Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Covid-19 krīzes ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, taču ilgstoša problēma ir tas, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka krīzes ietekmē apmēram puse ārvalstu investoru samazināja darbinieku skaitu. "Tajā pašā laikā tā bija īstermiņa darbinieku skaita samazināšana un bija aptuveni 5% robežās. Ārvalstu investori nespēra lielus soļus, ticot, ka ekonomika atgūsies salīdzinoši drīz," piebilda Jēkabsone.

ĀIPL vadītāja sacīja, ka Covid-19 ietekmē darbaspēks ir kļuvis pieejamāks. "Darbaspēks ir kļuvis pieejamāks, varētu pat izteikt pieņēmumu, ka tas ir pietiekamā daudzumā skaitliski. Taču problēma ir tā, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst pieprasījumam. Tas ir izaicinājums," teica Jēkabsone.

Viņa uzsvēra, ka tādēļ ir vairāk jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. "Ir nepieciešams zināt, kādas prasmes un zināšanas ekonomikai ir nepieciešamas ilgtermiņā, jau apzināti veidojot apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūra varētu uzņemties lielāku lomu nākotnes darbaspēka salāgošanai ar tirgus vajadzībām. Darbaspēka jautājumā liels izaicinājums ir arī mobilitāte, cik vienkārši uzņēmējam ir piesaistīt darba rokas ārpus Rīgas," norādīja Jēkabsone.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Latvijā jau ir iestājusies situācija, kad darbaspēka nepieejamība sāk ierobežot investīciju piesaisti, pirms Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās uzsvēra padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga.

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās - gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» uzsvēra Sundberga.

Viņa pauda, ka ārvalstu investori no valdības beidzot vēlas sagaidīt konkrētu rīcību, lai šo problēmu risinātu.

«Ziņa valdībai ir ļoti konkrēta - mums ir nepieciešama rīcība, mums ir jāieved darbaspēks un tas jādara organizētā veidā. Nesen publiskotajā ēnu ekonomikas pētījumā ir aplēsts, ka Latvijā pašlaik ir jau 10 000 - 15 000 nelegālu darbinieku. Mēs šādā veidā nevaram turpināt. Ja šie skaitļi turpinās augt, situāciju jau būs visai grūti kontrolēt,» teica Sundberga.

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.

Tādas nozares kā zivju un gaļas apstrāde, kokrūpniecība vai pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas nodarbina lielu skaitu cilvēku maiņās, mēdz pat attiekties no papildu pasūtījumiem, jo nevar nodrošināt to pienācīgu izpildi. Vienlaikus liels skaits atbilstošas kvalifikācijas darbinieku vienkārši atrodas ģeogrāfiski tālu un abu pušu “satikšanās” mēdz būt sarežģīta. Trīs ceturtdaļas Latvijas lielo uzņēmumu, kas nodarbina 250 un vairāk cilvēkus, atrodas Rīgas reģionā, kur bezdarba līmenis ir vairāk nekā uz pusi zemāks nekā citos Latvijas reģionos. Piemēram, Latgalē 2023. gadā tas bija 9,8% un līdzīgi rādītāji vērojami arī citos reģionos ¹.

Protams, arī citviet pasaulē lielie uzņēmumi atrodas ostu un galvaspilsētu tuvumā. Tomēr Eiropas attīstīto ekonomiku prakse ir šī reģionālā darbaspēka mobilitātes veicināšana. Šajā ziņā būtisku lomu spēlē personāla nomas aģentūras. Piemēram, Vācijā pērn pēc oficiālajiem datiem 800 000 iedzīvotāju, kas ir apmēram 1% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita, darbu ieguvuši tieši ar aģentūru starpniecību. Arī Nīderlandē 850 000 jeb apmēram 4,9% no kopējā iedzīvotāju skaita nodarbināti tieši šādā formātā. Ja salīdzinām Nīderlandes un Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad, attīstot nodarbinātību pēc līdzīga scenārija, Latvijā varētu atrast darbu 88 tūkstošiem cilvēku. Un tas savukārt nozīmētu piepildītas maiņas un augstākas ražošanas jaudas vietējiem uzņēmumiem, līdz ar to lielāku pienesumu ekonomikai un konkurētspējas pieaugumu ne vien Baltijas, bet Eiropas mērogā.

Pirms vairākiem gadiem diezgan optimistiski sākām investēt karjeru izstrādē, bet negodīgā konkurence padarīja mūsu darbu pilnīgi neefektīvu šajā jomā, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš.

«Mūsu kompānijai ir jāstrādā pēc likumdošanas, jāievēro visi nosacījumi - tik kravu jāpārvadā, cik atļauts, cilvēkiem tik stundas jāstrādā, cik drīkst un tas padara mūs nekonkurētspējīgus salīdzinot ar tiem, kas neievēro likumdošanu saistība ar to, ka daudzi nestrādā pēc prasībām,» viņš uzsvēra.

«Šobrīd vairs šajā nozarē neinvestēsim, kamēr pastāvēs ēnu ekonomika,» nolemts uzņēmumā. M. Gruzniņš gan uzsver, ka par šo jautājumu uzņēmums ir diskutējis Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzis virzienus, kuros skatīties. Turklāt, piemēram, tādu informāciju, cik iegūti minerālmateriāli, un citus datus visu var redzēt publiski, taču uzlabojumi nenotiek.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Lai motivētu darbiniekus palikt strādāt savos reģionos, tādējādi garantējot ienākumus arī novada budžetam un uzlabojot sadzīves apstākļus vietējai sabiedrībai kopumā, darba devējiem ir jārēķinās ar Rīgai ekvivalentu algu un sociālo garantiju nodrošināšanu, uzskata kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» un uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

«Baltic Block ir uzņēmums, kas ražo kompozītpalešu blokus un mēs esam izvēlējušies savu ražotni jau no paša sākuma attīstīt Madonas novadā, turklāt relatīvi īsā laikā esam kļuvuši par vienu no lielākajiem darba devējiem reģionā. Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Madonas novadā ir visnotaļ sarežģīti piesaistīt darbam jau sākotnēji kvalificētu darbaspēku, un tieši šī iemesla dēļ katrs cilvēks uzņēmumam ir īpaši vērtīgs. Tā, protams, ir vispārēja Latvijas problēma, kas radusies demogrāfijas un lielā mērā arī neparedzamās nodokļu politikas ietekmē, un šobrīd rezultējas tajā, ka laukos gluži vienkārši vairs nav cilvēku. Uzņēmumi pat no nesaistītām nozarēm nereti konkurē savā starpā par darbspējīgajiem iedzīvotājiem,» viņš skaidro.

2022. gads ir pagājis cenu pieauguma zīmē, bet gada nogale iezīmējas ar ilgtermiņa līgumu beigām un jau novembra vidū plašsaziņas līdzekļos izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, ka pārtikas ražotājiem nāksies vēl vairāk savilkt jostas un rast risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas – daži meklē lētākus enerģijas veidus, citi samazina produktu klāstu, vēl citi - maina receptūras un iepakojumu.

Tuvojoties gada nogalei, situācija iezīmējas tikpat skaudra, daudzus ražotājus nostādot ļoti smagā situācijā – beidzas ilgtermiņa līgumiem ar daudziem piegādātājiem, bet jaunie nāk ar daudz lielākām izmaksām. Daudzi nozares uzņēmumi visā Eiropā turpina izjust arī stikla taras deficīta sekas.

Nav noslēpums, ka pārtikas nozari un tautsaimniecību kopumā ir ietekmējuši daudzi satricinājumi – gan pandēmija, kas prasīja lielus papildu izdevumus, lai radītu drošus apstākļus darbiniekiem un īstenotu visas higiēnas prasības, gan Krievijas iebrukums Ukrainā, kura rezultātā ir strauji pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas – ietekme uz cenām ir neizbēgama. Vasarā eksperti prognozēja, ka mērens cenu pieaugums turpināsies līdz pat gada beigām, bet atsevišķiem produktiem tas var būt arī straujāks.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski.

Taču pasaule šobrīd ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.

Ja tiešām mākslīgais intelekts pārņems pasauli, tad mēs visi būsim vienādās pozīcijās. Ja ne, tad labākās pozīcijās būs tie, kuri spēs pielāgoties un “strādās” ar galvu. Neviens jau šobrīd nezina, cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēs atrisināt nemainīgo darbaspēka problēmu. Protams, aizvien lielāka tā izmantošana ļaus vēl daudz ko automatizēt un padarīt efektīvāku. Tas ir salds kumoss jebkuram, jo darbaspēks ir dārgs. Bet nu jāatceras arī, ka par mākslīgo intelektu mēs šobrīd pārsvarā uzskatām lielus valodas modeļus, kas ir apmācīti pēc mašīnmācīšanās principa uz teksta bāzes. Pasaulē vēl tik daudz ko joprojām ir iespējams uztaisīt un digitalizēt. Jebkurā sfērā var atrast, ko vēl var izdarīt.

Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet, ka to ieviešanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču rezultātā tās atmaksājas ātrāk, nekā gaidīts, intervijā stāsta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis

Vai esat novērojuši, ka aug to uzņēmumu skaits, kas domā par ilgtspēju, nevis īstermiņa ieguvumiem?

Vērojams, ka mūsdienās par to aizvien vairāk domā ne tikai uzņēmumi – visa kopējā situācija vidē un ekonomikā mums liek aizvien lielāku uzmanību vērst tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Attīstoties ekonomikai un ražošanai, tiek patērēts pieaugošs resursu daudzums, līdz ar to – radīti vairāk atkritumi, un uzņēmumi saprot, ka ilgi tā vairs nevarēs darboties – resursi nav bezgalīgi, un jādomā, kā, pirmkārt, jau mainīt domāšanu un paradumus un līdz ar to mainīt ražošanas procesus, otrkārt, kā atrast jaunas izejvielas un tehnoloģijas, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Esmu gandarīts, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nākotnē raugās, domājot par šodienas darbībām. Saprot to, ka viņu ietekme uz vidi ir acīmredzama un jau tagad ir jādomā, kā samazināt kaitīgo ietekmi – varam šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, ražošanas procesos izmantot energoefektīvus risinājumus, patērēt mazāk degvielas un meklēt dabai ievērojami draudzīgāku degvielu. Uztvere noteikti mainās.

Konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums European Attractiveness Survey, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022.gadā.

Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits - no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.

EY pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā - no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju jaunu radītu darba vietu skaits -no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

"Jāatzīmē, ka relatīvi Latvijas un Baltijas investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti - lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums Baltijā un Latvijā, mūsu valsts, rēķinot pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem Eiropā ierindotos astotajā vietā, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt, pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija - sestā un Lietuva - vienpadsmitā Eiropā," saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.