Patlaban nav pilnīgas skaidrības par atrastajām neaizzīmogotajām aploksnēm Salaspilī, tomēr Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars pieļauj, ka tas, visticamāk, varētu būt saistīts ar balsu pirkšanu. Par šo gadījumu CVK vērsusies Drošības policijā.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Cimdars norādīja, ka viņa pieredze liecinot, ka Salaspilī notikusi diezgan rupjas formas balsojuma aizstāšana. «Pie tam to nav veikusi iecirkņa komisija, to ir veikušas, manā uztverē, kaut kādas personas ārpus iecirkņa. Visi rādītāji liecina par to,» sacīja A. Cimdars.

CVK priekšsēdētājs skaidroja, ka atrastās neaizzīmogotās aploksnes varētu būt skaidrojamas trijos veidos – ja tā nav iecirkņa komisijas kļūdīšanās, tad tā var būt balsu pirkšana vai huligānisms. «Viens variants – cilvēks ar iepriekšējo nodomu kaut kur ir dabūjis neapzīmogotās aploksnes, veicis iepriekšēju darbu, balsu pirkšanu, sagatavojis komplektus un 50 personām iedevis, lai šīs personas aiziet uz iecirkni, piereģistrējas, kabīnē nomaina sagatavoto aploksni pret to, ko izsniedza. Un atnesot atpakaļ komisijas izsniegto apzīmogoto aploksni, notiek norēķins. Tas ir sliktākais variants, ko es varētu pieļaut, tā ir balsu pirkšana,» sacīja A. Cimdars.

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Phillip Morris Latvia mātes kompānijai Philip Morris International (PMI) jau septīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI bija viens no tikai 15 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu. Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute).

Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības tendencēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus faktorus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labsajūta un citus.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nedēļas laikā izdevies atklāt divus uzņēmums Rīgā, kas saviem darbiniekiem algas maksājis «aploksnēs». Šobrīd noskaidrots, ka kopumā šā gada laikā abu uzņēmumu darbiniekiem «aploksnēs» izmaksāti vismaz 64,52 tūkst. Ls.

Viens uzņēmumi nodarbojās ar elektrisko iekārtu ražošanu un uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, automobiļu apkopi un remontu, bet otrs ar medicīnas preču un iekārtu ražošanu.

Pārbaužu laikā abos uzņēmumos atklāts, ka skaidrās naudas atlikums uzņēmuma kasēs būtiski pārsniedza grāmatvedības dokumentos atspoguļoto. Tāpat pārbaužu laikā izņemti saraksti par darbiniekiem skaidrā naudā veiktajām izmaksām, kas atšķiras no grāmatvedības dokumentos atspoguļotajiem datiem un tiem algu apmēriem un veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām, kas uzrādītas uzņēmumu iesniegtajos pārskatos VID.

Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.

Tostarp nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa 2024.gadā būtu divi miljoni eiro, 2025.gadā - 17,1 miljons eiro, 2026.gadā - 24,2 miljoni eiro, 2027.gadā - 12,8 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 4,9 miljoni eiro.

Savukārt PVN nomaksai nepieciešamā summa 2024.gadā ir 2,5 miljoni eiro, 2025.gadā - 21,5 miljoni eiro, 2026.gadā - 30,6 miljoni eiro, 2027.gadā - 16,1 miljons eiro, bet 2028.gadā - 6,2 miljoni eiro.

Tāpat, ņemot vērā, ka daļai aktivitāšu tika samazināts finansējums vai tās tika noraidītas, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai. Papildus PVN apmaksai nepieciešamā summa 6 386 685 eiro.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus aktīvāk pieteikt sezonas brīvās darba vietas.

Piesakot sezonas vakances NVA filiālēs, darba devēji ātri atradīšot nepieciešamos darbiniekus, jo NVA reģistrēti dažādu profesiju pārstāvji, kuru pieredze, zināšanas un darba iemaņas noderēs sezonas darbu veikšanai.

Sezonas vakances darba devēji var pieteikt arī patstāvīgi, publicējot tās NVA CV/Vakanču portālā (http://cvvp.nva.gov.lv/).

