Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" izbeigta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Lieta izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Par lietas izbeigšanu Rīgas pilsētas tiesa lēma ceturtdien, 27.jūnijā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu "Day SPA" pieņēma 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tika noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu nav publiskoti.

Rīgas rajona tiesa restorānu pārvaldītājam SIA "Lauris Restaurant Service" pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš kompānijai ir noteikts trīs gadi un pieci mēneši jeb 41 mēnesis.

"Lauris Restaurant Service" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns paredz maksājumu saistību par pamatparādu samaksas izpildes termiņa sadalīšanu līdz 41 mēnesim, atbilstoši līgumiem un normatīviem kreditoriem maksājamo nokavējuma procentu 100% dzēšanu, kā arī kompānijai piederošās kustamās mantas - mobilās restorāna ēkas - atsavināšanu, lai panāktu kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Lēmumu Rīgas rajona tiesa pieņēmusi 2024.gada 19.augustā.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, "Lauris Restaurant Service" šogad 26.augustā bija VID administrēto nodokļu parāds 542 552 eiro apmērā, tostarp uz parāda summu 527 984 eiro apmērā ir piemērots tiesiskās aizsardzības process.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Restorāna "Čarlstons" īpašniekam - maksātnespējīgajai SIA "BBQ" - kreditoru prasījumi pieteikti kopumā 276 918 eiro apmērā, liecina kompānijas maksātnespējas procesa administratora Raivja Znotiņa informācija Maksātnespējas reģistrā.

Visus attiecīgos prasījumus veido nenodrošināto kreditoru prasījumi.

Vienlaikus "BBQ" maksātnespējas procesa administrators 2024.gada 22.februārī ir sasaucis kreditoru sapulci.

Kreditoru sapulces darba kārtībā ir iekļauts viens jautājums - par parādnieka maksātnespējas procesa izdevumu par neieķīlātās kustamās mantas novērtēšanu atzīšanu par pamatotiem.

Kreditoru sapulce notiks attālināti, sapulces dalībniekiem balsojot rakstveidā.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa 2022.gada 23.februārī ierosināja "BBQ" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, savukārt 2022.gada 28.jūnijā tiesa pieņēma lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai tika noteikts divu gadu termiņš.

Hotel Jūrmala SPA renovējusi 31 jauna dizaina numuru viesnīcas 9. stāvā, piešķirot tiem trīs jaunas kategorijas - Comfort, Premium un Junior Suite.

Dizaina numuru izveidē investēti 0,9 miljoni eiro.

Numuru renovācija ir liels uzņēmuma izaicinājums, jo remontu darbi tika veikti nepiesaistot papildu finanšu līdzekļus no ārpuses. Turklāt tie notika viesnīcai turpinot aktīvu darbību, viesiem nodrošinot netraucētu un mierpilnu spa atpūtu.

“Ir pienācis laiks kļūt modernākiem, lai piedāvātu viesiem vēl kvalitatīvāku atpūtu, jo strādājam tirgū jau gandrīz 20 gadus," teic Arne Kalbus, Hotel Jūrmala SPA ģenerāldirektors.

Viņš piebilst, ka šis ir tikai sākums lielākām viesnīcas pārvērtībām, jo rudenī sāksies nākamo viesnīcas stāvu atjaunošana.

"Šobrīd dzīvojam lielā izaicinājuma laikā, kad tūrisma nozare joprojām atgūstas no krīzes un ārvalstu ceļotāju trūkums ir jūtams, bet tas neaptur mūs augt un attīstīties," papildina Dace Šķēle, Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Ja aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tiek izvirzītas kā konfiskācijas pamats, ir skaidri jānorāda, uz kādu konkrētu predikatīvu noziedzīgu nodarījumu šī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiks balstīta.

Bez šāda predikatīva noziedzīga nodarījuma pieņēmums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir juridiski izslēgts. Šādus secinājums, analizējot bankas noguldījumu konfiskāciju Latvijā, veicis profesors, juridisko zinātņu doktors no Vācijas Martins Hēgers (Martin Heger).

Raksts, kas publicēts starptautisko krimināltiesību žurnālā www.zfistw.de profesors ne tikai analizējis noziedzīgu iegūtu līdzekļu konfiskācijas pamatotību, bet arī balstījis to uz piemēram no Vācijas tiesu prakses.

“Piemēram, Lībekas apgabaltiesa pilnīgi pamatoti atzina Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi par nepieņemamu, jo tā pamatā bija tikai "nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana finanšu noziegumu nolūkā", sīkāk neprecizējot predikatīvos noziedzīgos nodarījumus. Tikai tad, ja persona, uz kuru attiecas (trešās personas) konfiskācijas pasākums, zina par konkrētajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem tiek ierosināta lieta saistībā ar konfiscējamo naudu, tā var pierādīt savu godprātību šajā ziņā,” raksta Hēgers.

Pērn izveidotā valsts SIA "Valsts aizsardzības korporācija" šobrīd gatavojas tam, lai 2025.gadā varētu sākt jaunās modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu, intervijā saka SIA "Valsts aizsardzības korporācija" valdes locekle Ingrīda Ķirse.

"Munīcijas ražošanas projekts šobrīd ir pirmajā praktiskās īstenošanas fāzē. Nulles fāzi esam jau pabeiguši, kas nozīmē, ka visi saistošie līgumi ir parakstīti. Esam konsorcijs, piecas valstis un pieci dažādi uzņēmumi, un katrs sākam īstenošanas posmu savā valstī," teica Ķirse.

Viņa sacīja, ka patlaban "Valsts aizsardzības korporācija" veic praktiskos soļus, lai sāktu būvniecību, jo pēc projekta plāna 2026.gada trešajā ceturksnī ir jāsāk strādāt modulāro lādiņu rūpnīcai. Ķirse paskaidroja, ka šis projekts ir sākts no nulles, un šobrīd "Valsts aizsardzības korporācija" gatavojas tam, lai 2025.gadā var sākt būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu.

Latvijas Banka (LB) ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus izmaiņu veikšanai valsts fondēto pensiju sistēmas regulējumā. Izmaiņas paredz noteikt risku un interešu konfliktu pārvaldības prasības pensijas līdzekļu pārvaldītājiem ieguldījumu veikšanai reģistrētos alternatīvo ieguldījumu fondos, kā arī paredz samazināt maksājuma pastāvīgo daļu pensijas uzkrājuma pārvaldītājiem (atkarībā no pārvaldāmo aktīvu lieluma).

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) uzskata, ka ar pakalpojumu cenām administratīvajā regulējumā jābūt ļoti piesardzīgiem, lai ar pārlieku administratīvu regulējumu nepamatoti neierobežotu konkurenci un attīstību. Kopumā nozare piekrīt priekšlikumam, ka pasīvi pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem (t.sk. indeksu plāniem) ir pamatoti izskatīt pārvaldītāja atlīdzības samazinājumu, ņemot vērā veicamā darba apjomu, kas salīdzinot ar citiem ieguldījumiem (piemēram, aktīvi pārvaldītiem ieguldījumu plāniem), ir salīdzinoši mazāks. Tomēr attiecībā uz citiem ieguldījumu plāniem LB piedāvājums vēl būtu pilnveidojams.

Jāuzsver, ka likums jau šobrīd regulē atlīdzības apmēru pensiju pārvaldītājiem, un finanšu iestādes to neapšaubāmi ievēro. Atlīdzības apmēri, konsultējoties ar nozari, iepriekš ir tikuši vairākkārt pārskatīti, arī tos samazinot. Pārvaldītāju atlīdzības maksimālās summas savulaik tika noteiktas, ņemot vērā pensiju 2.līmenī uzkrāto līdzekļu apmēru. Šobrīd tās ir būtiski zemākas kā pirms pieciem gadiem, ko veicināja ne tikai regulējuma pilnveide, bet arī veselīgā konkurence, kas jāatbalsta un jāveicina arī turpmāk. Pensiju kapitāla uzkrājums ir būtiski pieaudzis, – gan veiksmīgi realizētas aktīvu pārvaldības, gan valstī strādājošo algu kāpuma dēļ, tāpēc atlīdzības aprēķina formula šobrīd var tikt pilnveidota, lai būtu līdzsvarotāka. Diskusijas par pilnveidošanas iespējām notiek jau ilgāku laiku, un par LB priekšlikumu diskusijas vēl tiks turpinātas.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Arestēto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanā nebūtu nepieciešama intensīva valsts iejaukšanās tiesībās uz īpašumu, kā to piedāvā Tieslietu ministrija (TM), jo pietiktu ar novērotāju tiesībām, atsevišķos gadījumos izmantojot veto iespējas, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē šodien, runājot par TM izstrādātajiem grozījumiem, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, Rozenbergs pauda viedokli, ka arī mazākas iejaukšanās risinājums nodrošinātu TM mērķi, kuru tā vēlas panākt ar grozījumiem.

