Lielbritānijas premjerministre Liza Trasa ceturtdien paziņojusi par savu demisiju.

Trasa pavēstījusi, ka informējusi karali Čārlzu III par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amatu.

"Ņemot vērā situāciju, atzīstu (..), ka nevaru pildīt mandātu, ar kuru Konservatīvā partija mani ievēlēja," paziņoja Trasa, stāvēdama pie valdības vadītāja rezidences Dauningstrītā 10.

Liza Trasa kļuvusi par jauno Lielbritānijas premjerministri 

Cīņā par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera amatu pirmdien uzvarējusi līdzšinējā...

Premjerministre piebilda, ka viņas pēcteča vēlēšanas tiks sarīkotas jau nākamnedēļ, bet līdz nākamā toriju līdera izraudzīšanai viņa turpinās pildīt valdības vadītāja pienākumus.

Pēc tam, kad Trasa bija spiesta atteikties no lielākās daļas savas ekonomiskās programmas, kas pēc tās nodošanas atklātībā 23.septembrī noveda pie mārciņas un valdības obligāciju kursa strauja krituma, konservatīvo pārstāvji parlamentā arvien skaļāk pieprasīja viņas demisiju.

Trasa mēģināja stabilizēt savu administrāciju, finanšu ministra amatā ieceļot bijušo veselības ministru Džeremiju Hantu, taču trešdien no amata atkāpās iekšlietu ministre Sjuela Breivermena, sagraujot visus premjeres pūliņus.

Toriji kā viņas ticamākos pēcteči min Trasas galveno sāncensi iepriekšējās partijas līdera vēlēšanās bijušo finanšu ministru Riši Sunaku vai kādreizējo tirdzniecības politikas ministri Peniju Mordontu, kurs iepriekšējās vēlēšanās palika trešā.

Trasa amatā stājās tikai pirms sešām nedēļām, un tādējādi viņa kļuvusi par valdības vadītāju, kas amatā pabijusi visīsāko laiku visā Lielbritānijas vēsturē. Iepriekšējais rekords piederēja Džordžam Kanningam, kurš premjera krēslā aizvadīja 119 dienas līdz savai nāvei 1827.gada 8.augustā.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Džeremijs Hants pirmdien atcēlis lielāko daļu ekonomikas paketes, par kuru premjerministres Lizas Trasas valdība paziņoja vien pirms dažām nedēļām, un līdz ar to atcelti gandrīz visi nodokļu samazināšanas plāni.

Cenšoties mazināt finanšu tirgu nestabilitāti, Hants paziņoja, ka atceļ "gandrīz visus" pagājušajā mēnesī izziņotos nodokļu atvieglojumus, arī ienākuma nodokļa samazinājumu, un pieļāva, ka tiek gatavota sabiedrisko izdevumu apcirpšana.

Tāpat viņš informēja, ka noteiktie ierobežojumi mājsaimniecību enerģijas rēķiniem tiks pārskatīti jau aprīlī, nevis pēc diviem gadiem, kā tika nolemts iepriekš.

Hants klāstīja, ka konservatīvo vērtību pamatā ir gādāt, lai cilvēku makos paliktu viņu nopelnītās naudas lielākā daļa. "Tomēr laikā, kad tirgi pamatoti pieprasa saistību uzņemšanos sabiedrisko finanšu ilgtspējībai, nav pareizi aizņemties, lai finansētu tādus nodokļu samazinājumus," viņš paskaidroja.

Jenas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās līdz jaunam 32 gadu zemākajam līmenim, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas paziņojuma par demisiju. Akciju cenas Volstrītā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Jenas vērtība pret dolāru kritās līdz zemākajam līmenim kopš 1990.gada augusta, atspoguļojot Japānas Bankas piekāpīgo monetāro politiku pretstatā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvajām procentlikmju celšanām.

Analītiķi uzskata, ka jenas vērtības kritums turpināsies, kamēr abu centrālo banku politika atšķirsies. Ir gaidāmi jauni FRS lēmumi par procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot straujo inflācijas kāpumu.

