Pirms vairākiem gadiem meklēju kartē kādu attālu punktu, kur varētu kādreiz aizceļot, un ieraudzīju Nepālu.
Apskatīju pieejamo informāciju par šo zemi internetā un secināju, ka tā ir ļoti skaista valsts. Tā ceļojums uz šo zemi kļuva par sapni, kuru vēlējos piepildīt. Pirms diviem gadiem ar draudzeni bijām jau nopirkuši aviobiļetes uz Nepālu, lidojums bija paredzēts caur Deli Indijā. Diemžēl toreiz līdz Nepālai tā arī netikām, jo tieši divas nedēļas pirms mūsu brauciena tur bija notikusi spēcīga zemestrīce. Nolēmām, ka tas nebūs īstais laiks, lai brauktu uz Nepālu atpūtas braucienā, kamēr vietējie iedzīvotāji cenšas atgūties no dabas katastrofas posta. Toreiz aizbraucām līdz Indijai un tur arī palikām, bet sapni par Nepālu neatmetām, un turp devāmies pagājušā gadā, lai baudītu dabas skaistumu 24 dienu garumā. Tas bija gana ilgs laiks, jo Āzijā ir jārēķinās, ka dzīve tur rit lēni, nav jēgas sevi iedzīt stresā, līdz ar to labāk ieplānot vairāk laika konkrētās zemes apskatei.
Nepālā ir gan lietus meži, gan kalnaini apvidi, līdz ar to gaisa temperatūra dažādos valsts nostūros atšķiras. Pieņemot, ka lielākā daļa tūristu vēlas Nepālā iet pārgājienā pa Himalaju kalniem, tad labākais laiks, kad to darīt, ir no novembra līdz maijam, jo jūnijā sākas lietus sezona. Tiesa, arī no tās nav jābaidās, jo parasti stipra līšana ir dažas stundas dienā. Mēs Nepālā bijām aprīļa beigās un maija sākumā, kad gaisa temperatūra bija, sākot no +33 grādiem valsts galvaspilsētā Katmandu un beidzot ar –4 grādiem kalna virsotnē.
Nozīmīgākais galamērķis, kādēļ tik daudzi cilvēki no visas pasaules dodas uz Nepālu, ir Himalaju kalni, kuros ir izveidotas dažāda garuma un intensitātes takas.
Ar draudzeni devāmies desmit dienu pārgājienā līdz Anapurnas bāzes nometnei 4300 m augstumā. Tās sākums ir otrā lielākajā pilsētā Nepālā Pokharā, kur pārsvarā tūristi staigā, saģērbušies pārgājienam atbilstošās drēbēs, kas liecina, ka visiem mērķis ir viens. Teorētiski kāpiens līdz Anapurnas bāzes nometnei aizņem sešas dienas, bet mēs nolēmām apiet nelielu līkumu, lai nokļūtu arī līdz Punhila virsotnei 3200 m augstumā, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz visām citām Himalaju virsotnēm. It īpaši pirms saullēkta dabas ainava ir apbrīnojami skaista, jo tūlīt, tūlīt austošās saules stari izgaismo kalnus. Ceļš līdz Anapurnas bāzes nometnei nebija tik viegls, kā sākotnēji biju domājis, jo veda kalnā augšup un lejup, kā rezultātā dienā gājām apmēram piecas līdz astoņas stundas, un bija dienas, kad dabūjām nemitīgi virzīties kalnā augšup, lai nākamajā dienā pa otru nogāzi no tā nokāptu.
Visu rakstu Pārgājienu cienītāju meka – Nepāla lasiet piektdienas, 9. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.
#1/8
#2/8
#3/8
#4/8
#5/8
#6/8
#7/8
