Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Rīgā, Āgenskalnā, šorīt milzīgs ozols uzgāzies desmit automašīnām, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnai, taču negadījumā neviens necieta, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Inga Vetere.

^{Papildināta ar apdrošinātāja komentāru pēdējās divās rindkopās.}

Ugunsdzēsēji informāciju par negadījumu Gregora ielā saņēma ap plkst. 5.19. Milzīgais koks sabojājis desmit stāvošas automašīnas, no kurām piecas nācās ugunsdzēsējiem atbrīvot.

Ugunsdzēsēji arī ziņojuši Rīgas Dārzu un parku dienestam, jo koka paliekas jāaizved šim dienestam. Pašlaik nav skaidrs, kādu iemeslu dēļ ozols nolūzis.

AAS Balta transporta apdrošināšanas eksperts Lauris Pārups skaidro, ka gadījumos, kad uz automašīnas ir uzkritis koks, zaudējumus spēkrata īpašniekam atlīdzina KASKO apdrošināšanas ietvaros. AAS Balta pieredzē šādas atlīdzības ir ierastas, piemēram, pēc lielākām vētrām un negaisiem, kad klientu auto virsbūvi bojā krītoši zari vai citi priekšmeti.

Cīņas šovu laukumā ienāk ar jaunu koncepciju, citādu attieksmi, citām vērtībām. Tā ir avantūra

Tā par pirmo profesionālo cīņu šovu 101 Fighting championship, kas 3. maijā norisināsies Skonto hallē Rīgā, saka pasākuma galvenais iniciators un dalībnieks, bokseris Kristaps Zutis.

Tam jānotiek citādi. Tāds uzņemtais kurss dzina uz priekšu K. Zuti šovam piesaistīt dzīvās performances, vadītāju, piemēram, uzstāsies arī boksera bērnības elks reperis Ozols, savukārt vadīs to Lauris Dzelzītis. Tas viss ar nolūku pasākumam piepulcināt papildu auditoriju, kurai, piemēram, aktieris simpatizē seriālā Viņas melo labāk. Tomēr nevar noliegt, ka lutināti tiks arī rūdītie boksa fani, jo ringā cīnīsies pieredzējuši un titulēti sportisti, tostarp Kaspars Kambala, Kristaps Zutis, Zaurs Džavadovs, Roberts Skujiņš, Kristaps Bulmeistars un citi. Mūsējiem pretī stāsies virkne ārzemnieku no Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas, kas čempionātu skaļi iecels starptautiskā apritē. Arī tiesneši būs sava aroda meistari. Turklāt paredzētas trīs titulcīņas pēc MMA noteikumiem – Baltijas tituls, Latvijas čempiona tituls un Baltijas tituls kikboksā. Tās notiks sadarbībā ar organizāciju Freon, kurai jau ir ievērojama pieredze cīņassporta pasākumu rīkošanā.

Lai ārzemēs strādājošie latvieši atgrieztos dzimtenē, vajadzīga sakārtota vide un ieinteresēta pašvaldība.

Savukārt sauklis par darbavietu radīšanu ir drīzāk rīcības imitācija, ja tas netiek saistīts ar pievilcīgas infrastruktūras veidošanu, personības pilnveidošanas iespējām un ilgtermiņa plānošanu, uzskata DB aptaujātie repatrianti.

Liela daļa no tiem, kuri izlemj atgriezties Latvijā pēc studijām vai darba ārzemēs, mēģina šeit dibināt uzņēmumus. Tā pašvaldības rīkotā izsolē Kuldīgā īpašumu iegādājusies bijusī kuldīdzniece Aija Pušilova Gensija, kura nolēmusi te veidot viesu namu. Šoriņu ģimene, kas vairākus gadus dzīvoja un strādāja ārzemēs, atgriezās Liepājā un atvēra kafejnīcu Darbnīca, kurā tiek izstādīti gan apskatei, gan iegādei arī citu Liepājas mazo uzņēmēju darbi. Viens no atgriešanās iemesliem ir vēlme izvairīties no lielpilsētu stresa, tīras pārtikas pieejamība un zaļāka vide.

Arhitekti no visiem kontinentiem izteikuši gatavību veidot Liepājas Karostas attīstības vīziju.

Arhitektūras vīziju konkurss ar nosaukumu Ghost Town Challenge ir pirmais SIA Dessert un Liepājas pašvaldības sadarbības eksperiments, meklējot rosinošas vīzijas pilsētvides atdzīvināšanai. Interesi izrādījuši arhitekti no ASV, Krievijas, Eiropas, Brazīlijas, Kanādas, Austrālijas un citām valstīm, DB informēja konkursa rīkotājs, SIA Dessert dibinātājs Lauris Ozols.

Lai gan šis konkurss ir izsludināts kā teorētisks, akadēmisks uzdevums un organizētāji neuzņemas pienākumu vīzijas īstenot, pilsēta tomēr cer iegūt izmantojamas idejas. Tāpēc dots konkrēts uzdevums – radīt arhitektūras vīziju daudzfunkcionālam kultūras centram, kas ietvertu izstāžu zāli, bibliotēku un konferenču centru ar potenciālām izklaides zonām, piemēram, restorāniem, mazumtirdzniecības punktiem.

Šogad e-pakalpojumu skaits pārsniegs 300, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

aicina iedzīvotājus pakalpojumus saņemt elektroniski, savukārt iestādes – veltīt īpašu uzmanību klientu atbalstam un apmācībām, jo praktiska palīdzība ir efektīvākais risinājums, kā iepazīstināt ar e-pakalpojumu iespējām un priekšrocībām.

«E-pakalpojumu apguvē praktiskas palīdzības un iedrošinājuma nozīmību apstiprina pasākumu Dienas bez rindām laikā veiktais pētījums – katrs trešais e-pakalpojumu konsultāciju saņēmējs apņemas ar valsti turpmāk sazināties elektroniski. Tādējādi soli pa solim virzāmies uz principu, ka valsts pakalpojumi primāri tiek saņemti elektroniski, vienlaikus saglabājot iespēju klātienē saņemt atbalstu un praktisku palīdzību jauno iespēju apgūšanā,» skaidro VARAM Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols.