Būvniecības valsts kontroles birojs šajā gadā veicis jau 600 no plānotajām aptuveni 2000 sabiedriskās nozīmes ēku pārbaudēm. Neatbilstības konstatētas katrā piektajā pārbaudītajā ēkā, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja biroja direktors Pēteris Druķis.

Visbīstamākā ēka esot Rīgas Cirks, ko, pēc Druķa teiktā, ekspluatēt nedrīkstētu. Kā sacīja Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs, Rīgas Cirka ēka ar apdraudējumu cilvēkiem kalpo jau vairākus gadus. Ēkas īpašniekiem izdots veikt pasākumus, lai konstatētos pārkāpums novērstu.

Lielākā daļa ēku, kurās konstatētas neatbilstības, atrodas Rīgā. Pārsvarā pārkāpumi saistīti ar ugunsdrošību. Tāpat biežāko konstatēto neatbilstību vidū ir ēku konstrukciju mehāniskā stiprība, kā arī vides nepieejamība. Vairumā gadījumu gan ēkas nav tik bīstamas, lai būtu nekavējoties jāveic uzlabošanas pasākumi. Šo ēku īpašniekiem tam doti viens līdz trīs mēneši.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) atļaus turpināt Ādažu tirdzniecības centra paplašināšanas darbus pilnā apjomā tad, ja Ādažu būvvaldē iesniegtās projekta izmaiņas atrisinās konstatētās nepilnības, aģentūru LETA informēja BVKB direktors Pēteris Druķis.

Patlaban jau ir atļauts daļēji turpināt būvdarbus attiecībā uz darbiem, kuriem ir saskaņots būvprojekta risinājums.

Druķis norādīja, ka objektā tika konstatēta patvaļīga būvniecība un apturēti būvdarbi. Konstatēts, ka objektā tika veikta apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas inženierrisinājumu izbūve (izbūvēti cinkotā skārda gaisa vadi, uzstādīti ventilācijas un gaisa kondicionēšanas agregāti) bez noteiktā kārtībā saskaņota būvprojekta. Šo darbu izpilde nebija iekļauta būvprojektā, ko Ādažu novada būvvalde ir akceptējusi 2015.gada 28.jūlijā.

Tāpat ir izbūvēti kanalizācijas stāvvadi caur 1.stāva 12 metrus gariem dzelzsbetona pārseguma paneļiem. Būvprojektā nav iekļauta ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu sadaļa, attiecīgi arī būvprojekta būvkonstrukciju sadaļā nav paredzēta atveru veidošana pārseguma paneļos. Ja bez atbilstošas projekta dokumentācijas tiek skartas būves nesošās konstrukcijas, tas ir jāizvērtē ļoti atbildīgi, uzsvēra Druķis.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis 523 būvdarbu kontroles 103 objektos un 296 gadījumos jeb 56,6% ir konstatēti pārkāpumi, šodien žurnālistiem sacīja BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

BVKB sacīja, ka 52 objektos pārkāpumi bija tādi, ka tika apturēti būvdarbi, tiesa, 36 no šiem objektiem jau ir pieņemti ekspluatācijā, jo konstatētie pārkāpumi tika operatīvi novērsti.

Gandrīz puse jeb 49% no konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti ar būvdarbu izpildi - darbi būvlaukumā tiek veikti neatbilstoši būvprojektam. «Būtiskākais no šāda veida pārkāpumiem tika konstatēts jau sen ekspluatācijā pieņemtā lielveikalā Prisma Deglava, kur atklājām veikto būvdarbu neatbilstību projektam. Šajā gadījumā pārkāpumi bija tik nopietni, ka BVKB vērsās policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu,» sacīja Druķis.

Viņš piebilda, ka 39% gadījumu pārkāpumi konstatēti autoruzraudzībā un būvuzraudzībā - to veic cilvēki bez atbilstošas kompetences, bez sertifikātiem. Savukārt 22% gadījumu konstatēta būvizstrādājumu dokumentācijas neesamība objektā.

Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņems tikai tās publiskās būves, kurām būv atļauja izsniegta no pērnā gada 1. oktobra

To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā, kuru Saeima steidzamības kārtībā varētu skatīt jau šīs nedēļas plenārsēdē. Tāds bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums.

