Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Biomasa nav tikai enerģētikas avots, un tas, ka mums ir biomasa, ir Latvijas veiksmes stāsts. «Turklāt tās mums ir ļoti daudz,» tā Dienas Bizness konferencē Atjaunojamā enerģija 2012 sacīja fizikas doktors Jānis Kalnačs. Biomasas perspektīvas ir milzīgas, un jauni veiksmes stāsti veidotos, ja mēs atrastu veidus, kā biomasu varētu izmantot daudz efektīvāk.

Lai arī līdz 2040. gadam liela uzmanība tiks pievērsta saules enerģijai, taču otra lielāka uzmanība tiks velta tieši biomasai, turklāt ne tikai tradicionāliem biomasas veidiem, atzīmēja J. Kalnačs.

Piemēram, Latvijas mežos biomasas potenciāls enerģētikā gadā tiek novērtēts 5 līdz 7 milj. MWh apmērā. Potenciālais koksnes sadalījums iespējamai enerģētiskai izmantošanai liecina, ka 33% aizņemtu celmi kailcirtēs, 22% koksne kailcirtēs, 17% malka, bet 11% veidotu pirms komerciālā retināšana, 10% neizmantotās aramzemes, 4% koksne no komerciālās retināšanas, 2% pamežs, bet 1% meža infrastruktūra.

Turklāt būtiska ir ne tikai meži un mežu industrija, bet arī cita cietā, pastveida un šķidrā biomasa, vienlaikus akcentēja J. Kalnačs. Piemēram, biomasā lielu lomu ieņem zālāji, augi, krūmi, energokultūras, ari kūtsmēsli, virca, sadzīves un industriālo blakusproduktu un atkritumu biodegradablā daļa.

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijas valstīs būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju, kas ir viena no lielākajiem koksnes biomasas piegādātājiem Baltijas valstīm, norādīja starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" pārstāvji.

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā veidoja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma.

"Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs Vaidots Jonutis pauda, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu.

"Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzskata Jonutis.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Šā gada beigās noslēgsies starptautiskās sadarbības projekts, kura ietvaros Ventspils novadā eksperimentāli audzē dažādus augus tā sauktās tīrās biomasas ieguvei.

Šobrīd ir ierīkotas biomasas audzēšanas plantācijas 20 ha platībā, kur tiek audzēta enerģētiskā kultūra, lai noskaidrotu piemērotākos kultūraugus rūpnieciskai biomasas ražošanai. Plantācijās tiek pētīts biomasas ikgadējais pieaugums, agrotehniskās īpatnības un ražas novākšanas īpatnības divām koku sugām (kārkls un apse) un trim lakstaugu sugām (ziloņzāle, miežabrālis un kaņepes). 15.oktobrī Ventspilī notiks kārtējā projekta Tīrā biomasa partneru tikšanās, kuras laikā paredzēts dabā (Vārves pagastā, Ventspils novadā, apmēram 20 km no Ventspils) apskatīt ierīkotās enerģētisko augu un koku sugu plantācijas. Tikšanās pirmajā daļā Latvijas valsts mežzinātnes institūta vadošā pētniece Dr.Dagnija Lazdiņa iepazīstinās ar jau paveikto darbu energoaugu sugu un koku sugu monitoringā un būtiskākajiem rezultātiem, ar šobrīd veicamām aktivitātēm un darbiem līdz projekta noslēgumam. Pēc lauku apskates projekta dalībnieki dosies uz semināru Ventspils Augstskolā, lai pārrunātu projektā sasniegto.

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

SIA Grandeg izgudrojis inovatīvu degli ar 3D pelnu tīrīšanas principu un speciāli pielāgotu dubulto degšanas gaisa padevi, kas ļauj par kurināmo efektīvi izmantot biomasas granulas ar augstu pelnu saturu (1,5%-10%), informē uzņēmumā.

Abas jaunās tehnoloģijas ļauj efektīvi izmantot granulas, kas ražotas no zemākas kvalitātes bioresursiem un ātri augošas un atjaunojamas biomasas, piemēram, enerģijas kultūras, lauksaimniecības atliekām, pārtikas atkritumiem, kā arī rūpnieciskajiem un sadzīves atkritumiem. Līdz ar to tiks rasta iespēja izmantot bioresursus, kuri līdz šim tika uzskatīti par nepiemērotiem efektīvai kurināšanai augstā pelnu satura dēļ. Tehnoloģijas realizēšanai tiek izmantots Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalsts.

«Esam ieguvuši finansējumu inkubācijas periodam,» stāsta SIA Grandeg vadītājs Andris Lubiņš. Dalība inkubatorā ļāvusi uzsākt jaunā degļa un tehnoloģijas testēšanu un prototipa izstrādi. Ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalstu ir izstrādāts virtuāls prototips un veiktas degšanas procesa datorsimulācijas. «Pirmie rezultāti rāda, ka pat kurinot ar īpaši augsta pelnu satura kurināmo, deglis pārsniedz 90% lietderības koeficientu, kā arī nodrošina skābekļa pārpilnības koeficientu 3-5% robežās, kas ir aptuveni divas reizes zemāks rādītājs nekā tirgū pašlaik pieejamiem horizontālā tipa degļiem,» stāsta Grandeg inženieris Viktors Borisovs.

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,» teikts vēstulē, kuru parakstījuši Jānis Grīns, SIA Latsin un SIA Freja dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs, Kārlis Plensners, būvuzņēmējs, Andris Nolendorfs, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Gunnars Ljungdāls (Gunnar Ljungdahl), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents , Pēteris Ininbergs, vēsturnieks Andris Zveijnieks, uzņēmējs, namīpašnieks, Ralejs Tepfers, prof.emeritus būvniecībā, Čalmeras tehniskajā augstskolā Gēteborgā.

«Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Mēs uzskatām, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā,» pausts vēstulē.

Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban «Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju».

«Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Stacija atrodas Vertanā (Värtan), netālu no ostas, no kuras kursē pasažieru prāmji uz Latviju,» skaidrots vēstulē.

Tajā norādīts, ka investīciju apjoms minētajā projektā veido 4,4 miljardu Zviedrijas kronu jeb 500 miljonus eiro.

Poļu lētās kravas Latvijas salātus pārvērš biomasā; pogas izgriež arī igauņi

Latvijas ražotāji varētu pilnībā apmierināt pircēju pieprasījumu, ja tirgotāji priekšroku nesteigtu dot ievestajiem salātiem, kuru cena destabilizē tirgu, uzskata DB aptaujātie agro pašmāju salātu audzētāji.

Vietējo salātu nākotne ir apdraudēta. Atšķirībā no gurķiem, tomātiem un citiem dārzeņiem, salātu audzēšanu SIA Rītausma vadība sauc par sociālo programmu darbavietu saglabāšanai arī ziemā, bet otrs lielais audzētājs – z/s Mežacīruļi no mazumtirdzniecības ķēžu atgrūstajiem paša audzētajiem salātiem kā no biomasas bijis spiests ražot gāzi. DB jāsecina – ražotāji un tirgotāji par šo tēmu runā katrs savā valodā.

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Uz pusi samazināt dabasgāzes īpasvaru Viļņas apkurē ir jaunās biogāzes apkures rūpnīcas mērķis, šodien ziņo pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļa.

Franču kompānija Dalkia paziņojusi par plānu investēt 500 miljonus litu (99,85 miljoni latu) biogāzes rūpnīcā. Pilsētas mērs Artūrs Zuokas saka, ka šī būs viena no lielākajām tiešajām ārzemju investīcijām Viļņā un Lietuvā kopš 2009. gada.

«Pēc ilgām pārrunām mums ir labas ziņas. Investori pilsētai nav izvirzījuši nekādus nosacījumus,» par projektu saka A. Zuokas. «Viņi pakļausies visām iepirkuma procedūras prasībām. Saražotā biomasa būs daļa no biodegvielas tirgus, ko iedibinās Enerģētikas ministrija.»

Dalkia Austrumeiropas nodaļas prezidents un valdes priekšsēdētājs Žans Sakreste saka, ka biomasas spēkstaciju varēs uzbūvēt trijos gados un darbus varētu sākt jau šā gada beigās. «Tā būs 300 MW rūpnīca, kas spēs segt pusi no pilsētai vajadzīgā siltuma,» projektu raksturo Ž. Sakreste. «Projektā investēt apņēmusies Pasaules banka un ERAB, tomēr šādam ieguldījumam valstī nepieciešams paredzami stabils investīciju klimats,» viņš komentē.

Latvijā tuvojas apkures sezona, kas daudziem iedzīvotājiem saistās ar prāviem rēķiniem par siltumu. Taču šajā apkures sezonā siltuma tarifu pieaugums nav gaidāms, cenas vai nu samazināsies, vai paliks iepriekšējā gada līmenī, tā bilst sešu Dienas aptaujāto pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīga situācija varētu būt vērojama arī citās pašvaldībās, jo siltuma tarifu samazinājumu vai vismaz saglabāšanos iepriekšējā gada līmenī daudzviet nosaka dabasgāzes cenas lejupslīde.

Siltumapgādes uzņēmumi katru gadu plānotos siltuma tarifus iesniedz izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) vai pašvaldību regulatorā, kas izvērtē to pamatotību. Jāteic, ka apkures tarifus būtiski ietekmē tieši dabasgāzes cenas svārstības vai arī citu kurināmo resursu cenas, ja gāze netiek izmantota siltuma ražošanā.

Citi siltuma tarifus ietekmējošie faktori ir siltumtrašu tehniskais stāvoklis, tehnisko iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas. Jāatgādina, ka arī siltumtrašu tā sauktie siltuma zudumi tiek iekļauti siltuma tarifā. Kā norāda SPRK, ja siltumenerģijas ražotājs pamatā izmanto dabasgāzi, tad kurināmā izmaksas vidēji veido 60–80% no kopējām izmaksām, ja galvenais kurināmais ir biomasa, tad kurināmā izmaksas ir salīdzinoši mazākas, taču tad nepieciešams vairāk darbaspēka uzturēšanas darbu un remontdarbu nodrošināšanai.

Latvijas uzņēmuma "BioEx" izveidotajā biomasas tirdzniecības platformā siltumapgādes, koģenerācijas un ražošanas nozarēm notiks pirmā tirdzniecības sesija, informēja "BioEx" pārstāvji.

Biomasas tirdzniecības platforma tika izveidota pērn decembrī. Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, platforma kalpos kā tiešsaistes rīks visiem, kas Latvijā izmanto biomasu - no ražotājiem un tirgotājiem līdz siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem. "BioEx" mērķis ir jaunajā platformā pulcēt visus nozīmīgos Latvijas enerģētikas un mežsaimniecības nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto biomasu. No 12.decembra platformā tika sākta tirgus dalībnieku reģistrācija, bet pirmā tirdzniecības sesija ir paredzēta šodien.

"BioEx" platforma strādās līdzīgi kā pasaules tiešsaistes izejvielu biržas - tirgus dalībnieki varēs pirkt un pārdot biomasas produktus atklātās, regulārās un pilnībā caurspīdīgās tirdzniecības sesijās, kurās tādējādi tiks noteikta labākā šī brīža biomasas, piemēram, šķeldas, cena un piegādes nosacījumi. Platformai drošus norēķinus garantēs un darījumu izpildes aģenta funkciju nodrošinās platformas stratēģiskas partneris AS "Industra Bank".

DB sadarbībā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju un Rīgas BioEnerģiju šā gada 24. septembrī rīko konferenci Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums. Ieskicējam dažus no konferencē apspriežamajiem tematiem un aktualitātēm.

Saruna ar Guntaru Kokoreviču, Enerģijas risinājumu īpašnieku:

Kas siltumenerģijas nozarē pašlaik ir vissvarīgākais, par ko šajā konferencē noteikti būtu jārunā?

Pirmkārt, man ir prieks, ka centralizētā siltumapgāde beidzot tiek apskatīta atsevišķā konferencē, jo līdz šim siltuma ražotāji un piegādātāji palika lielo enerģētikas grandu – elektrības un gāzes uzņēmumu – ēnā. Taču, ja mēs paskatāmies kopējo ģimenes izdevumu grozu mūsu platuma grādos, tad siltums noteikti ir lielākā izdevumu pozīcija. Otrkārt, šī nozare ir ļoti lielu pārmaiņu priekšā, ko cilvēki ne vienmēr apzinās. Pārmaiņas ir saistītas gan ar klimata kontroles prasībām, ko aktīvi promotē ES, gan ar energoefektivitātes direktīvu, kas ir jāievieš arī Latvijā, gan arī tendencēm kā tādām, piemēram, attiecībā uz ēku siltināšanu. Tāpat aktualitāte ir arī energoresursu cena – gāze, biomasa utt. Priekšā ir vēl viena Eiropas struktūrfondu kārta, tāpēc ir ļoti svarīgi šo nosacīto dāvanu investēt pareizi, atbildīgi un tālredzīgi, nevis vienkārši apgūt naudu. Jāinvestē ir pareizos risinājumos, jo sevišķi tāpēc, ka vairāk šādas dāvanas mums nepienāksies.

Gāzes patēriņa samazināšanos pērn galvenokārt noteica augstā cena, siltais klimats un bailes par tās deficītu, taču nav pārliecības, ka arī turpmāk patēriņš samazināsies, jo vismaz šobrīd gāzei alternatīvu nav, teica AS "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš pauda viedokli, ja gāzes cena atgrieztos 20 eiro par megavatstundu (MWh) līmenī, arī patēriņš atkal pieaugtu.

"Tas ir skaidrs, jo pie šāda cenas līmeņa neviens cits alternatīvs kurināmais ar gāzi īsti konkurēt nevar ne tikai ērtības ziņā, ne tikai siltuma atdeves ziņā, bet arī tīri ekonomiski," teica Kalvītis, piebilstot, ja gāzes cena nākamajā ziemā atkal būs ap 100 eiro, daudzi citi alternatīvie kurināmie iegūs priekšrocības.

Viņš skaidroja, ka otrs faktors, kas ietekmē gāzes patēriņu, ir klimatiskie apstākļi.

"Mūs šogad ziema ir lutinājusi. Tikai decembris bija nedaudz aukstāks, bet nav bijis perioda, kad 10 dienas pēc kārtas gaisa temperatūra būtu bijusi mīnus 15 grādi un zemāk," teica Kalvītis, skaidrojot, ka tad, kad ir zemas temperatūras, gāzi nav ar ko aizvietot.

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu – dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā. Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā.

Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām, lēš kolektīvās finansēšanas platformas LANDE agronoms Guntis Laicāns.

“Provizoriskie dati un sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 – 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 – 3 t/ha, tomēr eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 – 50%. Turklāt paliek svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā,” skaidro G. Laicāns.

Ekspolitiķis Indulis Emsis (ZZS) Vidzemes jūrmalā attīsta lauku tūrismu, lasa biotehnoloģijas lekcijas studentiem un konsultē privāto biznesu, jautāts par pašreizējo nodarbi, atklāja Emsis.

Viņš atzina, ka politikā pavadītais laiks pieradinājis pie tā, ka nevar darboties vienu interešu lokā, bet jābūt «vairākiem sektoriem».

«Lasu lekcijas Latvijas Universitātes bioloģijas studentiem. Biotehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji, un izkristalizējas trīs ļoti perspektīvas darbības līnijas - attīrīšanas iekārtas, atkritumu saimniecība, kā arī enerģētika - biodegviela, biomasa un biogāze. Ar šīm līnijām saistās nākamā manas darbības dimensija, jo strādāju kā biznesa konsultants iepriekš minētajos jautājumos,» sacīja Emsis.

Viņš arī atzina, ka vistuvākā nodarbe tomēr ir ģimenes lauku saimniecība Vidzemes akmeņainajā jūrmalā Vitrupē, kas mantota no senčiem.

Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.

Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.

Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.