«Pietiek lamāt Kalvīša valdību, jo tajā laikā Latvijai bija visaugstākā reputācija, kāda tai jebkad bijusi,» tādu uzskatu pauda kādreizējais valdības vadītājs treknajos gados Aigars Kalvītis.

«Apkārt dzird tikai gaudas, pat pašreizējais premjers pārņemot varu paziņoja, ka Latvija jau ir bankrotējusi. Līdz ar to, kas būs tas trakais, kas ieguldīs Latvijā šādā situācijā,» spriež A. Kalvītis.

Viņš piebilda, ka pašlaik valdība neko nedara, lai izpildītu SVF prasības, tā vietā valdība aizņēmās visu nepieciešamo naudu iekšējā tirgū, izņemot visu naudu no vietējām bankām: «Vai tā ir normāla valsts, kas krīzes laikā paceļ nodokļus? Taču pietiek vienreiz grauzties un lamāt Kalvīša valdību, jo tajā laikā Latvijai bija visaugstākā reputācija, kāda tai jebkad bijusi.»

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma Latvijā. Gadu no gada par to sūdzas uzņēmēji un arī politiķi pēdējā laikā ir sākuši atzīt, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko izaugsmi.

Kamēr politiķi domā, ko darīt valstiskā līmenī, daudzi uzņēmumi aktīvi piemērojas šai situācijai, meklējot efektīvākos risinājumus gan kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, gan noturēšanai.

Jaunas un inovatīvas biznesa idejas, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi nevar veidoties vidē, kur nav cilvēku ar atbilstošām zināšanām. Gudras un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai ir nepieciešams arī pietiekoši liels skaits izglītotu un kvalificētu cilvēku. Bez atbilstošiem speciālistiem neviena biznesa ideja nebūs dzīvotspējīga. Tā, piemēram, ikgadējā Eurochambres aptaujā par galvenajiem ekonomikas izaicinājumiem 2023. gadā Latvijas uzņēmumi līdzās tādiem aktuāliem ārējiem faktoriem kā enerģijas un izejmateriālu cenas, norādījuši ilgstošās problēmas, kā darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Ir noticis teju neticamais! Sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienojušies, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtiski augstāku minimālo algu nekā valstī noteiktā, būs iespējams vienoties par virsstundu darba samaksu, bet ne mazāk kā 50% no algas.

Līdz šim darba devēji bija tie, kas lūdzās atcelt anahronisko normu par 100% virsstundu apmaksu. Gan tāpēc, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā par virsstundām maksā dubultā, gan tāpēc, ka tieši šīs absurdās normas dēļ daudzviet virsstundas netiek uzskaitītas vispār un darbinieks nesaņem neko. Taču arodbiedrības iespītējās kā āži un paziņoja, ka virsstundu dubulta apmaksa ir viņu sarkanākā no sarkanākajām līnijām.

Tiesa, bez kādiem nozīmīgiem argumentiem, īpaši ņemot vērā straujo ikgadējo algu pieaugumu. Vienkārši kliedza, ka nedrīkst pasliktināt darbinieku tiesības un viss. Tas, ka de facto tieši dubultā samaksa ir veicinājusi virsstundu neuzskaitīšanu, arodbiedrību bosus nekad nav uztraucis. Tagad nu rasts kompromiss, ka nozarēs, kurās ir ģenerālvienošanās, varēs nemaksāt par virsstundām dubultā. Vakar Saeimai šos grozījumus vajadzēja apstiprināt trešajā lasījumā.

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās. «Ieguvēji no tā nebūs nedz uzņēmumi, nedz to vadītāji vai darbinieki, bet gan bankas un jo īpaši - nebanku kreditētāji,» uzskata SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās.

