Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.
Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.
Bibliotēkas nama dzīvokļu publiska pārdošana norit vien pirmo mēnesi un rezervēti ir 10 dzīvokļi. Lai gan attīstītāji prognozēja, ka pirmie dzīvokļi, par kuriem interesēsies, būs tie, kuru skats pavērsts uz Vērmanes dārzu, tomēr izrādījās, ka cilvēki ir ievērojuši dažāda tipa dzīvokļus, tajā skaitā arī ar skatu uz pagalmu. Cena vienas istabas dzīvoklim sākas aptuveni no 45 000 eiro, bet divu istabu - aptuveni no 85 000 eiro. Cena atkarīga ne tikai no platības, bet arī no tādiem faktoriem kā skats pa logu, stāvs, balkons, plānojums un citi. Tirgotie dzīvokļi ir bez apdares. N. Živuļins stāsta, ka papildu izdevumi dzīvokļa apdarei varētu būt aptuveni 600 eiro/m2, tomēr cenas var būt ļoti individuālas. «Runājot par platībām, ir jāsaprot tas, ka vēsturiskajos namos, kad tie tika būvēti, plānojumi būtiski atšķīrās no tā, ko mēs vēlamies redzēt un izmantojam šodien. Dzīvokļos bija lieli gaiteņi, dažādas mazas telpiņas - tas viss aizņem vietu. Ja pārplānojam dzīvokli, atstājot tikai to daļu, ko cilvēki reāli izmanto ikdienā, mēs bieži vien iegūstam dzīvokli, kurš savas funkcionalitātes ziņā nemaz pārāk neatšķiras no ierastā, bet platības ziņā ir ievērojami mazāks,» teica N. Živuļins.
Ilgtermiņa investīcija
Bibliotēkas nama dzīvokļu potenciālie pircēji iedalās divās grupās - pilsētnieki un investori. Pirmā kategorija ir jauni cilvēki, pāri. «Arī šī kategorija uz īpašumu skatās kā uz ieguldījumu – kā uz sava veida privāto pensijas fondu, ja tā to varētu nosaukt. Tāpēc īpašuma atrašanās vieta un likviditāte ilgtermiņā ir ļoti būtisks faktors, lai tā vērtība saglabātos, to vienmēr varētu viegli realizēt vai arī pēc kāda laika izīrēt,» pastāstīja N. Živuļins.
Otra grupa pircēju ir tie, kas vēlas ieguldīt nekustamajā īpašumā jeb investori. Bibliotēkas nama pārstāvis saka, ka, valsts ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, arvien lielāks skaits iedzīvotāju skatās un pēta iespējas, kur ieguldīt savus brīvos līdzekļus. «Visiem ir zināms, ka nekustamais īpašums vienmēr ir bijis salīdzinoši drošs, varētu pat teikt, konservatīvs, ieguldīšanas veids, kurš līdzi nes salīdzinoši nelielu risku un ir tendēts uz ilgtermiņu. Ja interesē šāds ieguldījums, tad parasti būtiskākais faktors ir tas, lai īpašums būtu kvalitatīvs ieguldījums, kura vērtība augs, tas vienmēr būs likvīds, viegli realizējams. Ņemot vērā veikto pārplānošanu, kā rezultātā iegūti nelielākas platības dzīvokļi, to atdeve no veiktā ieguldījuma būs augstākas nekā daudziem citiem īpašumiem Rīgas centrā (platība īres cenu lielākoties būtiski neietekmē, bet iegādes cenu gan). Turklāt šādus dzīvokļus vienmēr būs salīdzinoši viegli realizēt, jo pieprasījums ievērojami pārsniedz tirgū pieejamo piedāvājumu,» norāda N. Živuļins. Eksperts norāda, ka, izmantojot bankas kredītu nekustamā īpašuma iegādei, nav nepieciešami tik lieli līdzekļi kā tas sākotnēji varētu šķist. Renovētam namam bankas piedāvā 85% līdzfinansējumu, bet, ja izmanto Altum programmu speciālistam vai ģimenei, finansējums iespējams līdz 95%.
Ēka ar stāstu
«Šī nav parasta ēka Rīgas centrā. Pateicoties tās vēsturei, tam, ka tajā tik daudzus gadu desmitus atradās Latvijas Nacionālā bibliotēka, daudziem cilvēkiem ar to saistās pat personiskas atmiņas - viņi to kādreiz ir izmantojuši būdami studenti vai bijuši pēc kādas grāmatas. Nesen runāju ar vienu no projekta atjaunošanā iesaistītajām dāmām un man ļoti patika viņas teiktais, ka ir lietas, kas noveco, bet vēsturiskie gleznojumi, akmens flīzes noveco kopā ar māju un, gadiem ejot, iegūst savu raksturu. Kāpēc cilvēki brauc uz Parīzi, uz Londonu? Jo cilvēki grib redzēt paliekošo, vēsturisko, kaut kādā ziņā grandiozo, ko šodien vairs tik bieži nesastopam,» savās pārdomās dalās N. Živuļins.
Bibliotēkas nama ēka ir būvēta 1910.gadā bankas vajadzībām. No 1956. līdz 2014.gadam šeit atradās Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka, pirms tā tika pārcelta uz Pārdaugavu. Pirmsākumos ēkas pirmajā stāvā atradušies grezni restorāni, avīžu un žurnālu redakcijas, otrajā stāvā - bankas telpas, savukārt trešajā līdz piektajā stāvā bijuši bankas darbinieku dzīvokļi. Bibliotēkas nama renovācijas darbus plānots pabeigt līdz vasaras beigām.
Projekta attīstītājs ir SIA Bibliotēkas Nams, arhitekts AS Palast Architekts, ģenerālbūvnieks SIA Metalux, tirdzniecību veic SIA Latvia Real Estate.
VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informē, ka SIA Bibliotēkas nams ir reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 750 000 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir SIA ITG Group (90%) un SIA Property (10%). ITG Group vienīgais īpašnieks ir Kazahstānas pilsonis Bolats Itegulovs. Savukārt Property vienīgais īpašnieks ir Kalvis Urmans, kurš ir arī Bibliotēkas nama vienīgais valdes loceklis. Bijusī Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka izsolē tika pārdota par 1,946 miljoniem eiro. Ēkas izsoles sākumcena bija 1,936 miljoni eiro, izsolei bija pieteikušies divi pretendenti. Īpašums sastāv no īpašuma Krišjāņa Barona ielā 14 ar kopējo telpu platību 3968,9 kvadrātmetri un īpašuma Elizabetes ielā 18B ar kopējo platību 82,3 kvadrātmetri. Īpašuma Krišjāņa Barona ielā 14 kadastrālā vērtība ir 1,266 miljoni eiro. Iepriekš bijušajai Nacionālās bibliotēkas ēkai VNĪ divu gadu laikā rīkoja vairākas izsoles, kurās nepieteicās neviens pretendents.Projekta attīstītājs iepriekš piedalījies Eduarda Smiļģa ielas 14, Alīses ielas 5, Lāčplēša ielas 53, Krišjāņa Barona ielas 129 u.c. projektu realizēšanā. Katram projektam tiek izveidots cits SIA nosaukums, jo investors katram projektam ir cits.
#1/111
Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!
#51/111
72 kvadrātmetru dzīvoklis ar skatu uz Vērmanes dārzu, Krišjāņa Barona ielu, Elizabetes ielu.
#52/111
72 kvadrātmetru dzīvoklis ar skatu uz Vērmanes dārzu, Krišjāņa Barona ielu, Elizabetes ielu.
#53/111
72 kvadrātmetru dzīvoklis ar skatu uz Vērmanes dārzu, Krišjāņa Barona ielu, Elizabetes ielu.
#54/111
72 kvadrātmetru dzīvoklis ar skatu uz Vērmanes dārzu, Krišjāņa Barona ielu, Elizabetes ielu.
#56/111
72 kvadrātmetru dzīvoklis ar skatu uz Vērmanes dārzu, Krišjāņa Barona ielu, Elizabetes ielu.
#57/111
72 kvadrātmetru dzīvoklis ar skatu uz Vērmanes dārzu, Krišjāņa Barona ielu, Elizabetes ielu.