Kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību, reģistrējusi sešas jaunas komercķīlas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Visu komercķīlu devējs ir «Mūsmāju dārzeņi», bet katrai komercķīlai ir cits ņēmējs un cita komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa.

Zemnieku saimniecība «Īskāji» ir ņēmējs komercķīlai, kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 313 tukstoši eiro un ar kuru «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājuši pamatlīdzekļus un traktortehniku. Par labu zemnieku saimniecībai «Zūmaņi» kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājusi vairākus pamatlīdzekļus, cita starpā stādu stādītāju, miglotāju, transportierus, nodrošinot prasījumsu gandrīz 229 tūkstošu eiro apmērā. Par labu zemnieku saimniecībai «Dārzi» ieķīlāti pamatlīdzekļi, nodrošinot prasījumus 81 tūkstoša eiro apmērā.

Kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību, reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,182 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Citadele banka» ieķīlājis vairākus pamatlīdzekļus - nažu tipa mizošanas iekārtu, etiķešu printeri fasētās produkcijas marķēšanai un 1300 dārzeņu konteinerus, kā arī trīs «Renault» markas transportlīdzekļus.

Komercķīla reģistrēta 6.septembrī, un uzņēmumam šobrīd ir četras aktuālas komercķīlas.

Kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi» reģistrēta 2006.gadā, apvienojot Latvijas dārzeņu audzētājus, lai piedāvātu Latvijā audzētos dārzeņu un kartupeļus gan vietējam tirgum, gan eksportam.

2017.gadā kooperatīvā sabiedrība strādāja ar apgrozījumu 4,102 miljoni eiro un tā strādāja ar zaudējumiem 285 tūkstošiem eiro.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

#Jau šobrīd, izrakstot pavadzīmes, var vērot, ka līdzekļi ir pamatīgi ietaupīti.

Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem dod pirmos rezultātus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc PVN samazināšanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem līdz 5% jau ir pirmais efekts, liecina ražotāju un tirgotāju aptauja. Jāatgādina, ka samazinātā PVN likme attiecas uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet tā netiek piemērota, ja šie produkti ir, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. PVN 5% likme netiek piemērota tādiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kurus Latvijā neaudzē, piemēram, banāniem, mandarīniem, citroniem, batātēm, kā arī tādiem produktiem, kurus audzē nelielos apjomos, piemēram, arbūziem, melonēm, vīnogām, paprikai, sēnēm.

«Šī gada augļu un ogu raža, atkarībā no auga kultūras, piedzīvo 50% un pat 100% samazinājumu. Savukārt dārzeņiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ražas apjomi varētu būt mazāki par 20–30%,» situāciju komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Dārzeņu raža šogad gaidāma diezgan laba, izņēmums ir dažas siltumu mīlošas kultūras – ķirbji un kabači. Šogad atsevišķām dārzeņu kultūrām situācija ir ļoti atšķirīga, norāda kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Viss šogad aug lēnāk – vidēji par divām līdz trīs nedēļām. Dārzeņu nogatavošanās posms ir vēlāks, to aprite arī ir vēlāka,» vērtē kooperatīva vadītāja. Kāpostiem līdz šim valdošie laikapstākļi ir pateicīgi, jo tiem nepatīk liels karstums, tie aug griezdamies, līdz ar to raža varētu būt ļoti laba. Arī kartupeļiem un burkāniem ražas solās būt labas, taču jārēķinās, ka raža nogatavojas vēlāk. Savukārt siltumu mīlošiem augiem – gurķiem, tomātiem, kabačiem un ķirbjiem – tiek prognozētas vājas ražas, jo to augšana un attīstība notika daudz lēnāk.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Situācija ar brūkošajiem lauku ceļiem patlaban ir katastrofāla, ikmēneša valdes sēdē atzina biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Sagaidot pavasari, ir sajūta, ka šogad ziema nav bijusi, bet ir bijis karš. Tādi laukos izskatās ceļi. Faktiski daudzās vietās ceļi ir iznīcināti. Pavasaris ir labākais laiks, kad var novērtēt ceļu stāvokli. Šobrīd katastrofālie ceļi jau nākamgad būs neceļi un neceļu skaits ar katru gadu tikai pieaug, uzsvēra biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada.