Jāatgādina, ka pērn 1. oktobrī spēkā stājās jaunais Būvniecības likums, kurš noteica: Būvniecības valsts kontroles birojs no šā gada 1. jūlija pieņems ekspluatācijā jaunas vai esošu būvju pārbūves, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, kā arī tādas, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līgumcena ir 1,5 milj. eiro vai lielāka.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Būvniecības valsts kontroles birojs izveidojis būvdarbu kontroles interaktīvo karti, kas aplūkojama biroja interneta mājaslapā bvkb.gov.lv. Turpmāk būs iespēja pārskatāmā veidā gūt informāciju par kontroles rezultātiem biroja uzraudzībā esošajos būvobjektos.

«Pērn izveidojām ēku ekspluatācijas uzraudzības digitālo karti, nodrošinot biroja darba caurspīdīgumu un dodot iespēju ikvienam nepastarpināti iepazīties ar mūsu darba rezultātiem. Tādējādi veicinājām sabiedrības informētību un veicinājām ēku īpašnieku un apsaimniekotāju atbildību. Pirms gada jūlijā uzsākām būvdarbu valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā. Šogad, turpinot iesāktos darbus, esam parūpējušies, lai ikvienam interesentam būtu pārskatāma un publiski pieejama informācija arī par kontroles rezultātiem biroja uzraudzībā esošajos būvobjektos,» stāsta vadītājs Pēteris Druķis.

Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Pētera Druķa krimināllieta tikusi līdz prokuratūrai

Ne pārāk sen Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidoto Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) turpina vajāt darbinieku pagātnes problēmas. Proti, BVKB direktors Pēteris Druķis ir ierauts kriminālprocesā un šobrīd šī lieta nodota prokuratūrā kriminālvajāšanai attiecībā pret vienu fizisko personu, kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 179. panta par piesavināšanos, DB informēja Valsts policijas pārstāve Diāna Lūkina. Pēc DB rīcībā esošās informācijas kriminālvajāšana ir uzsākta pret P. Druķi.

Vainu noliedz

Pagājušā gada vasarā uzņēmums Inspecta Latvia vērsās policijā ar iesniegumu par iespējami veiktu uzņēmumam piederošas mantas un naudas līdzekļu piesavināšanos. Aizdomas krita uz bijušo uzņēmuma darbinieku P. Druķi. Iespējamā mantas un naudas līdzekļu piesavināšanās no P. Druķa puses tika atklāta pagājušā gada vasarā, kad uzņēmumā tika veikta iekšējā pārbaude un auditorkompānijas KPMG audits.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apkopojis informāciju par pērn apsekotajām stratēģiskas nozīmes publiskajām ēkām, kurām ir būtiska loma ārkārtas situāciju gadījumos. Kopumā birojs veicis ekspluatācijas uzraudzības kontroli 146 stratēģiskas nozīmes publiskās ēkās. 86% gadījumu jeb 125 objekti ir vērtējami kā droši, savukārt 14% gadījumu drošība ir jāuzlabo. Visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

«Rūpējoties par valsts un visas sabiedrības drošību, lielu vērību esam veltījuši esošajai situācijai valstij stratēģiski svarīgās publiskās ēkās. Jāuzsver, ka Birojs izstrādājis 2016.gada ekspluatācijas uzraudzības pārbaužu plānu, pamatojoties uz 2015.gada rezultātiem. Šī gada plānā iekļauti objekti pēc pērn identificēto problēmu atlases kritēriju kopuma. Kopumā plānots veikt līdz 800 šādu problemātisko objektu kontroles,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

No pērn pārbaudītajām 2076 publiskajām ēkām 146 jeb 7% ir stratēģiskas nozīmes objekti, kurus Birojs iedalījis šādās kategorijās: valsts nozīmes pārvaldes iestādes, kurās galvenokārt uzturas augstākās valsts amatpersonas (26%); ēkas, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji (16%); galvenās ārstniecības un veselības aprūpes ēkas (39%), kā arī sakaru ēkas – stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas (19%). 125 jeb 86% gadījumu publisko ēku stāvoklis ir teicams vai labs. Varam secināt, ka visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atbalstījis Valsts kancelejas konkursa komisijas izvēlēto kandidatūru Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktora amatam, apstiprinot tajā Svetlanu Mjakuškinu, informē ministrijā.

