Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Pašlaik plaši iedzīvotāju protesti notiek Čīlē. Nesen Parīzi plosīja dzeltenās vestes. Kas kopīgs šiem nemieriem un kādēļ par to vērts runāt Latvijā?

Iedzīvotāju neapmierinātībai gan Čīlē, gan Francijā nevis iegansts, bet dziļākais cēlonis ir kopējs – ģeogrāfiskā nevienlīdzība. Proti, Francijā par iemeslu dzelteno vestu kustībai kļuva degvielas cenas sadārdzinājums, kas īpaši sāpīgi skāra nabadzīgākos iedzīvotājus (turklāt daudzi no tiem – strādājošie) perifērijās, kuriem uz darba vietu jāpārvietojas ar auto. Savukārt Čīlē nemierus izraisīja metro biļešu cenas pieaugums, kas sāpīgi «sit» pa nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas koncentrējušies pilsētu nomalēs un uz centru var tikt, vienīgi izmantojot metro.

Tieši šī ģeogrāfiskā nevienlīdzība lielā mērā veido arī Latvijas nevienlīdzības seju. Arī mūsu valsts gadījumā taisnība ir pirms pāris gadiem Pasaules Bankas secinātajam, ka daudz izteiktāka ir nevienlīdzība valstu iekšienē nekā starp valstīm. Eiropā un ASV aktuālais jēdziens «spatial inequality» jeb «telpiskā nevienlīdzība» ir pilnā mērā attiecināms arī uz Latviju. Jo pārtikusī urbānā vidusšķira Rietumu metropolēs ir savstarpēji daudz tuvāka dzīves līmeņa ziņā nekā savas valsts attālāko reģionu un lauku iedzīvotāji. Proti, dzīves līmeņa ziņā (tajā, ko var atļauties un ko nē) Rīgas IT speciālists vai advokāts būs tuvāks saviem kolēģiem Polijā, Čehijā un Francijā nekā, piemēram, maza veikaliņa īpašniekam Latgales vai Vidzemes laukos.

Uzņēmums «APGE» plāno ieguldīt četrus miljonus eiro tropisko garneļu audzētavas būvniecībā un aprīkošanā ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā». Audzētavas tehniskā projekta izstrāde ir gandrīz noslēgusies. Līdz jūnija vidum būvvaldē plānots saskaņot tehnisko projektu, un pēcāk Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegt pieteikumu ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas.

«Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme.

Nišas delikatese – atdzesētas garneles no Latvijas – «iepeld» plašākos ūdeņos; strādājot līdzās biogāzes stacijai, to audzētavas izmaksas par siltumenerģiju ir tuvu nullei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebijām gaidījuši tik lielu «atbalsi», gadu pēc DB publikācijas (13.01.2015.) atzīst Latvijā pirmās garneļu fermas veidotāji Gints Dzelme un Māris Hmeļņickis. Fermas pilotprojekts ierosinājis intereses lavīnu, piesaistot negaidīti lielu starptautisku uzmanību par delikateses audzēšanas iespējām ārpus Āzijas lielfermām.

Pirms gada SIA Mere Shrimp Farms pilotprojekts darbojās nelielās telpās Rīgā, bet galvaspilsētu drīz pameta, pārceļoties uz Dobeles novadu. Pielāgotās telpās piena lopkopības lieluzņēmuma Kalna oši teritorijā garneles ar to dzīvei vitāli nepieciešamo siltumu, turklāt lētu, nodrošina biogāzes stacija. Īpašos baseinos, kurus klāj brūnas izkārnījumu putas, garneles dzīvi vada, virpuļojot pievadītā skābekļa vērpetēs. Izceltas no ūdens, tās ir gatavas mirkli pozēt fotogrāfam, taču to labsajūtai ir svarīgi ilgi neuzturēties ārpus siltā ūdens, kas imitē okeānu. Ar piesārņojumu baseinos tiek galā nevis ķīmija, bet īpaši mikroorganismi, turklāt sniedzot iespēju ūdeni izmantot atkārtoti.

Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

Rīgā sākta garneļu audzēšana, iekārtojot īpašu recirkulācijas akvakultūras sistēmu un projektā investējot apmēram 100 000 eiro, informēja projekta līdzautors Gints Dzelme.

Viņš sacīja, ka līdz ar projekta sākšanu interesentiem ir iespēja iegādāties dzīvas un svaigas Latvijā audzētas garneles, kas ir pirmais šāda veida projekts Baltijas reģionā.

«Ražotne atrodas Rīgā, un garneļu audzēšanā netiek izmantotas ķimikālijas, antibiotikas vai hormoni, pēc izņemšanas no baseina tās nav apstrādātas ar ķīmiskiem līdzekļiem. Līdz ar to produkts ir pilnībā ekoloģisks un pie patērētāja tiek nogādāts uzreiz pēc izņemšanas no ūdens atdzesētā, bet nesaldētā veidā. Audzējam labāko un uzturvērtīgāko garneli - 'Litopenaeus vannamei',» sacīja Dzelme.

Viņš arī norādīja, ka projektā iesaistītie speciālisti vairāk nekā 15 gadus strādājuši nozarē, kas saistīta ar ūdens attīrīšanas sistēmu piegādi uzņēmumiem, līdz ar to labi pārzina nozares specifiku.

Āzijā nebūt nekautrējas garneles un citas jūras veltes audzētavās barot ar cūku mēsliem – savukārt pēc tam produkcija tiek eksportēta uz Rietumvalstīm.

«Karstā septembra dienā Vjetnamā Ngoc Sinh Seafoods Trading & Processing Export Enterprise rūpnīcā darbinieki stāv uz netīras grīdas, kur turpat tie šķiro garneles. Turpat blakus ir atkritumi, un neatvēsinātās telpās mušas aplido jau sašķiroto garneļu traukus,» situāciju Vjetnamā jūras velšu pārstrādes jomā raksturo Bloomberg.

Tāpat Bloomberg ziņo, ka Vjetnamā piekopj praksi saldēt garneles vietējā krāna ūdenī, kuru Vjetnamas Veselības ministrija iesaka sildīt pirms dzeršanas, jo pastāv liels risks, ka tajā dzīvo veselībai bīstamas baktērijas. Vjetnama uz ASV gada laikā eksportē aptuveni 100 miljonus mārciņu garneļu, kas ir aptuveni 8% no visām ASV patērētajām garnelēm.

Rīgas Motormuzeja krājumu papildinās vecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē - Latvijas PSR 1960. gadā ražotais RAF-977V “Latvija”.

Unikāls RAF-977V "Latvija" atrasts Čīlē, kas pēc Rīgas Motormuzeja rīcībā esošās informācijas, ir visvecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē un vienīgais pirmās RAF mikroautobusu paaudzes paraugs.

2020. gada pavasarī sākās cīņa par RAF-977V “Latvija” iegūšanu Rīgas Motormuzeja krājumā. Unikālo spēkratu bija noskatījuši arī kolekcionāri no Krievijas, taču emocionālais vēstures stāsts un pietāte pret seno spēkratu deva priekšroku motormuzeja speciālistiem mikroautobusa iegādē.

Pirmā RAF mikroautobusu paaudze (RAF-10 "Festivāls", RAF-977 un RAF-977V "Latvija" un daži eksperimentālie paraugi: RAF-08 un RAF-978 "Sprīdītis") tika izgatavota laika periodā no 1957. līdz 1962. gada maijam. Saražoti ap 1300 eksemplāriem, pārsvarā izmantojot roku darbu virsbūvju izgatavošanā. Ārēji tos var atpazīt pēc dalītā vējstikla un taisnstūra veida radiatora dekoratīvās restes.

Cilvēki visā pasaulē 1. maijā pulcējās demonstrācijās, lai atzīmētu Starptautiskos darba svētkus. Dažviet demonstrācijas izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem.

Demonstrācijas trešdien tika sarīkotas aptuveni astoņdesmit Spānijas pilsētās. Lielākās protesta akcijas norisinājās Madridē, Barselonā un Bilbao. Demonstrāciju dalībnieki pauda savu neapmierinātību ar Spānijas premjera Mariano Rahoja taupības politiku un darba tirgus reformām.

Apjomīgas demonstrācijas piedzīvojusi Grieķija, kur protestētāji pulcējās, lai izteiktu savus iebildumus pret valsts budžeta tēriņu samazinājumiem un taupības režīma ietekmi uz ikdienas dzīvēm.

Plašas demonstrācijas tika sarīkotas arī Francijā, Krievijā, Indonēzijā, Taivānā, Dienvidkorejā, Indijā un daudzviet citur.

Nekārtībās pārauga protesta akcijas Turcijā un Čīlē. Stambulā sadursmēs ar policiju ievainojumus guva daudzi cilvēki. Savukārt Čīles galvaspilsētas Santjago ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju Čīlē ievainojumus guvuši desmitiem protestētāju un drošības spēku pārstāvju.

Čīles ziemeļos, Klusā okeāna piekrastē, nograndusi 8,2 ballu stipra zemestrīce, pēc kuras izsludināta cunami trauksme Čīlē, Peru, Ekvadorā, KOlumbijā un Panamā. Zemestrīcē bojā gājuši vismaz pieci cilvēki, kā arī vairāki ievainoti, vēsta BBC.

Jau šobrīd tiek ziņots, ka pret Čīles piekrasti triecas aptuveni divus metrus augsti viļņi.

Zemestrīces rezultātā izcēlušies vairāki ugunsgrēki, notikuši zemes nogruvumi, kā arī traucēta elektrības padeve. Vairāki desmiti tūkstošu cilvēku evakuēti no zemestrīces skartajām vietām, kurās izsludināta trauksme.

Kā vēsta BBC, atsaucoties uz Čīles vietējiem medijiem, uz vairākiem ceļiem valstī izveidojušies pamatīgi sastrēgumi, cilvēkiem mēģinot pamest zemestrīces skartās teritorijas.

Zemestrīce Čīlē notika otrdien pulksten 20:46 pēc vietējā laika (trešdien 01:46 pēc Latvijas laika). BBC ziņo, ka cunami trauksme būs spēkā vismaz līdz 10:00 pēc Latvijas laika.

Pēdējo divu dienu laikā Čīles Klusā okeāna piekrasti satricinājušas jau divas spēcīgas zemestrīces. Otrdien valsts piedzīvoja 8,2 ballu stipru zemestrīci, bet naktī no trešdienas uz ceturtdienu zemestrīce bija 7,6 ballu stipra, vēsta BBC.

Pēc otrās zemestrīces varasiestādes no jauna izsludināja cunami trauksmi Čīlē un Peru, taču vēlāk to atcēla, kad piekrastē tika novēroti vien 0,7 metrus augsti viļņi.

Kopumā pēdējo divu dienu laikā Čīlē no dažādiem reģioniem evakuēti teju miljons cilvēki, tostarp arī Čīles prezidente Mišela Bačelete (Michelle Bachelet).

Patlaban nav oficiālu ziņu par cietušajiem pēc otrās zemestrīces. Pēc pirmās, 8,2 ballu stiprās zemestrīces tika ziņots par vismaz sešiem bojā gājušajiem.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Vakar vakarā lidaparāts Airbus A350-900 pēc teju mēnesi ilgas testa lidojumu sērijas atgriezās Tulūzas lidostā Francijā. Pēdējo trīs nedēļu laikā lidaparāts apceļoja 14 lidostas visā pasaulē un savu lidojumu noslēdza Helsinkos. Tehniskais testa lidojums pierādījis lidaparāta gatavību veikt garus, pasaules mēroga lidojumus. Šis bija pēdējais posms ceļā uz sertifikāciju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lidojums ar testa lidaparātu MSN 005 ilga 20 dienas un noritēja četros piegājienos. To laikā lidmašīna šķērsoja Ziemeļpolu, visus pasaules okeānus un nolaidās 14 lielās lidostās. Šīs pasaules tūres laikā lidaparāts nolidoja aptuveni 81 700 nm/151 300 km, gaisā pavadot 180 stundas. Visi lidojumi iekļāvās iepriekš plānotajā laikā. Lidaparātu vadīja Airbus apkalpe, bet lidojumā no Dohas uz Pērtu un no Maskavas uz Helsinkiem palīdzēja arī aviokompānijas Qatar Airways apkalpes locekļi. Divos lidojuma posmos pievienojās piloti no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras.

Ceļojuma spilgtākais moments bijis lidojums no Tambo Starptautiskās lidostas Johannesburgā, kas atrodas 5558 pēdas (1694 m) virs jūras līmeņa, uz Sidneju. Šis lidojums demonstrējis A350 sniegumu lidostās, kuras atrodas augstu virs jūras līmeņa.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Noslēdzies SIA “Apge” izsludinātais iepirkums par tropisko garneļu audzētavas būvniecību un aprīkošanu ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīts SIA “Mesako” piedāvājums. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 4,86 miljoni eiro.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme iepriekš pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā».

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas. «Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme. Pēc viņa sacītā, provizoriskie tropisko garneļu audzēšanas apmēri ir apmēram 80 tonnas gadā, taču ražošanas kapacitāte ļaus audzēt vēl vairāk.

Jaunieviestais piedāvājums «Maxima XXX» veikalā «Akropolē», kas paredz nodrošināt zemāko tirgus cenu ikdienā pieprasītiem produktiem, varot atstāt īstermiņa ietekmi uz atsevišķu produktu pieejamību veikalā.

Izmaiņas var skart konkrētus produktus, kam veikts būtisks cenu samazinājums tādās preču grupās kā svaiga vistas gaļa, cūkgaļa, atdzesēts lasis, šampanietis, jūras veltes, garneles, alus, sieri, žāvēta gaļa, kā arī atsevišķi piena produkti. Tāpat cenu politikas izmaiņas veiktas arī svarīgāko sadzīves preču sortimentā, to skaitā tīrīšanas līdzekļiem, trauku mazgājamiem līdzekļiem, veļas mazgājamiem līdzekļiem, kā arī produktiem, kas aktuāli ģimenēm ar mazuļiem.

Lai «Maxima XXX» veikalā «Akropolē» nodrošinātu iecienītāko preču pieejamību iespējami plašam pircēju lokam, noteiktiem produktiem tiks ierobežots preču skaits vienam pirkumam līdz 10 vienībām.

Latvijas uzņēmums grib kļūt par garneļu audzēšanas inovatoru – ja pilotprojekts nesīs panākumus, pēc Rīgas fermas parauga ar svaigām garnelēm apgādās arī Eiropas megapoles , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas restorānu darbinieki piedzīvojuši izbīli, pirmo reizi paņemot rokās dzīvas un kustīgas garneles, jo līdz šim garneļu ceļš līdz restorānu virtuvēm vedis tikai un vienīgi caur saldētavu. Vienlīdzīgās daļās ieguldot vairāk nekā 100 tūkst. eiro uzņēmējiem un ūdens attīrīšanas nozares profesionāļiem Gintam Dzelmem, Mārim Hmeļņickim un Igoram Ķīsim, garneļu audzētavas pilotversija izveidota Rīgā, Šampētera ielā. «Bankas šim biznesam nedod ne centu, esam izstaigājuši un apzinājuši gandrīz visus investīciju uzņēmumus. Ideja patīk visiem, bet riskēt nevēlas neviens,» rokas noplāta viens no zīmola Mere Shrimp Farms veidotājiem G. Dzelme.

