Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Liepājas ostas uzņēmēji 2023. gada jūlijā pārkrāvuši 458 222, 47 tonnas dažādu kravu un aktīvi gatavojās jaunajai graudaugu sezonai, kas tradicionāli sākas 1. augustā un turpinās līdz nākamā gada 1. augustam.

2022./2023. gada graudaugu sezonā Liepājas ostā pārkrautas 3156,7 tūkst. tonnas lauksaimniecības kravu. Kā norāda uzņēmēji, katra graudaugu sezona ir atšķirīga, ko nosaka graudaugu sezonas ražīgums un tirgus nosacījumi.

Lai arī šobrīd vēl grūti prognozēt kāda būs jaunā graudaugu sezonu, ko spēcīgi ietekmēja gan ilgstošais sausums vasaras pirmajā pusē, gan spēcīgās lietus gāzes ar vēju un krusu, kas nodarīja nopietnus postījumus augusta sākumā, Liepājas ostas uzņēmumi uzsākuši jaunās graudaugu sezonas graudu kravu pieņemšanu. LSEZ SIA Dan Store graudaugu termināls pirmo miežu kravu pieņēma jau 14. jūlijā, nedaudz vēlāk arī kviešu un rapšu graudaugus.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Šogad tiek prognozēts graudu kopražas rekords, un šis jau būs trešais gads pēc kārtas, kad tā pieaug, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Prognozes liecina, ka šī gada kopraža pārsniegs 2,5 miljonus tonnu (prognoze – 2,599 miljoni tonnu), kas būs par 17% vairāk nekā pērn,» informē Dace Freimane, Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja. Kopražas pozitīvu pieaugumu veicina gan ražības, gan sējuma platību pieaugums. Šogad graudaugu ražība tiek prognozēta 3,9 t/ha, kas ir par 14% augstāka nekā 2014. gadā, savukārt sējumu platības – 668 tūkstoši hektāru, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš. Graudaugu sējumu platībām pēdējos gados ir stabila tendence pakāpeniski palielināties – no 542 tūkstošiem hektāru 2010. gadā līdz 668 tūkstošiem hektāru 2015. gadā, viņa teic. A/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis spriež, ka ražīgums panākts gan lielāku platību, gan jaunu tehnoloģiju dēļ. «Ziemas un vasaras kviešu raža šogad bija viena no augstākajām pēdējo gadu laikā,» saka Guntis Vilnītis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors. Arī SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs Armands Raguckis piekrīt, ka graudaugu un rapšu raža ir izdevusies ļoti laba un audzētāji no hektāra ieguva vismaz 1,5 līdz divas tonnas lielāku rapšu ražu un divas tonnas lielāku graudu ražu. Tomēr līdz ar lielas ražas ieguvi graudi nebija vēlamā kvalitātē – galvenokārt bija zems proteīna rādītājs, sliktāka lipekļa kvalitāte. «Kvalitātes rādītāji šogad ir nedaudz sliktāki kā gadu iepriekš. Ideālā 14% proteīna vietā šogad tas svārstījies 12 līdz 13% robežās, savukārt lipeklis bija 25% līdz 27%. Lai gan šādi rādītāji nav izcili, tomēr pietiekami maizes cepamīpašību nodrošināšanai,» saka Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. Arī G. Vilnītis norāda, ka varēja vēlēties augstāku kvalitāti. «Sausā vasara, ievērojot graudaugu savlaicīgu piebarošanu, faktiski ražu neietekmēja. Rudens laika apstākļi veicināja izaugušās ražas sekmīgu nokulšanu un minimālas kaltēšanas izmaksas. Raža bija 6 līdz 10 un vairāk t/ha. Graudu kulšanas laikā mitrums bija 14–16%. Laba bija vasaras rapšu raža un kvalitāte. Ziemas rapši nepadevās tik veiksmīgi, kaut gan arī ar tiem prasmīgs zemnieks nopelnīja,» viņš teic.