Amata pienākumus viņa sāks pildīt 2017. gada 1. augustā. «Par BVKB tuvākā darba prioritātēm saredzu e-pārvaldības ieviešanu būvniecības procesā un līdz ar to Būvniecības informācijas sistēmas tālāku attīstību, kā arī publisku ēku ekspluatācijas drošības kontroļu un būvspeciālistu sertificēšanas nodrošināšanu,» uzsver A.Ašeradens.

Atbildīga amata pienākumu izpilde, spēja saskatīt būtisko, kā arī spēja plānot un organizēt darbu mērķa sasniegšanu, ļāvusi S.Mjakuškinai ieņemt vadošus amatus Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Šobrīd S.Mjakuškina pilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores pienākumus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā S.Mjakuškina strādā kopš 2007. gada, iepriekš pildot Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieces, Tehniskās un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājas un vecākās ekspertes pienākumus. Pēdējos gadus viņas kompetencē bijusi arī būvizstrādājumu uzraudzība gan tirgū gan būvlaukumos, kas apliecina profesionālu izpratni par būvniecības nozarē notiekošo.

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījuši atklātu vēstuli Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam lūdzot izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas un Būvniecības likumiem. Pēc viņu domām, BVKB cenšas uzsākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm.

Par pamatu tam kalpo BVKB publicētā informācija par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos, norāda vēstules autori. «Likumā skaidri noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem un draud izkropļot būvniecības nozares darbību,» skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) konstatējis, ka Rīgā ir vēl divas ēkas, kuru ekspluatācija apdraud cilvēku drošību - koncertzāle Palladium un Rimi tirdzniecības centrs Lomonosova ielā 6.

Kā šodien informēja BVKB vadītājs Pēteris Druķis, šajās vietās nav droša konstrukciju nestspēja, kā arī konstatēta patvaļīga būvniecība.

Abu ēku saimniekiem augusta laikā jāiesniedz konkrēti pierādījumi par pasākumiem drošības uzlabošanai.

Kā norādīja ekonomikas ministra Dana Reizniece-Ozola (ZZS), ja tas netiks darīts, šīs vietas nāksies slēgt.

Patlaban šo ēku ekspluatācija nav apturēta tādēļ, ka konstatētie pārkāpumi un defekti nav kritiski, tādēļ ēku īpašniekiem ir dots ļoti īss laiks pārkāpumu novēršanai, sacīja Druķis.

Ja īpašnieki nesniegs pierādījumus tam, ka riski ir novērsti, BVKB tiks pieņemti lēmumi, visticamāk, par ēku ekspluatācijas pārtraukšanu, piebilda Druķis.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis ekspluatācijā pirmās trīs ēkas - Variešu sākumskolas piebūvi ar sporta zāli un mācību telpām, pārbūvēto Aizputes pamatskolu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jauno ēku, informē BVKB.

«Sākot ar 1.jūliju, birojs sāka nozīmīgākās biroja funkcijas realizāciju - būvdarbu kontroli. Tas nozīmē, ka visos jaunajos publisku ēku būvniecības objektos birojs ir klāt, sākot no būvprojekta apstiprināšanas līdz pat gatavās ēkas pieņemšanai ekspluatācijā. Esam gandarīti, ka pirmās trīs jaunās ēkas, ko BVKB pieņēmis ekspluatācijā, ir izglītības iestādes, kas skolēniem un studentiem ļaus jauno mācību gadu sākt mūsdienīgās un labiekārtotās telpās,» uzsver BVKB direktors Pēteris Druķis.

21.augustā Krustpils novada Variešos ekspluatācijā tika pieņemta Krustpils novada Variešu sākumskolas piebūve - sporta zāle un mācību telpas. Variešu sākumskolas projektu vadītājs bija Aldis Darbots un būvdarbu vadītājs Valdis Kuzminovs. Būves pieņemšanā piedalījās arī atbildīgais būvuzraugs Normunds Eglītis un projektu vadītāja Jekaterina Šavikina no SIA Būvkonsultants, kas veica būvniecības uzraudzību. Skolas piebūves celtniecība tika sākta 2014.gada oktobrī, būvdarbus veica SIA LC būve. Savukārt projektēšanu - SIA BM-projekts, kas nodrošināja arī autoruzraudzību.

Ministru kabineta sēdē šā gada 18. septembrī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Būvniecības likumā, lai no 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija notiktu tikai elektroniski – dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), informē EM.

Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejutīsies gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, plānots dot iespēju saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri. Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā – šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.

Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus BIS.

Jaunizveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs nebūs brīnumnūjiņa, ar kuru atrisināt visas nozares problēmas

Tā intervijā DB saka Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis. Birojs ir gatavs procesus pārraudzīt tā, kā līdz šim Latvijā tas nav darīts.

Šis gads paies biroja veidošanas zīmē. Tas notiek trīs posmos. Jau no 1. janvāra tam ir deleģēta ekspluatācijā esošu publisku ēku uzraudzība. Valstī šāda uzraudzība līdz šim nav bijusi, tādēļ iestādei ir svarīgi ne tikai atlasīt cilvēkus, kuri šo darbu darīs, bet arī izstrādāt metodiskās vadlīnijas, kā šo kontroli veikt. Kā pierādījusi diskusija Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, teorētiski ēkas pārbaudi var veikt, gan braucot tai garām, paskatoties pa logu, gan ekspertu komandai to apsekojot pusotru mēnesi. Normatīvajos aktos ir tikai noteikts, ka jāveic vizuālā apsekošana, nepaskaidrojot, kā tas ir jādara. Vienīgais, ko normatīvi noteic – tas ir jādara būvinspektoram, kuram ir vismaz piecus gadus spēkā esošs sertifikāts par būvdarbu vadīšanu vai būvuzraudzību. Taču ne vienam, ne otram pēc būtības nav nepieciešamā kompetence šādas pārbaudes veikšanai. Faktiski cilvēkus, kurus birojs pieņems darbā, arī īpaši apmācīs.

Ādažu tirdzniecības centra Apelsīns direktore Sarmīte Teibe nevēlas skaidrot tirdzniecības centra pārbūves projektam neatbilstošu paplašināšanās darbu rašanās iemeslus, kuru dēļ šonedēļ tika apturēti būvniecības darbi.

Teibe aģentūrai LETA vien norādīja, ka plašāki komentāri par tirdzniecības centra Apelsīns paplašināšanās darbiem tiks sniegti pēc paplašināšanas projekta pabeigšanas.

Kad būsim pabeiguši projektu, sniegsim vispusīgu informāciju. Tāda patlaban ir nostāja, lai koncentrētos uz galveno mērķi un risinājumiem. Būsim pozitīvi. Lai mums veicas, teica Teibe.

Kā ziņots, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir apturējis tirdzniecības centra Apelsīns paplašināšanas darbus Ādažos, Rīgas ielā, jo tie nav veikti atbilstoši pārbūves projektam, aģentūrai LETA pastāstīja Ādažu novada domes Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Monika Griezne.

Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties, šodien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-T/LNNK).

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad vakar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iepazīstināja Kultūras ministriju (KM) ar pēdējā ēkas apsekojuma rezultātiem.

Melbārde norādīja, ka ēkas uzlabošana notiek nepārtraukti, taču valstij veikt kapitālieguldījumus traucēja 20 gadus ilgušās tiesvedības par ēkas īpašumtiesībām.

BVKB direktors Pēteris Druķis norādīja, ka pēdējais ēkas apsekojums februārī liecināja, ka cirka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies - tagad bīstama ir ne tikai ārsiena, bet arī jumta konstrukcijas un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Tādēļ pieņemts lēmums nekavējoties pārtraukt Rīgas cirka kā publiskas ēkas ekspluatāciju.

Ja Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) janvārī negūs pierādījumus, ka veikti uzlabojumi patlaban bīstamo ēku sarakstā iekļautajā Rīgas cirka ēkā, tad šo ēku varētu slēgt ekspluatācijai, šorīt telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja BVKB direktors Pēteris Druķis.

Pašlaik BVKB rīcībā nav pierādījumu, ka ēkas drošība ir uzlabota. Janvārī BVKB veiks pārbaudi namā. Ja BVKB negūs pierādījumus par ēkas uzlabojumiem, tad birojs būs spiests pieņemt lēmumu slēgt ēku ekspluatācijai, paskaidroja Druķis.

