Estover, kas nodarbojas ar piena produktu ražošanu un pārdošanu, nolēma uzsākt standartizētas transporta taras izmantošanu, lai ražošanas procesu padarītu ātrāku un efektīvāku. Estover OÜ izpilddirektors Hanness Pritss stāsta, ka investīcijas ir pilnībā atmaksājušās.

Analizējot tirgus piedāvājumu, tika izvēlēts Bepco risinājums, un pēc tuvākas izpētes šķita, ka tieši tas varētu kļūt par Baltijas jauno standartu. “Redzējām, ka šis risinājums ir patiesi piemērots piena produktu transportēšanai, ir ērti izmantojams ikvienā situācijā, un iepakošanas un transportēšanas laikā varētu uzņēmumam nodrošināt laika un līdz ar to arī finansiālu ekonomiju. Bez tā ļoti nozīmīgs faktors bija tas, ka arī tirdzniecības ķēdes bija gatavas pieņemt jauno risinājumu atplestām rokām,” atzina Pritss. “Turklāt tā kā esam nopietni nolēmuši papildus cieto sieru ražošanai attīstīt ne tikai mājas siera, ber arī citu tā dēvēto īsa dzīves cikla piena produktu ražošanu, būtisks aspekts bija arī nākotnē nepieciešamā iepakojuma standartizēšana.”

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki pagājušās nedēļas nogalē, veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežas, novērsa mēģinājumu nelegāli ievest 2 800 dažādu marku cigaretes ar Baltkrievijas un Krievijas akcīzes markām, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Likumpārkāpēji cigarešu paciņas bija centušies noslēpt gan pārtikas produktu pakās, gan zem apģērba, gan automašīnas drošības gaisa spilvena nodalījumā.

Sestdien, 8. maijā, agrā rīta stundā Silenes muitas kontroles punktā caur «zaļo joslu» iebrauca automašīna Audi, kuru vadīja kāds Latvijas pilsonis. VID darbinieki uz aizdomu pamata nolēma automašīnu novirzīt fiziskās kontroles veikšanai. Fiziskā kontrole tika veikta sadarbībā ar Valsts robežsardzi, un, izmantojot metāla detektoru, tika konstatēts, ka zem automašīnas vadītāja apģērba ir paslēptas cigaretes. Ar līmlenti ap jostas vietu automašīnas vadītājs bija piestiprinājis 40 cigarešu paciņas jeb 800 cigaretes Premjer ar Baltkrievijas akcīzes markām.

Pieprasījums pēc maizes pēdējos gados Baltijā ir samazinājies, tostarp Igaunijā par 15 līdz 20%, tajā pašā laikā palielinās interese par veselīgiem izstrādājumiem, piemēram, maizi ar dažādām sēklām

Tā intervijā DB stāsta Igaunijas maizes ražotāja Leibur AS valdes priekššēdētājs Aso Lankots (Asso Lankots). Uzņēmumam ir divas ražotnes – Tallinā un Tartu. 1993. gadā uzņēmums tika privatizēts, un šobrīd tā īpašnieks ir Ziemeļvalstu maiznīcu grupa Vaasan. Uzņēmuma vēsture gan ir senāka – 1762. gadā maiznieks Juliuss Valentīns Jaekšs (Julius Valentin Jaeksch) izveidoja beķereju Tallinas vecpilsētā. Šis gads tiek uzskatīts par dzimšanas dienu industriālajai maizes ražošanai Igaunijā un vienlaikus arī Leibur, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu maizes piedāvājums ir visai tradicionāls. Pamatā pārdodam maizi klaipos, tostermaizi, formas maizi, doniņas. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā realizējam visai daudz porciju maizes – doniņas. Tai Igaunijā ir diezgan nozīmīga tirgus daļa. To nosaka gan lietošanas ērtība, gan tas, ka daļai cilvēku patīk garoziņa,» spriež A. Lankots.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos audzis saldumu fabrikas Laima zefīru noiets – ieņēmumi no zefīru un zefīra Maigums pārdošanas pieauguši par 26% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, informē uzņēmumā.

Ar līdzīgu pieaugumu (24%) šajā periodā auguši ieņēmumi Laima eksportētajiem zefīriem ārpus Baltijas. Laima zefīrus eksportē uz Krieviju, Izraēlu, Baltkrieviju, Moldovu, Baltijas un Eiropas Savienības valstīm, un ASV, kur uzņēmums reģistrējis zīmolu speciāli šim tirgum – Moments by Laima. Pusi no ieņēmumu pieauguma nodrošinājuši tradicionāli populārākie Laima un Maigums zefīri, otru pusi – jaunie produkti šajā kategorijā.