Granulu apkures katlu ražotājam SIA “Grandeg” vakar, 16.decembrī, VID piemērojis nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot un grozīt.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA “Grandeg” uz š.g. 7.decembri bija izveidojies 141, 80 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Tāpat arī Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē uzņēmumam reģistrēti divi neapmaksāti un viens daļēji apmaksāts maksājums.

Pagājušajā gadā SIA “Grandeg” apgrozīja 1,28 miljonus eiro un nopelnīja 96,96 tūkstošus eiro. Uzņēmums guvis peļņu pateicoties apgrozījuma pieaugumam par 10%, kā arī izmaksu samazinājumam, savukārt apgrozījuma kāpums skaidrojams ar dīleru tīkla izveidi, kas nodrošina prognozējamu naudas plūsmu.

Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka SIA “Grandeg” nostiprinājis savu darbību Latvijā ar esošajiem granulu apkures katlu dīleriem, tāpat arī piesaistīts ceturtais dīleris Latvijā, nodrošinot apkures katlu pieejamību visā Latvijas teritorijā. 2019.gada sākumā SIA “Grandeg” uzsācis sadarbību ar apkures katlu dīleri Čīlē, un veiksmīga sadarbība šajā reģionā spēs nodrošināt nepārtrauktu rūpnīcas darbu, izvairoties no nesezonas.

Beidzoties pieteikšanās termiņam dalībai Čīles iesācējuzņēmumu inkubatorā Start-Up Chile, atklājies, ka par šo inkubatoru interesi izrādījis arī kāds Latvijas iesācējuzņēmums.

Kopumā Start-Up Chile inkubatorā tika pieteikts 1421 start-up projekts no 60 dažādām valstīm. Visplašāk bija pārstāvēta Čīle (38% no visiem pieteikumiem), ASV (14%), Argentīna (8%), Indija (4%). Tāpat šajā pieteikšanās reizē tika pieteikti no valstīm, kas nekad iepriekš Start-Up Chile netika pārstāvētas, piemēram, Trinidādas un Tobāgo, Ugandas un Latvijas, liecina Start-Up Chile paziņojums.

Db.lv pašlaik nav izdevies noskaidrot, kurš no Latvijas start-up projektiem pieteicies dalībai Čīles biznesa inkubatorā.

Latīņamerikā bāzētajam biznesa inkubatoram visvairāk tika pieteikti projekti, kas saistīti ar e-komerciju (17%), sociālajiem medijiem un sociālajiem tīkliem (17%), IT un programmēšanu (13%), izglītību (7%) un tūrismu (7%).

Stoli grupa noslēgusi sadarbības līgumu ar Ibizas luksusa viesnīcām, liecina medijiem sniegtā informācija.

Trīs gadus garais līgums paredz plaša spektra zīmolu aktivitātes, sponsorēšanu, konkursus, komunikāciju sociālajos medijos un kopīgas apģērbu līnijas izveidi.

Sadarbība sākusies 30.maijā.

Degvīnu Stolichnaya ražo Latvijā, AS Latvijas balzams kopš 1948. gada. To eksportē uz 180 pasaules tirgiem. Lielākie Stolichnaya eksporta tirgi ir ASV, Čīle, Austrija Grieķija, Izraēla un Libāna.

Stoli grupa (ar galveno atrašanās mītni Luksemburgā) tika nodibināta 2013.gada kā SPI grupas daļa, kas atbild par SPI grupas globālo degvīna sortimenta ražošanu, pārvaldību un izplatīšanu.

Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, turklāt divu gadu laikā kopš 2014. gada šajā vērtējumā esam pakāpušies par divām vietām, atsaucoties uz Vācijas apdrošināšanas kompānijas Allianz Pensiju ilgtspējas indeksu 2016 (2016 Pension Sustainability Index), norāda Latvijas Komercbanku Asociācija.

