Mēbeļu nozarē izmaiņas drīzumā nav sagaidāmas, atzina asociācijas "Latvijas mēbeles" prezidents Juris Griķis.

Viņš minēja, ka pēdējais trīs gadu periods būtiski izmainīja mēbeļu nozari. Covid-19 pandēmija mājas mēbeļu ražotājiem ļāva izpārdot noliktavu atlikumus un ražošanas jaudas aizpildīt pusgadu uz priekšu. Savukārt karš Ukrainā radīja haosu materiālu piegādes ķēdēs. Ozola zāģmateriāliem cenas pieauga pat divas reizes un sankciju rezultātā uzņēmumi bija spiesti pārskatīt piegādātājus un celt cenas.

Ar kara sākumu Eiropas tirgos iestājās stagnācija, kā arī nozari ietekmēja inflācija un EURIBOR likmes kāpums. Dažādās Eiropas valstīs, tostarp Skandināvijā, Vācijā un Francijā, pasūtījumu apjomi nokritās līdz pat 40%. Galvenais izaicinājums šajā laikā mēbeļu nozarē bija saglabāt darbaspēku.

Latvijas koka mēbeļu eksports pagājušā gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu samazinājies par 8,2%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotie dati.

Koka mēbeles 2024.gada 11 mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 167,168 miljonu eiro vērtībā, tostarp uz Dāniju - 47,395 miljonu eiro vērtībā, kas ir 28,4% (attiecīgajā periodā pirms gada - 26,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 2,2% mazāk nekā 2023.gada 11 mēnešos.

Savukārt uz Vāciju koka mēbeles pērn 11 mēnešos izvestas 18,999 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 9,6% salīdzinājumā ar 2023.gada 11 mēnešiem, bet uz Zviedriju - 14,678 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 3,1%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,4% (pirms gada - 11,5%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,8% (pirms gada - 8,3%).

Tāpat Latvijā koka mēbeles 2024.gada 11 mēnešos ievestas 78,67 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 9,1% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu.

Visvairāk Latvijā ražotu koka mēbeļu pērn eksportēts uz Dāniju, bet kopējais koka mēbeļu eksports salīdzinājumā ar 2023.gadu samazinājies par 6,7%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotie dati.

Koka mēbeles 2024.gadā no Latvijas izvestas kopumā 183,572 miljonu eiro vērtībā, tostarp uz Dāniju - 50,973 miljonu eiro vērtībā, kas ir 27,8% (gadu iepriekš - 26,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 2,7% mazāk nekā 2023.gadā.

Savukārt uz Vāciju koka mēbeles pērn izvestas 21,738 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 5,1% salīdzinājumā ar 2023.gadu, bet uz Zviedriju - 15,837 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 2,6%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,8% (pirms gada - 11,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,6% (2023.gadā - 8,3%).

Savukārt Latvijā koka mēbeles ievestas 85,377 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 9,3% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Pasaule mums apkārt mainās, un būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī biroju interjeri. Kādas tendences biroju iekārtojumā nesīs 2025. gads?

Īsā atbilde - gudri darīs uzņēmumi, kuri sekos dizaina profesionāļu ieteikumiem akcentēt tādus principus kā stabilitāte, drošība un ilgtspēja. Birojs arvien izteiktāk kļūs par vietu, kur cilvēki nāks ne tikai strādāt – tai jābūt funkcionālai, estētiski augstvērtīgi iekārtotai telpai, kas veicina labsajūtu, labbūtību, komfortu, sniedz drošības sajūtu un sekmē produktivitāti.