Tāds ir vairāku aptaujāto uzņēmēju viedoklis. Savukārt LTRK viceprezidente Lienīte Caune vēlētos šī jautājuma kontekstā vērst uzmanību uz to, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma anotācija šiem grozījumiem paredzēja, ka tie stāsies spēkā vienlaikus ar Komerclikuma izmaiņām par iespēju izmaksāt starpposmu dividendes, tomēr 3.lasījums vēl pat neesot bijis.

Sprūdža efekts

Daži aptaujātie normatīvo aktu grozījumus, kas būtiski ierobežo uzņēmumu aizdevumu izsniegšanu īpašniekiem, valdes locekļiem un darbiniekiem, vērtē kā atvadu sveicienu demisionējušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, kurš arī aizņēmies naudu no sev piederošās kompānijas Sensum Solutions. Gadījumus, kad uzņēmuma īpašnieks aizņemas līdzekļus no uzņēmuma, nevar dēvēt par nodokļu optimizāciju, vasarā aģentūrai Leta stāstījis pats E. Sprūdžs.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Ja gribas rīkot raganu medības, tad jāsāk ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem, nevis ar izpildītājiem

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir kļuvusi barga pret ierēdņiem. Viņa paudusi, ka ir ļoti nikna par absolūto bezatbildību Latvijas ierēdniecībā. Viņasprāt, ierēdņi neciena darba kultūru, jo kā varot būt, ka 20 cilvēki ar savu parakstu apliecina, ka ar valsts virzītu projektu viss ir kārtībā, ja beigās izrādās, ka galīgi nav kārtībā? Runa šoreiz ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kūrēto interaktīvo vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem Skolas.lv. «Sakūrēts» viss izrādās tik pamatīgi, ka arī trīs miljoni no ES struktūrfondu līdzekļiem, šķiet, ir pazaudēti. Un ja vēl šis būtu vienīgais šāds gadījums, kad prasmīgi «apgūtie» miljoni aizplūduši gluži kā pa notekcaurules reni. Nesen mums te atklājās skandāls ar Latvijas dalību Milānas Expo, uz izgāšanās sliekšņa ir pēdējo gadu vērienīgākais Veselības ministrijas projekts e-veselība, par visādiem jaunceļamiem slimnīcu korpusiem pat nerunājot.

Vidējais latvietis – sieviete, kura, dodoties ārā no mājas, ir aizmirsusi uz galda savu mobilo telefonu – tāds priekšstats var rasties, mēģinot sazvanīties ar vidējā latvieša titulu ieguvušo Ilzi Vanagu.

Viņa pati sevi dēvē par blondu mājsaimnieci ar nešpetnu raksturu un intervijā LD saka – latvietis ir izdzīvotājs, cilvēks, kuram jebkuros apstākļos ir jāspēj dzīvot un, vēlams, arī izdzīvot. Tam seko piebilde – vispār jau mēs esam visai ķecerīgi cilvēki, kam patīk izlikties par baltiem un pūkainiem. Sīvā konkurencē ar diviem vīriem tieši Ilze kļuva par «vidējo» LD sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB pirms Latvijas 93. gadadienas rīkotajā konkursā. Iespējams, ka iznākums kādam var šķist negaidīts: lai gan vislielāko atbalstu balsošanā guva mākslinieks Toms Lūsis, LD bija vajadzīgs tieši vidējais – tas, kurš arī fināla balsojumā iegūs vidējo, nevis pirmo vietu.

Katru gadu valsts iestādēs un valsts uzņēmumos tiek nozagta un nelietderīgi izlietota degviela miljoniem latu vērtībā, norāda speciālisti un valsts varas pārstāvji. Kāds augsta ranga valsts varas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms skaidro, ka par šādas problēmas aktualitāti zinot daudzi, bet atklāti runā vien retais, vēsta Bnn.lv.

Arī degvielas tirgus speciālisti, kas gadiem pētījuši šo problēmu, uzsver – problēma pastāv un būs aktuāla vēl ilgi. Vidējais apjoms, ko nozares aprindās uzskata par nozagtās un privātām vajadzībām izmantotās degvielas īpatsvaru, svārstās no 25 līdz 40 un vairāk procentiem. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā izsludinātie valsts iestāžu un uzņēmumu degvielas iepirkumi, balstoties uz šīm aplēsēm, ļauj aprēķināt, ka gadā šādā veidā valstij varētu tikt nozagti miljoniem latu.

Problēmu atzīst arī Valsts Kontroliere Ingūna Sudraba, kura uzsver, ka viņas vadītā iestāde var pārbaudīt degvielas patēriņa lietderību un noteikumu ievērošanu no dokumentālās puses. Savukārt fiziski pārbaudīt, vai degviela tiešām tiek iztērēta lietderīgi, un automašīna veikusi maršrutu, kas norādīts dokumentos, Valsts kontrole (VK) nevar. «Mēs varam pārbaudīt automašīnu degvielas patēriņus, uzrādīto veikto maršrutu lietderību utt. Tomēr fiziski kontrolēt darbinieku darbības attiecībā uz degvielas patēriņu var tikai pati iestāde,» norāda I. Sudraba, piebilstot, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad VK pieprasījusi valsts iestādēm atmaksāt līdzekļus par nelietderīgi izmantotu degvielu. Atsevišķus pētījumus vai revīziju par degvielas izmantošanu valsts iestādēs VK nav veikusi – visas pārbaudes notiek finanšu revīziju ietvaros.

Savulaik Latvijā ironizēja, ka tā laika premjers Repše esot marsietis, jo no cilvēku reālās dzīves neko nesaprotot. Šobrīd diemžēl bieži vien rodas sajūta, ka teju vai visi valdībā nākuši no citas pasaules, dzīvo citā realitātē.

Lūk, daži piemēri.

Šajās dienās apbēdināja, patiesi ļoti apbēdināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar saviem izteikumiem par pārvaldīto nozari. Ja iepriekš ļoti ilgus gadus viņš bija zināms kā satiksmes jomu labi pārzinošs eksperts, tad nu, šķiet, pārtapis par vien budžeta resursus tērējošu birokrātu. Žēl, tiešām žēl, ja tas tā.

Runa ir par ministra uzstāšanos jūnija pēdējā dienā Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunkti. Tajā izskanēja virkne jautājumu, uz kuriem atbildes bija, maigi sakot, dīvainas. Latvijas dzelzceļu kādreiz uzturēja tranzīta pakalpojumi, tātad no pakalpojumu eksporta līdzekļiem nu slogs pāriet uz pasažieriem un caur dotācijām – arī uz visiem nodokļu maksātājiem. Tika jautāts, kas tiek darīts, lai atslogotu valsts un iedzīvotāju budžetus no dzelzceļa uzturēšanas, atkal veicinot, ka kravu pārvadājumi sedz vairumu izmaksu. Kāda atbilde? Ka plašā dzelzceļa infrastruktūra ir smags padomju laika mantojums, kas nu jāuztver kā slogs, jo kravu pārvadājumi samazinās, un ka visā Eiropā dzelzceļu pamatā finansē no pasažieru pārvadājumiem. Vai tā bija atbilde uz jautājumu? Nē.

Populārajā sociālās žurnālistikas izdevumā Medium kāds ražīgs autors ir izkritizējis ka­pitālismu laukā no panckām – ka tas ir no­vecojis, jo nespēj atrisināt tādas cilvēcei ek­sistenciālas problēmas kā lēta, tīra enerģija, vispārējā izglītība, pieejama veselības aprūpe utt.

Kā pierādījumu kapitālisma anahronismam autors piesauc Francijā bāzēto Starptautisko kodoltermisko ekspe­rimentālo reaktoru jeb ITER, kas ir vērienīgs starp­valstu projekts, lai padarītu kodolsintēzi par drošu un videi draudzīgu enerģijas avotu. Arguments ir – lūk, šādu globāli eksistenciālu mērķi sasniegt nav apņē­mies, teiksim, McDonald’s ar Apple, bet gan starpval­dību konsorcijs.

Uzreiz jānorāda, ka arguments ir pievilkts aiz matiem, jo saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas informāciju (Latvijas zinātniskās institūcijas arī piedalās šai pro­jektā) ITER cita starpā kalpo arī kā prototips nākotnes komerciālajiem reaktoriem. Tas nozīmē, ka tīro, drošo enerģijas tehnoloģiju jau sākotnēji nav paredzēts patu­rēt kā publisku monopolu, bet gan nodot brīvā tirgus jeb kapitālisma ziņā.

Biedrības Rīgas kongresu birojs valde fiktīvām firmām pārskaitījusi 128 tūkstošus latu no valsts piešķirtās tūrismam paredzētās naudas.

Notikušajā afērā tiek vainota Rīgas kongresu biroja izpilddirektore Tamāra Kļaviņa, kas tagad nomainījusi gan vārdu, gan uzvārdu un saucas Kamilla Kokmane, raksta Bizness&Baltija.

Sākotnēji Rīgas kongresu birojam tika atvēlēti 294 tūkst. latu reklāmas pasākumu rīkošanai no 2008.gada augusta līdz 2009.gada janvārim, tajā skaitā semināru rīkošana dažādās valstīs, dalība specializētās izstādēs un konferencēs, ārvalstu tūrisma aģentūru pārstāvju vizīšu apmaksa, katalogu un brošūru izdošana, reklāmas klipa filmēšana.

Līgumā precīzi noteiktas katra pasākuma izmaksas un avansā birojs saņēmis 235 tūkst. latu.

Veselības ministrija pašlaik izstrādā jaunu sistēmu, kura noteiks, ka valsts garantēto veselības aprūpi varēs saņemt tikai tie, kuri maksās veselības nodokli, savukārt pārējie to saņems «par pilnu cenu», protams, ja vien tā nav ārkārtas situācija un nav nepieciešama neatliekama palīdzība.

Veselības nodokļa ieviešana nepalielinās kopējo nodokļu slogu. Veselības nodokļa daļa tiks iezīmēta no citiem nodokļiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vienlaikus nepalielinot kopējo nodokļa apmēru. Savukārt pensionāri, bērni un bezdarbnieki tiks pieskaitīti pie tā saucamās «atbrīvotās» kategorijas. Daudzās pasaules valstīs šāda prakse jau sen ir ieviesta, tai skaitā kaimiņzemē Lietuvā, un kā saka mūsu kaimiņi lietuvieši - jautājums par to, vai tiek maksāti nodokļi, lietuviešos neizsauc sašutumu, bet gan citu atbildības pakāpi, liekot izsvērt vai tiešām ir vērts strādāt par aplokšņu algu.

Pierīgas pašvaldībām nevajag jokojot, izdomāt dažāda veida idejas par to, kādā veidā ieviest nodokli rīdziniekiem par sēņošanu. Tā vietā ir jāsēžas pie viena galda un jāmeklē visām pusēm izdevīgi risinājumi. Tā sociālajā tīklā Facebook raksta Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Šajā situācijā gribētos pateikt visiem Pierīgas pašvaldības iedzīvotājiem – nevajag lamāt Rīgas domi. Tā vietā vērsieties pie savu pašvaldību vadītājiem ar lūgumu noslēgt līgumu ar Rīgas domi. Rezultātā visi Pierīgas iedzīvotāji varēs braukt ar galvaspilsētas sabiedrisko transportu par 42 santīmiem tagadējo 50 vietā. Bet ne par 84 santīmiem,» norāda N. Ušakovs.

DB jau ralstīja, ka no nākamā gada sākuma sabiedriskā transporta cenas rīdziniekiem būs zemākas nekā pārējiem, proti tie būs 0,42 Ls jeb 0,60 eiro centi. Savukārt tiem, kas nebūs deklarējušies Rīgā viens brauciens izmaksās – 0,84 Ls jeb 1,2 eiro. Jaunievedums neattiecas uz skolēniem, arodskolu audzēkņiem un studentiem.

Dažas nedēļas pirms spēkā stājas Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normas, kas atļauj dzīvnieku rituālo kaušanu, Polijas konstitucionālā tiesa atzinusi, ka tā ir nelikumīga.

Tomēr Polijas valdība norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normām šādas kaušanas praktizēšana ir atļauta.

Polijā ir nelielas musulmaņu un jūdaistu kopienas, kas izmanto metodi, kad dzīvnieki pirms kaušanas netiek apdullināti, vēsta BBC. Patlaban Polijai līdz gada beigām ir jāizlemj vai valsts atteiksies ieviest jaunās ES likumdošanas normas, kas savienībā atļauj šādas tiesību normas.

Jaunās ES likumdošanas normas gaisinās visas šaubas par rituālās kaušanas likumību, iepriekš pavēstīja Polijas lauksaimniecības ministrs Staņislavs Kalemba. Patlaban Polija 17 kautuvēm izdevusi speciālas licences, kas ļauj tām nodarboties ar rituālo dzīvnieku kaušanu. Patlaban vienīgā ES valsts, kas aizliegusi dzīvnieku rituālo kaušanu ir Zviedrija.

Par spīti dzīvnieku aizsardzības organizāciju protestiem, Saeima pēc kaismīgām debatēm steidzamības kārtā pieņēmusi Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, kas atļaus dzīvniekus nokaut saskaņā ar reliģisko kopienu tradīcijām, tādejādi bruģējot ceļu Tautas partijas biedra biznesam.

Atļauj reliģisko kaušanuLīdz šim lauksaimniecības dzīvniekus Latvijā varēja nokaut tikai pēc apdullināšanas, vienīgais izņēmums bija galējas nepieciešamas gadījumi, kā arī gadījumi, kad dzīvnieks jānokauj, jo iespējama nobeigšanās traumas vai slimības dēļ.

Reliģiskās kaušanas aizstāvji uzsver, ka Latvija līdz šim bija viena no četrām ES dalībvalstīm, kur nebija atļauta lopu kaušana saskaņā ar reliģiskām tradīcijām, turklāt šāda aizlieguma atcelšana pavērs Latvijas uzņēmējiem iespējas eksportēt gaļu uz valstīm, kurās ir lielas musulmaņu un ebreju kopienas.

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut būvfirmas SIA RE&RE un ceļu būvnieku SIA Latvijas Ceļu Būve apvienošanos.

Apvienošanās rezultātā SIA RE&RE iegūst izšķirošu ietekmi SIA Latvijas Ceļu Būve.

Tā kā apvienošanās dalībnieki saimniecisko darbību veic dažādos un nesaistītos konkrētajos tirgos, turklāt arī turpmāk plāno darboties tajās pašās nozarēs, Konkurences padome (KP) secināja, ka apvienošanās rezultātā nevar rasties vai nostiprināties dominējošais stāvoklis. Nav pamata uzskatīt, ka kādā no konkrētajiem tirgiem varētu tikt būtiski samazināta konkurence, tādējādi apvienošanās ir atļaujama, norādīja KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.

Pašlaik galvenais darba devēju izaicinājums saistībā ar darba spēku ir kvalificētu speciālistu trūkums, darba spēka trūkums kopumā, kā arī darbinieku motivācijas trūkums un prasību pieaugums.

TNS veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka viena ceturtdaļa darbinieku apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, kas liecina par salīdzinoši augstu darbinieku gatavību un atvērtību darba maiņai.

Vienai desmitdaļai darbinieku nav konkrēts viedoklis šajā jautājumā. TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva norāda, ka, iespējams, arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie, tas ir tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt 2/3 (65%) darbinieku pašlaik nav gatavi darba maiņai un jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir tirdzniecībā strādājošie, darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (mazāk par 1 gadu), kā arī jaunieši (18 - 24 gadus veci) un rīdzinieki.