Tirgi fokusējās arī uz Lielbritāniju, kur premjerministre Liza Trasa paziņoja par demisiju pēc 44 dienu ilgas atrašanās amatā, kas ir īsākā valsts vēsturē. Valdošā Konservatīvā partija plāno drīzu balsojumu par jauno partijas līderi un valsts premjerministru.

Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks pirmdien ievēlēts par Konservatīvās partijas līderi un kļūs par nākamo valsts premjeru.

Pirmdien par izstāšanos no cīņas paziņoja viņa vienīgā konkurente - tirdzniecības politikas ministre Penija Mordonta. Pēc paziņojuma par izstāšanos no cīņas viņa pauda atbalstu Sunakam.

"Riši Sunaks tādējādi ir ievēlēts par Konservatīvo partijas līderi," pavēstīja parlamenta 1922.gada komitejas priekšsēdētājs Greiems Breidijs.

Pirms tam svētdienas vakarā bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka nekandidēs uz Konservatīvās partijas līdera amatu, noslēdzot īso kampaņu, lai atgrieztos premjera postenī, ko viņš bija spiests pamest pirms nedaudz vairāk kā trim mēnešiem.

Pirmdien noslēdzās termiņš, kad kandidātiem bija jāiegūst 100 likumdevēju atbalsts, kas ir slieksnis, lai kandidētu uz līdera posteni. Sunaks bija nodrošinājis krietni vairāk nekā 100 toriju atbalstu, apsteidzot abus galvenos konkurentus - Džonsonu un Mordontu.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks pirmdien vizītē Rīgā paziņos par jaunu militāro palīdzību Ukrainai.

Jau ziņots, ka Sunaks ieradīsies Rīgā uz tikšanos ar Dānijas, Somijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas līderiem. Tikšanās notiks Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksmes ietvaros. Ar video zvana starpniecību sanāksmē uzstāsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Sunaks aicinās līderus arī 2023.gadā palīdzēt Ukrainai tik pat daudz, cik šogad, vai vēl vairāk, atklāja Sunaka birojs.

Viņš arī paziņos, ka Lielbritānija nākamgad piegādās Ukrainai "simtiem tūkstošu artilērijas lādiņu saskaņā ar 250 miljonu mārciņu līgumu, kas nodrošinās pastāvīgu kritiskās artilērijas munīcijas plūsmu uz Ukrainu visu 2023.gadu", teikts Lielbritānijas premjerministra biroja paziņojumā.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Gluži ar šādu jautājumu klājā nāca LTV raidījums De Facto šā gada 1. decembrī, kurā konstatēts, ka Lielbritānija noteikusi sankcijas Aivaram Lembergam un Līgai Lembergai, un tālāk šķetina visādas iespējas, kas tagad notiks.

Lembergu ģimene plašākā mērogā vēl aizvien ir bagātāko Latvijas ģimeņu sarakstā, liecina izdevums Miljonārs, un tas arī nosaka iespējamās sekas.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Lembergu ģimene - bagātāko sarakstā

Izdevums Miljonārs vēl aizvien Lembergu ģimeni min Latvijas bagātāko ģimeņu sarakstā, kur pieminētas arī viņu oficiālās īpašumu daļas dažādos uzņēmumos. Pie Lembergu ģimenes izdevums pieskaita tikai uzvārda nesējus – Anriju Lembergu, Līgu Lembergu un pašu Aivaru Lembergu. Jāteic, ka ģimenes īpašumi Latvijā ir krietni sarukuši un dalība uzņēmumos gadu gaitā tāpat. Līgai Lembergai piederošajam uzņēmumam SIA Osmium Holdings pašu kapitāls ir negatīvs. No īpašumu struktūras izmaiņām redzams, ka ģimene lielu daļu līdzekļu pārcēlusi ārpus Latvijas.

Jānis Austriņš, Līgas Lembergas vīrs, pagaidām pie ģimenes atklāti netiek pieskaitīts - nedz De Facto, nedz izdevumā Miljonārs, nedz arī Lielbritānijas sankciju sarakstos.

Tomēr nevar noliegt, ka, lai arī Austriņš nav uzvārdā Lembergs, saikne ar ģimeni ir nepārprotama un neņemt vērā viņu kā ģimenes daļu nav iespējams. Tas, visticamāk, var notikt jau visai drīz darījumu aprindās, kad uzņēmēji novērtēs sadarbības riskus.