Runājot par situāciju nozarē, viņš uzsvēra, ka piena lopkopībā šobrīd ir vērojama piena iepirkuma cenas pazemināšanās. Nav pamata domāt, ka ilgtermiņā cena būs virs 0,30 eiro. Viņš izteica cerību, ka šoreiz cenu kritums būs saudzīgāks pret lauksaimniekiem.

Lai 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem saglabātu arī pēc trim gadiem, Finanšu ministrija rosina nozarei nākamo 2,5 gadu laikā sasniegt vairākus rezultatīvos rādītājus. Proti, nodokļu maksātāju skaitam augļu un dārzeņu nozarē jāpalielinās par 10%, apgrozījuma kāpumam nozarē jābūt par 10%, atalgojumam jāaug par 35%, bet patēriņam jāaug pat par 60%. Tas nozīmē tikai vienu – katram iedzīvotājam augļi un dārzeņi jāpatērē par 60% vairāk nekā pašlaik. Lieki teikt, ka šāds kāpums nav iespējams pat pie pozitīvākā iedzīvotāju uzvedības scenārija.

Lauksaimnieki uzskata, ka Finanšu ministrijas risinātie augstie rezultatīvie rādītāji nav pamatoti. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībnieki lielākoties ir vienisprātis, ka prasītie rādītāji ir kosmoss un faktiski nesasniedzami, jo nozarē pastāv posmi, ko paši ražotāji nevar ietekmēt. LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis rezultatīvo rādītāju noteikšanu nosauca par absurdu. Līdzīgu viedokli jau izteicis ne viens vien nozares pārstāvis. Kuluāros joko, ka, strauji palielinot dārzeņu patēriņu, ātri vien var vieglas kājas dabūt.

Jāņem vērā arī šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi, kas negatīvi atsaukušies uz ražas novākšanu. Kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa prognozē, ka daļa no lauka dārzeņiem tiks realizēta jau ziemas vidū, kaut kas būs palicis pāri vien vietējiem lielaudzētājiem. Līdz ar to ļoti būtisku ietekmi no PVN samazināšanas, sākot no 1. janvāra, pat īsti nevarēšot just. Reālā ietekme sāksies līdz ar jauno sezonu, kas nozīmē nākamā gada jūliju. E. Strazdiņa uzskata, ka samazinātās PVN likmes ietekmes izvērtēšanai ir atvēlēts nepietiekami īss laiks un tas būtu jādara piecu gadu laikā.

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

No šī gada ieviestās izmaiņas vinješu maksājumos un izmaiņas auto ekspluatācijas nodoklī zemniekus dara bažīgus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa pēc pirmdien notikušās tikšanās ar CSDD, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju un LAD saredz vairākas problēmas. «Vinješu iegāde internetā pat programmētājiem rada problēmas, bet e-CSDD mājas lapā juridiskai personai tiek atteikts šāds pakalpojums,» atklāj E. Strazdiņa. SM un CSDD gan solījuši problēmas novērst visdrīzākajā laikā. Otra lieta – ekspluatācijas nodoklis palielināts par 7,4 %, bet atvieglojumi palielināti par 25 % (no 50% uz 75%), tātad faktiskais atvieglojums veido 17,6 % – kravas mašīnai tas ir aptuveni par 40 eiro mazāk, savukārt vinjete nāk klāt ap 300-700 eiro. Tas reāli nozīmē produkcijas sadārdzinājumu – vidēji par 3,5 %, ja pārvadājumi notiek ar kravas busiem. E. Strazdiņa atgādina, ka iepirkumu konkursi par 2017. gada dārzeņu piegādi valsts un pašvaldību iestādēm ir noslēgušies jau 2016. gada septembrī, oktobrī, bet sarunas par vinjeti un TEN summām reāli tika apspriestas tikai oktobrī-decembrī. Un transportam ar masu 3-3,5 t, kas ir papildus pielikta pie maksājumiem, diemžēl CSDD ir jāsamaksā pilnā summa, bet pēc tam VID jāraksta iesniegums, lai šos 75% atgūtu.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa Uzbekistānā izstādes AgroWorld Uzbekistan 2017 un Zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizītes ietvaros marta beigās organizēja un vadīja semināru, kurā Latvijas pārstāvji informēja gan par sadarbības iespējām, gan prasībām, kādas Uzbekistānas ražotājiem būs jāievēro, importējot savus produktus Latvijā, informē Zemnieku saeima.

«Pasākuma galvenā tēma bija uzzināt, kādus pārtikas produktus Latvijas ražotāji varētu eksportēt uz Uzbekistānu un kādus no Uzbekistānas importēt Latvijā un ES. Tāpat Latvijas speciālisti Uzbekistānas pārstāvjus iepazīstināja ar kvalitātes prasībām, kuras jāievēro, lai produkti nonāktu līdz mūsu patērētājiem. Mūsu galvenie eksporta produkti varētu būt sviests un piena produkti, zivju izstrādājumi, maize un konditorejas izstrādājumi. Arī Latvijas ekspertu konsultāciju pakalpojumi, jo tie Uzbekistānā visos līmeņos ir ļoti augstu novērtēti. Tāpat šobrīd notiek sarunas par mūsu speciālistu palīdzību laboratoriju darba uzlabošanai Uzbekistānā. Latvijai ir ļoti lielas iespējas strādāt ar 30 miljoniem iedzīvotāju bagātu valsti,» uzsver Edīte Strazdiņa.

Aizvadīta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) kopsapulce, kurā uz trim nākamajiem gadiem ievēlēja valdi deviņu locekļu sastāvā. Savukārt, valdes locekļi no sava vidus vienprātīgi izvirzīja un par LLKA valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo LLKA valdes priekšsēdētāju un graudu nozares kooperatīva "VAKS" vadītāju Induli Jansonu, informē LLKA.

Savukārt, par viņa vietnieci ievēlēja piena kooperatīva "Viļāni" valdes priekšsēdētāju Aiju Kiserovsku.

Arī turpmāk, pārstāvot graudu nozari, darbu turpinās līdzšinējie LLKA valdes locekļi - kooperatīva "Durbes grauds" vadītājs Sandris Bēča un kooperatīva "Saimnieks V" valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure.

Piena nozari valdes sastāvā pārstāvēs līdzšinējais LLKA valdes loceklis un kooperatīva "Piebalga" vadītājs Jānis Razminovičs, savukārt, no jauna valdē tika ievēlēts Eiropas kooperatīvās sabiedrības "SCE E-PIIM" Padomes loceklis Mārtiņš Neibergs.

Arī pārējās valdē pārstāvētajās nozarēs ir ievēlēti jauni valdes locekļi - augļu un dārzeņu nozarē turpmāk LLKA valdes sastāvā darbosies kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše, mežsaimniecību pārstāvēs kooperatīva "Mežsaimnieks" vadītājs Grigorijs Rozentāls, bet gaļas, putnkopības un mājražotāju intereses LLKA valdē aizstāvēs mājražotāju kooperatīva "Kuldīgas labumi" vadītāja Gunita Šternberga.

Latvijas atbilstīgie kooperatīvi 2017. gadā strādājuši ar 368 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, 16. aprīlī vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) apkopotie dati liecina, ka pērn audzis arī kooperatīvu biedru skaits – 2016. gadā tas bija 4499, bet 2017. gadā – jau 4718. Tiesa, daļai piensaimnieku kooperatīvu biedru skaits ir samazinājies. Jāpiebilst, ka lielākā daļa kooperatīvu datu ir provizoriski, jo gada pārskats iesniegšanas brīdī asociācijā vēl nav bijis apstiprināts iesniegšanai VID. KS Mūsmāju dārzeņi un LPKS Rūjienas piensaimnieks atbilstības statusu ir šogad ieguvuši pirmo reizi, savukārt LPKS Vecjērcēni šogad dokumentus atbilstības statusa iegūšanai nav iesnieguši.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver: «Aizvadītais gads kā lauksaimniekiem, tā arī kooperatīviem bijis sarežģīts. Īpaši piena nozarē joprojām bija vērojama tā saucamā cenu turbulence, kad piena cenas strauji un neparedzami svārstījās, rezultātā piena lopkopjiem nebija iespējams iegūt zināmu stabilitāti savā saimniecībā, nemaz nerunājot par attīstību. Arī turpmāk lauksaimniekiem ir jārēķinās ar cenu svārstībām un riskiem, kas var rasties pasaules ģeopolitisko notikumu ietvaros. Neskatoties uz to, prieks, ka, lai arī nedaudz, bet kooperatīvu apgrozījums 2017.gadā pret iepriekšējo gadu ir audzis un kooperatīvu ietekme tirgū palielinās. Arī turpmāk kooperatīviem visiem kopā un katram atsevišķi ir jāstrādā, lai uzlabotu kooperācijas efektivitāti, apvienojot gan produkciju, gan cilvēkresursus, kas veicinās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību, kā arī sekmēs lauksaimnieku saražotā kapitāla palikšanu Latvijā.»

Zemkopības ministrija (ZM) joprojām pastāv uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem no 21% līdz 5%, aģentūrai LETA, komentējot Finanšu ministrijas (FM) un Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumus par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par PVN likmes diferencēšanu pārtikai»

pausto noraidījumu šim priekšlikumam, sacīja ZM.

«ZM neatsakās no sava ierosinājuma samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem,» norādīja ZM, piebilstot, ka rīt, 22.augustā šo jautājumu iecerēts skatīt Ministru kabineta (MK) sēdē.

ZM izveidotās par attiecīgo jautājumu atbildīgās darba grupas dalībniece, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa aģentūrai LETA teica, ka argumenti pret PVN samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem nav pamatoti. EM un FM aprēķini par PVN samazināšanas ietekmi uz valsts budžetu atšķiras no Latvijas Universitātes un ZM veiktajiem aprēķiniem, un netika prezentēti pārliecinošā veidā, lai darba grupa tiem noticētu.

Pagājušā nedēļā biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa Briselē piedalījās COPA-COGECA un Eiropas Komisijas darba grupā: Starptautiskie aspekti lauksaimniecībā, kur tika diskutēts par Eiropas Savienības un ārējiem tirdzniecības līgumiem līdz 2025.gadam.

Šobrīd Eiropas Savienība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Kanādu (CETA), Vjetnamu un sarunu procesā ir līgums ar ASV (TTIP), Taizemi, Filipīnām, Indonēziju. Saistībā ar Kanādas un ASV līgumiem, tiek prognozēts papildus pieprasījums piena pārstrādes produktiem un cūkgaļai, līdz ar to arī cenu kāpums. Tomēr, pēc ekspertu atzinuma, ievērojams cenu samazinājums tiek prognozēts liellopu gaļai, tāpat risks ir arī putnu un aitu gaļai, augļiem un rapša sēklām.

E. Strazdiņa skaidro: «Kas attiecas uz situāciju Latvijā, diezgan smaga ietekme tiek paredzēta gaļas liellopu audzētājiem, savukārt piena lopkopībā ir pienācis laiks uzelpot, ar nosacījumu, ja piens kā izejviela netiek eksportēts, bet uz vietas tiek radīts produkts ar pievienoto vērtību. Noklausoties ekspertu kopsavilkumu par turpmāko situāciju lauksaimniecībā, un zinot, ka daudzi zemnieki piena krīzes laikā pārorientējās uz liellopu audzēšanu, kolēģis no Lietuvas piecēlās un lūdza Eiropas Komisijas pārstāvjus uzrakstīt oficiālu vēstuli zemniekiem Lietuvā ar ziņojumu: «Atvainojiet, tā nu ir sanācis, ka jums nav nākotnes, nav izdzīvošanas iespējas.»»

Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl piedāvājumam Latvijas tirgū atradīsies pietiekami daudz pircēju, intervijā aģentūrai LETA atzina mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentējot to, kā Lidl ienākšana Latvijas tirgū ietekmēs konkurenci mazumtirdzniecībā gan Latvijā, gan Baltijā, Turlais sacīja, ka, runājot par konkurenci Baltijas valstīs, katrai no tām ir sava specifika un atšķirība. «Jā, mēs zinām, ka Lidl ir ienācis Lietuvā un ir mainījis tendences tirgū. Esam redzējuši rindas pie šiem veikaliem, un pieļauju, ka arī Latvijā būs pietiekami daudz cilvēku, kas gribēs iepirkties Lidl. Tur būs savs piedāvājums. Neesmu drošs, vai tās ir labas ziņas vietējiem ražotājiem,» sacīja Turlais.

Viņš skaidroja, ka, vērtējot citu valstu pieredzi, viņu māc šaubas, ka lielākā daļa produktu būs Latvijā ražoti. «Tas ir koks ar diviem galiem. Protams, ka ir ļoti labi, ja mūsu pircējiem ir pieejamas zemākas cenas preces un cita koncepta veikali. Konkurence - tas jau ir tikai labāk patērētājiem. Tomēr Latvijas ražotāju produkcijas īpatsvars Lidl veikalos šajā gadījumā ir tāds aktuāls jautājums,» uzsvēra Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Neskatoties uz lielo konkurenci un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Taču nozares attīstības tempus un vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū apgrūtina nesamērīgi lielie nodokļi darbaspēkam, augstā Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, kā arī elektroenerģijas cena. Arī plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai uz pašmāju dārzeņu audzētājiem atsauksies negatīvi, arvien vairāk sadārdzinot ražošanas izmaksas.

Augļu un dārzeņu audzēšanas nozare pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – pēc Krievijas embargo stāšanās spēkā lielākajai daļai ražotāju nācies pārorientēties no tik ierastā austrumu tirgus uz daudz izaicinošākajiem Rietumu un Skandināvijas valstu tirgiem. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) īstenotās atbalsta programmas, kā arī sadarbojoties ar vadošajiem lielveikalu tīkliem, daudziem augļu un dārzeņu audzētājiem izdevies ne vien nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, bet arī ielauzties ārvalstu tirgos. To lielākoties paveikuši tie audzētāji kas, apzinoties, ka saviem spēkiem nevar nodrošināt tirgum nepieciešamos lielos produkcijas apjomus, apvienojušies kooperatīvos.

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Konkurētspējīgs atalgojums un plašās karjeras iespējas IT jomā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās nav mīts, bet gan realitāte.

Turklāt IT nozare pieprasa profesionāļus ar augstāko izglītību un praktiskām iemaņām. 2020. gada programmētāju aptaujas dati apliecina – 83% IT nozares pārstāvju ir apmierināti ar savu darbu un nemeklē neko citu.

46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds

"Steka pārpilde" (no angļu val. "Stack Overflow") ir lielākā tiešsaistes kopiena, kas paredzēta topošiem un esošiem programmētājiem. Kopienas organizētajā aptaujā 2020. gadā piedalījās 65 000 respondenti, no tiem – 400 IT nozares pārstāvji no Latvijas. Aptauja atspoguļoja, ka 46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds attiecīgajā jomā. Salīdzinot ar 2019. gadu, bakalauru skaits ir audzis par 0,9%, bet maģistru – par 0,1%. Nozare turpina pieprasīt zinošus un profesionālus speciālistus, turklāt augstākā izglītība sniedz papildus kompetences un sekmē konkurētspēju.