Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības Gada balvas 2024 uzvarētāji

Db.lv,10.03.2025

Otru Grand Prix balvu saņēma Latvijas Valsts mežu Rietumvidzemes reģiona klientu centrs Valmiermuižā. Pasūtītājs AS LVM, projektētājs 5.iela, būvnieks Selva Būve, būvuzraugs Marčuks.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Konkurss Latvijas Būvniecības Gada balva norisinās 11. gadu, tā organizatori ir biedrība Building Design and Construction Council (BDCC), Gunita Jansone, Agrita Lūse. Šo gadu laikā kopsummā saņemts gandrīz 1500 objektu pieteikumu, kas sadalīti atbilstoši ēku un būvju funkcijai 10 nominācijās.

Pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte šogad ir bijusi īpaši augsta, ir pārdomāti pārbūvju risinājumi, būves sociālajai jomai, savu saimniecību lieliski atjaunojušas slimnīcas, gādājot par ārstniecības iestāžu darbinieku un klientu komfortu. Pieteikumi saņemti no Rīgas, Pierīgas, Liepājas, Jelgavas, Saulkrastiem, Daugavpils, Limbažiem, Olaines, Ventspils, Cēsīm, Krāslavas, Valmieras, Mārupes, Ogres, Salaspils, Jūrmalas, Siguldas, Ropažiem, Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas, Vecumniekiem.

Gunita Jansone, konkursa organizatore un biedrības BDCC pārstāve, atzīmē, ka konkursam pieteikto objektu skaits un atrašanās vieta ir zināms pamats secinājumiem par ekonomisko aktivitāti un ekonomiski aktīvākajiem reģioniem, kā arī par pašvaldību pretimnākšanu investīciju piesaistē. Piemēram, ievērojami uzlabojas medicīnas iestāžu telpu un vides kvalitāte valstij piederošajās iestādēs, arī privātais bizness medicīnā saredz perspektīvu, investējot ievērojamus līdzekļus savulaik pamestu ēku kvalitatīvā atdzimšanā. Agrita Lūse, BDCC valdes locekle, savukārt norāda uz dažādu tehnoloģiju un lietoto materiālu inovācijām, kā arī izceļ objektus, kuros notiek militāra rakstura ražošana un kas paredzēti valsts aizsardzības stiprināšanai uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.

Analizējot ieguldīto finanšu līdzekļu sadalījumu pieteikumu kontekstā, publiskais finansējums izmantots 48% objektu, komersantu finansējums – 39%, privātpersonu finansējums – 13%.

Fasāžu nominācijā 80% pieteikumu ir Rīgas objekti, rajonos fasāžu atjaunošana noris lēnāk, veidojot tikai 20% pieteikumu kopskaita. Pretējs sadalījums ir nominācijās Ražotne, Inženierbūves – pārbūves un Jaunas inženierbūves – aptuveni 70% ir rajonos realizēti projekti, Rīgā – 30%. Rajonos salīdzinoši lēni vai pat nemaz neattīstās jaunu dzīvojamo ēku sektors, no Rīgas saņemti 70% visu nominācijā Jauna dzīvojamā ēka iesniegto pieteikumu. Nominācijā Jauna sabiedriskā ēka puse pieteikumu ir no rajoniem, otra puse no Rīgas, tāds pats sadalījums ir nominācijās Koka ēka, Teritorijas labiekārtojums, Restaurācija.

Dzīvojamo ēku sektorā dominē jaunbūves, ir arī veiksmīgi pārbūvju risinājumi un kvalitatīvi veikti restaurācijas darbi. No jauna tapušas 4 ārstniecības iestādes, pārbūves bijušas 6 ēkās, aktivitāte ir vērojama izglītības iestāžu ēku sektorā – gan jaunas, gan pārbūvētas –, tāpat aktīvs ir biroju un noliktavu sektors. Kultūras iestāžu jomā piemēru nav daudz, bet tie visi ir nozīmīgi Latvijas kontekstā, kā arī patīkami pārsteiguši jaunbūvētie un pārbūvētie autoservisi, nodrošinot darbiniekiem izteikti ērtu un komfortablu vidi. Daudzviet tapuši sociālo pakalpojumu centri, objektos tiek demonstrēta kvalitatīva kokmateriālu lietošana, koka kā būvmateriāla izmantošanas pieredze un alternatīva tradicionālajiem būvmateriāliem. Pārdomāti un atraktīvi risinātie teritorijas labiekārtojumu piemēri veicina sabiedrības fiziskās aktivitātes, pavadot brīvo laiku ārpus telpām un dabas izziņā.

Konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 rezultāti

Mūža ieguldījums Kims Plakhins, Būvju profesionālā uzraudzība

Projektu vadītājs 2024

1.vieta Elīna Strika, CAPITALICA INDUSTRIES LV

2. vieta Jānis Keiselis, Pillar Contractor

3. vieta Renārs Jukšs, Aimasa

Atzinība Aivars Garoza, Būvfirma INBUV, Kristaps Určs, VNĪ, Normunds Mačukāns, VNĪ, Jekaterina Jefremova, VNĪ, Edagrs Tužilkins, MONUM, Andris Circenis, MONUM, Uģis Perševics, LVM, Česlavs Mileris, VNĪ

Inženieris projektētājs 2024

1.vieta Linda Apsīte, Firma L4

2.vieta Artūrs Veiss, AB Clausen Latvia

3.vieta Gundars Grubbe

Atzinība - Krišs Maļinovskis, Bonava Latvija, Romāns Riļejevs, Būvēlogs projekti

Būvdarbu vadītājs 2024

1.vieta Ģirts Tauriņš, Baltijas Būve

2.vieta Mārtiņš Cepurnieks, uzņēmumu grupa A.C.B.

3.vieta Rolands Čakšs, MONUM

Atzinība Muntis Rubiks, ACBR, Uldis Siecenieks, Pillar Contractor, Sergejs Popovs, VIA, Ilmārs Valainis, VNĪ, Kristaps Litiņš, MONUM, Boriss Batalovs, LNK Industries, Valdis Čerpakovskis, Nordes Būve

BIM speciālists 2024

  1. VIETA Artūrs Proskurovskis, Strandec

Atzinība - Rūta Baķe, VNĪ

Jaunais speciālists 2024

1.vieta Jānis Marks Marcinkevičs, Pillar Contractor

2.vieta Haralds Ruska, Aimasa

3.vieta Imants Oskars Nolbergs, Nord X

Atzinība Ēriks Saukāns, ACBR, Kristaps Mednis, ACBR

Restauratora Roberta Vecuma – Veco balva tika pasniegta vitrāžu māksliniekam un restauratoram Agrim Butelim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam "Latvijas būvniecības Gada balva 2024" pieteikti 149 objekti, informē konkursa rīkotāji.

Pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte šogad ir īpaši augsta, ir pārdomāti pārbūvju risinājumi, būves sociālajai jomai, savu saimniecību lieliski atjaunojušas slimnīcas, gādājot par ārstniecības iestāžu darbinieku un klientu komfortu.

Pieteikumi saņemti no Rīgas, Pierīgas, Liepājas, Jelgavas, Saulkrastiem, Daugavpils, Limbažiem, Olaines, Ventspils, Cēsīm, Krāslavas, Valmieras, Mārupes, Ogres, Salaspils, Jūrmalas, Siguldas, Ropažiem, Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Vecumniekiem.

Konkurss "Latvijas būvniecības Gada balva" norisinās 11.gadu, tā organizatori ir biedrība "Building Design and Construction Council" (BDCC). Šo gadu laikā kopsummā konkursā saņemts gandrīz 1500 ekspluatācijā pieņemtu objektu pieteikumu, kas sadalīti atbilstoši ēku un būvju funkcijai desmit nominācijās.

Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apbalvojumus «Gada zinātnieks», «Gada jaunā zinātniece» un «Gada jaunais zinātnieks» šogad saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs, pētniece Anda Gromova un pētnieks Oskars Platnieks.

Tenūrprofesors S. Gaidukovs ar savu pētniecisko darbu sekmē polimēru zinātnes attīstību. Viņa pētījumi saistīti ar polimēru tehnoloģiju attīstību, pārstrādi, polimēru kompozītmateriālu izstrādi, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu biopolimēru un biokompozītu attīstību, kā arī polimēru materiāliem 3D drukai un aditīvām tehnoloģijām. Viņa zinātniskajā komandā strādā arī balvu «Gada jaunais zinātnieks» un «Gada jaunā zinātniece» ieguvēji O. Platnieks un A. Gromova.

A. Gromova paralēli zinātniskajai darbībai ir arī RTU Doktorantūras skolas vadītāja, ieviešot jauno doktorantūras modeli.

Gada zinātnieku apbalvojumus piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Balvas katru gadu pasniedz RTU jubilejā – 14.oktobrī.

Ražošana

Balticovo pārvērtības – no brīvām vistām līdz zaļai enerģijai

Jānis Goldbergs,07.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Jau publiski izskanējis, ka Balticovo plāno vairāk nekā 100 miljonu vērtas investīcijas. Ko ar šīm investīcijām uzņēmums plāno darīt?

Tiešām, esam paredzējuši 100 miljonu eiro lielas investīcijas Balticovo, un tās pamatā būs saistītas ar vistu turēšanas apstākļiem, proti, pāreju uz ārpus sprostiem dētām olām. Tās ir fundamentālas infrastruktūras pārmaiņas, kas prasa nozīmīgus finanšu, laika un zināšanu resursus, taču esam ne tikai apņēmības pilni, bet jau to darām! Pāreja uz dējējvistu turēšanu ārpus sprostiem nenoliedzami ir saistīta ar plašākām olu ražošanas nozares tendencēm. Piemēram, Latvijā visi lielie tirdzniecības tīkli ir paziņojuši, ka tirgos tikai šādas ārpussprostu vistu olas. Arī Eiropas Savienība (ES) paredz pakāpenisku pāreju uz vistu turēšanu ārpus sprostiem. Punkts, te vairs nav diskusiju!