Zefīru noieta panākumi skaidrojami ar mērķtiecīgām investīcijām ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un pastāvīgiem ieguldījumiem jaunu produktu izstrādē un to virzīšanā tirgū, skaidro NP Foods Komunikācijas direktore Dana Erciņa–Užāne. Viņa arī atklāj, ka jau šī gada nogalē plānots piedāvāt īpašu Ziemassvētku zefīru.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas šīs nedēļas sākumā, veicot muitas kontroles pasākumus Lietuvas pierobežā, divos maršruta un vienā tūristu autobusā, kas caur Lietuvu atgriezās no Baltkrievijas Latvijā, konstatēja vairāk nekā pusmiljonu (616 360 gab.) dažādu marku kontrabandas cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

2012.gada 24.septembrī, veicot muitas kontroles pasākumus uz autoceļa A7 pie Lietuvas Republikas robežas, VID muitas amatpersonas apturēja kādu maršruta Grodņa-Viļņa-Rīga autobusu, ko vadīja Baltkrievijas Republikas pilsonis.

Pieaicinot tabakas meklēšanas darba suni, tika veikta transportlīdzekļa salona un bagāžas telpu pārbaude. Tā kā darba suns pārbaudes laikā norādīja uz iespējamo cigarešu klātbūtni aiz bagāžas nodalījuma sienas, VID muitas amatpersonas lūdza automašīnas vadītājam uzrādīt iespējamās cigaretes, ko viņš arī labprātīgi izdarīja, demontējot vienu nodalījuma sienu un atklājot tajā slēpni ar cigaretēm. Autobuss tika nogādāts Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā padziļinātās pārbaudes veikšanai, un tās laikā no atklātā slēpņa tika izņemtas kopumā 75 800 dažādu marku cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, t.sk., 20 000 cigaretes Magnat, 5800 cigaretes Winston Blue, 20 000 cigaretes Premjer, 20 000 cigaretes Fest un 10 000 cigaretes VIP10.

Lai mazinātu smēķēšanas izplatību valstī, Lielbritānija plāno kļūt par pirmo valsti pasaulē, kurā ārsti licencētas e-cigaretes varēs izrakstīt kā medicīniskus līdzekļus cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu.

Lielbritānijas valdība, pamatojoties uz Lielbritānijā un ASV veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem, uzskata, ka e-cigaretes ir mazāk kaitīgas nekā tradicionālās cigaretes.

Lielbritānijas veselības nozares regulators – Zāļu un veselības aprūpes produktu regulācijas aģentūra (Medicines and Healthcare products Regulatory Agency - MHRA) 29. oktobrī paziņoja, ka uzsāks elektronisko cigarešu licencēšanu. Visiem MHRA iesniegtajiem elektronisko cigarešu produktiem tiks piemērota tāda pati apstiprināšanas procedūra, kā citiem recepšu medikamentiem.

Pēc medicīniskā līdzekļa licences saņemšanas, ārsti pacientiem elektroniskās cigaretes varēs izrakstīt kā līdzekli smēķēšanas atmešanai. Katru gadījumu ārsts varēs izvērtēt individuāli, cik lietderīgi pacientam ir izrakstīt e-cigaretes, lai palīdzētu viņam pārtraukt smēķēšanu.

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Portāls Db.lv uzsāk jaunu rubriku «Kā top?», katru nedēļu piedāvājot ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, cik vien to ļauj uzņēmuma receptes un ražošanas noslēpums. Rubriku sākam, ielūkojoties a/s Laima ražotnē, precīzāk, telpās, kur top zefīrs Maigums un dažādu garšu krējuma zefīri.

Kopumā Latvijā gadā tiek saražotas aptuveni 500 – 600 tonnas zefīru. Tādējādi var teikt, ka Latvijā dzīvo lielākie zefīrmīļi, norāda a/s Laima pārstāve Rita Vornokova, piebilstot, ka Latvijā zefīra ražošanas apjomi visā zefīra ražošanas gaitā ir tikai pieauguši. Viņa stāsta, ka Igaunijā šā gada sešos mēnešos tika apēstas 46 tonnas a/s Laima zefīra Maigums, bet ārpus Baltijas lielākie Laimas zefīrmīļi dzīvo Vācijā – sešos mēnešos vācieši apēduši 37,7 tonnas zefīra, kā arī Izraēlā – pirmajā pusgadā šajā valstī apēstas 26 tonnas a/s Laima ražotā zefīra.

Tabakas lietošanai ir tūkstošiem gadu sena vēsture. Neskatoties uz to, ka smēķēšanas kaitīgā ietekme ir vispārzināma, daudzi joprojām turpina smēķēt – pasaulē ir vairāk nekā miljards dažādu tabakas produktu patērētāju, no kuriem lielākā daļa smēķē cigaretes.

Pasaules veselības organizācija prognozē, ka turpmākajos gados smēķētāju skaits būtiski nemainīsies. Tostarp pasaulē kopumā no smēķēšanas radītām saslimšanām ik gadu mirst aptuveni 8 miljoni cilvēku.

Cilvēki turpina smēķēt dēļ nikotīna, ko satur tabakas lapas. Tomēr ne visi zina, ka galveno smēķēšanas kaitējumu rada nevis nikotīns, bet gan ķīmiskās vielas, kas rodas tabakas dedzināšanas rezultātā. Tāpēc, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu, pēdējās desmitgadēs gan zinātnieki, gan nozare ir pievērsusies jaunu, potenciāli mazāk kaitīgu risinājumu radīšanai, kas pamazām aizstās cigaretes. Pati tabakas nozare pamazām mainās, un tās vadošie uzņēmumi runā pat par cigarešu ēras norietu, paužot pārliecību, ka cigaretes aizstās jaunās bezdūmu alternatīvas. Un tam ir pamatojums – ar katru gadu visā pasaulē palielinās to smēķētāju skaits, kuri atsakās no tradicionālajām cigaretēm un pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem.

Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonas 2011.gadā novērsušas 389 mēģinājumus nelikumīgi izvest uz Lielbritāniju un Īriju kopumā 1,5 miljonu dažādu marku cigaretes ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes markām. Cigaretes slēptas ne tikai ceļasomās starp personīgajām mantām, bet arī tādās slēptuvēs kā spilveni un katli.

117 gadījumos pārkāpumi atklāti, kontroles pasākumos piedaloties VID kinologam un darba sunim, un, novēršot šos pārkāpumus, ietvaros izņemti 554 tūkstoši dažādu marku cigarešu.

Savukārt sadarbībā ar lidostas drošības dienestu novērsts 91 cigarešu nelegālas pārvietošanas mēģinājums un izņemti 268 tūkstoši cigarešu. Cigaretes galvenokārt tika konstatētas Latvijas pilsoņu bagāžā. Daļa personu cigaretes gribēja paņemt līdzi personiskai lietošanai – sev vai savai ģimenei, bet daļa personu tās veda tādā daudzumā, kas liecina par, iespējams, komerciāliem mērķiem.

Ceļotāju bagāžā cigaretes tiek konstatētas gan starp personīgajām mantām, gan speciāli izveidotās slēptuvēs. Piemēram, 2011.gada aprīlī VID kinologs ar darba suni, veicot reisa Rīga - Dublina pasažieru reģistrētās bagāžas kontroli, vienā no somām atklāja 6 000 Jin Ling markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām, kas bija paslēptas spilvenā. Savukārt jau šī gada 13.janvārī, veicot reisa Rīga - Londona pasažieru bagāžas kontroli, kādā ceļasomā muitas amatpersonas konstatēja 460 cigaretes Kiss ar noplēstām akcīzes markām un 400 cigaretes Bayron ar Krievijas Federācijas akcīzes markām, kā arī 800 cigaretes bez akcīzes markām – sabērtas katlā. Kopumā personas bagāžā bija noslēptas 1 660 cigaretes.

No 1.jūlija ar akcīzes nodokli tiek aplikts vienreizējās un daudzkārt lietojamās elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, kas satur vai nesatur nikotīnu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

No 2016.gada 1.jūlija akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamam šķidrumam aprēķinās pēc šādām likmēm: par 1 mililitru šķidruma – 0,01 eiro; par 1 miligramu nikotīna – 0,005 eiro.

Kopējo akcīzes nodokļa summu par elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu aprēķina, summējot pēc 1. un 2.punktā noteiktās nodokļa likmes aprēķināto.

Ievedot Latvijā vienreizējās un/vai daudzkārt lietojamās elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu no Eiropas Savienības, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāiesniedz elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācija. Elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapā ir iestrādātas formulas, un, norādot cigarešu uzpildes šķidruma apjomu un nikotīna daudzumu šķidruma vienībā, sistēma automātiski aprēķina kopējo maksājamo akcīzes nodokļa summu. Aprēķinātais akcīzes nodoklis jāsamaksā piecu darba dienu laikā pēc preču ievešanas vai saņemšanas no Eiropas Savienības dalībvalsts, savukārt, ja komersants saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, vienu reizi mēnesī līdz 15 datumam par iepriekšējo mēnesi.