Saskaņā ar TM izstrādāto likumprojektu, pārvaldnieks iegūst visas tiesības, kas izriet no kapitāla daļu vai akciju piederības, izņemot tiesības saņemt dividendes, vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai skaidrojusi Tieslietu ministrija.

Pārvaldnieks darbotos kā kapitālsabiedrības dalībnieks vai kooperatīvās sabiedrības biedrs, izņemot tiesības saņemt dividendes. Pārvaldības mērķis būs saglabāt arestēto kapitāla daļu vai akciju vērtību. Likumprojekts ierobežo tikai tās tiesības, kas saistītas ar dalībnieku sapulcēm, piemēram, to sasaukšanu un lēmumu pieņemšanu, akcentējusi TM.

Lietuvas aizsardzības budžeta palielinājumu varētu nodrošināt, par vienu procenta punktu paaugstinot peļņas nodokli, palielinot akcīzes nodokli degvielai un ieviešot nodokli daļai apdrošināšanas līgumu, paredz otrdien prezentētais Lietuvas Finanšu ministrijas piedāvājums.

Piedāvājums arī paredz emitēt aizsardzības obligācijas, kas būtu balstītas valdības krājobligācijās, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pie pašvaldībām, katru gadu civilajai aizsardzībai novirzīt 25 miljonus eiro.

Pelņas nodokļa likmes celšana par vienu procenta punktu ietekmēs budžetu tikai 2026.gadā, pašlaik šī likme ir 15%. Lai 2025.gadā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, ministrija ierosina pagarināt pagaidu banku solidaritātes iemaksas termiņu.

"Paredzam, ka ārkārtējie apstākļi finanšu sektorā turpināsies vismaz 2025.gadā. Līdz ar to likumā [Par pagaidu solidaritātes nodevu] tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus," otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Lai sekmētu NATO Austrumu flanga drošību, kompānija “Helsing”, kas attīsta mākslīgā intelekta izmantošanu aizsardzības jomā, paplašinājusi savu darbību Baltijā un nodibinājusi “Helsing Estonia”.

Stratēģiskā paplašināšanās nodrošinās reģiona aizsardzības industriālās bāzes aprīkošanu ar vismodernākajām mākslīgā intelekta iespējām. Kompānija nākamo trīs gadu laikā Baltijas reģionā plāno ieguldīt 70 miljonus eiro.

Cieši sadarbojoties ar vietējiem industriālajiem partneriem, tiks stiprināta Latvijas un Baltijas aizsardzības infrastruktūra ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem. Investīcijas ieplūdīs jaunu darbības un ražošanas iekārtu izveidē ar vietējiem partneriem visā Baltijā. Balstoties uz šo sadarbību, kompānija plāno piedalīties Latvijas valsts aizsardzības nozares iepirkumos. Plānots, ka šīs investīcijas ne tikai uzlabos reģiona aizsardzības spējas, bet arī radīs nozīmīgas ekonomiskās iespējas.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības industrijas likuma projektu, kurā turpmāk visi šīs jomas nosacījumi būs vienkopus.

Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija secinājusi, ka pašreizējie likumi nav pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem būs skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari.

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.

Svarīgs jautājums ir šīs industrijas produktu piegādes drošība un to kontrole, deputātiem iepriekš sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāvji, norādot, ka iepirkumos paredzēts stingri noteikt piegādes prasības. Šīs prasības noteiks Ministru kabinets. Tāpat valdībai būs jānosaka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumi, kā arī aizsardzības industrijā nodarbināto apmācības kārtība, paredz likuma projekts.

Drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi ir nodibinājuši kompetences centru "DefInno" un tas ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

Tā dibinātāji ir Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija), SIA "Armgate", SIA "Belss", SIA "Energolukss", SIA "DATI Group", SIA "Pelegrin", SIA "TETERS" un SIA "VIZULO".

SIA "DefInno" mērķis kā inovāciju klasterim ir paaugstināt drošības un aizsardzības nozarēs strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī uzņēmumu un izglītības un pētniecības iestāžu sadarbību jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju attīstībā atbilstoši nacionālā, Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas līmenī noteiktajām prioritātēm iekšējai un ārējai drošībai. Tam tiks piesaistīts privātais un publiski pieejamais finansējums.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Lietuvas Finanšu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz daļai apdrošināšanas līgumu noteikt tā dēvēto aizsardzības nodevu 10% apmērā, ar kuru no nākamā gada jūlija plānots papildināt Valsts aizsardzības fondu.

Jaunā nodeva ir paredzēta Drošības iemaksu likumprojektā, ko ministrija ir iesniegusi saskaņošanai valsts iestādēs un uzņēmumos.

Pēc tam, kad būs saņemti secinājumi, likumprojekts tiks apspriests valdībā un, ja tas tiks apstiprināts, to virzīs uz parlamentu galīgā lēmuma pieņemšanai.

Drošības iemaksu ierosināts iekasēt no prēmijām par nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, izņemot transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, ko maksā iedzīvotāji. Jaunais nodoklis skars mājokļa apdrošināšanu, automašīnu apdrošināšanu un papildu veselības apdrošināšanu, ko iedzīvotājiem nodrošina darba devēji.

Tas attiektos uz apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, grozīti vai atjaunoti pēc 2025.gada 1.jūlija.

Aizsardzības ministrijai (AM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plānots piešķirt līdz 10 miljoniem eiro, lai nodrošinātu Latvijas ārējās robežas stiprināšanas plāna īstenošanu, izriet no rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai.

Papildu nepieciešamais finansējums paredzēts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai šogad, skaidro AM.

Valdība marta sākumā apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tas ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.

Uzņēmuma izaugsmi un attīstību ietekmē vesela virkne faktoru, tajā skaitā - veiksmīga biznesa stratēģija un spēja pielāgoties jaunākajām tirgus tendencēm, atzīmē Jeļena Varnus-Ļebedeva, RE.NEW vadītāja.

Ja uzņēmums vēlas būt konkurētspējīgs un ilgtermiņā uzrādīt labus biznesa rezultātus, tam jāspēj izveidot uzticama un lojāla klientu bāze, ko var panākt, nodrošinot maksimāli augstu sniegto pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību klientu vajadzībām, teic J.Varnus-Ļebedeva. Tāpat uzņēmējam ir jābūt arī skaidrai biznesa stratēģijai, jāpiemīt prasmei efektīvi pārvaldīt pieejamos resursus, kā arī vēlmei rūpēties par saviem darbiniekiem, norāda RE.NEW vadītāja, uzsverot, ka motivēti un apmierināti darbinieki ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma resursiem.

Gūst pieredzi

Bērnībā vēlējos savu dzīvi saistīt ar medicīnu, atminas J.Varnus-Ļebedeva. “Līdz pat 13 gadu vecumam man nebija bail ne no asinīm, ne sāpēm, tomēr pusaudžu gados sāku bieži zaudēt samaņu, ieraugot asinis vai izjūtot sāpes. Tas lika man saprast, ka nākotnē nevarēšu kļūt par ārsti vai zobārsti, kā to biju iecerējusi, taču pilnībā savu sapni par mediķa profesiju gan neatmetu. Beidzot vidusskolu, velējos iegūt augstāko izglītību, bet dažādu apstākļu dēļ tas nenotika tik ātri. Sākumā ieguvu izglītību grāmatvedībā, taču mana pirmā darba pieredze bija saistīta tieši ar skaistumkopšanu,” stāsta J.Varnus-Ļebedeva, kura 1998. gadā pievienojās skaistuma institūta Liora komandai.