Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Rīgā reiz bijis daudz cepurnieku un arī dāmas devušas priekšroku cepurēm pēc individuāla pasūtījuma; Tundra šo tradīciju cenšas atdzīvināt.

«Man jau sen bija doma mācīties taisīt cepures, bet pievērsos citiem projektiem un šī ideja izpalika. Ar laiku pamanīju, ka katrā ceļojumā nopērku pa kādai cepurei, bet Rīgā īsti nevaru atrast savu cepuri,» stāsta Beatrise Gore, cepuru darbnīcas Tundra (SIA Dushka) līdzīpašniece. Viņa mēģinājusi uzmeklēt cepurniekus, bet izrādījās, ka viņu ir palicis pavisam maz. Agrāk gan Rīgā to bijis daudz, bija arī rūpnīca Rīgas filcs, kas ražoja sagataves, bet to likvidēja. Tagad Tundra sagataves pasūta no ārzemēm. «Cepures tieši tagad nāk modē. Agrāk dizaineri un modes mākslinieki skatēs tās neizmantoja, bet pašlaik gandrīz katrā modes skatē ir cepures un tās kļūst arvien interesantākas,» piebilst Madara Gore-Bērziņa, Beatrises māsa un biznesa partnere. Beatrise stāsta, ka māsām kopā strādāt esot labi, jo viņa ir «gaisīga» persona, kas vairāk dzīvo savās ilūzijās, savukārt Madara viņu atgriež atpakaļ realitātē un ievieš disciplīnu. «Mums ir labs tandēms,» spriež Beatrise.

Kāzas Latvijā šobrīd biežāk nekā agrāk rīko brīvā dabā, tādēļ līgavas izvēlas vieglas, plīvojošas un kustību neierobežojošas kleitas.

Šajā sezonā priekšroka tiek dota klasiskajiem modeļiem, kas papildināti ar mežģīnēm, taču ir bez liekiem dekoriem. Jaunas vēsmas kāzu kleitu modē ir apmetņi un pēc individuāla pasūtījuma veidotas matu rotas.

Vienkāršība, kvalitāte

Jauno līgavu stils pašreiz ir lakonisks, bez liekām detaļām – grezni izšūti audumi un smalki dekori atlikti malā, jaunākās tendences raksturo kāzu kleitu dizaineri un salonu pārstāvji. Lielāka uzmanība tiek pievērsta kleitu audumam un aizvien biežāk topošās līgavas nāk jau ar gataviem attēliem, kā kleitai jāizskatās, un zina, kādi aksesuāri tai piestāvēs.

Zīmols "Straumbergs hats" vēlas sasniegt cepuru valkātājus pasaulē.

"Ideja radās gluži vienkārši no zinātkāres par to, kā rodas cepures? Cepures radīšanas procesu sāku pētīt caur internetā pieejamiem resursiem, lēnām nonācu līdz domai, ka ir vienkārši jāpamēģina darīt. Tālākais būtībā ir trial and error pieeja, mēģinot un labojot kļūdas," biznesa portālam db.lv stāsta zīmols "Straumbergs hats" cepuru meistars Kārlis Bergs.

Par uzņēmējdarbību ideja radās vēl pēc pusotra gada, kad pirmie eksperimenti jau bija izmēģināti uz draugiem un cepuru izgatavošanas tehnika - uzlabota. Kopumā vēl joprojām zīmols ir tikai ceļa sākumā, atzīst cepuru meistars.

Lai gan pirmā ideja par cepurēm "dzima" K.Bergam, tomēr "Straumbergs hats" ir ģimenes uzņēmums, kuru K.Bergs izveidojis kopā ar sievu Aneti Straumi-Bergu. No abu uzvārdu salikuma arī veidojies nosaukums.

Lai gan adīto cepuru sezona ir teju beigusies, siltās galvassegas katru ziemu ir viens no interesantākajiem aksesuāriem. «Man patīk skaistums pasaulē,» saka Greta Knits idejas autore Greta Žilinska, kura cer ar saviem adījumiem to vairot.

Ideja par adītām cepurēm Gretai radās pirms diviem gadiem: «Tas bija eņģeļa pieskāriens, spārna vēziens manā virzienā. Tas notika negaidīti, bija pēcpusdiena, es gāju no darba uz mājām un izdomāju, ka man jāieiet dzijas veikalā, jānopērk dzija un adatas. Nezinu kāpēc, es tā arī izdarīju. Pēc tam es aizgāju uz mājām un nolēmu uzadīt cepuri. Tā bija vasara, man pat nebija vajadzība pēc cepures, bet vienkārši gribējās pamēģināt.»

Neskatoties uz to, Greta izjutusi arī robu cepuru nišā: «Es mēģināju sev atrast cepuri Rīgas veikalos un nekur nevarēju atrast tādu, kādu es vēlējos - darinātu ar rokām, speciāli man, ar manām krāsu izvēlēm.»

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piespriedusi 300 eiro lielu naudas sodu kādai sievietei, kura nelikumīgi izmantojusi Latvijā radīto zīmolu "Coo Culte", iznomājot šī zīmola kleitas. Iepazīstoties ar tiesas spriedumu, pārņem neizpratne par šāda sprieduma motivāciju. Ļoti žēl, ka nokavēts pārsūdzības termiņš.

Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.¹⁷ panta, kas paredz atbildību par preču zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu. Vienlaikus spriedumā norādīts, ka pārkāpums ir pierādīts, jo nav saņemta autortiesību (?) īpašnieka atļauja iznomāšanai. Spriedumā nav vispār analizēts, kā konkrētais pārkāpums ir izpaudies attiecībā uz kleitu iznomāšanu, bet esot "izslēgtas visas šaubas par pārkāpējas vainu".

No izklāstītajiem lietas apstākļiem, noprotams, ka kundze ir iegādājusies oriģinālās zīmola kleitas (eksperts atzinis preces par oriģināliem). Tātad kleitas ražojis preču zīmes un dizainparauga īpašnieks. Preču zīmes un dizainparauga īpašnieka tiesību pārkāpums rastos situācijā, ja kleitas būtu viltotas, t.i. cita persona būtu uzšuvusi kleitas, izmantojot bez atļaujas svešu dizainu un piestiprinot īpašniekam piederošu preču zīmi.

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors pirmdien iesniedzis protestu par tiesas spriedumu, ar kuru kādai sievietei, kura iznomāja zīmola "Coo Culte" kleitas, uzlikts 300 eiro liels naudas sods, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Viņa norādīja, ka prokurors veicis pārbaudi par personas sodīšanu un iesniedzis prokurora protestu, kurā ir lūgts atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.septembra spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā un pieņemt jaunu nolēmumu, ar kuru izbeigt lietu, jo notikumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Jau vēstīts, ka tiesa piesprieda 300 eiro lielu naudas sodu kādai sievietei, kura nelikumīgi izmantojusi Latvijā radīto zīmolu "Coo Culte", iznomājot šī zīmola kleitas, lasāms publiski pieejamajā anonimizētajā tiesas spriedumā.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piespriedusi 300 eiro lielu naudas sodu kādai sievietei, kura nelikumīgi izmantojusi Latvijā radīto zīmolu "Coo Culte", iznomājot šī zīmola kleitas, lasāms publiski pieejamajā anonimizētajā tiesas spriedumā.

Tajā skaidrots, ka pārbaude pie sievietes, kura reģistrējusies kā pašnodarbinātā persona, notikusi šī gada maijā. Konstatēts, ka kleitas ar preču zīmi "Coo Culte" tiek iznomātas par naudu, nesaņemot autortiesību īpašnieka atļauju.

Tiesas sēdē sieviete savu vainu pārkāpuma izdarīšanā neatzina, paskaidrojot, ka ir invalīde, gribējusi nopelnīt, uzsākt privāto biznesu. Viņa tiesai skaidroja, ka izdomājusi iznomāt meitu kleitas, kā arī iegādājusies kleitas no kaimiņiem un paziņām, darbojusies kā pašnodarbinātā persona. Sieviete gan nenoliedza, ka ir zinājusi par "Coo Culte" preču zīmi. Spriedumā norādīts, ka sievietei izņemtas 16 kleitas, divas apakškleitas un viena josta - visas ar "Coo Culte" zīmolu.