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Karstuma uzplūdiem, pavērsieniem karā un protekcionismam var būt pa spēkam iekustināt vēl vienu pārtikas inflācijas vilni

Šī vasara pasaulē varētu izvērsies pati karstākā vēsturē. Karstuma viļņi nozīmējuši arī sausumu, kas savukārt sev līdzi nesis izaicinošus apstākļus vairāku populārāko kultūraugu labai ražai.

Karsts un sauss laiks ir vērojams ne tikai Eiropā. Tāds tas ir arī ASV un Ķīnā. Rezultātā tas negatīvi ietekmē dažādu augļu, ogu un pat piena izlaidi. Vismaz šobrīd, piemēram, Eiropā tiek runāts par lielu kaitējumu olīvu un tomātu ražai. Karstuma apdegumi gan esot skāruši visu, sākot no vīnogām līdz melonēm un baklažāniem. Vēl tiek norādīts, ka šādi apstākļi negatīvi ietekmē bišu aktivitāti un tai komplektā nākošo apputeksnēšanu. Tiek, piemēram, ziņots, ka laiks ir bijis tik karsts, ka govis Dienvideiropā ražo mazāk piena. Protams, tas, cik liela negatīva ietekme būs šim sausumam, būs atkarīgs no tā, cik ilgi šādi apstākļi turpināsies.

2016. gadā ar graudaugiem apsēti 716,0 tūkst. hektāru, kas ir par 43,6 tūkst. hektāru jeb 6,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 44,9 centneriem 2015. gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums, 2016. gadā graudu kopraža bija 2,7 milj. tonnu, kas ir par 0,3 milj. tonnu jeb 10,5 % mazāk nekā 2015. gadā, kad ievāca rekordražu – 3 milj. tonnu.

Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā no 43,2 % 2015. gadā līdz 46,1 % 2016. gadā, kā arī graudu kopražā – no 53,1 % 2015. gadā līdz 58,6 % 2016. gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48,0 centneri (2015. gadā – 55,3 centneri).

Lietuvas graudaugu raža pērn salīdzinājumā ar 2013.gadu palielinājās par 16,6% līdz 5,324 miljoniem tonnu, pirmdien paziņoja Lietuvas Lauksaimniecības ministrija.

«Pagājušajā pavasarī prognozes bija diezgan drūmas, bet šobrīd, kad gads ir pagājis, mēs redzam, ka ir izaugusi rekordliela graudaugu raža. Mūsu speciālisti prognozēja apmēram piecus miljonus tonnu, bet reālie skaitļi ir pat augstāki. Lietuvai tas ir absolūtais rekords un ļoti labas ziņas,» preses relīzē norādīja lauksaimniecības ministre Virgīnija Baltraitiene.

Ministrijas sākotnējie dati liecina, ka pērn par kopējo summu 595,6 miljoni eiro no valsts graudaugu audzētajiem ir iepirkti 3,24 miljoni tonnu dažādu veidu graudaugu. Gada izteiksmē iepirkto graudu apjoms palielinājās par 9,8%, bet iepirkto rapšu apjoms samazinājas par 20%.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, šogad Latvijā prognozējamā graudaugu un rapša kopējā raža būs par 16% lielāka nekā pērn un sasniegs apmēram 2,58 miljonus tonnu, kas ir visu laiku rekords, pēc jaunāko datu analīzes informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

Prognozētā graudaugu kopraža 2015.gadā ir 2 579 900 tonnu, kas ir par 362 000 tonnu jeb 16% vairāk nekā 2014.gadā, kad kopraža bija 2 217 000 tonnu.

Lielāko daļu jeb 47% no graudu kopražas veido ziemas kvieši - 1 214 000 tonnu, kas tiek prognozēta divas reizes lielāka nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 525 600 tonnas.

Vasaras kviešu jeb 26% no graudaugu kopražas ražas prognoze ir 675 000 tonnu salīdzinājumā ar 942 000 tonnu 2014.gadā.

Rapsim raža tiek prognozēta 253 000 tonnu apmērā, kas ir par 36% vairāk nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 186 000 tonnu.

Kā norādīja Freimane, pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ gan ziemāju, gan vasarāju ražas ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, arī vasarājiem sēju varēja uzsākt samērā agri - Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa sākumā.

Šogad labības kvalitāte dažādām šķirnēm un saimniecībām ir ļoti atšķirīga, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš norādīja, ka šīs vasaras karstie un sausie laika apstākļi ir negatīvi ietekmējuši graudu kvalitāti. Agrie ziemas kvieši ir nokaltuši par ātru un nav paspējuši nobriest, nesasniedzot potenciālo ražas apmēru un kvalitāti, graudos nepaspējot izveidoties lipeklim. Tāpat arī ziemas miežu ražas šogad agrīnas pārkalšanas dēļ nav tik labas kā gaidīts.

Patlaban sākta arī ziemas rudzu kulšana, kuru kvalitāte šogad ļoti atšķiras dažādās saimniecībās. Amsils minēja, ka krišanas skaitlis rudzos patlaban ir labs, bet ir saimniecības, kurām rudzu melno graudu ražā ir vairāk nekā pieļaujams.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pirmie pieņemtie zirņi ir vizuāli skaisti, balti un nav izgrauzti vai slimību bojāti, kā arī ir vienmērīgi nogatavojušies.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Kamēr valda neskaidrība par Krievijas enerģētisko kravu plūsmas gaidāmajiem apjomiem, atspaidu ostu apgrozījumā šobrīd dod labā graudaugu raža Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labības īpatsvars lielo ostu kopējā apgrozījumā ir visai atšķirīgs. Piemēram, no Rīgā deviņos mēnešos apkalpoto 30,13 milj. t kravu tikai 0,5 milj. ir labība un tās produkti. Turpretī Liepājā šis kravu segments veido 1,87 milj. t jeb 47% no kopējā 3,96 milj. t apgrozījuma. Savukārt Ventspilī tie ir 230 tūkst. t no kopumā 17,7 milj. t apkalpoto kravu.

Apjomi kāpj

Liepājā deviņos mēnešos šogad pārkrauts par 7,9% vairāk labības nekā pērn šajā laika posmā. Latvijas rekordraža ap 2,6 milj. t apmērā nozīmē arī lielākus eksporta apjomus, norāda SIA LSEZ Liepaja Bulk Terminal Ltd vadītājs Juris Matvejevs. To, kāda būs eksporta pieauguma ietekme uz kopējo termināļa apgrozījumu gada griezumā, viņš gan neņemas prognozēt, jo graudu nosūtīšana turpinās vēl arī nākamā gada sākumā. Terminālī gan pārsvarā ir tranzīta kravas, un pērn no kopumā diviem milj. t. vietējo graudu bija 0,5 milj. t. Krievijas un Kazahstānas labības apjomi terminālī šogad ir «normālā līmenī».

Aizvien vairāk Eiropas valstu pārtikas ražotāju norāda uz strauju ražošanas izmaksu kāpumu, ko veicinājusi gan ilgstoši sausā un karstā vasara un tai sekojošais būtiskais graudaugu ražas kritums gandrīz visā Eiropā, gan degvielas un iepakojuma materiālu cenu kāpums, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Netradicionālais karstums un sausums šogad ir samazinājis graudaugu ražu teju visā Eiropā un vairākās citās graudaugu audzēšanas lielvalstīs, kā arī izraisījis lopbarības graudu deficītu reģionā. Būtisks graudu apjoma kritums ir vērojams Skandināvijā, Vācijā, Īrijā, Francijā, Polijā un Baltijā, kā arī tādās valstīs kā Krievijā, ASV un Austrālijā, kas ir vieni no lielākajiem graudu piegādātājiem Rietumeiropas ražotājiem. Cenu kāpums Eiropā graudiem bija vērojams jau šī gada augustā, kad Lielbritānijā izmaksas vidēji pieauga par 20-37% un Francijā vidēji par 20%.

