Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdienas vakarā darba vakariņās Briselē vienojās līdz svētdienai izlemt, vai ir vērts turpināt pēcbreksita sarunas, paziņoja premjera birojs Londonas Dauningstrītā.

Abiem līderiem ilgo darba vakariņu laikā "bija vaļsirdīga diskusija par nozīmīgiem šķēršļiem, kas palikuši sarunās," sacīja ziņu avots.

"Starp abām pusēm ir palikušas ļoti lielas plaisas, un vēl nav skaidrs, vai tās var pārvarēt."

Džonsons un Leiena vienojās par abu sarunu komandu tālākām apspriedēm "dažu nākamo dienu gaitā", teica ziņu avots.

"Premjers negrib atstāt neizmēģinātu nevienu ceļu uz iespējamu vienošanos. Premjers un fon der Leiena vienojās, ka līdz svētdienai ir jāpieņem stingrs lēmums par šo sarunu nākotni," sacīja ziņu avots.

Sarunās joprojām pastāv vērā ņemamas domstarpības jautājumos par zvejniecību, godīgu konkurenci un vienošanās izpildes pārvaldību.

Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas centrā sestdienas vakarā notika terorakts, kurā nogalināti septiņi upuri, un policija nošāvusi visus trīs uzbrucējus, svētdien paziņoja Londonas policija.

Uzbrukuma sākumā uz Londonas tilta mikroautobuss sabrauca gājējus. Pēc tam no mikroautobusa izlēca trīs vīrieši, kas iebruka tirgū Borough Market šī tilta dienvidu galā un tur sadūra cilvēkus.

Londonas policija uzskata, ka ir nošāvusi visus uzbrucējus, kas bija uzvilkuši spridzekļu vestu imitācijas. Bruņoti policisti nošāva trīs aizdomās turētos astoņu minūšu laikā pēc pirmā zvana ārkārtas situāciju dienestiem.

Londonas Ātrās palīdzības dienests pavēstīja, ka uzbrukumos uz Londonas tilta un tirgū ievainoti vairāk nekā 30 cilvēku, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība Londonas slimnīcās.

«Mēs arī esam snieguši palīdzību vairākiem cilvēkiem notikuma vietā, kas guvuši mazāk nopietnus ievainojumus,» sacīja dienesta direktora palīgs Pīters Rodss.

Lielākā daļa no mūsu tautiešiem, kas apmetas uz dzīvi Lielbritānijā, brauc uz turieni strādāt, tāpēc viņi ne tikai nerada slogu britu sistēmai, bet, maksājot nodokļus, sekmē valsts ekonomisko attīstību, norāda Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska.

Vēstniece vēl pirms Briselē notikušās Eiropadomes sēdes, kurā tika spriests arī par Lielbritānijas piedāvātajām Eiropas Savienības (ES) reformām, atzina, ka dažas no tām Polijai ir pieņemamas, tostarp par lielākas lomas piešķiršanu nacionālajiem parlamentiem.

Viņa skaidroja, ka nacionālajiem parlamentiem jābūt iesaistītiem lēmumu pieņemšanā, taču esot jāatzīst, ka to loma laika gaitā jau ir palielinājusies. «Mēs, tāpat kā citas valstis, tai skaitā Latvija, patiesi vēlamies, lai Lielbritānija paliktu ES sastāvā, jo Londona ir mūsu draugs un sabiedrotais,» viņa sacīja, atgādinot, ka tā nav eirozonas valsts, kas Polijai ir nozīmīgi.

Pirmstermiņa vēlēšanu satriecošais iznākums Lielbritānijā, kas bija apgriezti proporcionāls premjeres Terēzas Mejas aukstasinīgajām reālpolitiskajām kalkulācijām, uz izbrīnu paņēma arī mani. Jādomā, ka vēlēšanu nakts rezultātu ienākšana Dauningstrītā izraisīja pamatīgāku viļņošanos nekā uz brīdi uzrautās uzacis kādā Ziepniekkalna savrupnamā, tomēr šeit nu mēs esam – līdzšinējās politkalkulāciju metodes nedarbojas, bet kaut kā taču par to politiku jādomā ir.

Gan jau profesionāli politologi to formulēs precīzāk, bet man pašlaik Eiropas elektorātā notiekošais atgādina ēšanas paradumu maiņu. Gan Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas ārkārtas vēlēšanās, kas ir šo pārdomu katalizators, gan Francijas prezidenta vēlēšanās pirms tam un Francijas parlamenta apakšpalātas vēlēšanās pēc tam ir acīm redzama pārbīde elektorāta politiskajās izvēlēs no, teiksim tā, kompleksajām pusdienām uz brīvu – absolūti brīvu! – ēdienkarti.

Nezinu, kurš un kur tieši ir ieviesis, manuprāt, neveiksmīgo apzīmējumu «biznesa pusdienas», bet vismaz politiskās ēdienkartes sakarā biznesa pusdienu jeb faktiski komplekso pusdienu laiks ir aizgājis. Vietā ir nācis radikāls izvēlīgums. Es nesaku, ka turpmāk mums sava politiskā sadzīvošana un partiju labējais vai kreisais dalījums ir radikāli jāpārstrukturē, bet jārēķinās ar šo tendenci ir. Proti, ir kļuvis pieņemami no apjomīgas kūkas paņemt tikai garnējumu vai – tikai svecītes. Un tad vēl sacelt jezgu, kāpēc nav daudz vairāk svecīšu. Šai jaunajā situācijā argumentēt par to, ka vispār jau runa ir par kūku, nevis par svecītēm, acīmredzot ir bezjēdzīgi.

Lielbritānijas premjerministre Liza Trasa ceturtdien paziņojusi par savu demisiju.

Trasa pavēstījusi, ka informējusi karali Čārlzu III par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amatu.

"Ņemot vērā situāciju, atzīstu (..), ka nevaru pildīt mandātu, ar kuru Konservatīvā partija mani ievēlēja," paziņoja Trasa, stāvēdama pie valdības vadītāja rezidences Dauningstrītā 10.

Liza Trasa kļuvusi par jauno Lielbritānijas premjerministri 

Cīņā par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera amatu pirmdien uzvarējusi līdzšinējā...

Premjerministre piebilda, ka viņas pēcteča vēlēšanas tiks sarīkotas jau nākamnedēļ, bet līdz nākamā toriju līdera izraudzīšanai viņa turpinās pildīt valdības vadītāja pienākumus.

Pēc tam, kad Trasa bija spiesta atteikties no lielākās daļas savas ekonomiskās programmas, kas pēc tās nodošanas atklātībā 23.septembrī noveda pie mārciņas un valdības obligāciju kursa strauja krituma, konservatīvo pārstāvji parlamentā arvien skaļāk pieprasīja viņas demisiju.

Trasa mēģināja stabilizēt savu administrāciju, finanšu ministra amatā ieceļot bijušo veselības ministru Džeremiju Hantu, taču trešdien no amata atkāpās iekšlietu ministre Sjuela Breivermena, sagraujot visus premjeres pūliņus.

Toriji kā viņas ticamākos pēcteči min Trasas galveno sāncensi iepriekšējās partijas līdera vēlēšanās bijušo finanšu ministru Riši Sunaku vai kādreizējo tirdzniecības politikas ministri Peniju Mordontu, kurs iepriekšējās vēlēšanās palika trešā.

Trasa amatā stājās tikai pirms sešām nedēļām, un tādējādi viņa kļuvusi par valdības vadītāju, kas amatā pabijusi visīsāko laiku visā Lielbritānijas vēsturē. Iepriekšējais rekords piederēja Džordžam Kanningam, kurš premjera krēslā aizvadīja 119 dienas līdz savai nāvei 1827.gada 8.augustā.

