Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Draugiem Group uzņēmums DeskTime atvēris pārstāvniecību vienā no saviem lielākajiem tirgiem – Indijā.

Uzņēmuma klātbūtne palīdzēs paplašināt savu tirgus daļu šajā reģionā, kā arī ļaus DeskTime turpināt augt un attīstīties globālā mērogā.

DeskTime strādā ar klientiem visā pasaulē; Latvijas tirgus veido vien 4% no kopējā apgrozījuma. Pēdējo mēnešu laikā sevišķa uzmanība veltīta, lai augtu Indijā, kur redzams liels potenciāls, pateicoties augstajai interesei par DeskTime. Lai veiksmīgi ienāktu šajā tirgū, ārzemju uzņēmumiem nereti jāsaskaras ar dažādiem birokrātiskiem izaicinājumiem. Taču potenciālais ieguvums, pārvarot šos šķēršļus, ir vērā ņemams. Tieši tāpēc viens no DeskTime uzstādītajiem mērķiem 2024. gadā ir Indijas klientu bāzes paplašināšana.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" jaunos viedtelefonus "iPhone 14" ražos Indijā, uzņēmumam cenšoties dažādot ražošanu un samazināt atkarību no Ķīnas, teikts kompānijas pirmdien publiskotajā paziņojumā.

"iPhone" piegāžu tīkls galvenokārt bāzēts Ķīnā, taču valsts bargā koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētā politika un saspīlētās attiecībās ar ASV negatīvi ietekmē ražošanu, norāda analītiķi.

"Mēs esam sajūsmināti ražot "iPhone 14" Indijā," vēstī "Apple".

Uzņēmums Indijā jau ražo vecāku modeļu "iPhone" telefonus sadarbībā ar tādiem Taivānas ražotājiem kā "Foxconn".

Pērn Indijā kopumā tika saražoti aptuveni 7,5 miljoni "iPhone" vienību, kas ir apmēram 3% no "Apple" ražošanas apjoma pasaulē.

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā ar zīmolu "Latvijas nafta" šobrīd strādājošās degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu, norāda degvielas mazumtirdzniecības kompānijas "Kool Latvija" valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Visi esošie "Latvijas naftas" klientu līgumi paliks spēkā un "Kool" pārdošanas komanda personīgi sazināsies ar klientiem, lai garantētu raitu pāreju," atzīmē Šteins.

Savukārt "Kool Latvija" māteskompānijas Igaunijas "Aqua Marina" valdes loceklis Anti Mopels min, ka "Latvijas naftas" DUS pārņemšana ir nākamais solis kompānijas ilgtermiņa attīstības plānā, lai izveidotu vadošo degvielas uzpildes tīklu Latvijā.

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Aqua Marina", kurai pieder Igaunijas DUS tīkls "Olerex", iegādāsies 45 DUS, kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta".

Jau vēstīts, ka Igaunijas "Aqua Marina" ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) apvienošanās ziņojumu par plāniem iegūt degvielas mazumtirgotāju SIA "East-West Transit", kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta"", un SIA "Naples" kapitāldaļas, kas ļautu "Kool Latvija" lietošanā nodot 50 degvielas uzpildes staciju.

Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu operators "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators Elbehafenes LNG terminālim Brunsbitelē Vācijas ziemeļos.

Tādējādi "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators jau diviem Vācijas LNG termināļiem pēc tam, kad pērn rudenī Vācijas enerģētikas kompānija "Uniper" izraudzījās Lietuvas kompāniju Lejassaksijas pilsētā Vilhelmshāfenē esošajam terminālim Ziemeļjūras piekrastē.

Elbehafenes LNG terminālis atrodas Brunsbitelē Elbas upes grīvā. Tā attīstītājs Vācijas valdības vārdā ir Vācijas enerģētikas grupas RWE meitasuzņēmums "Elbehafen LNG".

Parakstītais līgums par komerciālās termināļa pārvaldības pakalpojumiem paredz, ka "Klaipedos nafta" nodrošinās loģistikas darbības pārvaldību, gāzes nosūtīšanas darbību, gāzes uzskaiti un ziņojumu sagatavošanu, kā arī citus termināļa darbības pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām.

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Lielbritānija turpina importēt Krievijas naftu, izmantojot dažādas shēmas un nepilnības, ziņo laikraksts "Times".

"Times" rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā, kamēr Krievija turpina iebrukumu Ukrainā, Lielbritānijas ostās ienākuši vismaz četru tankkuģi ar Krievijas naftu.

Kā ziņo "Times", tankkuģi naftu pārpumpējuši atklātā jūrā, piemēram, izslēdzot GPS ierīces, lai nebūtu iespējams tos izsekot.

Imingemas ostā Linkolnšīrā kopš marta ievesta Krievijas nafta apmēram 27 miljonu ASV dolāru (26 miljoni eiro) vērtībā. Nafta bija reģistrēta kā imports no Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas.

Savukārt Temzportas ostā Greina salā Krievijas nafta ievesta 155 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Kā piemēru "Times" min situāciju ar tankkuģi "Mariner III", kurš maijā atstāja Tuapses ostu Krievijas dienvidos ar 200 000 bareliem naftas. Pēc piecām dienām, kad kuģis bija atklātā jūrā, tam līdzās nostājās Grieķijas kompānijai piederošs tankkuģis "Marinoula". Abi kuģi 36 stundas bija savienoti ar lielām trubām. Pēc tam Grieķijas kuģis devās uz Lielbritāniju, kur Imingemā 6.jūnijā izkāva 250 000 barelus naftas.

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

Degvielas realizācijas pieauguma temps, ņemot vērā augošās pārtikas un degvielas cenas, sabremzēsies, atzīmēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa pauda, ka kopējie realizācijas dati par pirmo ceturksni rāda realizācijas pieaugumu par 8,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Taču pie pieaugošām pārtikas un degvielas cenām realizācijas pieauguma temps sabremzēsies, ko varēja novērot jau aprīlī un maijā.

Ligere skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanās par daļēju Krievijas naftas embargo likumsakarīgi veicina naftas cenu pieaugumu pasaulē, tostarp arī Eiropā.

"Krievijas nafta, kas Eiropā iepriekšējā gadā veidoja apmēram 30%, jāaizvieto ar naftu no citām pasaules valstīm, līdz ar to mainās pieprasījuma tirgus ģeogrāfiskā struktūra," pauda asociācijas izpilddirektore, piebilstot, ka 1.jūnijā jēlnaftas cena "Brent" biržā bija 113 ASV dolāri par barelu, bet 5.jūnijā - jau 121 dolārs.

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Latvijā dibinātā digitālā klīnika “Medon” ir piesaistījusi investīcijas 320 000 eiro apmērā no vairākiem Latvijas uzņēmējiem. Tas ir būtisks solis stratēģiskai darbības paplašināšanai jaunos tirgos.

Šis ieguldījums palīdzēs īstenot “Medon” vīziju padarīt pieejamu veselības aprūpi kā Latvijā, tā globālā mērogā.

“Medon” izveidotāju ieskatā izstrādātie digitālie risinājumi ir pielāgojami dažādu tirgu vajadzībām, kas padara šo pakalpojumu eksportspējīgu. Konkrētais ieguldījums ir paredzēts, lai vispirms attīstītu klīnikas piedāvājumu Indijā un vēlāk arī Apvienoto Arābu Emirātu un Saūda Arābijas tirgū.

“Mums ir pārliecība par komandu un produktu, ko tā ir radījusi un turpina attīstīt kā Latvijā, tā ārzemēs. Mūsu vīzija sakrīt ar “Medon” vīziju nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus un veicināt to digitalizāciju kopumā. Šāda pieeja pacientiem padarītu veselības pakalpojumus pieejamākus, savukārt ārstiem – uzlabotu efektivitāti, samazinot administratīvo slogu, kā arī, esot Latvijā, sniegtu iespēju strādāt daudzās ģeogrāfijās vienlaicīgi,” stāsta viens no Latvijas privāto investoru grupas dalībniekiem Mārtiņš Dziedātājs.

Rīgas pilsētas tiesa ar zīmolu "Latvijas nafta" strādājošajai SIA "East-West Transit" pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš kompānijai ir noteikts četri gadi.

