Rīgas pilsētas būvvalde šodien atļāva sākt konstatēto defektu novēršanas darbus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa jaunbūves 6.blokā un energoblokā, apliecināja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

9.aprīlī būvvaldē saņemts pilnsabiedrības SBRE iesniegums ar paskaidrojumiem un nepieciešamo dokumentāciju par Slimnīcas 6.blokā un energoblokā SIA CMB veiktajā ekspertīzē un būvvaldes sagatavotajā atzinumā konstatētajiem defektiem, kas tostarp saistīti ar konkrētajos blokos nekvalitatīvi veiktajiem hidroizolācijas un siltumizolācijas būvdarbiem. Ņemot vērā, ka šajos blokos netika konstatēti defekti būves nesošajās konstrukcijās, būvvaldē bija nepieciešams iesniegt konstatēto defektu novēršanas darbu veikšanas projektus, kuros detalizēti atrunāta defektu novēršanas kārtība un secība.

Izvērtējot iesniegto dokumentāciju kopsakarā ar būvvaldes atzinumā norādīto, būvvalde šodien, 16.aprīlī, būvdarbu žurnālā ir veikusi ierakstu par atļauju veikt defektu novēršanu slimnīcas 6.blokā un energoblokā.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa intervijā laikrakstam Diena atklāj būtiskākās problēmas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

Kādas vēl problēmas atklātas Stradiņos?

Pārāk liela administrācija, nesamērīgi lielas algas...

Politiķi pēdējā laikā bieži akcentē, ka labākajiem speciālistiem vajag īpašas algas!

Ja runa būtu par ārstiem, to varētu saprast. Bet tā nav. Nesamērīgi lielākas algas par visiem pārējiem ir administrācijā strādājošajiem. Turklāt algu kāpums noticis pavisam nesen – nu jau no darba aizgājušā valdes priekšsēdētāja laikā.

Piemēram?

Personāla direktora alga – 4250 eiro. Finanšu direktora alga – 4700 eiro. Administratīvā departamenta direktora alga – 3500. Tehniskā direktora alga – 4000. Ārstiem augstākās algas ir divreiz, daudziem pat četrreiz mazākas.

Pēc iesniegtās dokumentācijas izvērtēšanas piektdien Rīgas pilsētas būvvalde atļāvusi Stradiņa slimnīcā uzsākt defektu novēršanas darbus arī A korpusa 1. un 2. blokā, informē būvvaldes pārstāvji.

Pirms nedēļas Rīgas pilsētas būvvalde atļāva sākt konstatēto defektu novēršanas darbus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa jaunbūves 6.blokā un energoblokā, informēja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

9.aprīlī būvvaldē saņemts pilnsabiedrības SBRE iesniegums ar paskaidrojumiem un nepieciešamo dokumentāciju par Slimnīcas 6.blokā un energoblokā SIA CMB veiktajā ekspertīzē un būvvaldes sagatavotajā atzinumā konstatētajiem defektiem, kas tostarp saistīti ar konkrētajos blokos nekvalitatīvi veiktajiem hidroizolācijas un siltumizolācijas būvdarbiem. Ņemot vērā, ka šajos blokos netika konstatēti defekti būves nesošajās konstrukcijās, būvvaldē bija nepieciešams iesniegt konstatēto defektu novēršanas darbu veikšanas projektus, kuros detalizēti atrunāta defektu novēršanas kārtība un secība.

Pilnsabiedrība SBRE pēc Rīgas pilsētas būvvaldes ekspertu vizītes P. Stradiņa slimnīcas A korpusa būvlaukumā saņēmusi atļauju atsākt būvdarbus pilnā apmērā, informē SBRE.

Visi defekti Stradiņu slimnīcas jaunbūvēs ir novērsti - to otrdien, 7. jūlijā apstiprināja būvvaldes eksperti pēc būvlaukuma apsekošanas un visu izpilddokumentu pārbaudes.

Līdz 15. jūnijam pēc iepriekš saskaņota plāna SBRE veica konstrukciju pastiprināšanu un atsevišķu, lokālu defektu novēršanu 1. un 2. jaunbūves blokā. Rīgas pilsētas būvvalde ar ierakstu būvdarbu žurnālā 7. jūlijā atļāvusi atsākt būvdarbus visā būvobjektā, norādot, ka uzdotie norādījumi ir izpildīti un konstatētie defekti ir novērsti.

Uzņēmuma pārstāvji jau iepriekš informējuši, ka galvenie darbi defektu novēršanai bija septiņu kolonnu pastiprināšana, 18 siju remonts un viena paneļa nomaiņa, kā to atzinumā būvuzņēmējam un pasūtītājam bija norādījis neatkarīgs eksperts.

Krišjāņa Barona ielā bojātas inženierkomunikācijas dēļ radies iegruvums zem bruģa, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Departamenta pārstāvji pēc avārijas vietas apsekošanas konstatējuši, ka iegruvuma iemesls ir izskalojums, kas ir radies bojātas inženierkomunikācijas dēļ. Atbildīgās iestādes par notikušo ir informētas, tuvākajā laikā avārijas cēloņi tiks novērsti.

Satiksmes departaments norādīja, ka Barona ielā tika veikti seguma atjaunošanas darbi, kuros neietilpa inženierkomunikāciju nomaiņa un pārbūve, līdz ar to minētais izskalojums nav tieši saistīts ar Barona ielas seguma atjaunošanas darbiem.

Šodien sociālajā vietnē Facebook Rīgas iedzīvotāji rakstījuši, ka Barona ielā zem un starp bruģakmenim esošās smiltis tiek izskalotas prātam neaptveramos apjomos un vietām zem Barona ielas plānotās rekomendējošās velojoslas izveidojušās milzīgas bedres aptuveni 30-50 centimetru dziļumā, virs kurām bruģis ieķīlējies karājas gaisā.

Stradiņu slimnīcas A korpusa būvniecības defektus iespējams novērst četru nedēļu laikā, turklāt publiskotie viedokļi par demontāžu un citiem veicamiem darbiem ir ievērojami pārspīlēti, norāda pilnsabiedrības SBRE eksperti.

Neatkarīgā eksperta Alda Dzirkaļa pabeigtais un Veselības ministrijai iesniegtais atzinums par Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības ietvaros pabeigtajiem darbiem uzsver nepieciešamību nekavējoties, steidzamības kārtā novērst defektus un atsākt būvdarbus, lai izvairītos no turpmākas konstrukciju bojāšanas.

Galveno nepieciešamo defektu novēršanas darbu saraksts ir sekojošs: ir jāveic atsevišķu kolonnu novirzes novērtējums, un tām kolonnām, kurām novirzes konstatētas, jāveic konstrukcijas pastiprināšana. Kolonnu novirzes novērtējums ir veikts, un pastiprināšana jāveic septiņām kolonnām no 328, tātad 2% no kopējā kolonnu skaita.

Problēmas ar Barona ielas segumu radīsies arī turpmāk, jo ielai tika atjaunots tikai segums, bet komunikācijas zem ielas lielā mērā netika mainītas, šorīt Latvijas Radio izteicās Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Jakrins stāstīja, - ja ielu remontētu pilnā apmērā, tā būtu izrakta un bloķēta kādus divus gadus, bet tā vietā līdzekļus esot izlemts izmantot racionālāk.

Ierēdņa vērtējumā, defekti ielas segumā neesot nekas briesmīgs, jo sīkās problēmas tiekot likvidētas pāris dienu laikā, tostarp joprojām ir spēkā būvnieku sniegtā garantija.

Kā ziņots, decembra beigās Krišjāņa Barona ielā bojātas inženierkomunikācijas dēļ radās iegruvums zem bruģa. Satiksmes departamenta pārstāvji pēc avārijas vietas apsekošanas konstatējuši, ka iegruvuma iemesls ir izskalojums, kas ir radies bojātas inženierkomunikācijas dēļ.

Satiksmes departaments norādīja, ka Barona ielā tika veikti seguma atjaunošanas darbi, kuros neietilpa inženierkomunikāciju nomaiņa un pārbūve, līdz ar to minētais izskalojums nav tieši saistīts ar Barona ielas seguma atjaunošanas darbiem.

Lai gan spēcīgais vējš pierimās vien naktī, AS "Sadales tīkls” personāls diennakts tumšajā laikā lokalizēja un novērsa gan vidējā sprieguma, gan zemsprieguma elektrotīkla bojājumus visā Latvijā, atjaunojot elektroapgādi 17 000 klientu, informē uzņēmums.

Lielākā daļa no vēja izraisītajiem postījumiem jau ir novērsti un šorīt elektroapgādes traucējumi vēl ir 1 388 klientu. Kopš brīža, kad spēcīgais vējš vakar, 18.decembrī, sāka šķērsot valsts teritoriju, ir paveikts apjomīgs darbs un lielākā daļa no elektrotīkla bojājumiem ir novērsti. Kopumā novērsti 307 zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla bojājumi un elektroapgāde atjaunota 17 000 klientu.

Vēja brāzmu kulminācijas brīdī ap plkst. 17 elektroapgāde bija traucēta aptuveni 18 000 AS “Sadales tīkls” klientu, savukārt šorīt ap plkst. 7 elektroapgādes pārtraukums vēl ir 1388 klientu.

Arī šodien AS "Sadales tīkls” turpinās darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk klientiem atjaunotu elektroenerģijas piegādi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 250 elektromontieru brigādes ar 690 darbiniekiem, mobilizētas visas specializētās tehnikas vienības.

Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Viņa skaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejas darbības atsākšana atjaunotajās Rīgas pils telpās šobrīd ir atkarīga no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Lai arī Rīgas pilsētas būvvalde rekonstruēto Rīgas pili pieņēma ekspluatācijā pagājušā gada 18.decembrī, visu saistību izpildes pieņemšanas un nodošanas akts starp VNĪ ar būvniekiem tika parakstīts tikai 2016.gada februārī.

«Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatēja tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā. Par minētajiem defektiem informējām VNĪ jau 2016.gada februāra beigās,» sacīja Jaunzeme.

Komentējot plašsaziņas līdzekļos publicētos pretējos viedokļus starp Kultūras ministriju (KM) un pilnsabiedrību Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas – Gaismas pils – nesakārtoto būvniecības izmaksu jautājumu, LNB norāda, ka šis temats noteikti jāaplūko kontekstā ar nepabeigtajiem būvdarbiem un būtiskiem fiksētajiem defektiem LNB ēkas infrastruktūrā, ko NBA vēl joprojām nav novērsusi.

Kopumā, kopš 2013. gada decembra līdz šim brīdim pastāv 78 pozīcijas par nepabeigtiem darbiem un defektiem (nav pabeigta grīdu apdare; nav novērsta sāļu izdalīšanās no ārsienām, granīta plātņu šuvēm; nav rasts ilglaicīgs tekošā jumta problēmas risinājums; nav novērsta ūdens sūce Rīgas IT Demo centra telpā u.c.) LNB ārējā un iekšējā infrastruktūrā, ko NBA vēl aizvien nav novērsusi.

Tādējādi NBA apgalvojums par valsts parādsaistībām šajā situācijā ir morāli nekorekts un juridiski nepamatots, paziņojumā medjiem norāda LNB pārstāvis Augusts Zilberts.

Pamatojoties uz oficiālo vēstuli, ko 2015. gada 24. augustā būvuzraudzības uzņēmums Hill International nosūtīja NBA par nepabeigto darbu un defektu novēršanas stāvokli LNB jaunbūvē, LNB pauž bažas un stingru kritiku NBA par tās bezdarbību konkrētās situācijas risināšanā. Saskaņā ar Hill International sniegto informāciju LNB ēkas ārējās un iekšējās infrastruktūras defektu, nepabeigto darbu un garantijas laika perioda defektu novēršana praktiski nenotiek. Tādējādi netiek pildīta vienošanās, ko paredz 2008. gada 15. maijā starp KM un NBA noslēgtais līgums par LNB būvdarbiem.

Par 320% pērn pieaudzis sūdzību skaits no pasažieriem par saņemtajiem aviopakalpojumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atcelts reiss, nozaudēta vai bojāta bagāža, kavēts lidojums – šie ir gadījumi, kuros pasažieri visbiežāk vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar sūdzībām. Arī šā gada statistika varētu būt līdzīga.

Aviokompānijām sūdzības nozīmē kompensāciju izmaksu un nenotikušo reisu statistikas papildinājumu, kas uzņēmumu ierindo precīzo vai gluži pretēji – kavētāju sarakstā. Pasažierim aiz statistikas slēpjas nenoticis lidojums, kas izjaucis visus plānus un papildinājis izdevumus. Arī pēc attiecību nokārtošanas ar aviokompāniju pasažieriem mēdz palikt daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes. Ar šādu pieredzes stāstu pie laikraksta Dienas Bizness vērsās kāds pasažieris, kura lidojums tika atcelts šā gada maijā. Viņam tika nodrošināta izmitināšana viesnīcā un noorganizēts cits lidojums, tomēr pasažieris nesaprot, kā lidmašīnas tehnisks defekts var tikt definēts kā force majeure jeb nepārvaramas varas apstākļi.

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Pilnsabiedrība SBRE ir pilnā apmērā atsākusi VAS Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca A korpusa 1. kārtas būvniecību.

Pilnu Stradiņa slimnīcas ekspluatāciju plānots sākt 2017.gada pavasarī.

Virszemes konstrukciju būvniecība jau ir pabeigta, tāpēc šomēnes tika uzsākta ārsienu paneļu un fasādes montāža.

Stradiņa slimnīcas jaunbūvēs – 1., 2. un 6. blokā – šobrīd notiek ārsienu paneļu uzstādīšana, un pēc tam tiks veikta stikla fasādes montāža. Tāpat šobrīd tiek veikta slimnīcas trīs blokus savienojošā ātrija tiltu un pārseguma nesošo konstrukciju montāža un betonēšana.

Pilnsabiedrības SBRE projektu vadītājs Valdis Koks stāsta, ka saskaņotais būvdarbu grafiks nozīmēs arī diezgan saspringtu darba procesu, tāpēc nepārtraukti tiek palielināts darbinieku skaits. Šobrīd būvlaukumā strādā vairāk nekā 160 darbinieku, no kuriem 30 ir inženiertehniskais personāls. Darbinieku skaitu plānojam palielināt līdz 400 strādājošajiem, atkarībā no tehnoloģiskā procesa. Tiek nodrošinātas papildus kvalitātes pārbaudes un darba drošības kontrole, viņš uzsver.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild A.Medical valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Igors Palkovs. A.Medical Baltijā nodrošina medicīnisko iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkalpošanu.

«Medicīnas tehnoloģijas ir viena no nozarēm, kas ļoti strauji attīstās ar galveno mērķi – palīdzēt cilvēkiem. Ik dienu mēs esam «ar vienu kāju» tālā nākotnē un šī, es uzskatu, ir fantastiska iespēja mūsu uzņēmumam. A.Medical unikalitāte ir faktā, ka, ņemot vērā tā darbinieku vidējo vecumu, esam jaunākais uzņēmums, kas saistīts ar medicīnas tehnoloģijām. Savukārt, apvienojot šo aspektu ar komandas biedru pieredzi, mums izdevies izveidot augstas profesionalitātes komandu,» stāsta I. Palkovs.

Stradiņos šonedēļ ir piegādāts otrais jaunākās paaudzes lineārais elektronu paātrinātājs daudz efektīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai.

Lineārais paātrinātājs paredzēts kvalitatīvai trīs dimensiju un intensitātes modulētai staru terapijai. Jaunā tehnoloģija ir daudz saudzīgāka pacientam. Tā minimāli ietekmē veselos audus un orgānus un nerada pacientam nepatīkamus un ilgstošus staru terapijas blakus efektus.

Tā kā tagad slimnīcā būs viena ražotāja divas iekārtas un viena pacientu apstarošanas plānošanas sistēma, tad būs iespējams nodrošināt pacientu ārstēšanas nepārtrauktību arī gadījumos, kad viena no iekārtām atradīsies, piemēram, remontā vai tehniskajā apkopē, vai kvalitātes kontroles pārbaudēs.

“Staru terapijas kabinetos, kuros ir mazs lineāro paātrinātāju skaits, ir ļoti būtiski, lai būtu iespēja nekavējoties, bez vilcināšanās pārvirzīt pacientu plūsmu no viena lineārā paātrinātāja uz otru. Šis aspekts ir ļoti nozīmīgs, jo vēlamies nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu onkoloģijas pacientu ārstēšanu Stradiņa slimnīcā,” uzsver slimnīcas Medicīnas tehnoloģiju daļas vadītājs Uldis Jaspers.

Zolitūdes traģēdija bija, tagad būvniecības defekti konstatēti Stradiņos, kura ēka būs nākamā?

Šis retoriskais jautājums izriet gan no Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējiem secinājumiem, gan vērojot situāciju un publiski izskanējušo informāciju par sabiedriskajām būvēm kopumā. Viens no jaunākajiem gadījumiem ir Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecība, kur saistībā ar konstatētiem defektiem pašlaik tālākie būvdarbi ir apturēti, taču kā izskanējis Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, ne pašvaldību būvvaldes, ne valsts kopumā joprojām nespēj garantēt, ka ēkas un būves tiešām ir un būs drošas.