Jau ziņots, ka Rīgas cirka ēka ir iekļauta bīstamo ēku sarakstā. BVKB septembrī atļāva ēku Merķeļa ielā 4 izmantot, nosakot zināmus ierobežojumus.

BVKB mājaslapā atrodama interaktīva karte, kurā pieejama informācija par biroja pārbaudīto sabiedrisko ēku drošību. Šajā kartē Rīgas cirka ēka pašlaik iezīmēta kā bīstama, kuras ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis ekspluatācijas drošuma kontroles 891 sabiedriski nozīmīgā ēkā, informē BVKB.

Atklāts, ka 53% no pārbaudītajām ēkām ir teicamā vai labā stāvoklī, 41% gadījumu drošība jāuzlabo, savukārt 6% gadījumu ekspluatācija daļēji vai pilnībā aizliegta.

«Nedrošo ēku īpatsvars ir augsts, tomēr jāuzsver, ka pērn pārbaudēs īpaši pastiprinātu uzmanību pievērsām ēkām, kas atbilst līdz šim identificētajam potenciāli nedrošo ēku raksturojumam. Tāpat ar augstu prioritāti tika izvirzīts apsekot izglītības iestādes, to skaits veido gandrīz pusi jeb 48% no pārbaudīto ēku apjoma pēc lietošanas veida. Pārbaudītās ēkas tiek iedalītas kategorijās pēc luksofora principa, rezultātus atzīmējot publiski izveidotajā ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvajā kartē BVKB mājaslapā. Ikvienam ir iespēja pārskatāmi sekot aktuālajai informācijai, kas regulāri tiek atjaunota,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

Publiski izskanējusī informācija, ka koncertzālē Palladium uzturēties ir nedroši, nav pamatota, informēja koncertzāles direktore Linda Andersone.

Viņa stāstīja, ka gadskārtējie plānotie darbi koncertzāles kosmētiskai sakopšanai 15.jūnijā, kad Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) veica pārbaudi, jau bija sākti. To laikā tiek novērsts ēkas dabiskais nolietojums.

Kā norādīja Andersone, BVKB 3.augusta atzinumā par publiskas ēkas ekspluatācijas pārbaudi norādīts veikt darbus, no kuriem daļa jau bija iekļauti plānoto darbu sarakstā, savukārt pārējie tiks rūpīgi izvērtēti un iekļauti veicamajos darbos. Kā pirmā tiks veikta koncertzāles ēkas tehniskā izpēte, kurai BVKB devis izpildes termiņu - divi mēneši.

Darbi, kas atzinumā minēti kā neatļauta būvniecība, pēc Andersones teiktā, ir darbi, kas norit pie esošo skatuves konstrukciju apsekošanas un papildu nostiprināšanas saskaņā ar izstrādātu tehnisko projektu, lai jaunajā sezonā nodrošinātu augsta līmeņa drošību. Būvniecības atļauja nav tikusi izņemta, ņemot vērā to, ka veicamie darbi ir uzlabojumi, kas neattiecas uz ēkas būvkonstrukcijām.

Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB), izvērtējot jauno būvobjektu stāvokli, visvairāk satrauc objekti, kas tiek būvēti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

Kā skaidroja Druķis, šādu objektu būvētāji nereti aizbildinās, ka jāapgūst Eiropas nauda, tāpēc vajag uzbūvēt ātri. Tādejādi netiekot pievērsta uzmanība kvalitātei.

BVKB šādiem objektiem pievēršot pastiprinātu uzmanību.

Druķis arī norādīja, ka no 1.jūlija, kad būvprojektu un būvju ekspertīzes veiks tikai sertificēti speciālisti, vairs netiks akceptēti projekti, kas nav atbilstoši prasībām.

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr ir patīkams, bet ticis ilgi gaidīts un ir svarīgs ikvienam, kam rūp drošība, ilgtspējība un caurspīdība.

Uzraudzības stiprināšana ir viens no šo virsmērķu sasniegšanas stūrakmeņiem. Uzraudzības iestādes nav veidotas ar mērķi patikt, bet gan palīdzēt nozarei sakārtoties, attīrīties, attīstīties.

Latvijas būvniecības nozare ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem un viņu profesionālo kompetenci, jo tikai sertificēti būvspeciālisti ir tie, kuri var nodrošināt drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību.

Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek vērsta uz būvspeciālista profesionālās darbības izvērtēšanu, kas ietver ne tikai formālu profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, bet arī veikto darbu atbilstības novērtēšanu pēc būtības. Šobrīd Latvijā šo funkciju nodrošina 10 sertificēšanas institūcijas, tai skaitā Būvniecības valsts kontroles birojs, kas piešķir patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē.

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) būtu nepieciešams palielināt lēmumu pieņemšanas autoritatīvo statusu no šā brīža rekomendējošā uz iespēju teikt galavārdu, tā uzskata par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Raidījumam LNT TOP 10 viņš to pamato ar absurdo situāciju ap Deglava satiksmes pārvadu, kad BVKB eksperti saskata būtiskus drošības riskus un aicina tiltu slēgt, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam un Būvvaldei ir pretējs viedoklis un tās tiltu atsakās slēgt.

«Pilnīgi iespējams, ka šī rekomendējošā funkcija ir jāpastiprina ar lemšanas spēju. Vienlaikus jāsaprot, ka tad īpaši jāstiprina BVKB kapacitāte. Funkciju palielināšanai būs fiskāla ietekme,» raidījumam sacīja Nemiro, vēl neprognozējot iespējamo izmaksu apmēru.

Būvniecības Valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme atzīst, ka ja viņiem būtu lielāka teikšana nekā Rīgas domei, tad pilnībā aizliegtu tilta ekspluatāciju līdz tā pilnīga tehniskā stāvokļa ekspertīzes saņemšanai. «Likumā kompetences ir nodalītas. Ir atsevišķas būves, kas ir Būvniecības Valsts kontroles biroja uzraudzībā, un ir būves, kas ir pašvaldību būvvalžu uzraudzībā,» šā brīža bezspēcīgo situāciju komentēja Demme.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar komunikāciju tīklu uzturētājiem jeb tehnisko noteikumu izdevējiem (TNI) ir noslēdzis 298 līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu, informē biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Tādējādi gandrīz 90% no visiem līgumiem, kas kopumā jānoslēdz ar pašvaldību būvvalžu norādītajiem TNI, ir stājušies spēkā, paužot to slēdzēju apņemšanos lietot BIS.

«BIS ir vienota platforma visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Tikai tad, kad tajā darbosies visi būvniecības procesa virzītāji, mēs varēsim pilnībā izbaudīt priekšrocības, ko sniedz būvniecības procesa digitalizācija - caurspīdīgums, ātrums, ērtums un drošība,» uzsver BVKB direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons.

Atbilstoši pašvaldību būvvalžu sniegtajai informācijai par savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem TNI, noslēdzamo līgumu skaits par BIS lietošanu starp BVKB un TNI šobrīd ir 346. Lai BIS izmantošanu tehnisko noteikumu izdevējiem padarītu ērtu un viņu vajadzībām atbilstošu, ir izveidota speciāla darba vieta un vide, kas pielāgota TNI funkciju veikšanai. Sistēmā tehnisko noteikumu izdevēji var komunicēt ar būvniecības procesā iesaistītajām personām, saņemt tehnisko noteikumu un projekta saskaņojumu pieprasījumus, izsniegt elektroniski tehniskos noteikumus, izskatīt ieceres dokumentāciju un elektroniski saskaņot to. Tāpat iespējams saņemt pieprasījumus un izsniegt atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai.

Problēmas un nepilnības ēku drošībā tiek konstatētas bieži, publisko ēku īpašnieki lielākoties ir gatavi tās novērst , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc tam, kad šovasar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) konstatēja nepilnības koncertzālē Palladium, tostarp defektus nesošajās konstrukcijās, tās īpašnieki veica uzlabojumus, līdz ar to birojs šomēnes lēma ļaut ēku izmantot publiskiem pasākumiem. Vēl gan turpinās detalizēta nesošo konstrukciju apsekošana, pēc kā tiks sagatavots tehniskās apsekošanas atzinums – to veic būvinženieru birojs SIA Forma 2. Koncertzāles direktore Linda Andersone, atsaucoties uz būvinženieru biroja sākotnējo apskati, gan norāda, ka nesošās konstrukcijas nerada aizdomas par to mehāniskās stiprības un stabilitātes problēmām.