik lielam, jūsuprāt, vajadzētu būt šim tarifu kāpumam?
Pirmajā tarifu projektā prasījām, lai mazajiem patērētājiem un iedzīvotājiem tarifu pieaugums būtu 70 līdz 80 %. Te ir jāpaskatās uz mūsu sistēmu kopumā - tā ir būvēta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, turklāt ar tā laika tehnoloģijām, gāzes vadiem izmantojot bitumena izolāciju. Savukārt Inčukalna pazemes krātuvei šogad jau aprit 40 gadi, kas ir nopietns vecums. Es saprotu, ka katrs iedzīvotājs redz tikai savu gāzes plīti, pāris metru garo pievadu un stāvvadu - viņam šķiet, ka tur nekas nemainās, ka tur viss ir mūžīgs. Taču patiesībā, lai mēs viņa plīti nodrošinātu tikai ar 6 m3 gāzes, tās ceļš ir tāls un sarežģīts. Jāņem vērā, ka kaut nedaudz noplūdusi gāze ir sprādzienbīstama. Mums ir jānodrošina, lai gāze tiktu piegādāta, lai sistēma būtu droša un stabila, lai nebūtu nekādu avāriju. Maģistrālei gāzes vadi ir jāremontē, un izmaksas šajā jomā ir ļoti augstas. Lai to visu darītu, LG ir vajadzīgi līdzekļi, peļņa. Pēdējo 8 gadu laikā mēs sistēmas modernizācijā un jaunu gāzesvadu būvniecībā esam investējuši ap 180 miljonus latu. Ja mēs neveiksim tos darbus, kas ir paredzēti, atbilstoši tehniskajām normām, var pienākt mirklis, kad Daugavpilij, Liepājai vai Rīgai ziemas laikā pēkšņi vairs nav gāzes. Pieņemot situāciju, ka notiek avārija, izplūst gāze, jāveic remontdarbi un kādai no šāda mēroga pilsētām gāzes nav? Zaudējumi būtu mērāmi vairākos desmitos miljonu latu. Iesniedzot pirmo tarifu projektu, to darījām, paredzot tādu cenu, kādai vajadzētu būt, lai mums būtu nodrošināta peļņa vismaz 10 līdz 12 % apmērā no neto apgrozījuma. Jā, pērn mūsu peļņa bija 32 miljoni latu, bet tā bija saistīta ar pavisam citiem faktoriem.
Kādiem?
Mēs vienkārši iepirkām gāzi lētāk no Krievijas - Gazprom tam piekrita, un mēs iepirkām gāzi par iepriekšējā gada cenu. Es lēti nopirku produktu, kuru pārdevu par regulatora noteikto cenu. Šāds solis radīja peļņu.
Regulators cita starpā ir arī noteicis, ka LG drīkstēs gāzi pārdot patērētājiem atbilstoši tai cenai, par kādu tā iegādāta, nevis tai, kāda ir tirgū pārdošanas brīdī. Tas nozīmē, ka turpmāk jūs šādu soli spert vairs nedrīkstēsiet...
Nē! Turklāt tie ir bijuši vien atsevišķi gadījumi. Taču tajā, kas notika pērn šajā jomā, ir jāsaprot arī kompānija - nu kāpēc man būtu jāpārdod lētāk, ja es varu nopelnīt, pārdodot par tādu cenu, kāda man būs izdevīga?!
Vai tas viss nozīmē, ka nākamā gada sākumā startēsiet ar jaunu tarifu projektu?
Nē! Atbilstoši tarifu metodikai, mums ir noteiktas ekspluatācijas izmaksas gāzes transportam, tās uzglabāšanai, sadalei, kā arī tirdzniecības tarifs. Gala cena ir atkarīga no tā, par cik mēs iepērkam gāzi: mūsu izmaksu daļa tajā ir ļoti neliela - apmēram 15 līdz 17 %. Šos noteiktos tarifus regulators mums nemainīs vēl divus gadus.
