Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.
Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”
Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.
“Mani vienmēr ir iedvesmojuši tie pirmie modes dizaineri, kas spējuši lauzt daudzus modes stereotipus un apgāzuši modes pasauli kājām gaisā. Un tieši tāpat mani jau agrā bērnībā ļoti interesēja astroloģija un meteoroloģija,” stāsta Katrīna. Viņa uzsver, ka ar ideju vien nepietika, bija nepieciešama liela motivācija, zināšanas un atbalsts. Tieši šī mērķa virzīta, jauniete 2019. gada nogalē pieteicās Junior Achievement Latvia Līderu programmai, kuras ietvaros spējusi saglabāt ticību saviem spēkiem un idejai un nonākt pie rezultāta, proti, pirmās kompostējamo kleitu līnijas.
Sustainable Fashion jeb ilgtspējīga mode
Viens no Rosafella mērķiem ir aktualizēt jautājumu par modes industrijas radīto piesārņojumu un piedāvāt risinājumu ceļā uz ilgtspējīgāku, dabai draudzīgāku apģērbu un nākotni. Un šķiet, ka teju katrs cilvēks, kurš ir spēris kāju modes industrijā, dzirdējis šo, mūsdienās tik plaši pielietoto, vārdu salikumu Sustainable Fashion jeb “ilgtspējīga mode”. Tomēr cilvēkiem ir dažādas izpratnes par to, ko tad tas īsti nozīmē.
“Vārdnīcās ir dažādi Sustainable Fashion skaidrojumi, taču realitātē tam, kā tā tiek piekopta praksē, konkrētu definīciju, ko saprot un izmanto visi, manuprāt, nevar piešķirt. Tā ir tāda brīva frāze, tāpēc daudzi to dažādi apspēlē un mētā, ieliekot, piemēram, produkta aprakstā mārketinga nolūkā. Es to izprotu un skaidroju šādi – ilgtspējīgā mode iedalās trīs sadaļās: ekonomiskie, sociālie un vides jautājumi. Doma ir tāda – tu rūpējies ne tikai par dabu, bet arī par cilvēkiem un domā par ekonomisko sadaļu. Principā tas ir kā biznesa modelis, kurā tu domā par visām sadaļām – par pasauli sev apkārt, nevis fokusējies tikai uz vienu elementu,’’ skaidro zīmola vadītāja.
Kā jau Katrīna min, daudzi apģērbu zīmoli šo jēdzienu “ilgtspējīga mode” pielieto nepareizi un nepamatoti, tādējādi radot maldīgus priekšstatus. Līdz ar to neveidojas sabiedrības izpratne par šo jautājumu. “Latvijā mēs diemžēl vai par laimi fiziski neredzam un nejūtam, kas notiek, piemēram, Āfrikā vai Indijā. Tā informācija vienkārši neatnāk līdz mums. Tur jau tā problēma, ka šīs Fast Fashion jeb “ātrās modes” ietekmes sekas izpaužas valstīs, kurās nedarbojas lielas mediju industrijas, kas par to visu stāstītu un rādītu pārējai pasaulei. Un tāpēc ir tāda informācijas nobloķēšanās – cilvēki vienkārši nezina, kas notiek,” stāsta Katrīna.
Kompostējamas kleitas
Skaidrs, ka Katrīnas radītais zīmols specializējas kompostējamu apģērbu ražošanā. Taču jaunās uzņēmējas novērojumi liecina, ka arī jēdziens “kompostējams apģērbs” rada daudz neskaidru jautājumu. Ja “dabai draudzīgs”, “eko” un “pārstrādājams” ir plaši izmantoti un bieži sastopami jēdzieni, tad “kompostējams” sabiedrībai ir vēl kaut kas neatklāts, līdz galam nesaprasts: “Veicot izpēti, no visiem dabai draudzīgā raksturojošiem vārdiem tieši “kompostējams”, manuprāt, ir pats perfektākais vārds un virziens, kuru var izvēlēties.
“Kompostējams” (modes un apģērba kontekstā) definīcija ir tāda – izmantotie materiāli ir dabiski un tie nav ķīmiski apstrādāti, kas nozīmē, ka tos var atgriezt atpakaļ dabā un nenodarīt kaitējumu. Kompostējams apģērbs ir tāds, kas nekaitēs dabai un dabiski sadalīsies aptuveni gada laikā.”
Atbildot uz interesentu bieži uzdoto jautājumu, vai kompostējamā kleita ikdienas valkāšanas rezultātā pēkšņi nesadalīsies, Rosafella radītāja skaidro: “Es neizgudroju neko jaunu. Kompostējamās kleitas ir veidotas no dabīgi krāsotiem, organiskiem audumiem, tencela diegiem un kokosriekstu čaulu pogām. Es sameklēju maz izmantotus materiālus un saliku tos kopā tā, lai kleitu būtu iespējams kompostēt.”
Katrīna par izaicinājumiem
Šobrīd Katrīna aktīvi strādā pie jauniem dizainiem, proti, jaunas apģērbu līnijas, papildina zināšanas un darbojas pie Rosafella zīmola attīstības Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatorā. Viņa neslēpj, ka kompostējamas kleitas ir tikai sākums. Tomēr, neskatoties uz jaunietes apņēmību un zīmola spēcīgo vēstījumu, pusgada laikā Katrīna ir secinājusi, ka lielākais izaicinājums ir mainīt cilvēku priekšstatus, ko radījusi Fast Fashion (ātrā mode), par to, cik apģērbam būtu jāmaksā.
“Cilvēki jau daudz jautā un interesējas, bet bieži vien interese par kleitām zūd brīdī, kad nosaucu cenu. Un tad mans pienākums ir izstāstīt, kāpēc ir tāda cena. Ātrā mode ir radījusi šo nepareizo priekšstatu par to, kas ir lēts un dārgs. Tā ražo drēbes, kuras pircējs var iegādāties par trīs, četriem eiro. Un cilvēkiem ir iemācīts, ka tas ir okay. Bet viņi jau nezina, kas slēpjas tajā biznesa pusē. Un tāpēc man ir jāpastāsta, ka tie materiāli, kurus es izmantoju, veido šo cenu. Protams, ar laiku tā varētu kristies, tomēr es gribētu, lai cilvēki saprot, ka šādas kleitas iegāde ir liels ieguldījums nākotnē,” novērojumos un secinājumos dalās Katrīna.
Kompostējams apģērbs – mūsu nākotne?
Jaunās uzņēmējas ambīcijas nebūt neapstājas tikai pie apģērba. Viņas vīzija ir izveidot botānisko dārzu, kas kalpotu par skaistu tūrisma apskates objektu, un ikvienam, kurš būtu iegādājies Rosafella apģērbu, pēc tā nonēsāšanas būtu iespēja to nodot botāniskajam dārzam, kas attiecīgi to izmantotu augsnes mēslošanai (kleita tiek ievietota augsnē, un tā sadalās), lai audzētu rozes un citus augus, bagātinot dārza floru. Tā radies arī zīmola sauklis – “No kleitas līdz rozei!’’.
“Es noteikti gribētu ticēt tam, ka kompostējams apģērbs ir mūsu nākotne! Jau šobrīd zero waste un citas kustības aktualizē šos jautājumus, proti, par dabas piesārņojumu un atkritumiem, ko radām, un cilvēkiem interesē. Kā redzam, visaktuālākais ir veģetārais un vegānais uzturs. Manuprāt, apģērbs ir tā nākamā joma, kas piedzīvos savu uzvaras gājienu,” uzskata Katrīna.
#1/3
#2/3