Raksta pielikumā grafikā varat skatīt visu ģimenes locekļu uzņēmumu zirnekļus pirmajā stadijā. Proti, netiek norādīti meitas uzņēmumi, mazmeitas un tālāki atvasinājumi.

Austriņš - patiesā labuma guvēju TOPā

Izdevuma Miljonārs patiesā labuma guvēju TOP-ā Jānis Austriņš ir vienīgais no Lembergu ģimenes, kurai viņš nepieder vien pēc uzvārda. Uzņēmumu kopskaits Latvijā, kuros Austriņš reģistrēts kā patiesā labuma guvējs, – 10. Šo uzņēmumu kopējā peļņa ir 9,8 miljoni eiro, bet apgrozījums veido aptuveni 214 miljonus eiro.

Aivars Lembergs ir dalībnieks deviņās organizācijās, no kurām četras ir sabiedriska rakstura, piemēram, partija Latvijai un Ventspilij. Ieņēmumi no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir nepietiekami, lai iekļūtu patiesā labuma guvēju TOP-ā izdevumā Miljonārs. Līdzīgi arī Līgai Lembergai dalība ir tikai trīs Latvijas uzņēmumos, no kuriem būtiskākais SIA Osmium Holdings.

Anrija Lemberga pieminēšana šajā Lielbritānijas noteikto sankciju lietā ir vien saistīta ar piederību ģimenei, jo viņam šobrīd sankcijas no šīs valsts nav noteiktas.

Par Lembergu ģimenes īpašumiem ārvalstīs un tieši Lielbritānijas jurisdikcijā ir De Facto norādes, ka “prokuratūras ieskatā, Lembergam (Aivaram) pieder akcijas un patiesā labuma guvēja tiesības padsmitos kompāniju Apvienotajā Karalistē un arī Britu Virdžīnu salās, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija”. Tā min De Facto avots.

Ietekme būs netieša

Patiesā Lielbritānijas sankciju ietekme uz visiem ģimenes locekļiem, kā arī uz sankcionētajiem būs netieša. Proti, šīs sankcijas rada nopietnu reputācijas risku visai ģimenei, bet sankcionētajiem locekļiem var tikt apgrūtinātas bankas operācijas. Lai arī lielākās Latvijas bankas pakļaujas Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, tomēr Lielbritānijas nostāja var ietekmēt banku izvēli apkalpot klientus.

Savukārt no Lielbritānijas nesankcionēto ģimenes locekļu aktivitāti var apgrūtināt biznesa vides attieksme. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ASV jau iepriekš sankcionējusi Aivaru Lembergu, un noteikti uz nesankcionēto ģimenes locekļu pleciem guls tikai nedaudz lielāka nasta nekā iepriekš.

Pats A. Lembergs jau sociālajos tīklos ir paudis savu nostāju, sakot, ka sankcijas viņam uzliktas tādēļ, ka nav nabags. Viņš šo sankciju pamatā saskata Šveices manīgā jurista Rūdolfa Meroni pirkstu. Pilnīgi precīza ir norāde, ka R. Meroni nav valstij nodevis Lemberga krimināllietā arestēto mantu. Viņš videouzsaukumā norāda, ka viņu sankcijas Britu salās neskars, jo nekas tur nepiederot.

Vēl jāpiebilst, ka šogad Lembergs vairs nav AS Ventbunkers patiesā labuma guvējs.

Sankciju jēga

Lielbritānija novembra izskaņā noteica sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, ko varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir arī Aivars Lembergs un viņa meita Līga Lemberga, vēstī LETA.

Lielbritānijas valdības paziņojumā teikts, ka Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā, proti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Savukārt Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas, proti, Lemberga meita ir bijusi iesaistīta tēva kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojama pauze saistībā ar investīciju ieplūšanu Latvijā, taču pašlaik jau var redzēt, ka investoru interese par Latviju atjaunojas, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Šajā gadā kopumā ir reģistrēts 71 investīciju projekts, ar kuru LIAA strādā. Daļa no tiem ir uzņēmumi ar Rietumu kapitālu, kuri iet prom no Krievijas tirgus un meklē jaunas iespējas.

"Šobrīd mums notiek sarunas ar sešiem lieliem uzņēmumiem ar Rietumu kapitālu, kuri meklē iespējas, tostarp Latvijā. Viena uzņēmuma gadījumā, kur esam vistuvāk galīgā lēmuma pieņemšanai, runa ir par 600 darba vietām. Vienlaikus ir jāsaprot, ka nevarēs pārcelt absolūti lielāko daļu darbinieku no Krievijas, līdz ar to viņiem nāksies meklēt darbiniekus šeit, un tas ir diezgan liels izaicinājums," atzina Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tiem uzņēmumiem, kuri slēdz darbību Krievijā, darbība pamatā ir bijusi fokusēta uz Krievijas tirgu. Tādēļ mums ir jāskatās uz pakalpojumu uzņēmumiem, kuri ir atradušies Krievijā, bet apkalpojuši ir ne tikai Krieviju, bet arī citus reģionus. Šādi uzņēmumi tiešām varētu pārcelties.

Kopiena Riga TechGirls, kas nodarbojas ar sieviešu iespējošanu tehnoloģiju jomā, saņēmusi papildu finansējumu 500 000 eiro apmērā no Google filantropiskās organizācijas Google.org.

Līdzekļi tiks izmantoti, lai organizētu vairākas programmas, kuru mērķis ir palielināt izpratni par tehnoloģiju darba tirgu, MI izmantošanu, lai palielinātu produktivitāti, un veicinātu veiksmīgu pāreju uz IT karjeru.

Līdz 2026. gada beigām programmās tiks aicinātas piedalīties 3000 sieviešu.

“Mēs ļoti pateicamies Google.org par atbalstu, tai skaitā par šo finansējumu, kas ļaus paplašināt aktivitātes un ar tehnoloģiju palīdzību stiprinātu sievietes un cilvēkus no citām mazaisargātām grupām. Šis atbalsts palīdzēs pārvarēt plaisu ģeneratīvā MI lietošanā un palielināt darbaspēka produktivitāti Latvijā,” norāda Riga TechGirls valdes priekšsēdētāja Anna Andersone.

Igaunijas Tieslietu ministrija valdībā iesniegusi ierosinājumus par trīs valsts cietumu nākotni, kas cita starpā paredz viena cietuma pārdošanu vai izīrēšanu citām valstīm.

Tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministre Līza Pakosta iesniegusi ierosinājumus par cietumu sistēmu, lai varētu samazināt tās izdevumus.

Ministre atzina, ka ir vairākas iespējas un valdībai jāizvēlas cietumu sistēmas attīstības virziens.

Iespēju vidū ir cietuma pārdošana ar tiesībām to pārveidot, piemēram, par sociālo mājokli vai pat viesnīcu, teica Pakosta. Viņa piebilda, ka cietumi daudzviet pasaulē nereti tiek pārveidoti par izglītības iestādēm vai viesnīcām.

Ieslodzījuma vietu iznomāšana Igaunijā varētu ļaut valstīm ar pārpildītām cietumu sistēmām, piemēram, Apvienotajā Karalistē, šeit izmitināt dažus savus ieslodzītos.

Cietumu sistēmas izdevumu samazinājums ir daļa no plašākiem valdības taupības pasākumu plāniem.

Vācijas valdība vienojusies par vairāku miljardu eiro vērtu sociālo pabalstu plānu ģimenēm, apvienojot līdz šim atsevišķus bērnu pabalstus.

Šis plāns, ar kuru paredzēts apkarot bērnu nabadzību, Vācijas valdībai radīs papildu izdevumus aptuveni 2,4 miljardu eiro apmērā. Šī plāna darbību paredzēts sākt 2025.gadā, liecina atklātībā nonākusi koalīcijas valdības vienošanās.

Ja pabalstu pieprasījums palielināsies, šīs izmaksas turpmākajos gados varētu pieaugt līdz sešiem miljardiem eiro.

Vācijas Zaļo partija un Brīvo demokrātu partija (FDP) mēnešiem ilgi bija stīvējušās par finansējumu, un vienošanās beidzot panākta svētdienas vakarā.