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Atzīmējot 25 gadus kopš cepuru biznesa sākšanas, zīmolam Happy Hats Rīgas centrā atvērta studija; plānos ir paplašināties ekskluzīvajā segmentā

«Vēlos, lai ir kāda vieta, kur es mājīgā atmosfērā varētu pieņemt klientus, nodemonstrēt viņiem produkcijas piedāvājumu, arī vienkārši parunāties. Saviem pastāvīgajiem klientiem uzdevu jautājumu sociālajā vietnē Facebook – vai viņiem tāda studija ir nepieciešama, un saņēmu pozitīvu atbildi. Turklāt tas ir brīdī, kad zīmolam Happy Hats paliek 25 gadi,» stāsta zīmola īpašniece Larisa Lapšina. Viņa smejas, ka aizvadītajā vasarā no kādas jaunās māmiņas uzzinājusi, ka arī viņai reiz māte bērnībā nopirkusi Happy Hats zīmola cepuri, bet tagad rindā ir nākamā paaudze. Visas cepures viņa ada pati, pielietojot gan mašīnadīšanu, gan roku darbu, dažkārt abas metodes tiek kombinētas. Tikai tad, ja ir lielāks pasūtījums, viņa meklē palīgus. Tā bija arī tad, kad Happy Hats devās uz izstādi Maskavā, un pie Larisas vērsās kāda uzņēmuma direktors, kurš jautāja, vai var atbraukt uz Rīgu un paciemoties viņas ražotnē. «Kad sadarbojos ar Maskavas uzņēmējiem, sapratu, ka šāds modelis nav man īsti piemērots. Saruna sākās ar apjomiem, sākot no 300 līdz 1000 cepurēm, turklāt tām bija jābūt dažādu izmēru, lai spētu apgādāt visus tirdzniecības centrus. Man šķiet, ka Rīgā nav tik daudz darbinieku, lai spētu visai Maskavai piegādāt preci. Es negribētu adīt 500-600 cepures, nerūpēties par to kvalitāti un nerotāt tās ar dekoriem, kas veidoti ar rokām, bet piekārt lētos Ķīnas rotājumus un atdot cepures par vienu eiro gabalā,» viņa skaidro.

Vecāki vismaz vienreiz katrai mazai meitenei līdz septiņu gadu vecumam nopirks īpašu kleitu

Tā uzskata Anastasija Dzeha, bērnu svētku tērpu zīmola Mimimi īpašniece. Stāstot par to, kā pievērsusies bērnu apģērbu ražošanai, viņa atklāj, ka pērn precējās un vēlējās savai mammai atrast skaistu kleitu, taču, izstaigājot visus veikalus, pieņemts lēmums tērpu darināt pie šuvējas. Māte un meita atrada brīnišķīgu audumu, bet izrādījās, ka veikalā esošais daudzums ir nepietiekams. Tur gan viņām ieteica kādu vairumtirgotāju, kas piedāvā audumus, vienīgais nosacījums – minimālajam pirkuma apjomam jābūt 20 metru. Lai gan tik liels daudzums ne tuvu nebija nepieciešams, Anastasija nopirka audumu un vairākas dienas prātoja, ko darīt ar tā pārpalikumu. «Man radās ideja, ka vajadzētu uzšūt kaut ko interesantu, tāpēc sašuvām bērnu kleitas, kādus 30 tērpus. Instagram un Facebook bez jebkādas reklāmas visas kleitas pārdevu un sapratu, ka tā ir interesanta niša, ko vajag mēģināt attīstīt un šūt meiteņu kleitas lielākā apjomā,» viņa stāsta.

Novembra Biznesa eskalatora dalībnieki – Uniq cepures un Penelopes tauriņi – trāpījuši īstajā laikā; to darbības rezultāti ir labi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Produkti nav tik atšķirīgi no Alfas piedāvājuma, jo cepures, svārki un tauriņi ir daudz kur. Uzņēmumi tirdzniecībai Alfā nokļuva ļoti labā laikā, prece bija piemērota šai sezonai, kad gribas uzvilkt cepuri un gatavoties korporatīvajām ballēm,» spriež Liene Apine, t/p Alfa vadītāja. Arī zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs Mārtiņš Barānovs uzskata, ka novembra dalībnieki bija atbilstoši konkrētajam mēnesim, jo viena uzņēmuma produkti ir domāti siltumam un skaistumam, bet otra – skaistumam un svētkiem.

«Mani ātri pamanīja, iznāca no stenda, sāka demonstrēt, prata pastāstīt, taču klientam bija jāsper pirmais solis,» par savu slepenā pircēja pieredzi saka Dzintars Koknēvičs, SIA Mercuri International valdes loceklis. M. Barānovam simpatizē cepuru krāsu daudzveidīgums un tas, kā cepures ir izliktas ekspozīcijā. Viņš iesaka pārdevējām pašām tirgojoties vilkt galvā cepures.

Vēlme savu un meitiņas garderobi papildināt ar skaistiem aksesuāriem izvēršas par biznesu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apmēram astoņus gadus Dace Upīte strādāja mārketinga jomā, taču, esot meitiņas gaidībās, viņu pārņēmis ligzdas vīšanas sindroms – bērna istabu vēlējusies papildināt ar rožainiem aizkariem un gultas veļu, skaistu baldahīnu.

«Devos uz šūšanas kursiem, lai apgūtu nepieciešamās prasmes. Jau māmiņas statusā man radās iedvesma savā apģērbā tik ierastos melnos un baltos krāsu toņus aizstāt ar kaut ko dzīvespriecīgāku, jo prieks bija visapkārt. Vēlējos iegādāties krāsainu cepuri, bet veikalā sev tīkamu neatradu. Jāšuj pašai! Tā ir labākā biznesa ideja – kur ir kāds trūkums, tur to var aizpildīt,» stāsta Tru:de zīmola idejas autore Dace. Vēlme šūt viņu esot tirdījusi jau bērnībā, tad reizēm piesēdusies pie vecmammas šujmašīnas un naski pāršuvusi mammas jaunības dienu kleitas. Pēc tam, protams, esot saņemts brāziens.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija apmierinājusi Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru sievietei, kura iznomāja Latvijā radītā zīmola "Coo Culte" kleitas uzlika 300 eiro sodu.

Db.lv jau vēstīja, ka pārbaude pie sievietes, kura reģistrējusies kā pašnodarbinātā persona, notikusi pērn maijā. Konstatēts, ka kleitas ar preču zīmi "Coo Culte" tiek iznomātas par naudu, nesaņemot autortiesību īpašnieka atļauju.

Šā gada 27.februārī nolemts izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietu pret personu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.17 panta, informē Latvijas Republikas Prokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tiesas kolēģija piekrita prokurora protestā norādītajiem argumentiem norādot, ka no likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 5.panta otrās daļas izriet, ka preču zīmes "Coo Culte" īpašniecei tiesības attiecībā uz jebkuru pārdoto oriģinālo kleitu izbeidzas ar kleitas pārdošanas brīdi, kā arī no Autortiesību likuma 32.panta izriet, ka autoram tiesības izplatīt darbu izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots vai citādi atsavināts Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.

No meitu un mammu kleitu komplektu kolekcijas apģērbu zīmols Linden Leaf pārorientējas uz sieviešu kleitām un atver otru veikalu Vecrīgā.

Otru veikalu apģērbu zīmola Linden Leaf radītāja Sanda Liepiņa-Liepa izlēma izveidot tūristu dēļ, kuri Vecrīgā ir sastopami biežāk nekā K. Valdemāra ielas tālākajā centra pusē. «Jau divus gadus piedalos Kalnciema ielas tirdziņā un tur sastopu daudz tūristu. Esmu sapratusi, ka arī viņiem patīk manas kleitas un dāmas no citām valstīm ir gatavas tās pirkt. Manas pircējas ir aizvedušas kleitas uz Jaunzēlandi, Austrāliju, Ķīnu, Kanādu, tas nozīmē, ka man ir izdevies trāpīt dažādām gaumēm,» viņa saka.

