Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

^{Papildināts viss teksts.}

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka Gaismas pils ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Drīzumā jebkurš publiskās bibliotēkas lasītājs varēs tiešsaistē bez maksas lasīt tajā pieejamās e-grāmatas, izmantojot e-GRĀMATU bibliotēkas platformu. Visām Latvijas publiskajām bibliotēkām, kuras izmanto informācijas sistēmu ALISE, ir iespējams abonēt e-GRĀMATU bibliotēkas platformu.

Decembrī veiksmīgi noslēdzies viens no platformas izstrādes posmiem – izmēģinājuma projekts, kurā piedalījās izdevēji Apgāds Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāds un Jumava, kā arī sešas Latvijas publiskās bibliotēkas: Ventspils, Kuldīgas Galvenā, Valmieras, Jelgavas pilsētas, Latgales Centrālā un Preiļu bibliotēka.

Izstrādātāja Tieto Latvia projektu vadītājs Jānis Plūme stāsta: «Izmēģinājuma projekta mērķis bija izstrādāt un pārbaudīt praksē e-GRĀMATU bibliotēkas iesaistīto pušu sadarbības modeļus un tehniskos risinājumus. Pilnveidošanas būtiskākie virzieni ir lasītāja iespēju paplašināšana sistēmā un izdevēju-bibliotekāru sadarbības procesu maksimāla automatizācija.»

«Tādēļ, ka ir grāmatas, kas ir izdotas, publicētas un kurām ir saistība ar nācijas pagātni un vēsturi. Kuras, visticamākais, neiznīcinās tāpēc, ka viņas ir tik vecas - pat XV-XVI gadsimtā nodrukātas. Tā ka kādam tās ir jāglabā,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kādēļ laikmetā, kad grāmatas lasīsim digitalizēti, mums bija jābūvē tik liela un dārga bibliotēka, atbildējis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«Es arī labi apzinos to, ka arvien vairāk sastapsimies ar tā saucamajām bibliotēkām bez grāmatām, kad bibliotēka ir, bet grāmatu tur nav, lai gan tā joprojām ir bibliotēka. Tur ir informācija, bibliotekārs, kurš pie datora palīdz cilvēkam atrast informāciju un lasīt šajā datorā, jo bieži ir informācija, kas drīkst būt pieejama tikai bibliotēkas telpās saistībā ar autortiesību ierobežojumiem un tā tālāk. Nacionālās bibliotēkas visā pasaulē turpinās pastāvēt, es teiktu, kaut kādā veidā kā muzeji,» turpinājis LNB direktors.

Jautāts, kas būs tas galvenais serviss pilsonim, ko piedāvās Latvijas Nacionālā bibliotēka, viņš atbildējis: «Galvenais būs tas, ka būs darba vieta, kur vienlaikus izmantot tradicionālos un elektroniskos resursus, gan nodarboties ar mentoru.»

«Tas ir jautājums, ko uzskata par bibliotēku. Aptuveni 20 procentus ēkas aizņem koridori, kāpnes, tualetes un cita objektīvi nepieciešamā tehniskā aprīkojuma daļa. 60 procenti ir telpas krājumiem, darbiniekiem un lasītājiem. Vēl 20 procenti ir brīvā pieeja sabiedriskiem pasākumiem - lielā konferenču zāle, izstāžu zāles, garderobes lasītājiem, grāmatu muzejs, ēdināšanas telpas; tajā pašā laikā tās ir paredzētas bibliotēkas apmeklētājiem, bet pasākumi kontekstā ar bibliotēkas saturu,» tā, vaicāts, cik procentus no jaunuzbūvētās Gaismas pils aizņems tieši bibliotēka, intervijā žurnālam Sestdiena sacījis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«No mezonīna stāva uz augšu līdz pat astotajam stāvam ir lasītavas. Devītais stāvs ir informācijas tehnoloģijām,» stāstījis bibliotēkas vadītājs.

Jautāts, par bibliotēkas izmaksām - gandrīz 200 miljoni latu, A. Vilks sacījis: «Es būtu laimīgs, ja tas nebūtu tik daudz. Savukārt kvalitāte ir panākta ļoti augsta. Arī tas ir to maksājis. Vīnē tikko ir uzcelta Vīnes Tehnoloģiju universitātes bibliotēka, 28 000 kvadrātmetru (pret mūsu 40 tūkstošiem), projektējusi slavenā arhitekte Zaha Hadīda - tā izmaksāja 500 miljonus eiro.»