Vācijas ģimeņu lietu ministre Līza Pausa no Zaļo partijas, kura bija nākusi klajā ar šī plāna ierosinājumu, sākotnēji bija paredzējusi tam gadā atvēlēt 12 miljardus eiro, taču vēlāk šis apjoms tika samazināts līdz septiņiem miljardiem eiro.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar jauno EK sastāvu nākamajiem pieciem gadiem, un jaunajai EK darbu paredzēts sākt 1.novembrī.

Kā norāda Leiena, viņas ierosinātajā jaunajā EK sastāvā ir 11 sievietes, kas ir 40%. Pirmajā kandidātu un kandidātu sarakstā bija aptuveni 22% sieviešu un 78% vīriešu, kas, pēc Leienas teiktā, bija nepieņemami. Tāpēc sadarbībā ar dalībvalstīm izdevās uzlabot līdzsvaru līdz 40% sieviešu un 60% vīriešu, teikts EK paziņojumā.

"Un tas liecina, ka, lai gan mēs esam daudz sasnieguši, vēl ir daudz darāmā. Ņemot to vērā, es iecēlu sešus priekšsēdētājas izpildvietniekus," pavēstīja Leiena. "Seši izpildpriekšsēdētāju vietnieki: četras sievietes un divi vīrieši. Trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pirms dzelzs priekškara krišanas. Un trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pēc Eiropas atkalapvienošanās. No Baltijas, Ziemeļvalstīm un Austrumeiropas. Ministri un premjerministri. Dažāda pieredze. Bet visiem ir viens kopīgs mērķis - padarīt Eiropu stiprāku."

Igaunijas valdība 13.jūlijā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.

Veselības ministre Rīna Sikuta žurnālistiem teica, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana nenozīmē atbalsta pasākumus, bet gan situācijas atvieglojumu lauksaimniekiem.

Igaunijas Zemnieku federācija, Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera, Igaunijas Liellopu audzētāju asociācija, Igaunijas Dārzkopības asociācija, Igaunijas Lopkopju asociācija un Igaunijas jauno lauksaimnieku nevalstiskā organizācija "Eesti Noortalunikud" otrdien aicināja premjerministri Kaju Kallasu atbalstīt oficiālas ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.

Nozares organizācijas lūgumu pamatoja ar to, ka pavasara salnas un sausums radījis sarežģītus apstākļus Igaunijas lauksaimniecībā, apdraudot šā gada ražu. Lietus pēdējās nedēļās nav spējis uzlabot situāciju, jo ir pagājis augšanas posms, kas augiem liek pamatu labai ražai, turklāt vietām sēklas vispār nav uzdīgušas.

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Vācijas bruņojuma ražotājs "Rheinmetall" apsver iespēju būvēt rūpnīcu Lietuvā, ziņo Lietuvas telekanāls LNK.

"Rheinmetall" vadības pārstāvji piektdien bija ieradušies Viļņā un tikās ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti.

Ne uzņēmums, ne Šimonīte nekomentēja šo tikšanos, kas bija izziņota viņas oficiālajā darba kārtībā.

Parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns teica, ka "Rheinmetall" apsver iespēju Lietuvā būvēt ražotni.

"Cik man zināms, Vācijas uzņēmums "Rheinmetall" ir ieinteresēts iespējā Lietuvā attīstīt noteiktu ražošanas jaudu," viņš sacīja LNK.

Kasčūns uzskata, ka uzņēmuma rūpnīcas atrašanās Lietuvā atbilstu Lietuvas valsts aizsardzības interesēm, samazinot atkarību no piegādes ķēdēm.

"Rheinmetall" ir svarīgs tanku, bruņumašīnu un cita aprīkojuma piegādātājs Eiropas valstu armijām un viens no vadošajiem munīcijas ražotājiem pasaulē.

Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš oficiālās vizītes laikā Itālijā tikās ar vietējiem uzņēmējiem un augstskolu pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), apaļā galda diskusijā Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijā ir daudz, ko piedāvāt Itālijas uzņēmumiem.