Tātad piepildīsies regulatora vadītājas V. Andrējevas paustā vēlme jaunus gāzes tarifu projektus neredzēt turpmākos divus gadus…
Jā! Tikai te daži elementi tomēr ir jāizprot. Mūsu ekspluatācijas izmaksas ir saistītas ar autotransportu, dažādiem mehānismiem, ārējiem pakalpojumiem utt. Tā visa izmaksas būs augstākas, elektroenerģija būs dārgāka, siltums maksās vairāk, izdevumi par dažādiem materiāliem būs lielāki? Visas iekārtas, ko mēs iepērkam, lai cik tas jocīgi nebūtu, sadārdzinās ar katru gadu. Arī mūs iespaido inflācija. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā arī mums ir ārkārtīgi jākontrolē savas izmaksas, jāiet uz taupības režīmu. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam ierobežot dažādus ar drošību saistītos darbus. Ja mēs nevarēsim izpildīt kādus ar ekspluatācijas drošību saistītos darbus, protams, ņemsim kredītus. Līdz šim kredītus neesam ņēmuši, bet tāda situācija var rasties, ja uzņēmumam pietrūks līdzekļu.
Šāda scenārija realizācijas gadījumā kredītprocenti tiks iekļauti nākamajā tarifu palielinājumā?
Dabīgi, ka kredītprocenti ir nepatīkami - tie šobrīd ir ļoti augsti. Es nevaru prognozēt, kāda ekonomika būs nākamā gada beigās vai pēc diviem gadiem. Ceru, ka nebūs jāvēršas regulatorā, un divus gadus mēs varēsim iztikt ar noteiktajiem tarifiem, ar kuriem gan es neesmu apmierināts. Tarifi, kurus regulators ir noteicis, atspoguļo šodienas ekonomisko stāvokli, bet ne to, kas būs pēc gada vai diviem, kad viss būs dārgāks.
Cik liela ir LG plānotā šā gada peļņa, cik — rentabilitāte?
Uz šo jautājumu es precīzi varēšu atbildēt tikai gada beigās - šobrīd tas ir neiespējami. Pašlaik mums ir zaudējumi. Uz 1. augustu LG ir zaudējumi 16 miljonu latu apmērā - tik lielā mērā esošie tarifi nesedz mūsu izmaksas par gāzi.
Pastāv iespēja, ka šo gadu LG beigs ar zaudējumiem?
Nē! Minētais daļēji tika ņemts vērā, nosakot jaunos tarifus. Taču šobrīd man runāt par peļņu un varbūt pat nosaukt tās lielumu būtu nepareizi.
Premjers Ivars Godmanis nesen pauda bažas par to, cik adekvāta ir tā samaksa, ko valsts saņem par gāzes infrastruktūras izmantošanu. Kāda tad ir šā jautājuma būtība?
Ja mums būs jāmaksā par Inčukalna izmantošanu valstij noteikta naudas summa, attiecīgās izmaksas noteikti tiks iekļautas tarifos, un par to atkal maksās visi Latvijas patērētāji. Tādējādi pašreizējā situācija ir labs kompromisa lēmums - mēs izmantojam Inčukalna pazemes gāzes krātuvi bez maksas.
Kāpēc, ņemot vērā visai saspīlēto ekonomisko situāciju, LG šobrīd ir nolēmusi celt jaunu administratīvo ēku?
Mēs šo ēku sākām būvēt jau tad, kad situācija nebija tāda kā šobrīd. Pašreizējā brīdī LG administrācija ir sadalīta divās daļās: A. Briāna ielā sēž finansisti, ekonomisti, bet viss inženiertehniskais personāls atrodas Vagonu ielā. Tas ir ārkārtīgi neoperatīvs darbs. Laika gaitā akcionāri piekrita, ka efektīvāks darbs ir tad, ja visa administrācija sēž vienā mājā. Šogad šī jaunā ēka tiks pabeigta - tas palielinās darba efektivitāti, atkritīs nevajadzīgās transporta izmaksas, kādas mums ir tagad.