Ceļu būvniecībā pagājušajā gadā un šogad ir daudz darba galvenokārt tāpēc, ka nozarei tika piešķirts finansējums Covid-19 seku mazināšanai, kas diemžēl negarantē ne ilgtermiņa stabilitāti, ne darbu apjoma prognozējamību nozarē, sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Viņš pauda, ka cerība par ilgtermiņa plānu iezīmējās līdz ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un valdībai šovasar prezentēto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Sēja uzsvēra, ka tā būtu reāla, faktos un aprēķinos balstīta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas iezīmētu kopējās infrastruktūras kopainu, ko vēlamies sasniegt 20 gadu laikā un kas ceļu būvniekiem beidzot ļautu plānot investīcijas tehnikai, tehnoloģijām, darbaspēkam.

"Zinām, ka valdība kopumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas ziņojumu un to "pieņēmusi zināšanai". Diemžēl fakts, ka valdība ar kaut ko ir iepazinusies, nav ar finansējumu segta garantija, ka varēsim strādāt ar skatu ilgtermiņā, nevis pēc principa "no sezonas uz sezonu" pēdējos brīžos piešķirtā finansējuma ietvaros," teica Sēja.

Pārvarot epidemioloģiska un tehniska rakstura izaicinājumus, ceļu būves firma SIA “Binders” sekmīgi pabeigusi vienu no apjomīgākajiem ārvalstīs īstenotajiem projektiem - valsts nozīmes reģionālā autoceļa Kūlupenai-Darbenai rekonstrukciju Lietuvā.

Būvdarbi netālu no Palangas esošā autoceļa posmā notika vairāk nekā gadu, kā rezultātā pilnībā rekonstruēts 14,03 km garš ceļa posms par kopējo summu 5,1 miljoni eiro. Projekta ietvaros “Binders” vadīja pilnu ceļa rekonstrukcijas procesu, kas iekļāva ceļa segas konstrukcijas izbūvi, konstruktīvā un šķembu slāņa uzklāšanu, asfaltēšanu, tilta remontu un noslēdzošajā fāzē arī ārējās apdares veidošanu, apzaļumošanu, caurteku stiprināšanu un ceļa aprīkojuma izbūvi. Atsevišķos ceļa posmos veikta atkūdrošana un ierīkota meliorācijas sistēma.

“Latvijā esam strādājuši dažāda mēroga projektos un uzkrājuši pieredzi, sadarbojoties ar ārzemju kolēģiem, tāpēc loģiskā kārtā meklējām un izmantojām iespēju Latvijas ceļu būvniecības speciālistu kompetences eksportēt ārzemju tirgū. Tur iegūtās zināšanas un pieredze ir pievienotā vērtība, ko pēc tam varam izmantot, lai pilnveidotu procesus Latvijā,” teic “Binders” valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

2019.gadā Ceļu būves firma SIA "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

"Binders" koncerna apgrozījums palielinājies līdz 122,11 miljoniem eiro.

Pārskata gadu Ceļu būves firma SIA "Binders" noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar kopumā 7,82 miljonu eiro peļņu.

"Binders" koncernā ietilpst mātes uzņēmums Ceļu būves firma SIA "Binders", kā arī ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg".

2019.gads bija pēdējais, kad ceļu būvniecībā bija pieejams ES 2014 – 2020 plānošanas periodā paredzētais finansējums ceļu rekonstrukcijai un attīstībai, norāda uzņēmums. Tādējādi, pateicoties uzvarētajiem iepirkumiem A2 un A10 ceļu posmos, Ceļu būves firmai SIA "Binders" izdevies palielināt savu apjomu VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludinātajos iepirkumos par 63% un kopā ar aktīvu dalību pašvaldības iepirkumos un infrastruktūras objektos, pērn sasniegt rekordlielu apgrozījumu.

Mainījies ceļu būvētāja SIA "Binders" īpašnieku kapitāldaļu sadalījums, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmumu reģistrā izmaiņas reģistrētas 27.novembrī, bet tās veiktas 17.oktobrī.

Patlaban 45,72% "Binders" kapitāldaļu pieder SIA "Nule 7", kuras patiesais labuma guvējs ir Armands Garkāns. Iepriekš "Nule 7" piederēja 40%.

Vēl 34,28% "Binders" kapitāldaļu pieder SIA "Taino 1", kuras patiesais labuma guvējs ir Alvis Tanbergs. Iepriekš "Taino 1" piederēja 30%.

Savukārt 20% kapitāldaļu pieder SIA "GTB ceļi", kuras patiesie labuma guvēji ir Kaspars Garkanis un Tanbergs.

Starp "Binders" īpašniekiem vairs nav SIA "Trustee", kurai iepriekš piederēja 30%, un kuras īpašnieks ir Normunds Luste.

Ceļu būves uzņēmuma "Binders" apgrozījums pagājušajā gadā bija 107,292 miljoni eiro, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 7,592 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Ceļu būves pasūtījumu samazināšanās par 30% liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos, intervijā sacīja ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

"Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," teica Sēja.

Viņaprāt, vieglāk ir pieņemt lēmumus par dalību mazāku objektu izbūvē, kas ir vienā gadā īstenojami. Katra kompānija tādējādi pieņem lēmumus, izvērtējot savu pieļaujamo riska līmeni, taču neviens nevar prognozēt, vai atkal situācija nepasliktināsies.

Jautāts, kādi iepirkumi uz šo gadu pārsvarā tiek sludināti - seguma atjaunošana vai lielu objektu rekonstrukcija, "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis sacīja, ka vairāk ir segumu atjaunošanas iepirkumi.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Ķekavas apvedceļa būvdarbos patlaban pabeigti 65% no darbu apjoma, intervijā sacīja apvedceļa būvnieka "Kekava ABT" dalībnieka - ceļu būves uzņēmuma "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis.

Viņš norādīja, ka tieši šogad apvedceļa būvniecībā būs jāpaveic finansiālā ziņā apjomīgākie darbi. Ja raugās no finanšu pozīcijām, tad 1.martā darbi bija pabeigti par apmēram 65%.

Rikmanis skaidroja, ka līdz marta beigām ir plānots pabeigt visus zemes darbus ap trasi, lai ceļš iegūtu savas aprises un iekļautos vidē un ainavā.

"Ceļš šobrīd gandrīz ir izbraucams, ja neskaita vienu mākslīgo būvi pāri valsts galvenajam autoceļam A5, kur atlikusi viena laiduma izbūve. Tiklīdz laikapstākļi ļaus, tā sāksies asfaltēšanas darbi, lielā daļā posmu asfalta apakškārtas ir jau ieklātas," teica Rikmanis.

Šogad galvenie būvnieku uzdevumi ir asfaltēšanas darbi, jāizbūvē aprīkojums - marķējums, ceļazīmes, barjeras, ūdens notekas, aizsargvaļņi, skaņu slāpējošās sienas utt., kā arī jāveic labiekārtošana - jāstāda apstādījumi un jāapzaļumo teritorijas.

Satiksmes pārvada pāri dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga-Skulte” ar pievedceļiem būvdarbus plānots atsākt tad, kad tiks panākta vienošanās ar pasūtītāju – Rīgas domes Satiksmes departamentu – par līgumcenas pārskatīšanu sakarā ar būvizstrādājumu izmaksu pieaugumu, informē būvnieka LNK Industries pārstāve Inga Domka.

Būvuzņēmējs – Pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”, ko veido AS LNK Industries, ceļu būves firma SIA Binders un SIA LT Betons – jau vairākkārt ir vērsusies pie pasūtītāja ar aicinājumu pārskatīt līgumcenu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Patlaban objektā ir pagarināts tehnoloģiskais pārtraukums.

Pēc 2022.gada 24.februāra, kad Krievijas Federācijas uzsāka karadarbību pret Ukrainu, pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas juridiskajām un fiziskajām personām ir piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, būvizstrādājumu izmaksas ir būtiski pieaugušas. Atsevišķās būvizstrādājumu kategorijās ir noticis pat vairākkārtējs cenu kāpums, ir arī tādi būvizstrādājumi, kuru pieejamība ir ļoti apgrūtināta, piemēram, dzelzs un tērauda būvizstrādājumi.

Valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posmā starp Nīcu un Rucavu (34,9.-36,3. km) būvnieks SIA Binders veicis garantijas remontdarbus, izmantojot laika apstākļiem neatbilstošu tehnoloģiju, kā arī darbu veikšanu nesaskaņojot ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Nekvalitatīvi veikto darbu LVC nepieņem un būvniekam darbi būs jāveic atkārtoti. Visticamāk tas notiks nākamajā gadā, iestājoties būvdarbu veikšanai piemērotiem laika apstākļiem. Remontam vispiemērotākā metode tiks izvēlēta, piesaistot Ceļu laboratorijas speciālistus.

Rekonstrukcijas darbi valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) 23 km garā posmā no Nīcas līdz Rucavai (27,32.-50,49. km) tika uzsākti 2015. gada jūnijā un pabeigti 2016. gada septembrī. Tos veica ceļu būves uzņēmums SIA Binders. Rekonstruētā posma projektu sagatavoja SIA Polyroad, būvuzraudzību veica - SIA Teede Insenerid un SIA Sweco EST (Igaunija). Posma rekonstrukcijas izmaksas bija 14,97 miljoni eiro ( ieskaitot PVN). Objekta garantijas termiņš - pieci gadi.

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Spānijas uzņēmums "Cointer Concesiones" ("Cointer") plāno izmantot likumā paredzētās tiesības un apstrīdēt Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), informēja "Conter" pārstāvji.

"Šajā projektā ir vairāki aspekti, kuri, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi, sākotnēji nešķiet līdz galam godīgi un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, mēs lūgsim tos pārbaudīt IUB," pauda "Cointer" pārstāvji, vienlaikus norādot, ka "Cointer" nav pretenziju pret Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas valsts ceļi" un iepirkuma komisiju, bet jautājumi ir saistīti ar konkursā par uzvarētāju atzītās personu apvienības "Kekava ABT" piedāvājumu.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka "Azvi Grupai", kurā ietilpst "Cointer", ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, būtiska pieredze publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos visā pasaulē un uzņēmuma projektu portfelis pārsniedz trīs miljardus eiro, un šis iepirkums bija viens no pirmajiem soļiem, lai ienāktu Baltijas tirgū.

Jūnijā beigās sāksies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā "Rīga, informē personu apvienība B.S.L. Infra.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, piedaloties valsts amatpersonām, kopuzņēmuma RB Rail pārstāvjiem, projekta īstenotājiem un būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem 30.jūnijā ar svinīgu pasākumu oficiāli atklās Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" un saistītās infrastruktūras būvniecību.

Būvnieks - personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries, nokomplektējusi būvniecības speciālistu komandu.

"Strādājot pandēmijas apstākļos, esam spējuši sagatavot būvniecībai otro vērienīgāko Rail Baltica būvprojektu Latvijā. Avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojums nodrošinās jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa īstenošana Latvijā notiek, vispirms izbūvējot sarežģītākos objektus, lai tie nākotnē neaizkavētu pamattrases būvniecību," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu vadītājs Aldis Vigulis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas imigrācijas politikā jaunas vēsmas

Tēma

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Finansējums

Summus Capital krīzē kaļ izaugsmes plānus

Valsts labklājība

Prioritāte — bagātības radītāji

Izglītība

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Portrets

Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Raitis Velps, Corebook° biznesa attīstības vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Starp Turaidu un Siguldu kopš maija vidus notiek valsts reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) pārbūve (8,3. km-12,50. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros paredzēts pārbūvēt esošo ceļa konstrukciju un veikt pilnu segas pārbūvi, izbūvējot salturīgo slāni, pamatus un ieklājot asfaltbetonu. Apgaismota gājēju ietve tiks izbūvēta Turaidas nogāzē līdz esošajai gājēju takai pie Gūtmaņa alas, kā arī Siguldas nogāzē līdz Gaujas tiltam. Tāpat tiks izbūvēta drenāžas un lietusūdeņu kanalizācijas sistēmas, lai nodrošinātu kontrolētu ūdens atvadi no ceļa konstrukcijas un mazinātu nogāžu eroziju.

Patlaban no Turaidas līdz Siguldai būvdarbi uz ceļa braucamās daļas notiek trīs posmos - pamīšus vienā vai otrā ceļa joslā. Visos trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem. Remontdarbu posma šķērsošana var prasīt līdz pat 55 min. Kravas transportam būvobjektu šķērsot ir aizliegts, pirms būvdarbu zonas ir uzstādītās attiecīgās ceļazīmes.

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvdarbiem, no pirmdienas uz autoceļa P133 jeb Jūrkalnes ielas turpinājuma pirms lidostas "Rīga" uz laiku tiks mainīta satiksmes organizācija, informē lidostas dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvnieka "B.S.L. Infra" pārstāvji.

Autoceļa posmā tiks samazināts braukšanas ātrums un vienā posmā slēgta viena brauktuves daļa, satiksmi novirzot pretējā brauktuvē. Piekļuve lidostai joprojām tiks nodrošināta, taču autovadītājiem jārēķinās ar lēnāku satiksmi tieši pirms iebraukšanas lidostā.

"B.S.L. Infra" izpildkomitejas locekle Maija Baltgalve norāda, ka, attīstoties "Rail Baltica" projektam pie lidostas "Rīga", būvlaukums kļūst ievērojami lielāks, tāpēc autovadītāji un gājēji ir aicināti būt saprotošiem šo pārmaiņu laikā.

Aprīļa sākumā plānots veikt inženierkomunikāciju izbūvi. Lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz satiksmi, darbi tiks realizēti posmos. Sākotnēji darbi noritēs vienā brauktuves pusē, slēdzot brauktuvi virzienā no lidostas. Pēc tam tos veiks otrā ceļa pusē, satiksmi pārvirzot uz pretējo brauktuvi. Pēc darbu pabeigšanas uz P133 ceļa tiks atjaunots brauktuves segums un iepriekšējā satiksmes organizācija.

