Mājokļu pieejamību uzlabotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšana pirmajam mājoklim, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš norāda uz pozitīviem piemēriem Eiropā, piemēram, Čehijā, kur šādi atvieglojumi sekmējuši nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.

Kļaviņš skaidro, ka PVN samazinājums energoefektīviem mājokļiem pazeminātu kopējo mājokļa cenu, padarot to vieglāk pieejamu ģimenēm ar bērniem, kuras citādi, iespējams, nevarētu atļauties plašāku dzīvesvietu.

Kļaviņš uzsver, ka šāda PVN samazināšana no valsts puses radītu īslaicīgus ieņēmumu samazinājumus, tomēr kopējā ekonomiskā ietekme būtu pozitīva. Lielāks nekustamo īpašumu pieejamības līmenis sekmētu stabilāku tirgu, vienlaikus stimulējot darbaspēka nodokļu, ienākumu nodokļu un citu nodokļu plūsmu valstij.

Atšķirībā no otrreizējā tirgus mājokļiem vairāk nekā 28% no jauna mājokļa cenas veido nodokļi - PVN, darbaspēka nodoklis, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, skaidro Kļaviņš. Viņš skaidro, ka, piemēram, ja PVN samazinātu no 21% uz 12% mājoklim, kura cena ir 162 000 eiro, ģimene to varētu iegādāties par 150 000 eiro, bet valsts šā vai tā nodokļos saņemtu 34 000 eiro.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Torņakalnā attīstīs kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves teritoriju Līdz ar deviņu daudzdzīvokļu ēku būvniecību starp Jelgavas ielu un Vienības gatvi Rīgā, jauno projektu attīstītājs “Bonava Latvija” iecerējis sakopt kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves un tai pieguļošo teritoriju 3,3 hektāru platībā.

Degradētās teritorijas attīstībā un projekta, kas ieguvis nosaukumu “Hartmaņa kvartāls”, būvniecībā kopumā iecerēts ieguldīt 45 miljonus eiro.

Topošais “Hartmaņa kvartāls”, ko veidos deviņas dzīvojamās mājas ar vairāk nekā 400 moderniem un energoefektīviem dzīvokļiem un labiekārtotas piemājas teritorijas, būs pirmais attīstītāja projekts Torņakalnā.

Pirmo ēku Jelgavas ielā 55b, kurā plānots izbūvēt 72 divu līdz četru istabu dzīvokļus, iecerēts sākt būvēt 2025. gada sākumā, savukārt nodot ekspluatācijā – 2026. gada vasarā.

“Lai gan Torņakalns atrodas nieka 10 minūšu brauciena attālumā no dinamiskā, mainīgā un aktīvā pilsētas centra, tas joprojām sevī glabā pašpietiekamas mazpilsētas vēsturisko šarmu – šauras, bruģētas ieliņas ar koka mājām un ziedošiem mazdārziņiem, amizantas, pilsētvidē paslēpušās senatnīgas muižas, kā arī industriālos vaibstus – rūpnīcas un darbnīcas, gar kurām līkumo gadu gaitā attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra. Torņakalns ir viena no zaļākajām un vēsturiskām vērtībām bagātākajām Rīgas apkaimēm, ko cienām arī mēs. Esam iecerējuši saglabāt un integrēt plānotajā apbūvē senās eļļas spiestuves 45 metrus augsto sarkano ķieģeļu dūmeni, kas ar laiku kļūs par kvartāla simbolu un vietzīmi. Godājot apkaimes vēsturi un kādreizējās rūpnīcas dibinātāju, māju ciemats guvis nosaukumu “Hartmaņa kvartāls”,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

Ieguldot vairāk nekā 5 miljonus eiro, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” ekspluatācijā nodevis daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektu “Čiekuru mājas” Mežciemā, Druvienas ielā.

“Čiekuru mājas” ir nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” līdz šim pirmais jauno mājokļu projekts Mežciemā. Tajā pieejami 45 paaugstināta komforta divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 46 līdz 92 kvadrātmetriem. Šobrīd ēkā pārdota ceturtā daļa dzīvokļu, un plānots, ka atslēgas jauno īpašnieku rokās tiks nodotas augusta beigās.

Lai gan projektā šobrīd norisinās noslēdzošie pagalma labiekārtošanas darbi, tajā jau ierīkotas velonovietnes, bērnu rotaļu laukumi un lapene piknikiem. Iedzīvotāju ērtībai pieejamas vaļēja tipa autonovietnes. Daļa no tām aprīkotas ar elektroauto uzlādei nepieciešamo infrastruktūru.

A energoefektivitātes klases ēku papildina saules paneļi, kas palīdzēs vēl vairāk samazināt iedzīvotāju elektroenerģijas izmaksas.

Ieguldot vairāk nekā 70 miljonu eiro, Dreiliņos taps līdz šim vērienīgākais jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” daudzdzīvokļu māju ciemats Baltijā – “Valterciems”.

Projektu ar 15 dzīvojamām ēkām un vairāk nekā 800 energoefektīviem dzīvokļiem starp Kaivas un Ēvalda Valtera ielu plānots īstenot piecās kārtās. Darbs pie pirmās mājas tiks uzsākts oktobrī, bet dzīvokļu pārdošana – jau 17. augustā.

Kā pirmā Ēvalda Valtera ielas tuvumā taps sešstāvu māja ar 42 divu līdz četru istabu dzīvokļiem un labiekārtota piemājas teritorija.“Par spīti pēdējā laika izaicinošajiem ekonomiskajiem apstākļiem esam spējuši spert soli tuvāk nevis vienkārši mājokļu, bet gan pašpietiekama ciemata izveidei,” secina “Bonava Latvija” projektu attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

"Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" pabeidzis apjomīgākos būvdarbus 15. daudzdzīvokļu ēkai projektā "Dreilinga mājas" Mazajā Robežu ielā, Dreiliņos, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Piecstāvu ēku, kurā top 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi, paredzēts nodot ekspluatācijā nākamā gada martā.

"Bonava Latvija" projekta attīstības vadītājs Guntis Zīlis informē, ka ēkas būvniecības darbi rit pēc plāna. Šoruden iecerēts pabeigt ēkas ārējo apdari, tostarp jumtu, un labiekārtot piemājas teritoriju, savukārt drīz tiks sākti iekšdarbi un iekšējo inženiertīklu izbūve.

Zīlis piebilst, ka kopš 2019.gada projekts "Dreilinga mājas" audzis un kļuvis par dzīvesvietu gandrīz 2000 iemītnieku. Kopējās 15. mājas investīcijas pārsniedz piecus miljonus eiro.

"Trend" tipa māju ar divām kāpņutelpām veido 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 39 līdz 64 kvadrātmetriem. Katram no tiem būs pieejams balkons, bet pirmā stāva dzīvokļiem - personīgā zaļā zona atpūtai svaigā gaisā. Tāpat ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas individuālas mantu noliktavas, savukārt pirmajā stāvā būs pieejama slēdzama bērnu ratiņu novietne.

Samazinoties Euribor likmei, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos pieaug, tomēr, pēc nekustamā īpašuma nozares ekspertu aplēsēm, jauno projektu būvniecības apjoms, kas pēdējos gados jau varētu būt sarucis par aptuveni trešdaļu, aizvien samazināsies.

Viens no iemesliem ir Euribor likmes kāpums un otrs - būvniecības izmaksu pieaugums. Tādēļ tiek būvēts aizvien mazāk jaunu daudzdzīvokļu namu, un jau tuvākajos divos gados pieprasījums pēc šādiem mājokļiem varētu pārsniegt piedāvājumu. Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais un Bonava Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kāpēc tiem, kas vēlas tuvākajā nākotnē iegādāties mājokli, ir vērts apsvērt tā iegādi šobrīd.

Neraugoties uz stabilu pieprasījumu pēc mājokļiem, Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības apjoms turpina samazināties. Eksperti prognozē, ka pieprasījums var kļūt arī lielāks, Euribor likmei kļūstot aizvien zemākai.

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Ekspluatācijā nodota mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Krasta kvartāls” pēdējā deviņstāvu daudzdzīvokļu māja Grēdu ielā Rīgā, informē projekta attīstītājs.

Ēkā izbūvēti 92 dzīvokļi, kā arī labiekārtota piemājas teritorija. Līdz ar mājas pabeigšanu noslēgta visa vairāk nekā 42 miljonus eiro vērtā projekta attīstība.

Ieguldot 8,5 miljonus eiro, augusta sākumā ekspluatācijā nodota projekta “Krasta kvartāls” pēdējā daudzdzīvokļu māja ar 92 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38 līdz 81 kvadrātmetram. Tā saskanīgi papildina sešu projekta ēku ansambli, kas tapis savulaik degradētā teritorijā starp Kojusalas, Latgales, Grēdu ielu un Krīdenera dambi.

“Redzam, ka iedzīvotāji spējuši novērtēt projekta izdevīgās lokācijas priekšrocības, augsti attīstīto infrastruktūru un uz izaugsmi vērsto apkaimi, kas ar katru gadu kļūst arvien drošāka un ģimenēm draudzīgāka. To pierāda fakts, ka, spītējot augstajām Euribor procentlikmēm, no 92 dzīvokļiem būvniecības laikā rezervēta un pārdota vairāk nekā puse mājokļu,” stāsta “Bonava Latvija” projekta attīstības vadītājs Kristaps Eglājs, piebilstot, ka atlikušie mājokļi iegādei pieejami par cenu no 93 000 līdz 223 000 eiro.

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Euribor likmju pakāpeniskais samazinājums aktivitāti mājokļu tirgū rosina gausi – jaunu projektu uzsākšana notiek kūtri, būvniecības apjomi samazinās, pieaugumu uzrāda vienīgi veikto darījumu cenas. Nozares eksperti pieļauj, ka cenas varētu paaugstināt arī plānotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas daudziem draud palielināt no kapitāla pieauguma nodokļa maksājamās nodevas apmēru.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Būvniecība

Projektu bads saasina konkurenci. SIA Pillar Contractor valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš

Intervija

Jauno mājokļu konkurenti ir padomju laika nami. SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš

Mājokļu tirgus

Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Finanses

Vai līdz ar kapitāla nodokli nepieaugs arī vēlme “shēmot”?

Arhitektūra

Sasniegusi briedumu. Arhitektu biroja Open Architecture Design (OAD) dibinātāja, vadošā arhitekte un dizainere Zane Tetere-Šulce

Kaut arī inflācija ir rimusies un dažādas tautsaimniecības jomas, tai skaitā būvniecības nozare, atkal atdzīvojas, apgalvot, ka jauni dzīvojamo ēku projekti augtu kā sēnes pēc lietus, vēl nevar. Kāpēc lielie nekustamo īpašumu attīstītāji savus projektus galvenokārt koncentrē Rīgā un Pierīgas reģionā, atturoties no būvniecības attālākos Latvijas novados.

Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Kā zināms pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Euribor procentu likme kāpusi vairāku gadu garumā, visaugstāko punktu – 4% – sasniedzot 2023. gada septembrī, un tikai šī gada jūnijā ECB lēma par tās samazināšanu par 0,25%. Vienlaikus tirgū jau vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums kā šobrīd, vairumam no tiem koncentrējoties Rīgā un Pierīgas reģionā.