Tik skarbs secinājums liek pievērsties radušās situācijas iemesliem, un tādi arī ir, turklāt vairāki. Parlamentārās izmeklēšanas komisija pagaidām Zolitūdes traģēdiju ir skatījusi no vienas – būvniecības uzraudzības sadaļas.

Nākamā veselības ministre Anda Čakša alkst strādāt stresa apstākļos; sola būt paklausīga valdības rīcības plānam

Pašlaik bez burvju nūjiņas veselības nozarei var palīdzēt vienīgi papildu finansējums, intervijā DB saka A. Čakša. Līdzšinējā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja apņēmusies veselības aprūpes «ziloni» sadalīt gabalos.

Fragments no intervijas

Jums nevajadzēs ilgu iesildīšanās periodu, novērtējis Ministru prezidents Māris Kučinskis, bet kandidatūras oponenti bāž acīs politiskās pieredzes un aizmugures neesamību. Esat nozares profesionāle, bet ne politiķe. No šādām pozīcijām ir liela drosme startēt šajā amatā, ņemot vērā to, kā ministrus „sit”.

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu.

"Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," biznesa portālam db.lv saka Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Viņa skatījumā uzticība lietotu auto tirgotājiem esot salīdzinoši zema. Daudzām automašīnām nav pieejama to vēsture un nav zināms, vai odometra rādītāji ir pareizi. Daļa pētījumu liecina, ka otrreizējā tirgū 70% mašīnu nav verificējams odometra rādītājs.

"Mēs auto iepērkam no uzticamiem partneriem Holandē, Beļģijā un Vācijā, kur mūsu darbinieki tos pārbauda. Sadarbojamies tikai ar lieliem uzņēmumiem, kas tirgo vairumā un kad varam pārliecināties, ka auto vēsture un tehniskais stāvoklis tam atbilst," teic E. Cērps.

Daļā no Lietuvas autoceļu būves un rekonstrukcijas projektiem, kas īstenoti laikā no 2008. līdz 2017.gadam, iespējams, pieļauta dokumentu viltošana un patiesībā izmantoti nekvalitatīvāki materiāli, secināts Lietuvas Autoceļu direkcijas veiktajā auditā.

Kā izteicies līdzšinējais satiksmes ministrs Roks Masjulis, kas atjauninātajā valdībā šo amatu vairs neieņems, audits uzrādījis ļoti plaša mēroga ļaunprātības ceļu būvē.

«Nebūt nav tā, ka negodīgi būtu strādājuši visi uzņēmumi - bija arī tādi, kuri pieļāvuši kļūdas, bet tās atzinuši un izlabojuši, tomēr ir arī ļoti sarežģīti gadījumi, kad būvuzņēmēji ne tikai mēģina savus nodarījumus slēpt, bet arī meklē politisku aizstāvību augsta līmeņa vadītāju kabinetos,» viņš norādījis.

Autoceļu direkcijas ziņojumā uzsvērts, ka daļa būvuzņēmēju vairās uzņemties atbildību par pārkāpumiem un izlabot darbā pieļautos defektus, uzrāda nepatiesus analīžu rezultātus un cenšas vilkt procesus garumā.

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar igauņu uzņēmumu "Hepta airborne" īsteno pilotprojektu gaisvadu elektrolīniju apsekošanā ar jaunu risinājumu, kas ietver bezpilota lidaparātu izmantošanu un speciālu elektrotīkla defektu analīzes programmatūru.

Drošas un nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanai būtiska loma ir elektrolīniju regulārai apsekošanai jeb defektēšanai, savlaicīgi fiksējot līniju tehnisko stāvokli un tos posmus, kas ir jāatjauno.

Latviju caurvij elektrolīnijas teju 93 000 kilometru kopgarumā, un pašlaik aptuveni 60% no tām veido gaisvadu elektrolīnijas. Pilotprojekts tika organizēts Dobeles apkaimē, apsekojot 20 kilovoltu gaisvadu līnijas 37 kilometru garumā. Iegūtā vizuālā informācija vēlāk tika analizēta, izmantojot speciālu defektu analīzes programmu "uBird".

Veiktā testa mērķis ir izvērtēt izraudzītā risinājuma iespējamo ekonomisko atdevi un ietekmi uz elektroapgādes plānoto un neplānoto pārtraukumu skaita un ilguma samazināšanu.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeopolimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga starp grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība, un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus,» stāsta Dainis Dronka, URETEK Baltic projektu un pārdošanas vadītājs.