Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

«Uzlabotais» Big Mac indekss liecina par to, ka Latvijas lats pret ASV dolāru ir nenovērtēts par 6,1%, blogā interneta vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka izdevums The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts, kā viegli «sagremojams» rādītājs tam, vai valūtas kurss ir «pareizajā» līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris.

«Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem ir nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi,» raksta L. Zorgenfreija.

Big Mac – visu hamburgeru hamburgeram – šogad aprit 50 gadi

Šī ikoniskā kotlešmaize tika radīta 1967.gadā Pensilvānijas (ASV) pilsētiņā Jūnjentaunā (Uniontown). McDonald’s ātrās ēdināšanas restorānu franšīzes ņēmējam Džimam Deligati bija jāatrod kaut kas, ar ko pārspēt konkurentus. Tolaik hamburgers bija liellopu gaļas plakankotlete, iestūķēta divās baltmaizīšu puslodēs, bet gaisā bija jūtams, ka cilvēki grib ko vairāk. Deligati daudz nemocījās un vienkārši salika divus šādus hamburgerus kopā. Un voila! – ikoniskais Big Mac bija dzimis.

Tikai tad, kad kāda 21 gadu veca sekretāre McDonald’s galvenajā kantorī nāca klajā ar nosaukumu Big Mac, lietas aizgāja rūkdamas. Pēc gada šī dubultā kotlešmaize jau tika pārdota visos Amerikas McDonald’s restorānos, un pēc diviem gadiem tā jau ienesa piektdaļu no visiem ienākumiem.

2007.gadā AS Balti Investeeringute Grupi Pank (BIG), kas ir Latvijas patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS Baltijas Izaugsmes Grupa mātes uzņēmums, kreditēšanas apgrozījums ārpus Igaunijas robežām pirmo reizi pārsniedzis kreditēšanas apgrozījumu Igaunijā. Gada laikā grupas kredītportfelis pieaudzis vairāk nekā divas reizes, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kā liecina AS Balti Investeeringute Grupi Pank finansiālās darbības audita rezultāti par 2007.gadu, grupas kreditēšanas portfelis gada laikā pieaudzis par 115% un līdz atskaites perioda beigām sasniedzis 2,2 miljardus igauņu kronu (98,8 miljonus latu). Grupas kreditēšanas apgrozījums sasniedzis 1,8 miljardus kronu (80,8 miljonus latu), no kuriem 53% veidoja aizdevumi, kas izsniegti ārpus Igaunijas, lielākoties Latvijā.

Kopējais BIG grupas klientu skaits 2007.gadā pārsniedza 98 000, kas, salīdzinot ar rādītājiem gadu iepriekš, ir divas reizes vairāk. Kopējais bilances apjoms gada laikā palielinājās par 2,2 reizēm un 2007.gada beigās sasniedza 2,6 miljardus kronu (116,7 miljonus latu). BIG grupas konsolidētā peļņa 2007.gadā sasniedza 177,3 miljardus kronu (8 miljonus latu).

Visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 7.02 ASV dolārus, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist. Norvēģijas krona attiecībā pret dolāru ir pārvērtēta par 96 %.

Šoreiz pētījumā Baltijas valstis nav iekļautas, bet pagājušā gada vasarā saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksāja 3.09 ASV dolārus, Igaunijā – 2.85 ASV dolārus, bet Lietuvā – 2.87 ASV dolārus. Salīdzinot ar dolāru lats pret dolāru bija par 13 % nenovērtēts, savukārt lits un krona – par 20 %.

Otrajā vietā ierindojusies Šveice, kurā Big Mac maksā 6.30 dolārus, un šīs valsts valūta pret dolāru ir par 75 % pārvērtēta. Eiro atrodas trešajā vietā un pret dolāru tas esot pārvērtēts par 35 %. Big Mac vidējā cena eirozonā ir 4.84 dolāri.

Vislētāk no apskatītajām valstīm Big Mac maksā Ķīnā – 1.83 dolārus. Attiecībā pret dolāru Ķīnas juaņa ir nenovērtēta par 49 %.

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 5.79 ASV dolārus, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist. Norvēģijas krona attiecībā pret dolāru ir pārvērtēta par 63 %.

Krievijas rublis attiecībā pret dolāru ir nenovērtēts par 51 % un Krievijā Big Mac maksā 1.73 dolārus. Zviedrijā Big Mac maksā 4.58 dolāru.

Šoreiz pētījumā Baltijas valstis nav iekļautas, bet pagājušā gada vasarā saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksāja 3.5 ASV dolārus, Igaunijā – 3.22 ASV dolārus, bet Lietuvā – 3.17 ASV dolārus.

Baltijas izaugsmes grupa (BIG), kas piedāvā kredītus ar īpaši augstām procentu likmēm, Igaunijā nonākusi smagā situācijā, jo aizvien vairāk kredītņēmēju nespēj atmaksāt savu kredītu, raksta BBN.

Sešu mēnešu laikā BIG izsniegto kredītu, kuru ņēmēji kavējas ar tā atmaksu, apjoms palielinājies no 400 miljoniem līdz 680 miljoniem kronu līdz 31% no kopējā kredītu portfeļa.

Tas nozīmē, ka kredītņēmēji, kas kopā aizņēmušies aptuveni trešdaļu no BIG kopējā kredītu portfeļa, kavējas ar maksājumiem par vismaz diviem mēnešiem.

Swedbank un SEB bankas slikto kredītu apjoms veido aptuveni 1 līdz 2 % no kopējā kredītu portfeļa.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

Turpinot palielināt gan kredītportfeli, gan arī noguldījumu apjomus, 2008. gada pirmajā pusgadā Nordea ir būtiski apsteigusi finanšu sektora vidējos izaugsmes rādītājus.

Nordea bankas Latvijas filiāles rezultāti par 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

• Kopējie ieņēmumi LVL 22.3 miljoni (LVL 16.0m, 2007. gada pirmajā pusgadā), pieaugums par 38.7%;

• Kopējie izdevumi LVL 8.3 miljoni (LVL 5.9m), pieaugums par 40.0%;

• Operacionālā peļņa LVL 13.1 miljoni (LVL 10.1 m), pieaugums par 30.0% ;

• Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 9.7 miljoni (LVL 7.5 m), pieaugums par 28.7%*;

• Izsniegtie kredīti LVL 1.83 miljardi (LVL 1.16 miljardi), pieaugums par 57.2%;

• Piesaistītie noguldījumi LVL 394 miljardi (LVL 323 miljardi), pieaugums par 22.0%;

Šveicei ir visvairāk pārvērtētā valūta pasaulē, liecina The Economist Big Mac Index 2017, kurā Šveice atkal ieņēmusi pirmo vietu.

1986. gadā radītais Big Mac indekss salīdzina McDonalds Big Mac burgera izmaksas dažādās valstīs.

Izmantojot ASV dolāru kā bāzi, 2017. gada indekss rāda, ka Big Mac Šveicē maksā 6,35 ASV dolārus, salīdzinot ar 5,06 ASV dolāriem ASV, kas nozīmē, ka Šveices franks ir pārvērtēts par 25,5 procentiem, ziņo thelocal.ch.

Latvijā Big Mac maksā visdārgāk no pārējām Baltijas valstīm, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist.

Saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksā 3.09 ASV dolārus, Igaunijā – 2.85 ASV dolārus, bet Lietuvā – 2.87 ASV dolārus. Salīdzinot ar dolāru lats pret dolāru, ir par 13 % nenovērtēts, savukārt lits un krona – par 20 %.

Joprojām tradicionāli visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 6.15 dolārus un šīs valsts valūta pret dolāru ir pārvērtēta par 72 %.

Big Mac indekss tiek veidots kopš 1986.gada, un tas pamatojas uz pieņēmumu, ka viena un tā paša produkta cena, pārrēķinot ASV dolāros pēc attiecīgās valūtas kursa, dažādās valstīs būs vienāda. Kā produkts izvēlēts Big Mac, kas ASV maksā 3.57 dolārus.

Ekonomikas ministrija ir atstājusi negrozītu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru PTAC uzdeva a/s Baltijas Izaugsmes Grupa (BIG) pārtraukt piemērot netaisnīgos līguma noteikumus, piedzenot neproporcionāli augstus līgumsodus.

Par to liecina PTAC publicētā informācija. Tāpat BIG būs jāveic grozījumi patērētājiem piedāvātajos līgumu projektos. Pēc Ekonomikas ministrijas lēmuma paziņošanas BIG šis lēmums ir spēkā esošs un izpildāms neatkarīgi no tā pārsūdzēšanas tiesā. PTAC lēmumu pieņēma, ņemot vērā saņemtās apmēram 40 patērētāju sūdzībās par BIG piemērotiem nesamērīgi lieliem līgumsodiem, kas bieži pārsniedza parāda apmēru.

"PTAC ir gandarīts, ka lēmums ir stājies spēkā, jo tas aizliedz BIG pieprasīt nesamērīgus līgumsodus, savukārt daudziem patērētājiem ļaus nezaudēt savu naudu, maksājot nesamērīgus līgumsodus, sevišķi šajos ekonomiski grūtajos laikos,” atzīst PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Pensijā devies cietuma apsargs no ASV apēdis 25 000. Big Mac, vēsta guardian.co.uk.

McDonald's lojālākais klients, 57 gadus vecais Dons Gorske nemaz neplānojot apstāties.

«Es plānoju ēst Big Mac, kamēr nomiršu,» viņš sacījis, piebilstot: «Man nav nodoma kaut ko mainīt. Tā joprojām ir mana mīļākā pārtika. Nekas 39 gados nav mainījies. Es to gribu katru dienu.»

Mediji secinājuši, ka Gorske nemaz neizskatās pēc ātrās ēdināšanas restorāna fana. Viņš esot labā fiziskajā kondīcijā, ar zemu holeterīna līmeni un pats sevi raksturo kā hiperaktīvu.

Gorskes apsēstība ar burgeriem sākusies 1972.gada 17.maijā, kad viņš iegādājies trīs Big Mac, lai nosvinētu jaunas automašīnas iegādi.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Kā Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Žurnāls Kas Jauns veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras bija ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Sekojot 1994. gadā tapušās Vudija Allena filmas Lodes pār Brodveju panākumiem visā pasaulē, režisors Dž. Dž. Džilindžers uz Dailes teātra lielās skatuves iestudēja Pjotra Rozenfelda lugu, kas veidota pēc V. Allena scenārija motīviem. Šo izrādi 2008. gadā noskatījās 16 397 skatītāju un teātra kasē ienesa 152 000 LVL

Jāatzīmē, ka pirmā desmitnieka izrādes 2008. gada laikā spējušas kopā nopelnīt miljonu un 100 tūkstošus LVL.

Ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Hansabankas pētījums par uzkrāšanas paradumiem rāda, ka divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekami uzkrājumi, tai pašā laikā uz uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē cilvēki skatās optimistiski.

Patlaban gandrīz 70% respondentu kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 LVL. Tas nozīmē, ka vairums cilvēku dzīvo no mēnešalgas, un ar uzkrāto naudas apjomu var segt tikai aptuveni viena mēneša sadzīves izdevumus.

Tai paša laikā katrs piektais Latvijas vīrietis plāno, ka pēc 10 gadiem viņa uzkrājumu apjoms būs lielāks par 50 000 LVL.

Pētījuma dati apliecina, ka vēl joprojām visbiežāk izmantotais Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veids ir konts. 53% Latvijas iedzīvotāju izmanto kontu bankā, otrajā vietā ir līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos, bet trešajā vietā ar 19% ir krājkonta izmantošana. Jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos – pensiju fondos, izvēlas depozītnoguldījumu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu vai fondus. Gandrīz puse (48%) cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu (31%), uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (27%) vai depozītu (24%). Cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 LVL mēnesī līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu (69%), bet mazāk pensiju fondus (22%), krājkontu (16%) vai depozītu (1%).

Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par automašīnu, kuras pilna masa nepārsniedz 1500 kg, no nākamā gada 1. janvāra būs 20 Ls līdzšinējo 12 Ls vietā, bet par vieglo automašīnu, kuras pilna masa ir no 1501 kg līdz 1800 kg, tā būs 40 Ls līdzšinējo 24 Ls vietā.

To paredz 2010. gada budžeta paketē iekļautajās izmaiņas likumā, kas nosaka nodevas, kuru jāmaksā, izejot ikgadējo tehnisko apskati, jaunās likmes.

Db.lv jau ziņoja, ka, palielinot nodevu, valsts budžetā nākamgad paredzēts gūt papildu ieņēmumus 15 milj. Ls apmērā.

Nodeva tiks palielināta tieši vieglajām pasažieru automašīnām, savukārt kravas transportlīdzekļiem un autobusiem tā netiks celta, uzsver premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks).

Bigbank grupa šogad turpina uzrādīt spēcīgu izaugsmi - 3. ceturksnī banka nopelnījusi 14,3 miljonus eiro, kas ir par 17,7 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

2022. gada pirmo deviņu mēnešu peļņa ir 28,4 miljoni eiro jeb par 5,3 miljoniem eiro (+23,0 %) vairāk nekā gadu iepriekš.

«Neraugoties uz nemierīgo ārējo vidi, mums ir pamats būt apmierinātiem ar Bigbank trešā ceturkšņa finanšu rezultātiem. Periodu raksturoja spēcīgs kredītportfeļa pieaugums, tā kvalitātes nepārtraukta uzlabošanās un laba peļņa,» finanšu rādītājus komentē Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Pēc viņa teiktā, 3. ceturksnī kredītportfelis visvairāk audzis uzņēmumu kredītu un mājokļu kredītu sektorā, kas ir viens no būtiskākajiem bankas biznesa stratēģijas mērķiem.

«Ar Euribor saistīto kredītu produktu pārdošanas apjoma pieaugums palīdz mums diversificēt mūsu portfeli, kas pozitīvi ietekmē peļņu situācijā, kad procentu likmes pieaug un noguldījumu pieņemšana kļūst dārgāka nekā iepriekš,» viņš piebilda.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.