Nedēļas nogalē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām, veicot muitas kontroles pasākumus uz Krievijas robežas, novērsa vairākus mēģinājumus valstī nelegāli ievest 32,6 tūkstošus dažādu marku cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Cigaretes bija paslēptas pārtikas kastēs, sulas pakās, zem ceļotāju apģērba un personīgajās mantās.

Svētdien, 2011.gada 6.februārī, Terehovas muitas kontroles punktā iebrauca tukša kravas automašīna, kuru vadīja 43 gadus vecs Lietuvas pilsonis. Veicot automašīnas padziļinātu fizisko kontroli, konstatēts, ka slēptā veidā pārtikas kastēs, zem avīžu slāņa un tukšās sulu pakās atrodas 2 200 Saint George cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām.

Sestdien, 2011.gada 5.februārī, Grebņevas muitas kontroles punktā VID darbinieki sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām novērsa vairākus mēģinājumus Latvijā nelegāli ievest cigaretes. Trīs ceļotāji personīgajās mantās, somās un zem apģērba centās pārvietot 15,5 tūkstošus Bayron, More, Prima, Leningrad un BT markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām. Viens no likumpārkāpējiem – 29 gadus vecs Latvijas pilsonis – cigaretes bija piestiprinājis zem ziemas virsdrēbēm, izmantojot sieviešu zeķbikses un līmlenti kā savdabīgu «bandāžu». Tās pašas dienas vakarā pa «zaļo koridoru» iebrauca vieglā automašīna, ko vadīja 49 gadus veca Latvijas pilsone. Padziļinātās kontroles rezultātā tika konstatēts, ka automašīnas bagāžas nodalījumā, zem apšuvuma, atrodas slēptas 1 900 More un Leningrad markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām.

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» investējis 220 tūkstošus eiro balto zefīru pakošanas iekārtā. 2018. gada vasarā veikalu plauktos nonāks «Laimas» baltie zefīri jaunā dizaina iepakojumā, informē «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» .

«Pēdējo gadu laikā esam veikuši vairākus nozīmīgus ieguldījumus visu produktu kategoriju attīstībā, tostarp zefīru ražošanas modernizēšanā, piedāvājuma paplašināšanā, kā arī jaunu risinājumu radīšanā,» stāsta Lineta Mikša, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja.

Jaunā zefīru iekārta sniegs iespēju automatizēt pakošanas procesus, tādējādi kāpinot ražošanas efektivitāti. Iekārtā ir apvienota produktu svēršana un pakošana, kas iepriekš tika veikta manuāli. Pakošanas iekārta nosver zefīrus un saber paciņā, turklāt tā veic arī paciņas formēšanu un veidošanu, aizkausējot iepakojumu. Jaunā iekārta darbojas automātiski – to vada speciāla datorprogramma.

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Elektronisko nikotīna ievades sistēmu (elektronisko cigarešu) tiesisko regulējumu vēl plānots iztsrādāt, bet jau tagad skaidrs, ka elektroniskās cigaretes nevarēs pārdot nepilngadīgajiem, tomēr akcīzes nodoklis par tām nav jāmaksā.

Latvijas normatīvajos aktos būtu jānosaka, ka elektroniskās nikotīna ievades sistēmas (elektroniskās cigaretes) nedrīkst pārdot personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Jauniešiem nedrīkstēs pārdot arī elektronisko cigarešu sastāvdaļas, piemēram, maināmos kārtridžus, šķidrumus kārtidžu uzpildei (tostarp elektroniskās nikotīna ievades sistēmas un to sastāvdaļas, kas nesatur nikotīnu), piedāvāts Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā ziņojumā, kas pieteikts valsts sekretāru sanāksmei.

Tajā arī minēts, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) elektroniskās cigaretes nav uzskatāmas par tabakas izstrādājumiem, tādējādi uz tām neattiecas akcīzes nodokļa jomu reglamentējošie normatīvie akti, kas nosaka tabakas izstrādājumu ražošanas, piegādes, izplatīšanas, kā arī akcīzes nodokļa piemērošanu. Neviena no ES dalībvalstīm neplāno elektroniskās cigaretes aplikt ar akcīzes nodokli. Ziņojums, lai noteiktu elektronisko cigarešu statusu un līdzvērtīgus ierobežojošos nosacījumus šo produktu realizācijai, reklāmai, lietošanai un aplikšanai ar akcīzes nodokli, sagatavots, ņemot vērā pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai. Tas paredzēja izvērtēt iespējas ierobežot elektronisko cigarešu realizāciju, reklāmu un lietošanu, kā arī piemērot akcīzes nodokli. Līdz šim Latvijā nav specifisku normatīvo aktu, kas noteiktu elektronisko cigarešu regulējumu.

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maizes tirgus monitoringu, kurā izvērtēja situāciju pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par vienādajām maizes cenām tirgū, informē KP.

KP maizes tirgus monitoringu uzsāka, reaģējot uz gada sākumā plašsaziņas līdzekļos pausto informāciju par viena veida maizes cenu sakritībām dažādu mazumtirgotāju tīklu veikalos.

Sākotnēji apkopojot konkrēto maizes veidu cenas dažādu tirgotāju tīklu veikalos, KP novēroja atsevišķas sakritības, kā rezultātā uzskatīja par nepieciešamu noskaidrot piegādātāju un mazumtirgotāju maizes cenas veidošanas principus, kā arī izvērtēt noslēgtos sadarbības līgumus.

Vērtējot piegādātāju sadarbības līgumus ar mazumtirgotājiem, KP secināja, ka tie nesatur ierobežojumus mazumtirgotājiem patstāvīgi noteikt maizes tālākpārdošanas cenu, kas būtu smags konkurences tiesību pārkāpums.

Konditorejas un uzkodu uzņēmums Latvijā Orkla Confectionery & Snacks Latvija noslēdz pērn uzsākto, vērienīgo investīciju programmu ražotņu telpu un darba apstākļu uzlabošanai, kā arī ražošanas procesa pilnveidošanai, kopumā investējot 1,5 miljonus eiro zefīru un marmelādes līnijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Investīciju programmas ietvaros uzņēmuma Orkla Confectionery & Snacks Latvija ražošanas ēkās Artilērijas ielā tika veikti atjaunošanas un paplašināšanas darbi, kā arī tehnisko un sadzīves zonu izveidošana, lai garantētu ērtus un modernus darba apstākļus darbiniekiem. Tāpat ražotnē ir pilnveidots gatavās produkcijas un izejvielu plūsmas process, kā arī veikti uzlabojumi sanitārajos punktos, lai atbilstu visaugstākajiem pārtikas drošības standartiem.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs Eriks Smits-Hansens uzsver: «Ieguldījumi ražotnes pilnveidē un zefīru ražotnes pārcelšana mums ir sniegusi iespēju divas reizes palielināt zefīru ražošanas jaudu, līdz ar to arī kāpināt kapacitāti. Savukārt, pateicoties investīcijām jaunajā maisīšanas tehnoloģijā, varam izgatavot zefīrus uzlabotā kvalitātē.»

Saldumu ražotājs Laima īsteno apjomīgu investīciju projektu zefīra ražošanas pilnveidošanai.

Projekta kopējā investīciju summa - 280 tūkstoši EUR. 1,5 gadu laikā investēti 100 tūkstoš EUR zefīra Maigums ar pildījumu ražošanas uzsākšanai, savukārt baltā zefīra ražošanas pilnveidošanai – 180 tūkstoši EUR. Laima pilnveidojusi zefīru ražošanas tehnoloģijas. Tagad iespējams ražot arī pildītus zefīrus.

Rolands Gulbis, AS Laima valdes priekšsēdētājs, norāda: «Investīciju projekts ir kopdarbs starp mūsu, Laimas, un Vācijas ražošanas iekārtu speciālistiem.» Rezultāts esot paaugstinājis Laimas ražoto zefīru konkurētspēju. Kā informē uzņēmums, augsts potenciāls Laimas zefīriem ir ASV tirgū.

Ar Eiropas atbalstu iegādājas iekārtas un paplašina sortimentu

Ivetas Andrijānovas Zefīru darbnīcas cehs iekārtots dzīvojamās mājas pagrabstāvā Grobiņā, netālu no Liepājas. Tas aprīkots, īstenojot biedrības Liepājas rajona partnerība administrēto LEADER programmas projektu. Ceha izveide ļāvusi paplašināt sortimentu – tagad top ne tikai zefīri, bet arī franču mandeļu bezē cepumi (macarons), kēksiņi, kūkas un citi kārumi.

Iveta pēc izglītības ir grāmatvede, taču profesijā sanācis strādāt maz. Mājās auklējot meitiņas, kas piedzima ar salīdzinoši neilgu starpību, sāka interesēties par zefīru gatavošanu savam priekam.

«Man pašai negaršoja, bet vizuāli ļoti patika, gribēju pamēģināt uztaisīt,» viņa atceras.

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.