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta Brexit vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās Brexit novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā jālūdz ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei.

Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsaukusi šodien paredzēto balsojumu par Brexit vienošanās ratifikāciju.

Džonsons pēc balsojuma paziņoja, ka turēsies pie līdzšinējā izstāšanās termiņa - 31.oktobra - un nelūgs ES pagarināt termiņu un ka valdība nākamnedēļ iesniegs Brexit īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

Londonas Augstā tiesa ceturtdien nolēmusi, ka parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par izstāšanās sākšanu no Eiropas Savienības (ES).

«Tiesa neatbalsta valdības izvirzīto argumentu,» teikts tiesnešu lēmumā. Kā norādīts spriedumā, premjerministrei Terēzai Mejai nav tiesību izmantot savu izpildvaru Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanai.

Šis spriedums varētu aizkavēt Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Dauningstrīta paziņojusi, ka valdība pārsūdzēs tiesas lēmumu. «Mēs pārsūdzēsim lēmumu,» teikts Mejas biroja paziņojumā. «Valsts nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības referendumā, kuru apstiprināja parlamenta likums.»

Starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiems Fokss paziņoja, ka valdība ir vīlusies par spriedumu, piebilstot, ka «valdība ir apņēmības pilna cienīt referenduma rezultātus».

Bijušās Lielbritānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres mantu izsoles kopējie ieņēmumi sasnieguši 3,3 miljonus sterliņu mārciņu (4,5 miljonus eiro), otrdien paziņoja izsoļu nams Christie's.

Par visaugstāko cenu - 266 500 mārciņām (367 484 eiro) - tika izsolīta bijušā ASV prezidenta Ronalda Reigana dāvinātā baltgalvas ērgļa figūra. Pirms izsoles tās cena tika prognozēta ne augstāka par 8000 mārciņu (11 030 eiro).

Otrs dārgākais priekšmets bija Tečeres sarkanā pārnēsājamā dokumentu kaste, kas tika pārdota par 242 500 mārciņām (334 390 eiro). Tā bija starp atpazīstamākajiem priekšmetiem, kas tika piedāvāti izsolē.

Kopumā vairāksolītājiem tika piedāvātas apmēram 200 dzelzs lēdijas Tečeres mantas.

Izsolē tika pārdota Tečeres parakstīta lapa ar Asīzes Franciskam piedēvētu lūgšanu, ko viņa citēja 1979.gadā, kad pirmoreiz ieradās Dauningstrītā. Tā tika izsolīta par 37 500 mārciņām (51 700 eiro), kaut arī pirms izsoles tās vērtība tika lēsta no 600 līdz 900 mārciņām (827 līdz 1240 eiro).

Lielbritānija pirmdien paziņojusi, ka nekavējoties pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī pārtraukts bloka pilsoņu brīvo ieceļošanu.

«Pārvietošanās brīvība tās pašreizējā formā beigsies 31.oktobrī, kad Apvienotā Karaliste pametīs ES,» norādīja Dauningstrītas pārstāve.

Viņa piebilda, ka valdība plāno padarīt stingrākus ierobežojumus sodītu personu ieceļošanai.

«Citas izmaiņas jaunajā imigrācijas sistēmā, kas stāsies spēkā 31.oktobrī, šobrīd tiek izstrādātas,» pavēstīja valdības pārstāve.

Aptuveni 3,6 miljoniem ES pilsoņu, kas šobrīd dzīvo Lielbritānijā, jau pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona priekšteces Terēzas Mejas laikā tika ieteikts pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, taču to līdz šim izdarījis tikai aptuveni miljons cilvēku.

Mejas valdība janvārī paziņoja, ka apturēs brīvo ES pilsoņu ieceļošanu tiklīdz tas būs iespējams, taču pārejas periodā saglabās līdzšinējo kārtību.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojis par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Taču 58 gadus vecais Džonsons turpinās pildīt premjera pienākumus, līdz tiks ievēlēts jaunais toriju līderis.