"Mēs koncentrējamies uz inovatīviem un tehnoloģiski ietilpīgiem risinājumiem, lai veicinātu digitālo risinājumu attīstību un zaļās enerģijas projektus. Itālija jau šobrīd ir iesaistījusies "Rail Baltica" projekta attīstībā un potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru arī citās nozarēs, kā piemēram, bioekonomika, biomedicīna vai viedā enerģētika," norādīja Latvijas prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka aizsardzības nozares attīstība un inovāciju paātrināšana ir viens no Latvijas galvenajām prioritātēm. Diskusijā viņš arī norādīja, ka Latvija ir nodibinājusi Dronu koalīciju, kurā tā ir gatava sadarboties ar Itāliju.

Šī gada jūnijā Centrāleiropas vadošā politikas institūta GLOBSEC Sieviešu līderu padomei, kas izveidota ar mērķi stiprināt sieviešu balsis politikā, biznesā, akadēmiskajā vidē un pilsoniskajā sabiedrībā, pievienojusies Latvijas premjerministre Evika Siliņa.

Savukārt GLOBSEC Starptautiskajai konsultatīvajai padomei piebiedrojies Latvijas bijušais ārlietu un satiksmes ministrs, diplomāts Aivis Ronis.

GLOBSEC Sieviešu līderu padome izveidota šī gada maijā, un tajā uzaicinātas desmit līderes no dažādām valstīm. Līdz ar Latvijas premjerministri Eviku Siliņu padomē darbojas Džena Ben-Jehuda, Kolinda Grabar-Kitaroviča, Kersti Kaljulaida, Sallija Peintere, Ursula Plasnika, Maitreiji Sitaramana, Mārgrete Vestagere un Sjūzana Voltone, kā arī Džons Barters.

Sieviešu līderu padomi vada GLOBSEC valdes locekle Anita Orbāna. Katru gadu padomes sastāvs tiks papildināts ar nolūku nodrošināt pēc iespējas plašu dialogu un radīt spēcīgu globālo kopienu. Sieviešu līderu padomei būs būtiska loma arī ikgadējā GLOBSEC drošības foruma un GLOBSEC Tatru samita satura veidošanā.

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Ministru prezidente Evika Siliņa ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojusies par kopīgu koordināciju "Rail Baltica" jautājumos, lai nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu sākt izmantot "Rail Baltica" dzelzceļa trasi. Tāpat pārrunāti reģiona drošības un noturības jautājumi.

Ministru prezidente Evika Siliņa: "Rail Baltica" ir nozīmīgs Baltijas valstu konkurētspējas un militārās mobilitātes projekts, un izaicinājumi tā pabeigšanai ir ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Tas ir apjomīgs, vairāku gadu projekts, un savulaik aprēķinātās izmaksas nevienā no valstīm neatbilst infrastruktūras izbūves izmaksām, kādas tās ir šobrīd. Rosināju izveidot augsta līmeņa starpvalstu koordinācijas formātu, lai ikdienā risinātu kopīgos projekta jautājumus. Tāpat nepieciešamā papildu finansējuma piesaistei ir vajadzīga vienota stratēģija un koordinēta rīcība."

Baltijas valstu premjerministri pārrunāja arī nepieciešamo atbalstu Ukrainai, uzsverot kopīgu darbu pie Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, ka arī iespējām vērsties pret sankciju apiešanu. Tāpat tika pārrunāts arī atbalsts Ukrainai tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Lielbritānijas valdība svētdien brīdināja par gaidāmu nodokļu celšanu, jo īpaši turīgajiem, valdībai cenšoties novērst Lizas Trasas valdības radītās problēmas valsts finansēs.

Trasas pēctecis Lielbritānijas premjera amatā Riši Sunaks ir solījis ierobežot augošo inflāciju arī tad, ja tas skars jau tā ekonomikas grūtībās esošos patērētājus un uzņēmumus.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džeremijs Hants televīzijas kanālam "Sky News" sacīja, ka par ārkārtas budžetu paziņos ceturtdien un tas vairāk skars turīgākos.

"Mēs visi maksāsim nedaudz vairāk nodokļos," paziņoja Hants, atsakoties atklāt detalizētāku plānu.

Hants pieļāva, ka Lielbritānijas ekonomika ir recesijā pēc tam, kad jūlijā-septembrī tajā tika reģistrēts samazinājums, tomēr uzsvēra, ka "esam izturīga valsts un, godīgi sekot, vēstures gaitā esam saskārušies ar lielākiem izaicinājumiem".