Starptautiskās sankcijas ir atceltas, interesantais un milzīgais Irānas tirgus veras vaļā Eiropas uzņēmējiem, taču katram, kurš vēlas tajā doties, ir jāizpilda mājasdarbs – jāaptver, ka irāņi ne tikai nav nekādi maniakālie islāma fanātiķi, bet arī ir kaut kas pilnīgi cits nekā arābi un citas Tuvo Austrumu nācijas: šī ir ārkārtīgi sena, par savu vēsturi ārkārtīgi lepna, ļoti savdabīga un neparasta tauta, ar kuras pārstāvjiem labi spēs saprasties tikai tas, kas ņems vērā tās īpatnības.

Kā Irānas viesis jūs, visticamāk, pat nepamanīsiet, ka esat kādu irāni ar kaut ko aizvainojis (protams, ja runa nav par reliģiskām lietām un tīšu aizskārumu). Atšķirībā no arābu pasaules jums ir ļoti mazas izredzes pamanīt irāni paceļam balsi, skaļi strīdamies, izrādām agresivitāti.

Un, ja nu arī no malas izskatās, ka divi irāņi tūlīt viens otru strīda karstumā piežmiegs, neticiet savām acīm un sajūtām. Lai gan Kaukāzs no šejienes nebūt neatrodas tik milzīgi tālu, cilvēki šeit ir pavisam citi: te aizvainojumus atceras nevis simtgadēm ilgi, bet reizēm tikai minūtes, nu, stundas, – cilvēki ātri iekarst, bet viņiem arī viss ātri pāriet.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītājs Aigars Štokenbergs norāda, ka šajā valstī var ienākt tikai ar kvalitatīvu nišas produktu

Fragments no intervijas:

Jāatzīst, bija pārsteigums, ieraugot, ka esat kļuvis par LIAA pārstāvniecības vadītāju AAE. Kā līdz tam nonācāt?

Ja nopietni, tad divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas. Tad, ja atceraties, bija tā sāga ap Airbaltic – kārtējo reizi pietrūka kapitāla, bija sūdzības par to, ka netiek meklēts investors. Kādā no televīzijas raidījumiem LIAA šefs Andris Ozols jautāja, kāpēc investors netiek meklēts ar LIAA palīdzību. Īsu brīdi pēc tam tika izsludināts konkurss uz aģentūras pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

«Nu, sāksim arī mēs rindot kā jau latvieši – pa priekšu mīnusus. Pirmais – iestājoties eirozonā, Latvijai būs jāmaksā papildu nauda – stabilizācijas fondam, būs vēl citi maksājumi. Tie būs no «mūsu katla ārā un tajā eirokatlā iekšā». Tās nebūs milzu summas salīdzinājumā ar to, ko tagad maksājam, bet būs.

Otrkārt – jā, pieaugs cenas. Slovākija, Slovēnija, Igaunija stājās «eiro klubiņā» dažādos laika posmos, bet tomēr cenu lēciens bija. Tas jāatzīst godīgi. Tas neturpināsies mūžīgi, bet kādu laiku tās celsies. Tātad būs pie mums arī,» intervijā Latvijas Avīzei, runājot par eiro ieviešanu, teicis Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Trešais mīnuss eiro ir reizē pluss latam, ka, paliekot pie savas naudas, saglabājas vēl vienas durvis, pa kurām atkāpties. Tas dod variantus – ne jau haotiskas devalvācijas ceļā, bet ar saprātīgu lēmumu pieņemšanu lata kursu var pamainīt apstākļos, ja atkal būsim atdūrušies ekonomisku grūtību vai pat krīzes priekšā. Pēc iestāšanās eirozonā Latvijas Bankai tādas iespējas nebūs.

SIA Latvian Dairy, kas iegādājusies Daudznozaru kompāniju Daugava, investē uzņēmumā 0,5 miljonus eiro, uz pusi palielina darbinieku skaitu un sāk jaunas produkcijas ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada oktobrī darbu atsāka bijusī piena pārstrādes uzņēmuma ražotne Sērenes pagastā. Uzņēmums ticis gan pie jauniem īpašniekiem, gan arī jauna nosaukuma – SIA Latvian Dairy. Savulaik uzņēmējam Aigaram Vaivaram piederošais uzņēmums Daudznozaru kompānija Daugava tagad pieder Kipras Republikā reģistrētam uzņēmumam Goforth Ltd. (70%) un trim Ukrainas pilsoņiem. Bijušais Daudznozaru kompānijas Daugava īpašnieks Aigars Vaivars šobrīd nodarbojas ar lauksaimniecību, viņš saglabājis īpašuma tiesības uz preču zīmi Daugava.

SIA Latvian Dairy īpašnieki uzņēmuma attīstībā investējuši aptuveni 0,5 miljonus eiro, tie ieguldīti galvenokārt ražotnes rekonstrukcijā, lai varētu sākt jaunās produkcijas – siera sālījumā ražošanu.

Izraēlas koronavīrusa kabinets ceturtdien vienojās no nākamās nedēļas ieviest 14 dienu karantīnu visā valstī, jo pēdējās dienās ir ievērojami pieaudzis jaunu Covid-19 gadījumu skaits, ziņoja mediji.

Izraēlā trīs dienas pēc kārtas jaunu Covid-19 gadījumu skaits vienā dienā ir bijis lielākais kopš pandēmijas sākuma. Ceturtdien tika reģistrēti 4013 jauni inficēšanās gadījumi.

Karantīna laika ziņā aptuveni sakritīs ar ebreju Jaungada svētkiem "Roš Hašana", kas šogad tiks svinēti no 18.oktobra vakara līdz 20.oktobra vakaram un kuriem sekos divu nedēļu brīvdienas skolās un bērnudārzos.

Valdībai svētdien ir jāakceptē koronavīrusa kabineta lēmums par karantīnu un jānolemj, tieši kad šie pasākumi stāsies spēkā.

Izraēlas veselības ministrs Julijs Edelšteins ceturtdien pavēstīja ziņu vietnei "Ynet", ka viņš atbalsta pilnu karantīnu šo brīvdienu laikā.

Kā panākt, lai simts arhitekti no visas pasaules piedāvātu idejas Latvijas pārvērtībām? Tieši tāda ir liepājnieka Laura Ozola biznesa ideja .

Lauris Ozols jūtas kā pasaules pilsonis, kuram mājas ir dažādās zemeslodes pusēs, tāpēc arī viņa biznesa ideja nav ierobežota telpā. SIA Dessert ir Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums, kurš pirms dažām nedēļām no Honkongas pārreģistrēts Latvijā. Pati biznesa ideja eksperimenta veidā eksistē aptuveni gadu, un interneta portālā homemadedessert.org jau noslēgušies trīs arhitektūras ideju konkursi ar 1000–5000 ASV dolāru lielām uzvarētāju prēmijām. Tagad viņš ar inkubatora atbalstu attīstīs platformu, kas ir draudzīgāka google meklētājam. Ir iecere sadarboties ar pašvaldībām konkursa nolikuma izveidē. «Mūsu konkursos ir ap 100 dalībnieku, sākotnēji paredzot to nolikumā, pasūtītājiem ir tiesības saņemt daļu vai visus iesūtītos darbus,» idejas priekšrocības stāsta tās autors.

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Ilgo darba stundu un zemā atalgojuma dēļ recesijas skartie itāļi vairs nevēlas kļūt par picu darītājiem, vēsta metro.co.uk.

Valstī trūkstot apmēram 6 tūkstoši pizzaioili, kuriem būtu jāpiepilda itāļu vēlme pusdienās baudīt šo valstī iecienīto ēdienu, informējusi Itālijas uzņēmumu federācija FIPE.

«Neskatoties uz ekonomisko krīzi un bezdarbu, ir sarežģīti atrast darbiniekus,» norādījusi federācija.

Itāļi pilsētās, piemēram, Romā, Milānā un Turīnā, izvairoties no svīšanas pie karstām krāsnīm, pat neraugoties uz ilgtermiņa recesiju un faktu, ka jauniešu bezdarbs sasniedz 35 procentus.

Alessandro Rossi , kurš vada picērju Romā, stāstījis: «Itāļu domāšanas veids ir, ka būt picu darītājam ir pazemojoši, tas ir roku darbs.Jauni itāļi grib sev 40 tūkstošus eiro vērtas automašīnas un valkāt skaistas drēbes, bet viņi nav gatavi strādāt.»

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus.

Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Pagājušajā nedēļā Dubaijā notika starptautiskā pārtikas izstāde Gulfood, kurā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal piedalījās Latvijas uzņēmumi vienotā kopstendā, informēja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pārstāve Andra Ūdre.

(Raksts papildināts ar Pure Chocolate komentāru. Papildināta arī fotogalerija.)

Kaut arī stenda platība bija maza, tas neesot kavējis aktīvi strādāt un izpelnīties interesi apmeklētāju vidū. Par noslēgtiem līgumiem runāt vēl esot pāragri, tomēr izrādītā interese šķietot daudzsološa, arī iegūto kontaktu skaits.

Vaicājot uzņēmumiem, vai tie ir apmierināti ar rezultātiem un izstādi kopumā, saņemtas apstiprinošas atbildes, kā arī lūgums nākamajā gadā pieteikt lielāku platību, lai turpinātu iesākto un Latvijas uzņēmumu vārdu nestu arvien plašāk pasaulē

«Tika izsludināts konkurss uz aģentūras [Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra] pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos,» stāsta Aigars Štokenbergs.

Fragments no intervijas:

Vai tika prasītas kādas specifiskas zināšanas par AAE tirgu?

Galvenais kritērijs bija labs angļu valodas līmenis. 99 % biznesa AAE notiek angliski, izņēmums varbūt ir šrilankiešu sekretāres, kas tikai domā, ka viņas runā angliski. Biznesa vide kā tāda būtiski neatšķiras. Var teikt, ka citāda ir sertfikācija, uzņēmumu kapitāla prasības, bet vide kā tāda visā pasaulē ir ļoti līdzīga.

Un no kurienes nāca tā personīgā izvēle doties tik tālu?

Negribējās strādāt darbu, kurā viss ir zināms. Emirātos vismaz pirmajos trīs mēnešos bija daudz nezināmā. Tas bija interesanti – saskarties ar problēmām un tās atrisināt. Tas nebija no viena galda stūra uz otru pārcilāt papīrus.

Eiropiešiem Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir gluži cita pasaule, taču tas ir visai perspektīvs eksporta tirgus arī Latvijas uzņēmumiem.

Šogad tur atvērta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība, kurai viens no uzdevumiem ir palīdzēt pavērt šī reģiona durvis mūsu valsts uzņēmumiem. «Stereotipu par AAE ir vairāk nekā patiesības. No visa Tuvo Austrumu bloka šī ir visliberālākā valsts, no tās iedzīvotāju skaita tikai 10 līdz 15% ir vietējie pilsoņi, 10 līdz 15% ir rietumnieki un vairāk nekā 60% ir iebraukušie strādnieki no Indijas, Ķīnas, Filipīnām u.c. apkārt esošajām valstīm. Lielu pienesumu viņu ekonomikai sniedz tieši ārvalstnieki. Protams, musulmanisms ir lielākā reliģija un daudz ko nosaka arī biznesā, taču, piemēram, salīdzinot ar Saūda Arābiju, AAE pret ārzemniekiem ir atvērti,» saka Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos. Protams, reliģija un tradīcijas nosaka ģērbšanās rāmjus – lai gan tur ir karsti, sievietēm nav pieņemami atkailināties, nēsāt īsus svārkus, lietot košu kosmētiku u.tml. Arī alkohols biznesa partnerim tur noteikti nav piemērota dāvana. Vaicāta par dzimumu līdztiesību, I. Ulmane norāda, ka nekādu diskrimināciju nav pamanījusi, turklāt tur ir aktīva sieviešu uzņēmēju komūna, ir dažādi klubi. Tomēr a/s Rīgas dzirnavnieks eksporta direktors Kārlis Mišinskis novērojis, ka biznesa vidē AAE uzņēmēji respektē tikai vīriešus. «Lai arī mums tas šķiet nesaprotami un nepieņemami, nav jēgas kā darījuma partneri no savas puses uz turieni deleģēt uzņēmumu pārstāvēt sievieti. Par dzimumu līdztiesību tur ir cita izpratne,» viņš teic.

Neraugoties uz atsevišķām pārmaiņām un neskaidrībām politiskajā jomā, ekonomiskā konjunktūra šķiet visai labvēlīga tam, lai globālā tautsaimniecība šogad strādātu ar lielākiem apgriezieniem

Ja runājam par pasaules ekonomisko attīstību, šobrīd galvenais jautājums neapšaubāmi ir šāds – kas notiks ar ārējās tirdzniecības līgumiem ar ASV pēc jaunā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā? Ja tirdzniecības attiecību revidēšana būs pamatīga, tas var solīt pamatīgas nepatikšanas Āzijas un Latīņamerikas valstīm, galu galā izvēršoties par plašāku ekonomisko krīzi, kas negatīvi ietekmētu arī pašas ASV. Jādomā, Tramps saprot to, ka ķīniešu ražojumu aizstāšana ar vietējo produkciju pat ASV nevar notikt vienā dienā. Gan tāpēc, ka būtu nepieciešams pielāgot ražošanas jaudas, gan tāpēc, ka ievērojami atšķirtos šīs produkcijas cena, tādējādi liekot palielināties daudzu citu nozaru pašizmaksai. Tad droši vien aktualizētos jautājums par kādas nozares spēju konkurēt globālajā tirgū. Turklāt naudu ASV investē gan ķīnieši, gan eiropieši, gan arābi un, nonākot līdz reālai darbībai, diezin vai ASV prezidents uzdrošinātos veikt kādus lielus pāridarījumus savas valsts lielākajiem investoriem, jo jau tagad aizņēmuma vērtspapīru procentu likmes ir ievērojami uzkāpušas.

Pārstrādātāji sūkstās, ka Krievijā pamatīgi pieaugusi pašmāju augļu cena; vaino pašizmaksu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sulām, sidram un biezeņiem paredzēto Krievijas ābolu cena šogad pieaugusi divas ar pusi reizes, sasniedzot desmit RUB (0,14 EUR) par kilogramu, raksta Kommersant. Zemnieki taisnojas, ka bijusi slikta raža un ir augusi arī pašizmaksa. Lietišķais laikraksts gan izsaka pieņēmumu, ka pie vainas visdrīzāk gan būs Krievijas pirms gada ieviestās pretsankcijas Eiropas Savienības sankcijām, kas sekoja Krimas aneksijai un Krievijas atbalstītajam separātismam un karadarbībai Austrumukrainā.

Arābi ēdīs

Pēc Kremļa rīkojuma ieviestie aizliegumi uz daudzu Rietumu produktu importu attiecās arī uz ES augļiem un dārzeņiem, sevišķas galvassāpes pirms gada ap ražas laiku sagādājot Polijas augļkopjiem. Polija pēc pārdoto ābolu apjoma ir lielākā šo augļu eksportētāja pasaulē, un vēl 2013. gadā 55% eksporta bija uz Krieviju.

Latvijas produktu noiets Emirātos ir uz pareizajām sliedēm; nākamais izaicinājums ir investīciju piesaiste Latvijai, intervijā DB saka bijušais Latvijas diplomāts un vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) pagaidu pilnvarotais lietvedis Rūdolfs Brēmanis, kurš tagad ir kļuvis par Middle East Latvia Holding valdes priekšsēdētāju, lai privātajā sektorā turpinātu to, ko ir panācis kā amatpersona.

Fragments no intervijas:

Pirms trijiem gadiem un pirms došanās uz AAE jūs DB sacījāt, ka Latvijas uzņēmēji ir pārāk atturīgi diplomātijas resursu izmantošanā. (19.12.2013.) Vai starplaikā kaut kas ir mainījies?

Tieši par Emirātiem runājot, es teiktu, ka uzņēmēji ir malači, jo pirmajā gadā, kad tur vēl nebija Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības, mūs gāza riņķī. Tagad, kad ar uzņēmējiem profesionāli strādā LIAA, vēstniecības ekonomisko attiecību slogs ir mazāks. Šai aktivitātei ir praktisks iznākums tirdzniecības izaugsmē.

Tie skaitļi gan mūsu attiecības ataino aptuveni, jo daudz kas ir vēl procesā, kā var spriest gan pēc latviešu līdzdalības izstādēs tai reģionā, gan pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa šā mēneša vizītes popularitātes uzņēmēju vidū. Izmantojot izdevību, gribu vēl pēdējā brīdī norādīt, ka iespēja piedalīties šai tirdzniecības misijā aizvien ir atvērta, kaut arī līdz šim līdzdalībai ir atsaukušies vairāki desmiti uzņēmēju.

Latvijas vienīgā kūrortpilsēta apņēmusies iekvēlināt medicīnas tūristus; veselības ministrs zemē nemet arī Liepājas potenciālu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Plāns Jūrmalā veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), citu ieguvumu vidū padarot to kārdinošāku neveselajiem ārvalstniekiem, līdz šim tālāk par ieceres statusu nav ticis. Kā vēstīts, ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņa vadītās ministrijas darbinieki beidzot sākuši šīs iniciatīvas izvērtēšanu. Tāpat Jūrmala apņēmusies vētīt, kādus labumus SEZ statuss nestu.

Jūrmala, nevis Rietumi

Faktiski jautājums jau ir izpētes fāzē, DB atzīst Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Dome finansēs pētījumu, lai tiktu pie konkrētiem argumentiem un rīcības virzieniem, norāda kūrortpilsētas mērs. Lai aktivizētu tūrismu ārpus aktīvās sezonas, uzlabotu pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju un nodrošinātu pievilcīgāku investīciju vidi, pašvaldība SEZ izveidi pilnībā atbalsta. Jautājums iekļauts pilsētas rīcībpolitikas plānošanas dokumentos, 2016. gadā paredzot Jaunķemeru un Ķemeru teritorijas attīstības koncepcijas izveidi, kā arī detalizētu izpēti par brīvās ekonomiskās zonas statusa piemērošanas ieguvumiem.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Par kroņa dārgumu turētā naftas kompānija kļūs daļēji privāta; nacionālā lepnuma pievienotā vērtība būs ekonomiskā efektivitāte.

Kopš 70. gadiem, kad t.s. resursu nacionālisma ietvaros Saūda Arābija no četrām ASV kompānijām pamazām atpirka aktīvus un izveidoja Saudi Aramco, tā ir karalistes lielākais ienākumu avots un nacionālais lepnums. Tāpēc plašu viļņošanos ir izraisījis karalistes jaunākā kroņprinča Muhammada bin Salmana Āl Saūda teiktais žurnālam The Economist, ka par pasaulē lielāko kompāniju uzskatītā Aramco apsver kotēšanos biržā vai cita veida daļēju privatizāciju, tā iezīmējot vēsturisku pavērsienu globāli nozīmīgajā industrijā.

Pēc dažādiem vērtējumiem Aramco piederošajos laukos ir no 261 līdz 268 miljardiem barelu naftas, kas ir ievērojama daļa no globālajiem resursiem (skat. info). Kompānijas ikdienas naftas ieguve ar 10,2 miljoniem barelu dienā pārsniedz ASV kopējo apjomu, un tai ir izšķirīga nozīme globālo naftas cenu noteikšanā. Attiecīgi tiek vērtēts, ka pat neliela kompānijas akciju izlaide būtu pamatīgs pienesums Saūda Arābijas fondu biržas aktivitātei. Pašlaik tās tirgus vērtība ir ap 400 mljrd. USD. Birža Rijādā pērn pie darījumiem ir pielaidusi arī ārzemniekus.