Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus, kas negaisa postījumu dēļ saskaras ar grūtībām savlaicīgi nomaksāt nodokļus, izmantot iespēju saņemt samaksas termiņa pagarinājumu, bet pagarinātajiem maksājumiem - atbrīvojumu no nokavējuma naudas, informē VID pārstāvji.

VID uzsver, lai saņemtu pilnīgu atbrīvojumu no nokavējuma naudas, ir svarīgi pieteikties savlaicīgi. Savukārt, ja dabas stihijā iznīcinātas pārdošanai paredzētās preces, par tām var neveikt atskaitītā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa korekciju - iepriekš atskaitītais priekšnodoklis nav jāatgriež valsts budžetā.

Dienestā atzīmē, ka šogad 7.augustā spēcīgais negaiss un krusa daudziem uzņēmējiem nodarīja būtiskus postījumus. Ja dabas stihijas radīto zaudējumu dēļ uzņēmumam ir grūtības laikus veikt nodokļu maksājumus, VID aicina izmantot valstī noteikto atbalstu pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai bez nokavējuma maksājumiem.

Nodokļu maksājumus ir iespējams sadalīt pa daļām un maksāt gada garumā. Turklāt šiem pagarinātajiem maksājumiem netiek piemērota nokavējuma nauda, norāda VID pārstāvji.

Tāpat dabas stihijā cietušajiem pagarināts laiks, kurā iespējams pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarināšanai. Ja parasti tas jāizdara 15 dienu laikā no dienas, kad iestājās maksājumu termiņš, tad no dabas stihijas cietušie uzņēmēji ar lūgumu pagarināt maksājumu termiņu var vērsties VID arī vēlāk.

Vienlaikus VID aicina nekavēties un, saskaroties ar grūtībām, vērsties VID tūlīt - līdz dienai, kad iestājas nodokļu samaksas termiņš. Pēc iespējas ātrāka vēršanās VID ir svarīga, lai pēc iespējas samazinātu vai pilnībā nepieļautu nokavējuma naudu. No dienas, kad iestājās nodokļa samaksas termiņš, līdz dienai, kad VID saņem iesniegumu ar lūgumu pagarināt termiņu, nesamaksātajai summai tiek piemērota nokavējuma nauda un šo nokavējuma naudu atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" būs pienākums nomaksāt.

Pieteikumus nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam var iesniegt tiešsaistē Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas izdarāms sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Iesniegumi / Iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai". Iesniegums ir noformēts kā anketa, kurā jānorāda prasītā informācija.

Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts īpašs nosacījums gadījumiem, kad preces ir iznīcinātas stihiskā nelaimē, par kādu uzskatāms arī postošs negaiss. Šādā gadījumā, ja preces iznīcināšana ir dokumentāri pierādīta, par šo preci atskaitītajam priekšnodoklim var neveikt korekciju un attiecīgi šo priekšnodokli neatgriezt valsts budžetā. Dokumentāri pierādījumi par preces iznīcināšanu jāiesniedz pēc VID pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Negodīga prakse metāllūžņu apsaimniekošanā. Nauda līdz atkritumu pārstrādātājiem nenonāk!

SIA “Tolmets” viedoklis,18.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem, kas ieved un pārdod videi kaitīgas preces vai preces dažādu veidu iepakojumos, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, nodrošinātu atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju pārstrādi un utilizāciju, Latvijā darbojas ražotāju atbildības sistēmas jeb RAS.

Būtībā RAS ir pasākumu kopums, ar kuru preces ražotājam un importētājam ir pienākums nodrošināt tirgū laistās preces un to iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. Ja tu ieved valstī elektriskās iekārtas, piemēram, ledusskapjus vai veļas mazgājamās mašīnas, tad jānodrošina, ka tiek savākts un pārstrādāts gan šo iekārtu kartona, putuplasta un plastmasas iesaiņojums, kā arī pēc kalpošanas termiņa beigām savāktas un pārstrādātas arī pašas iekārtas. Kā jau redzams no šī piemēra, atkritumu apsaimniekošanas pasākumu kopums ietver attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus. Ja tas viss tiek paveikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, tad preces ražotājs vai importētājs tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Meža nozare var būt universālais kareivis

Māris Ķirsons,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija,27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kolonnas salonu pārvaldītājam Day SPA ierosināts tiesiskās aizsardzības process

LETA,04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā neapmaldīties biezoknī jeb dažas idejas saprātīgai mežu un cilvēku aizsardzībai

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Vērtē četrus iespējamos nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus

Db.lv,02.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. augustā notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā Finanšu ministrija prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem.

Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

“Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

A, B, C vai kā VID tagad vērtēs nodokļu maksātājus?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš Vecākā nodokļu konsultante, Nils Pužulis, ZAB Ellex Kļaviņš Jaunākais jurists,05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" izbeigta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Lieta izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Par lietas izbeigšanu Rīgas pilsētas tiesa lēma ceturtdien, 27.jūnijā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu "Day SPA" pieņēma 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tika noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: "Saraušanās" politika zemes nozarēs draud ar nepatīkamām blaknēm

Māris Ķirsons,01.10.2024

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: „Tas nav normāli, ka nemitīgi rodas jaunas idejas par arvien jaunu papildu zemes platību izņemšanu no saimnieciskās aprites, ignorējot vietējos faktorus, tieši tāpēc, ka Eiropas Savienībā esam dažādi, arī zemes resursu izmantošanas politika jāatstāj nacionālo valstu pārziņā, jo Latvijā vai Somijā nevar apsaimniekot esošos mežus tā, kā to varbūt dara Eiropas dienvidu zemēs, tieši tāpat ir ar lauksaimniecību un kūdru.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību.

Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi, kā arī iezīmē tālāko darbu grafiku valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanas 2023. gada beigās. Vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru