Jaunākais izdevums

Konkursam "Latvijas būvniecības Gada balva 2024" pieteikti 149 objekti, informē konkursa rīkotāji.

Pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte šogad ir īpaši augsta, ir pārdomāti pārbūvju risinājumi, būves sociālajai jomai, savu saimniecību lieliski atjaunojušas slimnīcas, gādājot par ārstniecības iestāžu darbinieku un klientu komfortu.

Pieteikumi saņemti no Rīgas, Pierīgas, Liepājas, Jelgavas, Saulkrastiem, Daugavpils, Limbažiem, Olaines, Ventspils, Cēsīm, Krāslavas, Valmieras, Mārupes, Ogres, Salaspils, Jūrmalas, Siguldas, Ropažiem, Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Vecumniekiem.

Konkurss "Latvijas būvniecības Gada balva" norisinās 11.gadu, tā organizatori ir biedrība "Building Design and Construction Council" (BDCC). Šo gadu laikā kopsummā konkursā saņemts gandrīz 1500 ekspluatācijā pieņemtu objektu pieteikumu, kas sadalīti atbilstoši ēku un būvju funkcijai desmit nominācijās.

Konkursa organizatore un BDCC pārstāve Gunita Jansone atzīmē, ka konkursam pieteikto objektu skaits un atrašanās vieta ir zināms pamats secinājumiem par ekonomisko aktivitāti un ekonomiski aktīvākajiem reģioniem, kā arī par pašvaldību pretimnākšanu investīciju piesaistē. Piemēram, ievērojami uzlabojas medicīnas iestāžu telpu un vides kvalitāte valstij piederošajās iestādēs, arī privātais bizness medicīnā saredz perspektīvu, investējot ievērojamus līdzekļus savulaik pamestu ēku kvalitatīvā atdzimšanā.

BDCC valdes locekle Agrita Lūse savukārt norāda uz dažādu tehnoloģiju un lietoto materiālu inovācijām, kā arī izceļ objektus, kuros notiek militāra rakstura ražošana un kas paredzēti valsts aizsardzības stiprināšanai uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.

Analizējot ieguldīto finanšu līdzekļu sadalījumu pieteikumu kontekstā, publiskais finansējums izmantots 48% objektu, komersantu finansējums - 39%, privātpersonu finansējums - 13%, informē konkursa rīkotāji.

Fasāžu nominācijā 80% pieteikumu ir Rīgas objekti, reģionos fasāžu atjaunošana noris lēnāk, veidojot tikai 20% pieteikumu kopskaita. Pretējs sadalījums ir nominācijās "Ražotne", "Inženierbūves - pārbūves" un "Jaunas inženierbūves" - aptuveni 70% ir reģionos realizēti projekti, Rīgā - 30%.

Tāpat konkursa rīkotāji informē, ka reģionos salīdzinoši lēni vai pat nemaz neattīstās jaunu dzīvojamo ēku sektors, no Rīgas saņemti 70% visu nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" iesniegto pieteikumu. Nominācijā "Jauna sabiedriskā ēka" puse pieteikumu ir no reģioniem, otra puse no Rīgas, tāds pats sadalījums ir nominācijās "Koka ēka", "Teritorijas labiekārtojums" un "Restaurācija".

Dzīvojamo ēku sektorā dominē jaunbūves, ir arī veiksmīgi pārbūvju risinājumi un kvalitatīvi veikti restaurācijas darbi, informē rīkotāji. No jauna tapušas četras ārstniecības iestādes, pārbūves bijušas sešās ēkās, aktivitāte ir vērojama izglītības iestāžu ēku sektorā - gan jaunas, gan pārbūvētas -, tāpat aktīvs ir biroju un noliktavu sektors.

Kultūras iestāžu jomā pieteikto objektu nav daudz, bet rīkotāju ieskatā tie visi ir nozīmīgi Latvijas kontekstā, kā arī konkursa rīkotājus pārsteiguši jaunbūvētie un pārbūvētie autoservisi. Daudzviet tapuši sociālo pakalpojumu centri, objektos tiek demonstrēta kvalitatīva kokmateriālu lietošana, koka kā būvmateriāla izmantošanas pieredze un alternatīva tradicionālajiem būvmateriāliem.

Konkurss "Latvijas būvniecības Gada balva 2024" notiek sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un biedrību "Zaļās mājas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru