Pavasara dabas kataklizmu dēļ šogad zemniekiem graudaugu raža varētu būt vidēji par 10 — 15% mazāka, kas arī samazinās lauksaimnieku ienākumus.
Tā Latvjas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš norāda, ka precīzu datu, kādus zaudējumus radīja dabas kolīzijas — plūdi — pašlaik neesot iespējams noteikt, taču esot zinātnieku aplēses par vidēji 10 — 15%.
«Dažādām graudaugu kultūrām šī ietekme būs atšķirīga. Tā būs atšķirīga arī dažādos Latvijas novados,» uzsver J. Dūklavs. Viņš norāda, ka dabas parādību nodarītos zaudējumus valsts zemniekiem nekompensēs un arī valstij nav resursu no kuriem tos segt.
Tiesa, ministrs atzīst, ka citādāk tiek vērtēti tie lauksaimnieki, kuri cieta, piemēram, Lubānas ezera slūžu avārijā. «Savukārt tur, kur teju vai ik gadu platības kādu laiku atrodas zem ūdens — piemēram, pie lielākām vai mazākām upēm — nevajag sēt graudaugus un pēc tam skaitīt zaudējumus,» tā J. Dūklavs.
Viņš arī atzina, ka daudzi zemnieki neizmanto apdrošinātāju pakalpojumus. «Lauksaimnieks, kurš apsējis, piemēram, 2000 ha rēķina, cik maksā apdrošināšanas polise un cik neiegūs naudas, ja būs sausums un raža būs par 20% mazāka. Ja apdrošināšanas maksājums ir līdzvērtīgs iespējamam ienākumu kritumam, tad visbiežāk zemnieki izvēlas riskēt un iztikt bez sējumu apdrošināšanas,» tā situāciju, kāpēc lauksaimnieki negribīgi izmanto apdrošinātāju pakalpojumus, skaidro J. Dūklavs.