Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties, šodien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-T/LNNK).

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad vakar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iepazīstināja Kultūras ministriju (KM) ar pēdējā ēkas apsekojuma rezultātiem.

Melbārde norādīja, ka ēkas uzlabošana notiek nepārtraukti, taču valstij veikt kapitālieguldījumus traucēja 20 gadus ilgušās tiesvedības par ēkas īpašumtiesībām.

BVKB direktors Pēteris Druķis norādīja, ka pēdējais ēkas apsekojums februārī liecināja, ka cirka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies - tagad bīstama ir ne tikai ārsiena, bet arī jumta konstrukcijas un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Tādēļ pieņemts lēmums nekavējoties pārtraukt Rīgas cirka kā publiskas ēkas ekspluatāciju.

Ar šā gada 1.jūniju Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatu atstāj Svetlana Mjakuškina, informē BVKB.

Šis lēmums ticis rūpīgi izvērtēts un pieņemts personisku apstākļu dēļ.

"Lēmums ir pārdomāts, nav sasteigts vai saistīts ar politisku vai cita veida spiedienu. Valsts pārvaldē esmu strādājusi jau septiņpadsmit gadus un pēdējos septiņus no tiem - Būvniecības valsts kontroles birojā. Šis laiks ir bijis ļoti dinamisks, kopā ar izcilu komandu daudz kas ir paveikts būvniecības un enerģētikas politikas administrēšanā, digitalizācijas jomā, bet nu ir pienācis laiks apstāties un nospraust jaunus mērķus," norāda S. Mjakuškina.

Atskatoties uz BVKB direktores amatā pavadīto laika posmu, S. Mjakuškina vislielāko gandarījumu pauž par paveikto būvniecības un enerģētikas jomu digitalizācijā, kā arī veiksmīgo enerģētikas politikas administrēšanas funkciju pārņemšanu 2020.gadā un to tālāko īstenošanu.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) par labā un teicamā stāvoklī esošām atzinis 35% no šogad pārbaudītajām publiskajām ēkām, šodien žurnālistiem sacīja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

Papildināts viss teksts

BVKB piekritībā patlaban ir aptuveni 10 000 publisko ēku, no kurām kopš 2015.gada ekspluatācijas uzraudzībā pārbaudīta 3201 ēka. Šogad 540 ēkām veiktas 766 pārbaudes.

Par labā un teicamā stāvoklī esošām BVKB atzinis 191 no pārbaudītajām ēkām jeb 35%. 309 ēkās jeb 57% konstatētas dažādas atkāpes no ēkām izvirzāmām būtiskām prasībām. Savukārt 22 ēkas jeb 4% atzītas par graustiem un 18 ēkas jeb 3% atzītas par nedrošām, pārtraucot to ekspluatāciju līdz konstatēto bīstamību novēršanas no ēku īpašnieku puses.

Mjakuškina norādīja, ka gūt pārliecību par ēku ekspluatācijas drošumu un drošības prasību ievērošanu būvobjektos vienā dienā nav iespējams un prakse apstiprina sistēmiskas pieejas lielāko lomu uzraudzībā. Tādēļ mērķtiecīgai uzraudzībai ir svarīgi turpināt pilnveidot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) riska objektu efektīvai apzināšanai, identificēšanai, lai varētu vairāk uzmanības pievērst objektiem ar paaugstinātu risku, skaidroja BVKB vadītāja.

Valsts SIA Rīgas cirks turpmākai pastāvēšanai gan Kultūras ministrijas (KM) pārstāvjiem, gan cirka vadībai padomā ir vairāki varianti, kurus pašlaik publiski izpaust iestādes nevēlas, taču uzņēmumu slēgt pašlaik nav plānots, šodien spriests Rīgas cirka izveidotās krīzes pārvarēšanas komisijas sēdē.

KM Investīciju projektu nodaļas vadītāja vietnieks Edvīns Pārups žurnālistiem sacīja, ka komisija šodien vienojusies, ka pirmkārt jāaplēš visi zaudējumi, kas būs radušies pēc lēmuma slēgt Rīgas cirka ēku.

Rīgas cirka un KM izveidotā krīzes pārvarēšanas komisija šodien vienojās, ka primārais uzdevums, kas pašlaik veicams, - jāaplēš visas izmaksas, ko radīs cirka slēgšana, - gan biļešu pārdošana, gan ar viesmāksliniekiem noslēgtie līgumi, atalgojuma jautājumi un citi. Pēc zaudējumu noskaidrošanas varēšot spriest par cirka mākslas pieejamības atjaunošanu.

Par iespējamiem cirka pastāvēšanas variantiem KM pašlaik vēl nevarot runāt, bet atzīst, ka idejas ir dažādas. To apstiprina arī cirka direktore Lolita Lipinska, skaidrojot, ka varianti ir, taču tie pašlaik netiks publiskoti. Lipinska neizslēdza arī apsildāmās telts variantu izrādēm, kā tas notiek daudzviet pasaulē. Negribas pašlaik skaļi teikt, jo bieži izpaustais nepiepildās, komentēja cirka direktore.

Rīgas cirka arēna gatavojas starptautiskajai atklāšanai.

Šobrīd cirka arēna ir aprīkota ar transformējamām skatītāju tribīnēm, kas pilna apļa izkārtojumā ļauj uzņemt līdz 700 skatītājiem, tāpat uzstādītas gaismu, skaņas un aizkaru sistēmas un cits aprīkojums, kas vajadzīgs kvalitatīvai izrāžu norisei.

Rīgas cirka direktore Māra Pāvula stāsta par tehniskā aprīkojuma sniegtajām iespējām: "Vēl pagājušajā sezonā cirkā atzīmējām iesildīšanās sezonu - energoefektivitātes projekta rezultātā arēna tika brīnišķīgi renovēta, taču telpa bija tukša. Nu tā ir pilnvērtīgi iekārtota un gatava uzņemt gan māksliniekus, gan skatītājus. Līdz ar jaunajām tehniskajām iespējām Rīgas cirks Eiropas kultūras kartē tiek iezīmēts kā cirka mākslai piemērotākā ēka ne vien Baltijas, bet, iespējams, visas Ziemeļeiropas reģionā - ne velti arēnas atklāšanu apmeklēs daudzi cirka profesionāļi no visas Eiropas."

#Tehnisku iemeslu dēļ slēgts tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» Jelgavā, un objektā tiek gaidīti Būvniecības valsts kontroles birojs speciālisti.

Otrdien tehnisku iemeslu dēļ slēgts tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» Jelgavā, un objektā tiek gaidīti Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) speciālisti, aģentūru LETA informēja ēkas īpašnieces - SIA «Marno J» - mārketinga speciāliste Zane Meldrāja.

Plašākus komentārus par centra slēgšanas iemesliem Meldrāja nesniedza, bet atzina, ka objektu šodien apsekos BVKB speciālisti, kuriem sniegta informācijas par tehniskajām problēmām, kas radušās objektā.

«Pašlaik neko precīzāk komentēt nevaram,» pauda «Marno J» pārstāve.

Savukārt Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis (V) aģentūru LETA informēja, ka viņš ir vērsies BVKB ar lūgumu sniegt informāciju par tehniskajām problēmām tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža».

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījuši atklātu vēstuli Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam lūdzot izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas un Būvniecības likumiem. Pēc viņu domām, BVKB cenšas uzsākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm.

Par pamatu tam kalpo BVKB publicētā informācija par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos, norāda vēstules autori. «Likumā skaidri noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem un draud izkropļot būvniecības nozares darbību,» skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Rīgā ir septiņas bīstamas ēkas, kuru ekspluatācija nekavējoties jāpārtrauc, un 23 sliktā stāvoklī esošas ēkas jeb tādas, kurās būtu būtiski jāuzlabo drošība, liecina Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) informācija.

Patlaban Latvijā par bīstamām atzītas 12 ēkas - Grāmatvedības un finanšu koledžas Limbažu filiāle Cēsu ielā 28, mūzikas skola Lielajā Kalēju ielā 4, Cēsīs, tirdzniecības centrs Siguldā, Leona Paegles ielā 3, Grāmatvedības un finanšu koledžas Gulbenes filiāle Ābeļu ielā 8, kā arī septiņas ēkas Rīgā - Rīgas cirks, Merķeļa ielā 4, administratīvā ēka 11.novembra krastmalā 29, Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzija Andreja Saharova ielā 35, administratīvā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 26, poliklīnika Anniņmuižas bulvārī 85, tirdzniecības centrs Lomonosova ielā 6 un Rīgas Mūzikas internātvidusskola Kalnciema ielā 118.

Par sliktām ēkām BVKB Rīgā atzinis vairākas izglītības, medicīnas iestādes, veikalus un citas publiskas ēkas. Slikto ēku sarakstā atrodas, piemēram, Latvijas Televīzijas (LTV) augstceltne Zaķusalas krastmalā 3, Jaunais Rīgas teātris Lāčplēša ielā 25, Rīgas Tehniskā universitāte Kaļķu ielā 1, Rīgas Avotu pamatskola Avotu ielā 44, Rīgas Hanzas vidusskola Grostonas ielā 55, viesnīca Viktorija Čaka ielā 55 un klīniskā slimnīca Gaiļezers Hipokrāta ielā 2.

Pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas šodien, 11. martā, notika sanāksme ar atbildīgajām Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) amatpersonām. BVKB noraidīja plašsaziņas līdzekļos iepriekš izskanējušās bažas par Rīgas cirka ēkas fasādes kritisko stāvokli un norādīja, ka nav nepieciešams norobežot ietves daļu gar ēku, taču no Rīgas cirka ēkas fasādes jānoņem sabiedriskā transporta kontakttīkla enkuri, informē KM.

Sanāksmē piedalījās Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Kontroles departamenta direktors Māris Demme un būvinženieris Oskars Caune, Rīgas domes (RD) izpilddirektors Juris Radzēvičs, RD Satiksmes departamenta pārstāve Rudīte Reveliņa un Rīgas cirka pārstāvji.

Ņemot vērā BVKB vadītāja Pētera Druķa publiski paustās bažas, ka Rīgas cirka ēkas fasādes stāvoklis ir kritisks, KM aicināja BVKB pārstāvjus sniegt informāciju, vai ir atklāti jauni apstākļi, kas saistās ar risku sabiedrībai, un vai ir nepieciešams veikt papildus drošības pasākumus. Saskaņā ar BVKB pārstāvju pausto jauni riski nav identificēti, līdz ar to KM un RC turpina jau uzsāktās darbības ēkas drošības pasākumu veikšanai atbilstoši BVKB 22. februāra lēmumam.

Kultūras ministrijas konkursā uz VSIA "Rīgas cirks" valdes locekļa amatu uzvarējusi Rīgas cirka līdzšinējā stratēģiskās attīstības vadītāja Māra Pāvula.

Jaunievēlētā valdes locekle amata pienākumus sāks pildīt no 3. janvāra, kad Rīgas cirka pašreizējā vadītāja Liene Pērkone būs nolikusi savas pilnvaras.

M.Pāvula ir darbojusies laikmetīgā cirka festivāla “Re Rīga!” rīkotāju komandā, viņa ir arī laikmetīgā cirka un ielu mākslas platformas “Next Door Circus” dibinātāja, kā arī “Sansusī” cirka un labklājības rezidenču programmas aizsācēja. Rīgas cirka komandai Māra pievienojās 2017. gadā, kad izveidoja Rīgas cirka skolu. Kopš 2019. gada Māra pilda Rīgas cirka stratēģiskās attīstības vadītājas pienākumus. Kopš 2018. gada Māra ir ievēlēta arī Baltijas uz Ziemeļvalstu cirka tīkla (BNCN) un Laikmetīgā cirka un ielu mākslas tīkla Circostrada vadības komitejās un aktīvi piedalās nozares attīstības procesos starptautiskā līmenī.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir atļāvis pilnā apjomā atsākt būvdarbus uz Augusta Deglava tilta, laikrakstam «Diena» apliecinājusi biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Rīgas domes Satiksmes departamentā no būvdarbu veicēja tika saņemti pārvada būvprojekta papildinājumi, ko izvērtēja un iesniedza apstiprināšanai Rīgas būvvaldē un BVKB.

BVKB eksperti ir pabeiguši būvprojekta izmaiņu ekspertīzes vērtēšanu. «Pamatojoties uz iesniegtajām būvprojekta izmaiņām, BVKB ir atļāvis pilnā apjomā objektā atsākt būvdarbus,» sacīja Balgalve.

Kā ziņots, 25.aprīļa rītā pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) rīkojuma Deglava tilts tika slēgts satiksmei, izraisot pamatīgus satiksmes sastrēgumus šajā Rīgas daļā. 4.maijā tika atjaunota sabiedriskā un operatīvā transporta kustība pār Deglava tiltu.

BVKB Rīgas domei uzticēja veikt pārvada siju balstīšanas darbus, kas maija izskaņā arī tika realizēti. Pēc tam satiksme pa tiltu tika atjaunota pilnībā, tomēr būvdarbi uz pārvada neatsākās.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā plānots apstiprināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāju Baibu Vītoliņu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekta mērķis ir nodrošināt BVKB darbības nepārtrauktību un funkciju efektīvu izpildi.

BVKB direktores amatu no šā gada 1.jūnija atstāja tā līdzšinējā vadītāja Svetlana Mjakuškina. Attiecīgo lēmumu Mjakuškina pieņēmusi personisku apstākļu dēļ.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdeva BVKB direktora vietniecei Kristīnei Upmiņai no 1.jūnija uz laiku līdz ierēdņa iecelšanai vakantajā BVKB direktora amatā papildu tiešajiem amata pienākumiem pildīt BVKB direktores amata pienākumus.

EM norāda, lai īstenotu BVKB turpmāko attīstību gan būvniecības, gan enerģētikas jomās un līdz ar to nodrošinātu efektīvu iestādes uzdevumu izpildi, svarīgi pēc iespējas ātrāk nodrošināt un darbam BVKB direktora amatā piesaistīt profesionāli ar iepriekšēju pieredzi gan iestādes vadībā, gan zināšanām iestādes darbības jomā.

Valdība otrdien Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā apstiprināja līdzšinējo Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāju Baibu Vītoliņu.

BVKB direktores amatu no šā gada 1.jūnija atstāja tā līdzšinējā vadītāja Svetlana Mjakuškina. Attiecīgo lēmumu Mjakuškina pieņēmusi personisku apstākļu dēļ.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka rīkojuma projekta "Par Baibas Vītoliņas pārcelšanu" mērķis ir nodrošināt BVKB darbības nepārtrauktību un funkciju efektīvu izpildi.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē sacīja, ka Vītoliņa darbu BVKB sāks 1.augustā.

Vītoliņa valdības sēdē norādīja, ka būvniecība ir viena no nozarēm, kurā ir visvairāk administratīvie šķēršļi, un viena no prioritātēm būtu šī jautājuma sakārtošana. Tāpat arī prioritāte būtu ilgtspējīgas enerģētikas attīstība.

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska, lūdzot steidzami izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību attiecībā uz būvekspertu sertifikāciju. Nozares pārstāvji norāda uz BVKB nespēju nodrošināt būvniecības procesu saskaņošanai nepieciešamo speciālistu sertifikāciju un kavēšanos ar ekspertīžu veikšanu.

Tā rezultātā netiek pienācīgi kontrolēta būvniecības procesu kvalitāte un pastāv draudi, ka būvniecības nozarē jau šī gada otrajā pusē trūks nepieciešamās kapacitātes, lai īstenotu nozīmīgus projektus. Turklāt, aizkavējot būvatļauju izsniegšanas procesu, pastāv risks lielākos projektos zaudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, informē Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Viskritiskākā situācija izveidojusies ar būvspeciālistu sertificēšanas procesu, ko pilnībā uzņēmies BVKB, izstrādājot kārtību speciālistu eksaminēšanai. Būvniecības likums nosaka, ka, sāķot ar 2016.gada 1. jūliju, būvprojektu un būvju ekspertīzes bez šādas sertifikācijas neviens speciālists nevar veikt, , bet pašlaik no vairāk nekā 8000 Latvijā esošo būvspeciālistu ir sertificēti vien 17, no kuriem 14 personas nodarbojas ar būvprojektu ekspertīžu veikšanu. Šāda situācija radusies dēļ BVKB nespējas savlaicīgi sakārtot sertificēšanas procedūru, kā rezultātā jau pērnā gada decembrī Saeimai nācās steidzamības kārtā pārcelt šī uzdevuma termiņu no 2016. gada 1.janvāra uz 2016. gada 1. jūliju, norāda eksperts.

2020. gada pirmajos sešos mēnešos Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis 10 lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

BVKB pieņemto lēmumu rezultātā valstij šogad esot izdevies ietaupīt aptuveni 1,22 milj. eiro, bet visa plānotā elektroenerģijas ražotāju atbalsta perioda ietvaros šī summa veidojot 14,63 milj. eiro.

Septiņām elektrostacijām atļaujas atceltas par pārkāpumiem, savukārt vēl trīs elektrostaciju īpašnieki no valsts atbalsta atteikušies paši.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: "Ekonomikas ministrijas (EM) prioritāro pasākumu ietvaros ir OIK atcelšana, no 2021. gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksas sedzot tikai no valsts budžeta, tādējādi izņemot slogu no iedzīvotāju un uzņēmēju rēķiniem. Gaidām Saeimas lēmumu par iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem Elektroenerģijas tirgus likumā par OIK atcelšanu. Vienlaikus mums ir jāturpina esošo OIK staciju uzraudzība un kontroles sistēmas sakārtošana. Kopš šā gada janvāra, kad OIK staciju uzraudzības funkcijas tika nodotas BVKB, ir tiesiski noteiktas stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem. Šobrīd EM strādā pie papildu grozījumiem noteikumos, lai pilnveidotu un uzlabotu OIK staciju uzraudzības regulējumu. "

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) atļāvis ekspluatēt daļu Rīgas cirka, pieprasot nekavējoties slēgt ēkas daļu, kurā konstatētas būtiskas atkāpes no ēkas drošuma prasībām, informē BVKB pārstāve Evija Ansonska.

Savukārt attiecībā par tirdzniecības un biroja ēku Lomonosova ielā 6 BVKB pieņēmis lēmumu atļaut tālāku tās ekspluatāciju. Vienlaikus BVKB sekos līdzi konstatēto trūkumu novēršanai un tālākai ēku ekspluatācijai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

«Rīgas cirka vadība ir iesniegusi BVKB konkrētus priekšlikumus ēkas ekspluatācijas tālākai nodrošināšanai un iestādes darbības turpināšanai. Arī Lomonosova ielas 6 īpašnieks pēc BVKB pieprasījuma ir operatīvi iesniedzis sertificēta būvuzrauga un būvkonstruktora atzinumu, ka ēkas pagraba konstrukcijas nodrošina visu uz tām balstīto augšējo stāvu slodžu uzņemšanu. Abi minētie gadījumi apliecina, ka ir iespējams rast efektīvus risinājumus, ja abas puses izprot situācijas nopietnību un sper konkrētus soļus, lai novērstu pārkāpumus un būtiski uzlabotu ēkas drošumu,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

Uzsākot jauno sezonu, Rīgas cirks piedāvās ieiet ēkā pa vēsturiskajām durvīm, kā arī iepazīties ar jauno fasādes noformējumu, informē Rīgas cirks.