"Tāda nepārprotami ir parlamentārās Konservatīvās partijas griba, lai šai partijai būtu jauns līderis un līdz ar to arī jauns premjerministrs," pie Dauningstrītas rezidences paziņoja Džonsons.

Džonsona demisiju izraisīja viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, tādējādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem, arī par ballītēm Dauningstrītā, kas pārkāpa Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus.

Jaunā Konservatīvās partijas līdera vēlēšanu grafiks tiks paziņots nākamnedēļ. Džonsons premjerministra amatā atradās trīs gadus, kurus visspilgtāk raksturoja breksits un Covid-19 pandēmija.

Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

«Šodien, ar vairākuma astoņām balsīm pret trim, Augstākā tiesa nolemj, ka valdība nevar iedarbināt [Lisabonas līguma] 50.pantu bez parlamenta lēmuma, kas uz to pilnvarotu,» paziņoja tiesas priekšsēdētājs lords Deivids Noiburgers.

Tajā pašā laikā tiesa nolēma, ka valdībai par izstāšanās procesa uzsākšanu nav jākonsultējas ar Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju un ka to reģionālajiem parlamentiem šajā jautājumā nav teikšanas. Tādējādi tiesa aizvākusi vienu no iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt tā dēvētā Breksita īstenošanu.

Lielbritānijas valdības augstākais tieslietu padomnieks Džeremijs Raits jau paziņojis, ka valdība esot vīlusies, taču ievēros tiesas spriedumu.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir «atvērta idejai» atsākt sarunas par vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) 29.martā, paziņojusi Dauningstrīta.

Taču Meja nav ES pacēlusi jautājumu par iespēju pagarināt divu gadu ilgo sarunu periodu, kam 29.martā jānoslēdzas ar Apvienotās Karalistes aiziešanu no bloka.

Tikmēr ES līderi ir noraidījuši iespēju veikt pēdējā mirkļi izmaiņas «Breksita» līgumā, kuru britu parlaments otrdienas vakarā noraidīja. Bet ES līderi pieļauj, ka būtu iespējams sniegt paskaidrojumus atsevišķos dokumentos vai papildu garantijas paziņojumā par nākotnes attiecībām, kas pavada «Breksita» līgumu.

Kā ziņots, Mejas valdība trešdienas vakarā izturēja neuzticības balsojumu parlamentā. Premjere pēc balsojuma paziņoja, ka nekavējoties sāks sarunas ar partiju līderiem, lai rastu izeju no strupceļa.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piedāvājusi Eiropas Savienībai (ES) maksāt vismaz 20 miljardus eiro lielu «izstāšanās rēķinu», atsaucoties uz amatpersonām ziņo laikraksts Financial Times (FT).

Mejas padomnieks ES jautājumos Olivers Robinss par šo piedāvājumu informējis vairāku bloka dalībvalstu valdības, vēlu otrdienas vakarā savā tīmekļa vietnē pavēstīja laikraksts, atsaucoties uz vārdā neminētām amatpersonām.

Oficiāli par to Meja gatavojas paziņot piektdien, kad viņa uzstāsies ar ilgi gaidīto Breksitam veltīto runu Florencē, raksta FT.

Jautājums par summu, ko Lielbritānijai nāksies samaksāt, izstājoties no ES, lai segtu savas esošās saistības pret bloku, kļuvis par vienu no svarīgākajiem klupšanas akmeņiem Breksita sarunās.

Lai gan Brisele nav publiski paziņojusi summu, kādu Londonai, pēc tās domām, nāktos maksāt, vairākas augstākās ES amatpersonas izteikušās, ka saskaņā ar sākotnējām aplēsēm tā varētu sasniegt 60 līdz 100 miljardus eiro.

Nevienlīdzības mazināšanas politika Lielbritānijā nonākusi pie Hamleta jautājuma; atbildi gan dot var tikai Rainis

Savulaik britu leiboristu valdības izlolotā labklājības politika, lai ilgstošos bezdarbniekus iesaistītu darba tirgū un mazinātu nabadzību strādājošo vidū, saskaroties ar globalizāciju un ES standartizēto pieeju labklājības politikai, ir nonākusi «būt vai nebūt» situācijā. Dauningstrītā atbildi redz konservatīvo valdības priekšlikumā reformēt pašreizējo ES sistēmu labklājības jomā. Pat ja tas neizdotos, ir skaidrs, ka uz britu labklājības politiku jau sāk attiekties Raiņa teiktais, ka pastāvēs, kas pārmainīsies.

Retorikai der jebkas

Gadījumā, ja neizdotos pārējo ES pārliecināt par labklājības politikas kompetenču atstāšanu pašu britu ziņā, Lielbritānijas valdībai ir arī plāns B, jo pašreizējā politika nav ilgtspējīga un pārmaiņām ir jābūt neizbēgami. Tas gan kopējam Eiropas projektam radītu ļoti negatīvu publicitāti Lielbritānijā, DB saka Londonas liberālās domnīcas politikas analītiķis Pāvels Svidlickis (skat. interviju blakus). Valdība par panākamajām reformām un labklājības kompetenču pilnīgu repatriāciju uz Londonu argumentē pie katras izdevības un pēc principa, ka «Kartāga ir jānodedzina», retoriski pamanās par savu dienaskārtību atgādināt jebkura jautājuma apspriešanā. DB jau rakstīja, ka finanšu ministrs Džordžs Osborns reformu priekšlikuma popularizēšanas tūrē Skandināvijā ar aicinājumu savest kārtībā pašmāju politiku nekavējās izmantot Ķīnas akciju tirgus kritumu. Tagad ārlietu ministrs Filips Hamonds saka, ka Tuvo Austrumu un Ziemeļ- āfrikas imigrantu bēgļu krīze veicinās britu reformas prasībām pretestīgās Austrumeiropas sapratni par migrācijas radīto problēmu nopietnību.

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.

Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%.

Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai.

Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni ceturtdien Londonā norādījis, ka Lielbritānija tiktu atplestām rokām uzņemta atpakaļ Eiropas Savienībā (ES), ja briti pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās 8.jūnijā mainītu savas domas par Breksitu.

Apstrīdot premjerministres Terēzas Mejas sacīto, ka atpakaļ griezties vairs nav iespējams, Tajāni pēc tikšanās ar premjeri Dauningstrītā uzsvēra, ka pārējās ES valstis var viegli anulēt Mejas pagājušajā mēnesī sperto soli, ar kuru tika oficiāli uzsākts izstāšanās process, ja pēc pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām notiks būtiskas izmaiņas valdībā.

Tajāni norādīja, ka tādā gadījumā šis jautājums pat nebūtu jāskata tiesā.

Ja Lielbritānija pēc vēlēšanām vēlēsies atsaukt [Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu], procedūra būs ļoti vienkārša, sacīja Tajāni.

Ja Lielbritānija vēlētos palikt, visi būtu par. Es būtu ļoti priecīgs, viņš piebilda.

Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pašizolējies pēc kontaktēšanās ar personu, kurai vēlāk bijis pozitīvs koronvīrusa testa rezultāts.

"Premjerministrs ievēros noteikumus un pašizolējas," paziņoja Dauningstrītas preses pārstāvis.

Martā 56 gadus vecais Džonsons kļuva par vienu no pirmajiem pasaules līderiem, kas inficējušies ar koronavīrusu, un aprīlī Covid-19 simptomu dēļ tika ievietots intensīvās aprūpes nodaļā.

Džonsos šobrīd neuzrāda simptomus un pašlaik paliek Dauningstrītā, pavēstīja valdības preses pārstāvis.