Savukārt, runājot par to, vai grīdās vajadzēja izmantot Kanādas kļavu, Nacionālās bibliotēkas direktors teicis: «Mans radinieks ir galdnieks, viņam ir pieredze ar Kanādas kļavu - pret to viņš ir salauzis visus darbarīkus un apgalvo, ka cietāka koka par to neesot. Kļavas tonis ir tieši tāds pats kā bērza paneļiem sienās. Jā, varēja mēģināt ielikt kādu Latvijas cietāko koku, kas nebūtu balts, bet brūns, un tad vēl būtu liels jautājums, vai tas būtu pietiekamā daudzumā, pietiekami kvalitatīvs un tomēr mīkstāks. Laiks rādīs, bet, ja tā grīda tāda stāvēs gadu desmitiem, tad tas atmaksāsies.»

Arhitekts Gunārs Birkerts nominēts Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļai 2013 un iekļuvis šīs prestižās balvas kandidātu finālā, informē LNB Atbalsta biedrība.

Tā esot «starptautiska atzinība un augsts novērtējums arhitekta daudzu gadu radošam darbam, kurā nozīmīga vieta ir arī jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai (Gaismas pilij)».

Kā norāda LNB Atbalsta biedrība, «Birkerta iekļūšana prestižās balvas finālā esot liels sasniegums, ar ko Latvijai ir iemesls lepoties». Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļa kopā ar Prickera prēmiju ir augstākie profesionālie novērtējumi arhitekta darbam, tā ir atzinība tiem arhitektiem, kuru darbs sniedzis būtisku ieguldījumu un paliekošu ietekmi arhitektūras nozares teorijā un praksē, skaidro biedrība.

No trim finālistiem par uzvarētāju izraudzīts 1944.gadā dzimušais, kompānijas Morphosis dibinātājs Toms Meins (Thom Mayne), arī Prickera prēmijas laureāts. Pasaule Tomu Meinu pazīst kā Toronto un Sinsinati universitātes, Pomonas augstskolas, Sanfrancisko Federālās pārvaldes ēkas vai Giant Group Campus Šanhajā arhitektu.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Valsts augstākajām amatpersonām šodien nosūtīta vēstule kurā vairāki desmiti Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībā iesaistītie uzņēmēji pauž sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas pabeigšanu. Pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts Nacionālo Būvkompāniju apvienībai (NBA) arvien nav samaksājusi 4 812951,69 eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā, atbilstoši līgumam, ieturētās naudas, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

«Līdz šim izvairījos publiski izteikties par būvdarbu apmaksu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā, paļaujoties, ka abas puses pildīs līgumu. Nacionālo Būvkompāniju apvienība, pēc Kultūras ministrijas uzdevuma un iepirkuma, ir realizējusi un nodevusi lietošanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, valsts saņem atzinības par būvi un tajā notikušajiem Eiropas Savienības prezidentūras pasākumiem. Tas priecē, taču ministrijai nu būtu jābūt tikpat atbildīgai un atbilstoši līgumam jāveic samaksu par izpildīto darbu. Pusotru gadu esam centušies sarunās un sarakstē risināt jautājumu par apmaksu, izdabājot visdažādākajām valsts amatpersonu kaprīzēm, bet nav pat dialoga. Projekts ir realizēts ar ekonomiju, salīdzinot ar sākotnēji plānoto summu, tikmēr valsts parāds būvniekiem, ieskaitot gaidāmos maksājumus gada beigās, ir 13,6 miljoni eiro. Esam spiesti vērsties pie valsts augstākajām amatpersonām, lai publiski viestu skaidrību un panāktu valsts atbildību, lai uzņēmēji var saņemt samaksu par padarīto darbu,» norāda NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Šodien Jūrmalā atklās divas jaunas kultūras infrastruktūras celtnes, kurā atradīsies Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Jūrmalas Centrālajā bibliotēka. Apvienojumā ar līdzās esošo 2015. gadā uzcelto Jūrmalas Mākslas skolu visas trīs ēkas un to iekšpagalms veido Dubultu Kultūras kvartālu.

Kūrortpilsēta ieguvusi jaunu, daudz plašāku mūzikas vidusskolas ēku, koncertzāli ar 400 skatītāju vietām, kā arī jaunu, modernu centrālo bibliotēkas ēku. Mūzikas vidusskolas telpās mācību gadu jau uzsākuši 520 skolas audzēkņi, kas ir par 60 vairāk nekā pagājušajā gadā. Skolā strādā 70 pedagogi.