Pagājušajā gadā lielākais darba devējs valstī bija SIA «Maxima Latvija» ar vidējo darbinieku skaitu 7563, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Kopumā vairāk nekā 2000 darbinieku pērn valstī bija nodarbināti 14 uzņēmumos.

Otrajā vietā pēc vidējā darbinieku skaita ir VAS «Latvijas dzelzceļš» ar 6526 darbiniekiem, bet trešajā vietā - SIA «Rimi Latvia» ar 5747 darbiniekiem.

Šiem uzņēmumiem seko SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» ar 4750 darbiniekiem un SIA «Rīgas satiksme» ar 4177 darbiniekiem.

Vēl lielāko darba devēju desmitniekā ir iekļuvuši tādi uzņēmumi kā AS «Latvijas pasts» ar 4109 darbiniekiem, SIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» ar 3249 darbiniekiem, SIA «Evolution Latvia» ar 2888 darbiniekiem, SIA «LDz Cargo» ar 2603 darbiniekiem un SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» ar 2602 darbiniekiem.

Ņemot vērā, ka, strauji pieaugot dažādu nozaru darbinieku darba nespējai, var tikt kavēta sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde, kā arī var būt traucējumi tautsaimniecībai un uzņēmumu darbībā, valdība otrdien lēmusi atļaut krīzes situācijā kritiski svarīgo nozaru darbiniekiem pēc kontakta ar Covid-19 inficēto mājas karantīnu aizstāt ar testa veikšanu.

Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz, ka kontaktpersonai ir vai nu jāveic RNS tests laboratorijā vai jebkurā ārstniecības iestādē, vai aptiekā profesionāļa veikts antigēna tests un jāsagaida negatīva testa rezultāts. Pēc negatīva testa rezultāta saņemšanas darbinieks var veikt savus darba pienākumus un pēc trim līdz piecām dienām veic atkārtotu kontroles RNS testu laboratorijā vai antigēna testu ārstniecības iestādē vai aptiekā.

Ņemot vērā to, ka persona šajā laika periodā jebkurā dienā var kļūt infekcioza, inkubācijas perioda laikā desmit dienas pēc pēdējā kontakta ar inficēto cilvēku personai ir jālieto FFP2 respirators, kā arī tai ir jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas un tā nedrīkst lietot sabiedrisko transportu, lai nepakļautu inficēšanās riskam citus cilvēkus.

Pēdējo gadu laikā darba tirgum Latvijā attīstoties un augot arvien straujāk, manāms aizvien lielāks uzņēmumu pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, un nereti tas pārsniedz piedāvājumu. Šai tendencei kļūstot izteiktākai, pieaug arī uzņēmumu konkurence par darbinieku – gan piesaistīšanas procesā, gan motivēšanā palikt uzņēmumā ilgstoši. Savukārt tas mudina darba devējus meklēt iespējas, kā padarīt darba vidi pievilcīgāku darba ņēmējiem, tostarp, piemēram, attīstot un pilnveidojot darbinieku labumu grozu.

Darbiniekiem piedāvātie bonusi ir dažādi – sākot no bezmaksas tējas un kafijas un veselības apdrošināšanas, beidzot ar papildu atvaļinājuma dienām par uzņēmumā pavadīto laiku un citām ekstrām – taču arī šis segments aug un attīstās līdzi darbinieku vēlmēm un vajadzībām. Kā stāsta mākonī balstītā digitālo produktu lokalizācijas un tulkošanas risinājumu uzņēmuma “Lokalise” personāla un talantu piesaistes speciāliste Justīne Skudra, tad ne mazāk svarīgi par bonusu esamību ir to veids un piemērotība uzņēmuma darbinieku vajadzībām. Svarīgi, lai darba devējs sniegtu darbiniekiem labumus, kas iekļautu sevī elastīgas izvēles, un tās viegli būtu pielāgojamas darbiniekiem dažādās vecuma un interešu grupās.