Atvērtais plānojums piedzīvo revīziju

Nemainīgi aktuāls arī nākamajos gados būs atvērtais biroja plānojums, taču tas piedzīvojis revīziju, kļuvis elastīgāks, paredzot arī nodalītas darba vietas un slēgtus kabinetus. Moderns birojs ļauj brīvi pielāgot, transformēt, mainīt telpas, izmantojot modulāros interjera elementus, vieglas sienas un mēbeles. Lai izdarītu labāko izvēli, pirms lemt par biroja iekārtojumu, uzņēmuma vadībai ir jāveic nopietna analīze par darbinieku skaitu, katra pienākumiem, darba specifiku, klātienes un attālinātā darba stundām, grupu, sanāksmju, individuālā darba vajadzībām u.c.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Pielāgojoties klimata pārmaiņu nestajiem draudiem Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecībām, apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) paplašinājusi īpašuma apdrošināšanas polises segumu, kas aptvers plašākus lietavu un applūšanas izraisītos postījumu riskus.

BTA īpašuma apdrošināšanas polise paredz kompensēt izdevumus ne vien par pašam mājoklim nodarīto bojājumu novēršanu, bet arī apdrošina iedzīvi un iemītnieku viedierīces.

Tomēr klimata pārmaiņas atnesušas izaicinājumus, kas vēl nesenā pagātnē Latvijā nebija aktuāli. Piemēram, jūlija beigās piedzīvotais ciklons «Kirstija» uzskatāmi parādīja, ka sabiedrība nav gatava šāda veida izaicinājumiem. Dabas stihijas seku likvidēšanai BTA 733 klientiem jau izmaksājis gandrīz 4 miljonus eiro, un patlaban tiek izskatīti vēl vairāk nekā 400 pieteikumi, kuru atlīdzības summa pietuvosies diviem miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 6 miljonus eiro.

Intensīvās līšanas nodarīto postījumu apmērs pamudināja BTA paplašināt applūšanas definīciju īpašuma apdrošināšanas polises nosacījumos. Turpmāk klienti varēs pieteikt atlīdzību arī tādos gadījumos, ja applūšanas cēlonis būs intensīvas vai ilgstošas lietavas, nevis tikai palu ūdeņi. Apdrošināšana segs zaudējumus, kad lietavu dēļ īpašumu būs sabojājis ūdens no pārplūdušām tilpnēm kā upes, ezeri vai piemājas baseins, vai arī plūdi izcēlušies, pagalmā sakrājoties pārāk lielam ūdens apjomam. Tas attiecas gan uz apdzīvotām vietām, kur kanalizācijas sistēma netiek galā ar ūdens novadīšanu, gan uz lauku viensētām, kur zeme nespēj uzsūkt pārmērīgo nokrišņu daudzumu. Apdrošināšanas kompānija jau informējusi par plūdu definīcijas paplašināšanu 27 000 BTA īpašuma apdrošināšanas polises īpašniekus.

Valmierā ielikts pamatakmens kokapstrādes uzņēmuma Bitus Latvia jaunās ražotnes projektam, informē uzņēmums.

Projekts ar kopējām investīcijām vairāk nekā 2,6 miljonu eiro apmērā iezīmē uzņēmuma stratēģisko attīstību vienā no tā straujāk augošajiem segmentiem – koka logu un durvju ražošanā gan Latvijas, gan starptautiskajos tirgos.

Daudznozaru kokapstrādes uzņēmums, kurš darbojas kopš 1993. gada, ir labi pazīstams kā eksportētājs. Vairāk nekā 90% no tā produkcijas – koka logi, durvis, moduļu mājas, dārza mēbeles, konstrukciju kokmateriāli un individuāli pielāgoti risinājumi – tiek eksportēti uz tādiem tirgiem kā Apvienotā Karaliste, Islande un Zviedrija. Šobrīd Bitus Latvia gadā ražo vairāk nekā 30 tūkstošus logu un durvju vienību.

Ražošanas paplašināšana ļaus kāpināt koka logu un durvju ražošanas jaudas par 20%, vienlaikus radot 30 jaunas darba vietas. Šobrīd šajā segmentā nodarbināti 170 darbinieki, bet uzņēmuma kopējais darbinieku skaits sasniedz 430 cilvēkus.

Nekustamais īpašums vienmēr ir bijis un būs labs naudas ieguldīšanas veids sava kapitāla vairošanai. Kad man vaicā, vai tagad ir īstais brīdis iegādāties dzīvokli kā investīciju, atbildu, ka gandrīz visi brīži ir labi. Protams, atskaitot nekustamā īpašuma nozares dižkrīzes vai ilgstošu ekonomikas lejupslīdi.

Jaunajā projektā pirms desmit gadiem iegādāts dzīvoklis uz šo brīdi jau būtu atmaksājies – ja 2015. gadā par divistabu dzīvokli bija jāsamaksā ap 60 tūkstošiem eiro, šodien tā cena ir ap 100-110 tūkstošiem, turklāt visu desmit gadu laikā dzīvokļa īpašnieks varēja gūt ienākumu no dzīvokļa izīrēšanas, sedzot ikmēneša maksājumus par hipotekāro aizdevumu ar visiem procentiem. Kas būtu jāņem vērā, izvēloties dzīvokli kā investīciju, lai ieguldītā nauda nopelnītu pēc iespējas vairāk?

Veiksmes nosacījumi

Nekustamā īpašuma tirgus ir īpaši jutīgs pret norisēm ekonomikā – globāli un arī lokāli. Ja pasaules ekonomika attīstās, visdrīzāk labi klājas arī Latvijai, un aug nekustamā īpašuma cena (ir lielāks pieprasījums pēc jauniem mājokļiem). Ja attīstības “lēciens” ir vērojams kādā pilsētā vai pat pilsētas rajonā, piemēram, atverot jaunu ražotni vai biroja ēku, nekustamā īpašuma cenas tam seko, jo jauno uzņēmumu darbiniekiem būs vajadzīgi dzīvokļi, un vēlams, lai tie būtu darba vietas tuvumā. Te jāņem vērā vēl citi ietekmes faktori, piemēram, transporta tīkls, demogrāfiskās tendences, konkrētās valsts vai pilsētas pievilcīgums investīcijām, studējošo skaita dinamika un citi. Rīga šādā kontekstā ir bijusi un aizvien ir pievilcīga vieta, jo te durvis ver jauni uzņēmumi, aug studējošo skaits, attīstās publiskā transporta tīkls.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 1,73 miljardus eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā 2023. gadā. Iemesls ir salīdzinoši slikta tirgus situācija būvniecībā un koka taras segmentos ārvalstīs.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2024. gada I pusgadā lielākus eksporta ienākumus ienesis zāģmateriālu eksports, bet savukārt mazāki ienākumi bijuši no kokskaidu plātņu, taras, mēbeļu eksporta. Tāpat sarucis ir arī meža nozares produkcijas importa apmērs no 552 milj. eiro pērn līdz 493 milj. eiro šogad.

Cita pasaule

“2024. gada pirmo sešu mēnešu meža nozares eksporta rādītājus mehāniski var līdzināt ar 2022. gada un vēl vecākiem rādītājiem, tomēr korekta to salīdzināšana nav iespējama, jo situācija ir pavisam citāda, un līdz ar to šo eksporta apjomu un ienākumu apjoms ir jāvērtē, balstoties uz citiem atskaites kritērijiem,” skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš norāda, ka notikušas ir globālas pārmaiņas, kādas līdz tam nav pieredzētas. “Vispirms līdz 2022. gada februāra Krievijas invāzijai Ukrainā Latvija no Krievijas un Baltkrievijas importēja vienu miljonu m3 zāģmateriālu, kuru daļa tika pārstrādāta namdaru un galdniecības izstrādājumos, daļa koka būvēs, mēbelēs u.tml., bet kaut kāda daļa arī tika eksportēta kā zāģmateriāli, bet 2023. un arī 2024. gadā šāda importa vairs nav,” uzsver A. Bukonts. Viņš norāda, ka Latvijā un ne tikai te bija uzbūvēta vesela industrija, kura jo īpaši Baltkrievijas un Krievijas salīdzinoši lētākos mazapstrādātos koksnes produktus apstrādāja, palielinot to vērtību — žāvējot, ēvelējot, profilējot, taču eksportējot kā zāģmateriālus. Latvija, tāpat kā savulaik Somija, sekmīgi izmantoja austrumu kaimiņa resursus. “Tā ir pagātne, taču šajā reģionā vairāk šāda salikuma — zema cena + lieli pieejami apjomi koksnes resursi - nav, taču to esamība ir atrodama vēsturiskajos eksporta ieņēmumos un arī apjomos,” tā A. Bukonts.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 29 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,1 miljarda eiro apmērā.

2024.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 2,5%. Pievienotā vērtība kritusies gan pakalpojumu nozarēs - par 2%, gan arī ražošanas nozarēs - par 2,7%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība samazinājās par 1,8%.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2023.gada novembri - palielinājās par 2,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem augļiem (-3,6%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāka bija arī maize (-0,9%), kafija (-1,5%), atspirdzinošie dzērieni (-4,9%), siers un biezpiens (-0,7%), kā arī tēja (-4,9%). Cenas samazinājās arī svaigām vai atdzesētām zivīm (-4,8%). Savukārt cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+3,8%), sviestam (+5,5%), piena produktiem (+1,3%), olām (+1,7%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija mājputnu gaļa (+0,8%).

Xiaomi roboti - putekļsūcēji ar mazgāšanas funkciju ir inovatīvi risinājumi mājas uzkopšanai. Tie piedāvā jaunas tehnoloģijas efektīvai uzkopšanai, nodrošinot lietotājiem ērtības un laika ekonomiju. Šie roboti ne tikai vāc putekļus, bet arī veic grīdas mazgāšanu autonomi.

Ar modernām sensoru tehnoloģijām un programmatūru, Xiaomi roboti pielāgojas dažādiem virsmu tipiem un nodrošina augstu tīrīšanas kvalitāti.

Labākie roboti - putekļsūcēji

Autonomā navigācija

Xiaomi roboti izmanto autonomās navigācijas tehnoloģiju. Šī tehnoloģija ļauj ierīcēm efektīvi pārvietoties pa telpu. Roboti skenē vidi un veido karti - tādējādi tie var noteikt labāko ceļu, lai sasniegtu mērķi.

Roboti spēj pielāgoties dažādām telpām, tie ņem vērā mēbeles un citus šķēršļus. Pateicoties šai tehnoloģijai, roboti var strādāt pat telpās ar daudz šķēršļiem.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Patlaban "IKEA" sadarbojas ar aptuveni 20 preču ražotājiem no Baltijas, intervijā sacīja "Inter IKEA Group" tirdzniecības koncepta vadītājs Deniss Balslevs.

Viņš norādīja, ka sadarbības partneru skaits nākotnē varētu pieaugt. "Baltijā ir ļoti profesionāli un labi partneri," uzsvēra Balslevs.

Baltijas valstu partneri izgatavo gan produktus pilnībā, gan to daļas, atzīmēja Balslevs, papildinot, ka šos izstrādājumus "IKEA" pārdod ļoti daudzās valstīs, ne tikai Baltijā.

Līdztekus "IKEA" vadītājs Latvijā Pēteris Grīnbergs intervijā norādīja, ka no šiem 20 ražotājiem, visvairāk sadarbības partneru "IKEA" ir tieši no Lietuvas, jo Lietuvā gatavo virtuves mēbeles, kas ir viena no pirktākajām preču kategorijām "IKEA" veikalā.

Latvijas ražotāji lielākoties gatavo koka detaļas mēbelēm un preces bērniem, atzīmēja Grīnbergs.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Mūsdienīgs birojs ir vizuāli pievilcīgs, ergonomisks un aprīkots ar viedajām tehnoloģijām, kas ļauj uzturēt optimālu mikroklimatu telpās visa gada garumā. Tas ne tikai nodrošina darbinieku komfortu un veselību, bet arī veicina produktivitāti un radošumu. Gaisa temperatūra, relatīvais mitrums, gaisma un gaisa tīrība ir četri faktori, kas ir būtiski ikvienam darbiniekam neatkarīgi no uzņēmuma darbības nozares un specifikas.