«Straujais izejvielu cenu kāpums Eiropā un pasaulē nepārprotami ietekmēs arī Latvijas ražotājus. Situācijā, kad atsevišķās valstīs graudu raža ir zemāka, bet citās tā ir ļoti laba, mūsdienu dinamiskajā vidē ir iespējams izvēlēties piegādātājus no izdevīgākajām valstīm, tomēr jau šogad un vēl visu 2019. gadu alternatīvu var nebūt. Tas radīs būtisku ražošanas izmaksu kāpumu arī mūsu pārtikas ražotājiem. Jau šobrīd paredzam izejvielu cenu kāpums par 20-30%, novērojam arī energoresursu cenu pieaugumu un joprojām cīnāmies ar darbaspēka problēmām. Ir skaidrs, ka šajā situācijā uzņēmējiem ir jādomā, kā kļūt efektīvākiem, lai nezaudētu konkurētspēju,» situāciju komentē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

AS Rīgas Dzirnavnieks ir pieņēmis pirmās šīs sezonas kviešu ražas. Uzņēmums kopumā šogad plāno iepirkt par 20% vairāk graudu jeb 120 000 tonnas.

Uzņēmums savu izaugsmi saredz tieši eksporta tirgos – šobrīd Rīgas Dzirnavnieks produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 20 valstīm pasaulē.

Žilvinas Pakeltis, AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis, komentē: «Šogad Latvijā laikapstākļi bija labvēlīgi graudaugiem gan ziemā, gan vasarā, ko nevar teikt par vēlākām graudaugu attīstības stadijām vasarā, kas rada nenoteiktību par gaidāmajām ražām un to kvalitāti. Bet mēs ceram uz labvēlīgiem laikapstākļiem turpmākās nedēļas, kas varētu nozīmēt pēdējo gadu laikā augstākās graudaugu ražas Latvijā.»

Pirmā raža ir saņemta no LPKS Kalnakrogs Agro Zemgalē, Bauskas novads.

Latvijā ziemāju sējumi kopumā šoruden ir attīstījušies sliktāk nekā pērn, līdz ar to uz augstu ražu nākamgad nevar cerēt, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka daudzviet Latvijā šogad sējumi iesēti nedaudz vēlāk nekā citus gadus un, tā kā oktobris bijis vēss, sējumi nav tik labi attīstījušies kā iepriekšējos divos gados, kad rudenī bija ļoti labi laika apstākļi. Sevišķi Zemgalē, kur ir smagnējāka augsne, sējumi sāka dīgt tikai septembra beigās, kad iestājās mitrāki laika apstākļi. Taču oktobrī veģetācija kļuva lēnāka vēso laika apstākļu dēļ.

Sējumi sadīga, bet dikti lēni un arī ārpus Zemgales laukos neizskatās diez ko labi, sacīja Balodis, piebilstot, ka vēso laika apstākļu dēļ oktobrī sējumi nepaspēja pietiekami labi sagatavoties ziemai.

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

“Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas tirgum noteikti pietiks produkcijas, jo primāri fokusējamies uz vietējo tirgu un tikai tad izvērtējam eksportēšanas iespējas, uzsākot graudu pieņemšanas sezonu, saka graudu pārstrādes uzņēmuma “Rīgas Dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce.

“Rīgas Dzirnavnieks” 5.augustā pieņēmis pirmo graudu ražu - kviešusi. Tā atvesta no Ogres zemnieku saimniecības, ar kuru uzņēmums sadarbojas jau 30 gadus, tādējādi atklājot jauno ražas sezonu.

Pirmā raža ik gadu “Rīgas Dzirnavniekā” tiek sagaidīta ar īpašu prieku, jo tas nozīmē, ka intensīvā darba sezona ir sākusies un turpmākos mēnešus uzņēmums strādās līdz pat 18 stundām diennaktī, lai operatīvi apkalpotu visus lauksaimniekus, kuri ir gatavi nodot graudus.

“Šogad graudu nodošana sākusies līdzīgā laikā kā citus gadus, ko ietekmējuši laikapstākļi. Lauksaimnieki ir ļoti atkarīgi no tā vai ir saulains vai lietains, jo katra stunda jāizmanto tā, lai graudi tiktu ievākti pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk, lai dažādu apstākļu dēļ neciestu raža kopumā,” saka I. Švarce.

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.