Sezonas rakstura darbi ir saistīti, piemēram, ar pludmaļu, publisko peldētavu, kempingu, dabas tūrisma infrastruktūras un atpūtas vietu uzturēšanu un uzraudzību, mazumtirdzniecību, darbu kafejnīcās, peldētavās, kempingos, atpūtas vietās un parkos, ainavas elementu vai kultūrvēsturisko objektu sakopšanu, meža darbiem, sēju, stādīšanu, lopu ganīšanu, zivju audzēšanu u.c.

2019. gadā Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņems ne vairāk kā 150 eiro par hektāru. To intervijā laikrakstam Dienas Bizness atzīst Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Lai arī līdz šim publiski izskanējis, ka platībmaksājumi nākamajā plānošanas periodā pamazām pieaugs, sasniedzot 196 eiro 2019. gadā, Zemnieku Saeimas aplēses liecina, ka reālais ieguvums būs mazāks, un tam ir vairāki iemesli.

Kā atzīst Maira Dzelzkalēja, visa kopējā budžeta aploksne ir izdalīta uz references platībām 1,6 miljonu ha apjomā, ko rēķina pēc 2012. gada, taču kopējā lauksaimniecības politika ir ļoti sarežģīta. No kopējās aploksnes būšot jāņem nost finansējums dažādiem citiem pasākumiem, sākot ar to, ka 6,15% no tiešmaksājumu aploksnes jau ir pārlikti uz Lauku Attīstības programmu. Vēl vismaz līdz 2% no aploksnes jārezervē jaunpienācējiem, līdz 15% tiks atvēlēti saistītajām nozarēm.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Valdība, gatavojot 2016. gada valsts budžeta projektu, uzskata, ka var nepildīt agrāk doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka darba devēji kā valdības sociālie partneri iestājas par sabalansētu valsts budžetu un ir piedāvājuši konstruktīvus priekšlikumus valsts maka papildināšanai, tomēr valdība tos ignorē.

Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta veidošanas gaitu?

Nevar noliegt, ka pasaulē nemitīgi notiek dažādas pārmaiņas un Latvijai kā mazai valstij ir jāseko līdzi šīm izmaiņām. Tomēr tas nenozīmē, ka valdībai ir tiesības neturēt solījumus. Nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, jo īpaši politiķu darba stils un nostāja, darba devējus nepatīkami pārsteidza. Proti, pirmo reizi pēdējo 25 gadu vēsturē valdība situācijā, kad ir vērojama tautsaimniecības izaugsme, aug nodarbināto skaits, sarūk reģistrētie bezdarba rādītāji, izvēlējās nodokļu paaugstināšanu. Situācija ir unikāla – neraksturīga, jo sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienā frontes līnijā un neatbalsta valdības rīcību. Latvijā ir pieņemts tāds plānošanas dokuments kā Nacionālās attīstības plāns, ir šīs valdības deklarācija un nodokļu politikas stratēģija 2015.- 2017. gadam, ko pērnā gada 1. oktobrī parakstīja tā brīža finanšu ministrs Andris Vilks no Vienotības un darba devēji – LDDK un LTRK. Budžeta veidošana ir pretrunā visiem minētajiem dokumentiem. Būtiskākie pārkāpumi – doto solījumu nepildīšāna – atteikšanās no likumā ierakstītā darbaspēka nodokļu likmes samazināšanas un jauna (tā dēvētā solidaritātes) nodokļa ieviešana. Faktiski pašreiz valdība mēģina «lāpīt» budžetu uz godīgo nodokļu maksātāju rēķina, bet izraisīs tieši pretēju reakciju. Tādējādi tiks veicināta ēnu ekonomika, jo lielākas algas maksāt kļūs arvien neizdevīgāk, faktiski darba devēji tiks sodīti par to, ka ir gatavi maksāt saviem darbiniekiem vairāk, tāpēc vilinājums to darīt citādi tikai pieaugs. Neko labu tas nedarīs nodarbinātības un investīciju piesaistē. Kā lai investori notic Latvijas valstij, ja valdība sola (likumā pat ierakstīts) vienu, bet rīkojas pilnīgi pretēji solītajam? Investori neticēs ne tikai valdības solītajam vai deklarētajam, bet arī likumā rakstītajam. Konkurentvalstu investoru piesaiste Latvijai pietiek. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šāda nestabilitāte un neprognozējamība nodokļu politikā vienkārši investoriem liks atturēties no ieguldīšanas Latvijā. Un tas notiek brīdī, kad investīcijas Latvijā ir ļoti vajadzīgas gan nodarbinātības, gan joprojām notiekošās emigrācijas kontekstā. Šāds hibrīdnodoklis, kas valdības iecerē ir pretrunā ar kopējo nodokļu sistēmu (tiktu iekasēts sociālās iemaksas apmērā, bet nenonāktu sociālajā budžetā), spiedīs uzņēmumus pārskatīt savas štata vietas un, lai noturētu (saglabātu atalgojumu līdzšinējā apmērā) augsti kvalificētos speciālistus, visticamāk, atlaidīs mazāku algu saņēmējus.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada deviņos mēnešos ir veicis dažādus preventīvos, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošos pasākumus, informē VID.

Kopumā VID preventīvā darba rezultātā savu saimniecisko darbību legalizējušas 728 fiziskās personas. Darba devēju tematisko pārbaužu laikā veiktā preventīvā darba rezultātā 1257 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus. Saistībā ar algu izmaksām aploksnēs 95 nodokļu auditos papildus aprēķināti maksājumi budžetā 5,21 miljona eiro apmērā. Pie kriminālatbildības ir sauktas uzņēmuma, kurš izvairoties no nodokļu nomaksas, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru kopumā par 753,7 tūkstošiem eiro, amatpersonas.

Nodokļu administrācijas preventīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, legalizēti 11,3 tūkstoši darba ņēmēju un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši ir aprēķinājuši 3115,6 tūkstošus eiro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 2,095 miljonus eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) – 1,02 miljonus eiro.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Ekonomiskās izaugsmes ietekmē nākamajā gadā tiek prognozēts, ka situācija darba tirgū uzlabosies, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online oktobrī un novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs par nākamā gada plāniem un tendencēm darba tirgū. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 2 600 darba devēju.

Vislielāko optimismu prognozēs uzrādīja tieši darba devēji Latvijā, kur nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 47% no aptaujātajiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 42% un 40%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vienīgi Latvijā gaidāms pieaugums, kas procentuāli ir 5%, Lietuvā pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājies par 6%, bet Igaunijā tas palicis nemainīgs. Visvairāk darbinieku Latvijā meklēs tādās nozarēs uzņēmumi kā mazumtirdzniecība, finanses, pakalpojumu industrija, IT un telekomunikācijas, kā arī būvniecība.

Visbiežāk par Baltijas valstu darba devēju pamatojumu personāla skaita pieaugumam minēts darba apjoma pieaugums, to norādījuši aptuveni 50%. Otrs nozīmīgākais iemesls, ko darba devēji norādījuši ir iepriekšējo darbinieku aiziešana no darba, darba ņēmēju rotācija – aptuveni 25%.

Baltijas valstu darba devēji nākamajā gadā pietiekami aktīvi meklēs jaunus darbiniekus un palielinās atalgojumu, bet būs piesardzīgāki nekā šogad, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumus.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, visās Baltijas valstīs ir samazinājies to darba devēju skaits, kuri plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Latvijā šie rādītāji ir samazinājušies par 21%, Lietuvā par 11%, bet Igaunijā par 16%. Tādējādi var uzskatīt, ka optimistiskākie būs darba devēji Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā darba devēji būs noskaņoti konservatīvāk, meklējot salīdzinoši mazāk darbiniekus.

Šogad palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kas nākamajā gadā plāno gan pieņemt, gan atlaist darbiniekus, attiecīgi Latvijā - 22% (pirms gada 16%), Lietuvā - 27% (pirms gada 24%), Igaunijā - 9% (pirms gada 2%) no aptaujātajiem darba devējiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk uzņēmumu izvērtē esošo darbinieku darba rezultātus, atlaižot mazāk efektīvus un pieņemot to vietā efektīvākus darbiniekus.

Diskusijā par darba nespējas apmaksas modeļa maiņu saduras darba devēju un darbinieku intereses – pirmajiem ir vēlme padarīt Latvijas regulējumu un darba vidi konkurētspējīgāku, samazinot izdevumus par slimojošajiem darbiniekiem, otri grib saglabāt darba devēja iesaisti vismaz esošajā līmenī, kompensējot darba nespēju iespējami ilgi un maksimālā apmērā.

Abas šīs pozīcijas var tuvināt, ja darba devēji saskatītu modeļa maiņā iespēju konkurēt par darbiniekiem, piemēram, ieguldot veselības apdrošināšanā. Darbinieki šādā gadījumā varētu izraudzīties atbildīgākos darba devējus, kuri piedāvā apdrošināšanu.

Darba ņēmējiem Latvijā pirmā slimības diena šobrīd netiek apmaksāta, proti tā jāsedz pašiem. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, tad slimības pabalsta izmaksu pārņem valsts. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir argumentējusi, ka šī ir Baltijas valstīs salīdzinoši neizdevīgākā sistēma, un ir rosinājusi mainīt darba nespējas lapu apmaksas kārtību, palielinot neapmaksāto slimības dienu skaitu līdz trim, kā arī samazinot naudas summas apmēru, ko izmaksā par katru slimošanas dienu. Piedāvātā reforma lielā mērā izriet no negodprātīgas darbinieku rīcības, ņemot viltus slimības lapas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. CV-Online ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1999.gada, pārstāvot karjeras portālu cv.lv. CV-Online ietilpst Alma Career tīkla sastāvā, kuru pārvalda Somijas mediju koncerns Alma Media un globālais interneta personāla atlases līderis Monster Worldwide.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Personāla atlase ir ļoti interesanta un aizraujoša joma, kas ļauj ne tikai ieskatīties jebkurā biznesa nozarē un uzņēmumā, bet arī iepazīt daudzu dažādu profesiju pārstāvjus. Arī interneta vide nepārtraukti piedāvā jaunas iespējas un izaicinājumus strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā, kas neļauj iestāties rutīnai. Biznesa joma ir augoša un ar lielu potenciālu, jo darba devēji jaunus darbiniekus meklēs vienmēr, tāpat kā darba ņēmēji – sev vēlamo darba vietu. Līdz ar to, vadīt lielāko digitālo personāla atlases uzņēmumu Latvijā ir liels gandarījums un vienlaikus izaicinājums.

Darba tirgus tendences pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījušās, kā viena no galvenajām pārmaiņām ir attālinātais darbs. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem, mainot ikdienas strādāšanas paradumus, šis laiks ir ļāvis izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ņēmēji par būtiskākajām priekšrocības attālinātajam darbam norāda ietaupītu laiku un naudu, piemēram, transports uz un no darbavietas, pusdienas ārpus biroja utt., iespēju strādāt un "būt darbā" no jebkuras vietas, kā arī elastīgāku darba laiku.

Savukārt darba devēji par būtiskākajām attālinātā darba priekšrocībām min jaunu tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, atbildīga darba devēja tēla veicināšanu, profesionālās un privātās dzīves balansu un ietaupītus uzņēmuma resursus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā jau sākuši strādāt 603 skolēni, informē NVA.

Pašlaik vasaras darbiem ir reģistrējušies gandrīz 9000 jauniešu. Darba iespējas skolēniem NVA filiāļu darbinieki piedāvā secīgi.

Tāpat NVA turpina pieņemt jaunus darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbināšanai līdz 29.augustam.

Pašreiz skolēnu nodarbināšanai vasaras brīvlaikā pieteiktas 3858 darba vietas. Darba devēji piedāvā strādāt šādus darbus: klientu konsultants, virtuves darbinieks, palīgstrādnieks, lietvedības sekretārs, noliktavas darbinieks, pārdevējs, datu ievades operators, iesaiņotājs, viesmīlis, datorgrafiķis, dārznieks, projektu asistents, arhivārs, lidostas darbinieks, biroja administrators, palīgs virtuvē, skolotāja palīgs, istabeņu palīgs u.c. Darbiņš ir arī lauksaimniecības un zemkopības darbos: ogu vācēji, ravētāji, darbinieki zemnieku saimniecības, laistītāji.