Trešdien oficiāli atklāts Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Pērn satiksmes intensitāte šajā posmā sasniedza 48 540 transporta vienības diennaktī. Būvdarbi tika sākti 2019. gada jūnijā, un tos veica piegādātāju apvienība A.C.B. un Binders par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta. Segas pārbūvi projektēja AS Ceļuprojekts.

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte).

"Jūrmalas šoseja ir visintensīvākais ceļa posms Latvijā, siltajās vasaras dienās satiksmes intensitāte te pārsniedz 70 tūkstošus transporta vienības diennaktī, un esmu pārliecināts, ka auto plūsma ar 100 tūkstošiem vienībām diennaktī ir tikai laika jautājums. Šī ceļa parametri – pieslēgumi un divlīmeņu šķērsojumi atļauj ieviest arī ātrumu 110 km/h, kas tiks izdarīts nākamajā vasarā," uzrunājot klātesošos, uzsvēra VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

Par SIA "Nordes būve" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Frīdmanis, kas līdz šim vadīja uzņēmuma valdi, savukārt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Jevgenijs Locovs, kurš līdz šim pildīja uzņēmuma valdes locekļa pienākumus.

J.Frīdmanis ir augsta līmeņa finanšu jomas vadītājs vairāk nekā 20 gadu pieredzi, tai skaitā uzņēmumu vadības jomā. Viņš pārstāv privāto partneri un ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskā un privātā partnerības (PPP) projektā – Ķekavas apvedceļa realizāciju. Līdz tam J.Frīdmanis ir bijis valdes loceklis, kā arī finanšu un attīstības vadītājs CBF Binders, kā arī darbojies SIA "Nordes būve" valdē.

"Uzņēmuma padome koncentrēsies uz stratēģiskās attīstības jautājumiem, tai skaitā partnerību veidošanu un kompetenču stiprināšanu. Valdes komandā darbu turpina augstas raudzes profesionāļi, kas specializējas sarežģītu inženiertehnisku projektu vadībā," norāda J. Frīdmanis.

Būvdarbos uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes līdz Sēnītei (25,50.-39,40. km) un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju (0,00.-1,65. km) ir iestājies ziemas tehnoloģiskais pārtraukums, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Paveiktie būvdarbi ietver arī ceļa pārvadu Vangažos un Sēnītes satiksmes mezglā un Sēnītes rotācijas apļa pārbūvi, kā arī Straujupītes caurtekas Vangažos, gājēju tuneļa pie Sēnītes un apgaismojuma atjaunošanu Vangažos. Šogad ceļa sega visā posmā ir pārbūvēta līdz asfalta saistes kārtai. LVC atgādina, ka tā nav tik gluda un viendabīga kā virskārta.

Asfalta virskārta tiks ieklāta 2020. gada būvdarbu sezonā. Tāpat šogad ir uzsākta satiksmes pārvadu pārbūve, caurtekas un gājēju tuneļa atjaunošana, kā arī atjaunots apgaismojums un gājēju luksofors Vangažos. Nākamgad līdzās asfalta virskārtas ieklāšanai, tiks pabeigta arī satiksmes pārvadu pārbūve un drošības barjeru uzstādīšana.

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

Visi plānotie darbi Skultes pārvada būvniecības vietā Sarkandaugavā rit pēc plāna, un, ja nenotiks nekādi neparedzēti darbi, tad pārvadu varētu jau pabeigt nākamajā būvsezonā – 2022.gada pavasarī.

Tā objekta apskates laikā Rīgas domes vadībai atzina būvnieku "LNK Industries" pārstāvis, projekta vadītājs Edgars Vaivods.

Vizītes laikā pašvaldības pārstāvji uzklausīja būvuzņēmēja atskaiti par paveikto un iepazinās ar turpmāko darba plānu, kā arī apskatīja rotācijas apli, balstus, laidumu un gājēju tuneli.

Pēc būvnieku teiktā, viens no lielākajiem izaicinājumiem būvniecības laikā būs rotācijas apļa izbūve, kas iekļaus arī tramvaju sliežu un dzelzceļa līnijas krustošanos. Lai īstenotu šos darbus, tiks veiktas tramvaju satiksmes izmaiņas.

Savukārt tuvākie darbi, kas tiek veikti jau pašlaik, ir balstu un siju laidumu betonēšanas darbi, inženierkomunikāciju izbūves darbi, ierakumu un uzbērumu veikšana, kā arī ceļa konstruktīvo kārtu izbūve.

Rīgā atklāts Sarkandaugavas pārvads pāri dzelzceļam Rīga-Skulte, informē Rīgas dome.

Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi - Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa.

Pēc pārvada atvēršanas satiksmes dalībniekiem jāņem vērā vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Piemēram, būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka, pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi vai Tvaika ielu. Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.

Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi vai Tvaika ielu.