Sanda novērojusi, ka tūristi visbiežāk izvēlas vienkāršākās kleitas un ne itāļi, ne skandināvi nav mežģīņu cienītāji. Viņa gan pieļauj, ka tas tāpēc, ka tūristi, kuri atbrauc uz Latviju, ir vienkāršāki un pauž to, arī iepērkoties.

Avotu ielu Rīgā pavisam noteikti varētu pārdēvēt par kāzu ielu, jo nelielajā ielas posmā no Čaka līdz Lāčplēša ielai cits citam blakus atrodas seši kāzu saloni.

Faktam, ka vienā ielā līdzās pastāv tik daudz vienas specializācijas salonu ir gan plusi, gan mīnusi. Lielākās ieguvējas ir klientes, proti, sievietes, kuras nolēmušas nolūkot kāzu kleitu, jo, iegriežoties Avotu ielā, iespējams koncentrētā veidā apskatīt plašu sortimentu dažādās cenu kategorijās un izvēlēties sev tīkamāko. «Klientēm ir ļoti ērti, it īpaši tām, kuras atbraukušas no citas pilsētas ar mērķi vienā dienā atrast kāzu kleitu. Viņām nav «jāskraida» pa pilsētu meklējot salonus, jo, atnākot šeit, viss ir vienuviet. Šādu praksi, ka vienā ielā atrodas vairāki kāzu saloni, redzēju arī ASV,» stāsta kāzu salona Pērle īpašniece Diāna Svetlova. Pirms astoņiem gadiem viņas salons šeit bijis viens no pirmajiem. Pie ilgdzīvotājiem pieskaitāms arī salons Jūlija, kas esot bijis celmlauzis. Lielākā daļa Avotu ielas kāzu salonu strādājot jau ilgus gadus, bet netrūkstot arī tādu, kas izmēģina savu varēšanu, paļaujoties uz «specializētās» ielas slavu, taču pēc laika durvis ver ciet. Iemesls ir lēmums salonu atvērt kādā citā Rīgas rajonā vai arī nespēja izturēt milzīgās konkurences slogu, atzīst DB aptaujātie kāzu salonu īpašnieki. «Vienu brīdi šeit bija vēl vairāk šādu veikalu. Šķiet, – desmit. Patlaban ar esošajiem ir gana. Negribētos, lai šeit uzrastos vēl kāds, jo konkurence ir sīva. Katrs klientus piesaista ar savu sortimentu un cenām, bet kopumā dzīvojam draudzīgi,» atzīst D. Svetlova. Piemēram, ja kliente Pērlē esot noskatījusi kleitu, bet blakus esošajā salonā plīvuru, tad abu uzņēmumu īpašnieces sadarbojoties un abas preces ļaujot uzmērīt vienā salonā. Runājot par pieprasījumu, aptaujātās kāzu salonu saimnieces atzīst, ka pēdējā gadā vērojama lielāka pircēju aktivitāte. Iespējams, tāpēc, ka pagājušā gada skaitlī bijis 13, kas daudziem asociējas ar ķibelēm.

Rūbija Bārnhila (11 gadi) ir uzlecoša Holivudas zvaigzne. Šobrīd viņas honorārs par lomu Stīvena Spīlberga filmā The big friendly giant /Lielais draudzīgais milzis/ sasniedz apmēram 490000 sterliņu mārciņu. Iznācienam uz Kannu sarkanā paklāja viņa izvēlējusies Latvijā radītu kleitu.

«Kā mūsdienīgs bērns, Rūbija sev kleitu meklēja interneta veikalā childrensalon.com, kur līdzās tādiem zīmoliem kā Burberry, Dior, Gucci, Fendi, Roberto Cavalli var atrast arī mūsu radītos apģērbus. Mums veicās, viņai iepatikās tieši mūsu kleita - Lazy Francis jau lielu popularitāti iekarojušais modelis,» stāsta dizainere Olga Krūze. «Es ar Rūbiju tikos klātienē. Zālē, kur bija daudz tērpu no pasaules augstākā līmeņa dizaineriem, un viņas stilists viņai piedāvāja kleitas, kas bija viena par otru krašņākas, Rūbija atkal izvēlējās Lazy Francis. Domāju, ka ir lieki stāstīt, cik lieliski bija to piedzīvot! Es ar savu darbu ļoti cenšos iekarot ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu bērnu sirdis un šis bija izcils panākums! Mani pārsteidza šīs meitenes profesionalitāte - viņa izvēlējās kleitu, kas atšķīrās no visām citām un atteicās no savu palīgu piedāvājumiem to papildināt ar bantēm, lentām, volāniem un ziediem,» ar iespaidiem dalās dizainere.