Sezonas atklāšanas izrādēs tiks atvērtas Merķeļa ielas fasādes puses durvis, kas ilgāku laiku skatītājiem nav bijušas pieejamas. Šobrīd galvenā ieeja Rīgas cirkā ir no pretējās puses – pa Alfrēda Kalniņa ielas vārtiem, taču nu būs iespēja ieiet ēkā pa vēsturiskajām durvīm, kā arī iepazīties ar jauno fasādes noformējumu, kas garāmgājējus un cirka apmeklētājus sagatavos rekonstrukcijas darbiem. Rekonstrukcijas pirmais posms sāksies 2020. gada nogalē.

«Cirks nu jau kādu laiku ir atvērts – šeit notiek pasākumi kā pieaugušo, tā bērnu auditorijai,» komentēja VSIA «Rīgas cirks» direktore Liene Pērkone. Viņasprāt, daudzi garāmgājēji par kultūras notikumu programmu cirkā pat nenojauš, jo ikdienas kustība ēkā notiek pa Kalniņa ielas vārtiem – Merķeļa ielas ieeja apmeklētājiem vairākus gadus bijusi slēgta. «Nu uz fasādes redzams cirka stāsts – informācija par šeit mutuļojošo programmu, kā arī par gaidāmo ēkas pārbūvi. Gribam aicināt izmantot brīdi un paspēt apskatīties Rīgas cirka vēsturisko ēku vēl pirms grandiozās pārbūves,» sacīja Liene Pērkone.

Rīgas cirka ēkas fasādes siena gar Merķeļa ielu ir atdalījusies no ēkas un turas tāpēc, ka ir atspiedusies pret trepēm ēkas ārpusē, intervijā laikrakstam Neatkarīgā paziņojis Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktors Pēteris Druķis

«Ja šī siena saņems papildus slodzi, tad gāzīsies virsū cilvēkiem uz trotuāra,» skaidrojis Druķis.

«Nelaime var notikt tajā brīdī, ja pat ne tieši pie šīs ēkas, bet kaut kur ielas garumā tiks norauti elektrības vadi, kas atsaitēti arī pie cirka ēkas sienas,» norāda BVKB vadītājs.

Jau gada sākumā Rīgas cirks noslēdza līgumu ar Rīgas satiksmi par tai piederošo atsaišu un attiecīgo enkuru noņemšanu no Rīgas cirka ēkas fasādes gar Merķeļa ielu un pārvietošanu uz citiem balstiem. Šo uzdevumu īstenošanai Kultūras ministrija pērn decembrī piešķīra 70 000 eiro lielu finansējumu.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

No šā gada 1. jūlija būvprojektu un būvju ekspertīzes Latvijā var veikt tikai Būvniecības valsts kontroles biroja sertificēti speciālisti, atgādina Ekonomikas ministrija.

Ministrija aicina būvekspertus neatlikt sertifikātu iegūšanu uz pēdējo brīdi, savlaicīgi iesniegt nepieciešamos dokumentus un nokārtot eksāmenu.

Lai pārrunātu būvekspertu sertifikācijas gaitu, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis un Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadība tikās ar Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāvjiem.

Tikšanās laikā BVKB vadība informēja par būvekspertu sertifikācijas līdzšinējo procesu, kā arī iepazīstināja ar BVKB plānotajām aktivitātēm, kas tiks veiktas tuvāko mēnešu laikā, lai nodrošinātu būvekspertu sertifikāciju būvniecības nozarei nepieciešamajā apmērā.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis 523 būvdarbu kontroles 103 objektos un 296 gadījumos jeb 56,6% ir konstatēti pārkāpumi, šodien žurnālistiem sacīja BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

BVKB sacīja, ka 52 objektos pārkāpumi bija tādi, ka tika apturēti būvdarbi, tiesa, 36 no šiem objektiem jau ir pieņemti ekspluatācijā, jo konstatētie pārkāpumi tika operatīvi novērsti.

Gandrīz puse jeb 49% no konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti ar būvdarbu izpildi - darbi būvlaukumā tiek veikti neatbilstoši būvprojektam. «Būtiskākais no šāda veida pārkāpumiem tika konstatēts jau sen ekspluatācijā pieņemtā lielveikalā Prisma Deglava, kur atklājām veikto būvdarbu neatbilstību projektam. Šajā gadījumā pārkāpumi bija tik nopietni, ka BVKB vērsās policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu,» sacīja Druķis.

Viņš piebilda, ka 39% gadījumu pārkāpumi konstatēti autoruzraudzībā un būvuzraudzībā - to veic cilvēki bez atbilstošas kompetences, bez sertifikātiem. Savukārt 22% gadījumu konstatēta būvizstrādājumu dokumentācijas neesamība objektā.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis ekspluatācijā pirmās trīs ēkas - Variešu sākumskolas piebūvi ar sporta zāli un mācību telpām, pārbūvēto Aizputes pamatskolu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jauno ēku, informē BVKB.

«Sākot ar 1.jūliju, birojs sāka nozīmīgākās biroja funkcijas realizāciju - būvdarbu kontroli. Tas nozīmē, ka visos jaunajos publisku ēku būvniecības objektos birojs ir klāt, sākot no būvprojekta apstiprināšanas līdz pat gatavās ēkas pieņemšanai ekspluatācijā. Esam gandarīti, ka pirmās trīs jaunās ēkas, ko BVKB pieņēmis ekspluatācijā, ir izglītības iestādes, kas skolēniem un studentiem ļaus jauno mācību gadu sākt mūsdienīgās un labiekārtotās telpās,» uzsver BVKB direktors Pēteris Druķis.

21.augustā Krustpils novada Variešos ekspluatācijā tika pieņemta Krustpils novada Variešu sākumskolas piebūve - sporta zāle un mācību telpas. Variešu sākumskolas projektu vadītājs bija Aldis Darbots un būvdarbu vadītājs Valdis Kuzminovs. Būves pieņemšanā piedalījās arī atbildīgais būvuzraugs Normunds Eglītis un projektu vadītāja Jekaterina Šavikina no SIA Būvkonsultants, kas veica būvniecības uzraudzību. Skolas piebūves celtniecība tika sākta 2014.gada oktobrī, būvdarbus veica SIA LC būve. Savukārt projektēšanu - SIA BM-projekts, kas nodrošināja arī autoruzraudzību.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis ekspluatācijas drošuma kontroles 891 sabiedriski nozīmīgā ēkā, informē BVKB.

Atklāts, ka 53% no pārbaudītajām ēkām ir teicamā vai labā stāvoklī, 41% gadījumu drošība jāuzlabo, savukārt 6% gadījumu ekspluatācija daļēji vai pilnībā aizliegta.

«Nedrošo ēku īpatsvars ir augsts, tomēr jāuzsver, ka pērn pārbaudēs īpaši pastiprinātu uzmanību pievērsām ēkām, kas atbilst līdz šim identificētajam potenciāli nedrošo ēku raksturojumam. Tāpat ar augstu prioritāti tika izvirzīts apsekot izglītības iestādes, to skaits veido gandrīz pusi jeb 48% no pārbaudīto ēku apjoma pēc lietošanas veida. Pārbaudītās ēkas tiek iedalītas kategorijās pēc luksofora principa, rezultātus atzīmējot publiski izveidotajā ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvajā kartē BVKB mājaslapā. Ikvienam ir iespēja pārskatāmi sekot aktuālajai informācijai, kas regulāri tiek atjaunota,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 bijušajām īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei izmaksās 297 765 eiro kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA sacīja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu valstij KM personā tika atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku, taču īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija par kuras apmēru šodien lēma valdība.

KM aprēķinājusi kompensāciju par Rīgas cirka ēku 297 765 eiro apmērā, ko Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

«Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses - tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā - brīdī, kad 1995.gada oktobrī tika pieņemts likums «Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm» , kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī. Savukārt likumā «Par zemes reformu Latvijas pilsētās» Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam,» skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.