«Šī ir pozitīva ziņa, jo apliecina, ka Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma ir efektīva,» komentē Labklājības ministrijas Valsts sekretārs Ingus Alliks. Pētījumā Latvijas pensiju sistēma ir novērtēta augstāk nekā mūsu kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – sistēmas. Arī Čīle, kuras pieredze tika izmantota kā pozitīvais piemērs, veidojot Latvijas triju līmeņu pensiju sistēmu, pēc Allianz metodoloģijas šobrīd vērtējumā atrodas zemāk par Latviju.

Ilgtspējīgāka pensiju sistēma ir izveidota tikai Austrālijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Jaunzēlandē.

Allianz pētījums pilnībā pieejams: https://www.allianz.at/v_1475651446000/ueber-allianz/media-newsroom/news/aktuelle-news/pa-download/20161005studie-pension-sustainability-index-vfin.pdf

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi var piedalīties ar ES līdzfinansējumu; labākam rezultātam mērķtiecīgi jāizvēlas pēc iespējas tuvākas apakšnozares pasākumi

Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā un ārvalstīs organizē dažādas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Šobrīd tā datubāzē pieejama informācija par 65 pasākumiem 2018. gadā. «Kontaktbirža ir labs veids, kā atrast sadarbības partnerus, jo tikšanās notiek ar potenciālo klientu, kura profilu jau esi redzējis datubāzē un kurš ir piekritis tikties. Ir norunāta vieta, laiks un persona, ar kuru tikties. Pieteikšanās notiek sistēmā, kur reģistrējas visi interesenti. Kontaktbiržas parasti risinās kāda cita pasākuma laikā – tad, kad notiek konference vai izstāde. Piemēram, Hannoveres meses laikā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko metālapstrādes uzņēmumu kontaktbiržu,» stāsta Jekaterina Vanaga, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vadītāja Latvijā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko arī tirdzniecības misijas, kad parasti vienas valsts uzņēmumi dodas uz citu valsti ar mērķi iepazīt konkrēto tirgu, iepazīties ar potenciālajiem klientiem. Informācija par misijām, tāpat kā par kontaktbiržām, parasti ir zināma sešus mēnešus iepriekš un ir pieejama Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centrālajā mājas lapā.

Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānija "Hennes and Mauritz" (H&M) 2025.gadā ar fiziskiem veikaliem un tiešsaistes tirdzniecību plāno sākt darbību Brazīlijas tirgū.

Sākotnēji plānots H&M veikalus veidot lielākajās pilsētas Brazīlijas dienvidaustrumos.

Lai veiksmīgāk ieietu Brazīlijas tirgū, Zviedrijas uzņēmums sadarbojas ar "Dorben Group", kam ir zināšanas par vietējo tirgu.

Pirmo veikalu Latīņamerikā H&M atklāja 2012.gadā. Pašlaik tas darbojas Meksikā, Peru, Urugvajā, Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā, Gvatemalā, Panamā un Kostarikā.

Maija beigās H&M pasaulē bija 4399 veikali, kas ir par 303 veikaliem mazāk nekā pirms gada.

H&M darbojas arī Baltijas valstīs.

Nākamajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) samitā par tā vadītājas vietniecēm iecelta Igaunija un Austrālija, ziņo ERR.

Nākamais OECD samits norisināsies 2013. gada maijā Parīzē.

Igaunijas izvēlēšana par vienu no OECD samita vadītāja vietnieci ir «vislielākais cieņas apliecinājums» vienai no organizācijas jaunākajām biedrēm, pauda Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet).

Igaunija kļuva par OECD biedri 2010. gada decembrī.

Kopumā OECD ietilpst 34 valstis - ASV, Austrālija, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Dienvidkoreja, Francija, Grieķija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Izraēla, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija, Zviedrija. Organizācija dibināta 1962. gadā kā Māršala plāna sastāvdaļa un idejiskā mantiniece.