"Viņš veiks darbu no Dauningstrītas, tostarp vadot valdības atbildi uz koronavīrusa pandēmiju," sacīja pārstāvis.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien iesniegs Eiropas Savienībai (ES) «galīgos» priekšlikumus jaunas breksita vienošanās noslēgšanai, otrdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas amatpersonas.

Ja ES nepieņems šos priekšlikumus, Lielbritānija šī mēneša beigās aizies no ES bez vienošanās, brīdināja amatpersonas.

Džonsons sniegs «godīga un saprātīga kompromisa» detaļas savā noslēguma runā Konservatīvās partijas gada konferencē, paziņoja premjera kanceleja Londonas Dauningstrītā.

Otrdienas vakarā publicētā paziņojumā tomēr bija uzsvērts, ka šis ir «galīgais piedāvājums» un ka Džonsons turēs savu solījumu par to, ka Lielbritānija izstāsies no ES ne vēlāk kā 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

«Ja Brisele nepiekritīs piedāvājumam, kas tiks izteikts rīt, tad šī valdība tālāk nerisinās sarunas, līdz mēs būsim aizgājuši no ES,» teikts šajā paziņojumā.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien ierosinājusi vērst pret Krieviju jaunas sankcijas, cita starpā nosakot arī naftas cenu griestus.

"Mēs esam apņēmības pilni likt Kremlim samaksāt par tālāko [situācijas] eskalāciju," izsludinot mobilizāciju un sarīkojot fiktīvus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, preses konferencē paziņoja Leiena.

Jaunā sankciju pakete saturēs tiesisko pamatu naftas cenu griestu noteikšanai, par ko vienojušās G7 valstis, kā arī jaunus importa ierobežojumus 7 miljardu eiro apmērā, piebilda EK prezidente.

Eiropas Savienība (ES) par jaunām sankcijām pret Krieviju paziņoja jau pagājušajā nedēļā, reaģējot uz pseidoreferendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās, ko Krievija sarīkojusi, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības.

Taču EK priekšlikumi vēl jāsaskaņo ar visām ES dalībvalstīm, lai panāktu vienprātīgu jauno sankciju akceptu.

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Melnā zelta cena šī mēneša laikā noplanējusi zem 50 ASV dolāru par barelu līmeņa, un nav izslēgts, ka pasaulē svarīgākā energoresursa vērtība vēl ilgstoši atradīsies zem šīs atzīmes.

Tādējādi arī mūsu valstī tendencēm pasaules preču biržās vajadzētu nozīmēt to, ka degvielas cena ir zemāka vai kaut vai nepieaug.

Kopumā zemajai naftas cenai par labu vismaz sākumā vajadzētu nākt to valstu tautsaimniecībām, kas vairāk šo resursu importē, bet ar mīnusa zīmi šis vienādojums ir tās eksportētājiem. Tomēr arī milzīgas kaimiņu problēmas kādā brīdī sāks atstāt ietekmi uz apkaimes sabiedrības veselību un nosacīti ierasto kārtību.

Tam, ka pašlaik ir zemāka naftas vērtība, jau ilgāku laiku ir pietiekami pamatots fundamentālais iemesls – pasaules naftas ieguvēji milzu apmēros pumpē šo resursu, kas novedis pie milzīgiem melnā zelta uzkrājumiem. Turklāt pēc iepriekšējās OPEC valstu sanāksmes būtībā vēl skaidrāks kļuvis tas, ka pasaules vadošie naftas ieguvēji zaudējuši spēju daudzmaz efektīvi kontrolēt melnā zelta cenu. Tas daļēji noticis tādēļ, ka šajā tirgū iespiedušies ASV slānekļa naftas ieguvēji, kuri šo resursu spēj komerciāli izdevīgi saražot pie arvien zemākām cenām. Rezultātā daudziem tradicionālajiem naftas ieguvējiem uz dažādu visai dziļu savstarpējo domstarpību un nepieciešamības pēc ieņēmumiem fona atlicis cīnīties par tirgus daļu.

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.