Trīsarpus stāvu augstajā Mūzikas vidusskolas ēkā izvietotas 45 mācību klases. Iepriekšējā skolas ēkā bija 26 mācību klases. Katras klases arhitektoniskais risinājums ir aprēķināts, lai klases konfigurācija un tās apdares risinājumi nodrošinātu labu akustiku, neradot koncentrētus skaņas punktus, bet skaņa tiktu izkliedēta.

Mūzikas vidusskolas ēkā izbūvēta arī akustiskā koncertzāle, kam dots nosaukums «Dubultu koncertzāle», tajā ir 400 skatītāju vietas un skatuve 180 kvadrātmetru platībā. Koncertzāles apjoms ēkas vidusdaļā ir vairāk nekā 15 metru augstumā, un katra skatītāju rinda izvietota uz amfiteātra veida paaugstinājuma. Pirmajā stāvā ir kamerzāle ar amfiteātri 130 apmeklētāju vietām, plašs vestibils, mācību klases, bibliotēka ar lasītavu, ģērbtuves māksliniekiem, administrācijas telpas, kā arī mēģinājumu studija. Otrajā, trešajā un jumta stāvā izvietotas mācību klases un jumta terase.

Kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, ieguldot četrus miljonus eiro, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams. Iegādei tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un astoņas komerctelpas bez apdares.

Bibliotēkas nama ēka ir būvēta 1910. gadā bankas vajadzībām. Būtiska sabiedrības daļa šo neoklasicisma stila celtni atceras kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galveno ēku, kas tur atradās no 1956. līdz 2014. gadam, kad tā tika pārcelta uz Pārdaugavu. «Reti kuram ir zināms, ka pirmsākumos šajā ēkā ir atradušies grezni restorāni, kā arī avīžu un žurnālu redakcijas. Plānojot dzīvokļus, vēlējāmies šo bagāto vēsturi ne vien saglabāt, bet arī izcelt. Tāpēc namā, cik vien iespējams, saglabājām vēsturisko apdari, logus un grīdas materiālus,» stāsta Nauris Živuļins, Bibliotēkas nama sadarbības partneris projekta koncepcijas izstrādē un realizēšanā.

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība informē, ka būvdarbi ēkā ir gandrīz noslēgušies, un tiek turpināti aktīvi infrastruktūras pirmās kārtas objektu būvdarbi.

Lai Gaismas pili varētu saukt par pabeigtu, esot atlicis vien ieklāt koka grīdas segumu, kā arī izbūvēt koncertzāles un ēdamzāles telpas.

NBA turpina darbu pie infrastruktūras objektu izbūves, kur šobrīd aktuālākie darbi ir infrastruktūras ēkas būvniecība, lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas izbūve, kā arī ūdensvadu tīklu, elektrotīklu un siltumtīklu uzstādīšana.

Pilnsabiedrības Nacionālā Būvkompāniju apvienība, kas veic jaunās LNB ēkas būvdarbus, valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka esot būtiski uzsvērt un lepoties ar Latvijas uzņēmumu attīstību un sasniegumiem. «Gaismas pils būvniecība ir lielākais nacionālais būvobjekts pēdējo 20 gadu laikā. Visu iesaistīto pušu spēja sadarboties un strādāt kopīga mērķa vārdā ir vēl viens pierādījums tam, ka mēs varam paveikt lielas lietas,» paziņojis Saukāns.

Aculiecinieki, kas šodien ap 15.30 devušies garām topošajai Gaismas pilij Rīgā, novērojuši, ka uz Valguma ielas bruģis, kas tur ieklāts stāvējis jau ilgāku laiku, tagad tiek ņemts nost.

(Papildināts ar NBA komentāru.)

Tas, pēc notiekošā spriežot, tiekot darīts, lai tajā vietā ieguldītu kabeļus. Tie paši aculiecinieki šai vietai garām bija devušies arī šorīt, kad vēl nekas neesot liecinājis par plāniem bruģi vākt nost. Turklāt darbi norisinās diezgan plašā mērogā.

Db.lv sazinājās ar pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība sabiedrisko attiecību pārstāvi Ilgu Sokolovu, kura gan nespēja sniegt informāciju par mistiskajiem būvdarbiem. «Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) līguma ar pasūtītāju – Kultūras ministriju – ietvaros veic arī pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbus, tai skaitā arī gājēju ietvju bruģēšanu, un atsevišķos posmos šis process ir noslēdzies. Vietā, kur ieklātais bruģis tiek demontēts, šobrīd strādā ar NBA nesaistīts uzņēmums cita pasūtījuma ietvaros – iepirkums Pieslēguma izveidošana LNB jaunās ēkas un tehniskās ēkas (Rīgā, Mūkusalas ielā 3 un Mūkusalas ielā 5) elektroierīču pieslēgšanai (65310000-9). Tāpēc par šo precīzu informāciju varēs sniegt darba izpildītājs vai pasūtītājs,» sacīja Sokolova.

Mazā Maxima Viļakā - šāda bija Viļakas novada bibliotēkas interneta lasītavas vadītāja Viļa Bukša pirmā doma, pirmdienas rītā ierodoties darbā un ieraugot savu saimniecību. Pār telpu karājās komunikāciju vadi, bet uz grīdas, galdiem un monitoriem mētājās piekaramo griestu atlūzas un stiprinājumi, kas bija nokalpojuši vien trīs gadus - tieši pirms tik ilga laika bibliotēkas jaunā divstāvu piebūve uzcelta, vēsta laikraksts Diena.

«Tas visdrīzāk notika sestdienas vakarā, kad bija stipras lietusgāzes, - apsardzes firma ziņoja, ka ēkā kaut kas noticis. Bibliotēkas administrācija konstatēja, ka jaunās piebūves otrajā stāvā nokritušas dažas piekaramo griestu plāksnes, bet pirmo stāvu nepārbaudīja - baisā aina pavērās tikai pirmdienas rītā,» Dienai stāstījis V. Bukšs un piebildis, «bail iedomāties, ja tas notiktu darba laikā - šurp nāk apmeklētāji, izmanto internetu, kopē. Nāk arī bērni! Šādas bīstamas situācijas rada būvnieku bezatbildība un naudaskāre! Un firma, kas piebūvi cēla, man uzticību neraisa - otrais stāvs ziemā pludoja, tualetē reiz iebruka ķieģelis, sašķaidot ūdens tvertni. Biju saskāries ar šo firmu, kad strādāju par vadītāju Žīguru kultūras namā, - viņu darba kvalitāte uzticību neraisīja!»

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Attīstoties attālinātajai tirdzniecībai, SIA Urbys kā alternatīvu sabiedriskā transporta biļešu iegādei kasēs un internetā piedāvā izmantot īpašus aparātus

Urbys autobusu biļešu tirdzniecības automāti strādā jau divus gadus. «Automāts nav nekas super īpašs, bet unikāli ir tas, ka esam panākuši, ka tas strādā patiešām ātri. Lai nopirktu biļeti, vajadzīgi tikai daži klikšķi. Saskarni esam izveidojuši ar ļoti lieliem burtiem, lai pat vecāka gadagājuma cilvēki var saprast, kas jāspiež. Ja cilvēks spēj izņemt naudu no bankomāta, ieliekot karti un ievadot PIN kodu, viņš noteikti spēs arī nopirkt autobusa vai jebkādu citu biļeti šādā aparātā. Biļešu tirdzniecības aparāti, kas šobrīd ir autoostās Latvijā, pārdod tikai autobusu biļetes, bet tehniski tie var pārdot jebkādas biļetes vai citus pakalpojumus,» stāsta Gatis Sprūds, SIA Urbys īpašnieks. Šobrīd darbojas trīs Urbys biļešu aparāti – divi Rīgas autoostā un viens Jelgavas autoostā. Interese un atsaucība no citām autoostām ir, bet pagaidām tirgus dalībnieki ir nogaidošā pozīcijā.

Iespaids ir ļoti labs - tā par pabeigto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku saka tās arhitekts Gunārs Birkerts, kurš šajās dienās ieradies dzimtenē, vēsta laikraksts Diena. Lai arī ne viegls un garāks, nekā sākumā cerēts, bibliotēkas tapšanas ceļš ir vainagojies ar oficiāliem atklāšanas pasākumiem.

Pēdējo reizi bibliotēku redzējis vēl bez grīdām, 89 gadus vecais arhitekts gandarīti saka, ka tagad beidzot varējis novērtēt tās sajūtas, ko dod gatavā bibliotēkas ēka: «Tā ir ļoti silta un - attiecībā uz darbu - ļoti labi nostrādāta.» Sastaptie cilvēki bibliotēkā gan bijuši «vairāk ceļotāji, ne lasītāji». Par redzēto ir gandarījums, bet ne pārsteigums, jo ir piepildīta iecere, kādai tai arī bija jābūt.

Atbildot uz Dienas vaicāto par bibliotēkas apkārtni, kur ļoti tuvu sienām brauc baļķu vedēji, arhitekts norādījis, ka ēka jau no paša sākuma bijusi ieplānota tieši tur, kur tagad uzcelta. «Pilsētas attīstība, kas toreiz bija paredzēta, nav notikusi,» viņš secina.

Ogrē, Brīvības ielā topošās bibliotēkas ēkas pamatos ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vienlaikus ar kapsulas ielikšanu tiek uzsākti līmētā koka konstrukciju izbūves darbi, kas ir viens no pirmajiem šāda materiāla un metodes pielietojumiem sabiedrisko ēku būvniecībā Latvijā.

Daudzfunkcionālajā kultūrizglītības centrā atradīsies ne tikai Ogres Centrālā bibliotēka, bet arī Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa. Divstāvu celtne būs tā dēvētā pasīvā ēka ar maksimāli zemu resursu patēriņu. Gan ēkas fasādē, gan iekštelpās daudzviet būs redzamas atklātas koka konstrukcijas, kas ir galvenais izmantotais konstrukciju materiāls. Ēku nesošās konstrukcijas tiks izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas tiek līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu tā strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

FOTO: Atvērts viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem 

Jaunajā "Origo" ēkā, kas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2b, apmeklētājiem atvērta tirdzniecības...

Jaunajā ēkā būs apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot pat līdz 80 procentiem dabiskā apgaismojuma, rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkai tiks izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu. Ātrijā tiks veidota zaļā augu siena, tās apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni no ēkas jumta, bet uz tērauda konstrukcijām virs autostāvvietas ir plānots uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norāda, ka tas ir viens no vērienīgākajiem kultūrizglītības infrastruktūras projektiem valstī: "Virzība no ieceres līdz tās pārtapšanai realitātē ir bijusi strauja – trīs gadi, vēl pēc gada jaunā būve sāks pildīt tai paredzētās funkcijas."

Ogres Centrālās bibliotēkas vadītāja Jautrīte Mežjāne atzīst, ka topošā bibliotēkas ēka jau ir nodēvēta par Ogres Gaismas pili.

2019. gada janvārī starp LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas vides investīciju fondu un Ogres novada pašvaldību tika parakstīts līgums par finansējuma piešķiršanu 5 miljonu eiro apmērā Ogres Centrālās bibliotēkas rekonstrukcijai no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 8 890 339,94 eiro apmērā. Pašvaldība ir uzņēmusies saistības, nodrošinot projekta īstenošanai līdzfinansējumu 3 890 339,94 eiro.

Publiskā iepirkuma konkursa rezultātā pašvaldība 2019. gada martā noslēdza līgumu ar SIA "RERE Būve" par Ogres Centrālās bibliotēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību. Līgumcena veido 7,8 miljonus eiro (bez PVN), jaunās ēkas būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada pavasarim. Būvdarbu uzraudzību veic SIA "Firma L4".

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Kustība Nepērc svešu! nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas deputātiem, norādot, ka Kanādas kļavas materiāla, ar ko paredzēts izklāt Gaismas pils grīdu, iegādei piešķirtais valsts finansējums ir teju trīs reizes lielāks nekā materiāla tirgus vērtība.

Kustības Nepērc svešu! pārstāvji mudina Saeimu nomainīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdas segumam paredzēto Kanādas kļavu ar Latvijas ozolu, minot, ka bibliotēkas būvniecība ir noteikta ar īpašu «Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu», kas nosaka celtniecībā «sekmēt Latvijas resursu izmantošanu».

«Tā kā bibliotēkas projekts finansiāli skar ikvienu Latvijas sabiedrības locekli, kustība Nepērc svešu! aicina deputātus lemt par zaudēto valsts budžeta līdzekļu piedziņu no atbildīgajām amatpersonām, kuru lēmumu rezultātā Kanādas kļava iegādāta,» norāda kustības koordinators Didzis Šmits.