Latvijas start-up uzņēmums SIA Padhat izstrādājis tehnoloģiju, kā bērniem, valkājot cepures ikdienas sadzīves apstākļos, ir iespēja samazināt risku gūt galvas traumas.

Uzņēmums jau ir izstrādājis pirmos cepuru modeļus ar iestrādātu aizsardzības tehnoloģiju un plāno tuvākajā laikā arī uzsākt eksportu, informē Padhat dibinātāja Kristīne Līpiņa.

"Ņemot vērā to, ka statistiska ir diezgan bēdīga un, kā Brain Injury Association of America (BIAA) statistiska liecina, tad ASV vien bērniem ir vairāk nekā pusmiljons galvas traumu gadā, bet vairāk nekā 10% no šiem bērniem pēc traumām nepieciešama hospitalizācija. Turklāt šī statistika ir augoša un tas ir satraucoši. Tāpēc šī cepure būs unikāls risinājums, kā samazināt risku bērniem gūt galvas traumas," teic K.Līpiņa

Padhat bērnu aizsargcepuru tehnoloģija ir izstrādāta no Latvijā radītas unikālās tehnoloģijas - BAT (Body adjust technology). Šī tehnoloģija dod iespēju aizsargam pieņemt galvas formu, tādā veidā nodrošinot gan ļoti augstu komforta līmeni, gan aizsardzību.

Svētdien izsolē Fontenblo, netālu no Parīzes, viena no slavenajām Napoleona divstūru cepurēm pārdota par 1,8 miljoniem eiro, pavēstīja izsoļu nams Osenat.

Svētdien izsolīto cepuri pārdevusi Monako Grimaldi ģimene.

Laikā, kad Napoleons bija Francijas imperators - no 1804. līdz 1814.gadam un 1815.gadā -, viņam bijušas 120 šādas cepures.

Franču ražotāja Poupard gatavotās cepures Napoleons nav valkājis paredzētajā veidā, ar smailajiem stūriem pavērstiem uz priekšu un aizmuguri, bet gan šķērseniski, lai viņš kaujas laukā būtu labāk pamanāms.

Līdz mūsdienām saglabājušās aptuveni 20 cepures. Tikai divas trīs ir privātās rokās, pārējās - muzejos visā pasaulē.

Viss sākas ar stāstu. Mattildei stāsti ir vairāki. Par pirmo impulsu, par vārdu, par transformāciju un pamatīgumu.

Adījumu darbnīcas un zīmola Mattilde māksliniecei Diānai Zvīnei aktīva tamborēšana sākās pēc mazliet neveiksmīgas laivošanas, kad nozaudēta vīra iemīļotā un vecmāmiņas tamborētā mice. «Sieva, tev tagad būs jātamborē vietā,» viņš esot norādījis, un tā sākusies pirmā Mattildes produkta radīšana – koši strīpainas kokvilnas mices aizsardzībai pret sauli, lietu un vēju, kā arī sportiskām aktivitātēm. Pirmās tapa izmēģinājumam, tad vīram, bērniem, radiem un draugiem, un pēc draugu pamudinājuma – arī tirdzniecībai. Uzrodoties pasūtījumiem, Diāna apguva mašīnadīšanu, iegādājās adāmmašīnu un iesaistīja visu ģimeni. «Mazie biznesi visi ir ģimenes biznesi,» viņa saka, uzsverot tieši ģimenes kopīgas iesaistīšanās faktoru. Grūti šādā biznesā nošķirt robežu starp darbu un ģimeni, dažkārt nolaupot tai kādu stundu vakaros, taču citkārt atkal var paņemt brīvdienu un pabūt mājās ar savējiem.