"East-West Transit" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns paredz maksājumu saistību izpildes atlikšanu, kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšanu vai apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Tāpat plāns ietver nodrošināto kreditoru grupā paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, nenodrošināto kreditoru grupā paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, norēķiniem ar Valsts ieņēmumu dienests (VID) paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, savukārt norēķiniem ar Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) paredzēta blakusprasījumu dzēšana 50% apmērā, ņemot vērā, ka parādnieks ir izmantojis nokavējuma naudas samazināšanas iespēju ne vairāk par 50 procentiem bez BVKB piekrišanas.

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Kool Latvija" mātesuzņēmumam Igaunijas "Aqua Marina" iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 50 SIA "East-West Transit" un SIA "Naples" aktīvus - galvenokārt degvielas uzpildes stacijas, kas strādā ar "Latvijas nafta" zīmolu, informē KP.

Attiecīgie aktīvi galvenokārt tiks izmantoti degvielas mazumtirdzniecībā.

KP konstatēja, ka apvienošanās negatīvi samazinās konkurenci tikai degvielas mazumtirdzniecības tirgū Rūjienā, tāpēc "Aqua Marina" atteicās no degvielas uzpildes stacijas iegādes šajā pilsētā, un apvienošanās tika atļauta.

"Aqua Marina" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijas teritorijā ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību, kā arī ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību. "Aqua Marina" un tās īpašniekiem pieder Igaunijas uzņēmums "Olerex", kas arī nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību.

Savukārt "East-West Transit" un "Naples" uzņēmumu un to saistīto uzņēmumu saimnieciskā darbība ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību. Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Tartu apgabaltiesa līdz vienam miljonam eiro samazināja astoņu miljonu eiro naudas sodu, ko pagājušā gada nogalē Vides departaments noteica Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par pienākuma pārdot biodegvielu pārkāpumu.

Tiesa nolēma, ka uzņēmuma pārkāpums nav nozīmīgs, nav vainu pastiprinošu apstākļu un tāpēc mazāks naudas sods ir pamatots. Tādējādi tiesa samazināja "Olerex" noteikto naudas sodu no astoņiem miljoniem eiro līdz vienam miljonam eiro.

"Olerex" advokāts OIivers Nēss teica, uzņēmums rūpīgi iepazīsies ar tiesas lēmuma saturu, taču, visticamāk, to pārsūdzēs, jo, ņemot vērā tiesas lēmumā aprakstītos apstākļus, sods joprojām ir nesamērīgi liels un neatbilst pašas tiesas paskaidrojumiem.

Igaunijas Vides departamenta ģenerāldirektora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu, komentējot tiesas lēmumu, uzsvēra, ka piesārņotājus vajadzētu sodīt bargāk.

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K" pilno apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" aktīviem, apvienošanās rezultātā iegūstot vienu degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93.

SIA "Circle K" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras pamatdarbība ir degvielas, autogāzes jeb LPG, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, un degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura nodarbojas ar degvielas un smērvielu, autogāzes jeb LPG, auto piederumu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās.

Balstoties uz ziņojumā sniegto informāciju, apvienošanās dalībnieku darbība Latvijas teritorijā pārklājas degvielas, autogāzes jeb LPG, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijās.

Latvijas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir vairāk nekā 14 gigavati (GW), kas ļauj veidot nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, intervijā teica Lietuvas "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Maikštēns.

Viņš stāstīja, ka pirmā atkrastes vēja parku izsole, kur "Ignitis Group" piedalīsies, būs Lietuvā. Maikštēns skaidroja, ka Lietuvas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir līdz 4,5 GW, kas ir ļoti liels apjoms, taču Latvijas potenciālās jautas ir trīs reizes lielākas - vairāk nekā 14 GW.

"Tas ir milzīgs potenciāls, ko izzināt un reāli izmantot, lai Latvijā veidotu nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, ņemot vērā to, ka iekšējais patēriņš Latvijā ir 10, pat 12 reizes mazāks par tām jaudām, ko no dabas var iegūt un saražot," teica "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka tādējādi "var teikt, ka norvēģiem ir melnā nafta, bet latviešiem var būt zaļā nafta, ja šo nozari attīsta gan Baltijas jūrā, gan iekšzemē".