Normatīvā līmenī Latvijā prasības pret darba telpu mikroklimatu ir atrunātas MK noteikumos Nr. 350 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”. Visi darbi šeit ir sadalīti trīs kategorijās no kurām darbs birojā pieskaitāms pie I kategorijas, kas saistīta ar nelielu fizisko piepūli un pieļauj augstāku gaisa temperatūru (19 C- 25 C siltajos, 20 C – 28 C aukstajos mēnešos) nekā darbos ar augstāku fizisko piepūli.

Temperatūras nozīme birojā

Optimāla gaisa temperatūra ir kritisks faktors darbinieku produktivitātei. Mēs ikviens zinām, ka gan pārlieku karsts gaiss vasarā, gan pārlieku zema temperatūra gada vēsākajos mēnešos nav savienojams ar efektīvu darbu birojā. Ja ofisā nebūs pietiekami silts jutīgākie darbinieki uzreiz sūdzēsies par salstošiem pirkstiem, pēdām, kāds var saaukstēties un aplipināt visu darba kolektīvu. Savukārt pārmērīgi silta vide rada nogurumu, mazina koncentrēšanos, palielina svīšanu, var saasināt hroniskas slimības un neļauj domāt par darba lietām.

Ņemam standarta līgumu, ievadām klienta iesniegtos datus, apdrošināšanas summu un parakstām dokumentu. Aptuveni šādi līdz nesenai pagātnei noritēja apdrošināšanas process. Sākotnēji lielākoties klientu apkalpošanas centros, vēlāk jau apdrošinātāja uzturētajās interneta platformās. Taču šobrīd apdrošināšana Eiropā piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, kas iezīmē pāreju no standartizētas apdrošināšanas uz personalizētu risinājumu.

Pateicoties ar mākslīgo intelektu apveltītiem analītikas rīkiem un datorsistēmu spējai apstrādāt milzīgus datu apjomus, apdrošināšanas sabiedrības spēj izskaitļot katram klientu segmentam raksturīgākos riskus un sagatavot personalizētus piedāvājumus, ko iespējams papildināt ar paša klienta vēlmēm, polisei pievienojot dažādus papildrisku segumus.

Eiropā personalizēšana šobrīd ir «aktuāla» tendence, un tā kļūst aizvien redzamāka arī Latvijā un Baltijā kopumā. Virzību lielā mērā veicina paši klienti. Iepazinuši personalizētu apdrošināšanu ārzemēs, viņi līdzīgus pakalpojumus prasa arī apdrošinātājiem Latvijā. Un apdrošinātāji pielāgojas viņu prasībām, ātri radot jaunus pakalpojumus un piedāvājot tos klientiem. Tipisks piemērs bija pirms pāris gadiem enerģētikas krīzes pilnbriedā. Tolaik privātmāju īpašnieki elektrības izmaksu samazināšanas nolūkā sāka īpašumā uzstādīt saules paneļus. Iesākumā mikroģeneratoru apdrošināšana pat nebija visu apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumā, taču īsā brīdī tika radīts jauns pakalpojums, kas ļāva apdrošināt saules paneļus ne vien pret dabas stihijām un nozagšanu, bet arī pret negūtajiem ienākumiem.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+11,9%) un sviestam (+34,9%). Dārgāki bija arī piena produkti (+10,8%), šokolāde (+20,6%), piens (+13,1%), mājputnu gaļa (+8,9%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+5,4%), olīveļļai (+20,3%), konditorejas izstrādājumiem (+3,4%), kartupeļiem (+12,7%), augļu un dārzeņu sulām (+10,1%). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), jogurts (+7,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+9,2%), atspirdzinošie dzērieni (+10,9%), kā arī maize (+1,3%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-26,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-6,0%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-8,5%).