Finanšu nozare, īpaši komercbanku sektors, pagājušajā gadā pieredzēja dažādus satricinājumus, kurus vēl tikai pirms gada bija grūti prognozēt.
Kopumā gads it kā sākās cerīgi - ziema bija siltāka nekā ierasts, un energoresursus apkurei vajadzēja mazāk. Cerība, ka jau šogad Ukraina uzvarēs karā Krieviju, bija spēcīga, jo sabiedrotie bija sākuši nopietnas ieroču, tehnikas un munīcijas piegādes Ukrainai. Tikmēr Latvijā finanšu nozare paveica lielāko darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un sankciju praktiskā piemērošanā, protams, sadarbojoties ar valsts institūcijām, kā arī partneriem ārvalstīs. Neapšaubāmi, tas nebija vienīgais, bet ievērojamu resursu patērējošs darbs, pie kā nozare, apzinoties šī darba lielo sociālo nozīmi, strādāja, lai veicinātu mūsu valsts un finanšu sektora attīstību un sniegtu savu ieguldījumu nacionālajā drošībā. Bet tad (dažu autoritatīvu analītiķu skatījumā novēloti) sākās Eiropas Centrālās bankas (ECB) cīņa ar inflāciju eirozonā. Tā kļuva par iespēju politiķiem aktīvi īstenot nepamatotu un neproduktīvu demonizēšanas un atcelšanas kultūru attiecībā pret Latvijas bankām. Arī citās frontēs, kas diemžēl vairāk līdzinājās kara, nevis darba frontēm, negāja vieglāk un produktīvāk.
Prognozes, kas nepiepildījās
Gada sākumā neviens monetārās politikas eksperts neprognozēja, ka ECB katrā sēdē lems par procentu likmju paaugstināšu, kas automātiski kāpina arī Euribor likmes. Vēl 2022.gadā septembrī tika fiksēts vēsturiski augstākais likmju paaugstinājums ECB vēsturē – likmes tika celtas par 75 bāzes punktiem, un arī pēc gada, 2023.gada septembrī, likmes tupināja kāpt. Šogad septembrī vien tās auga par 25 procentpunktiem. Tas, protams, veicināja strauju banku peļņas kāpumu (ne tikai Latvijā), kas attiecīgi rosināja politiķu un arī Latvijas Bankas vēlmi šo peļņu pārdalīt. Diemžēl netika ņemts vērā fakts, ka šī peļņa dod iespēju bankām, it sevišķi jau mazākajām, vietējā kapitāla bankām, būtiski stiprināt savu kapitālu, veicināt finanšu drošību, kā arī vēl vairāk investēt sistēmās, kas cīnītos ar krāpšanu un piedāvātu labākus, modernākus pakalpojumus mūsu klientiem. Gada nogalē tika ieviests UIN obligāts maksājums, par bāzi ņemot 2023. gada peļņu, un pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nosakot uz gadu bankām nodevu 2% apmērā no hipotekārā portfeļa, lai mazinātu par 30% hipotekārā kredīta ņēmēju procentu maksājumus. Lēmums tika pieņemts nevērtējot ne Igaunijas pieredzi, ne arī banku priekšlikumu vienoties ar valsti par papildu dividenžu izmaksu 2023. gadā, kas dotu papildu nodokļu ieņēmumus budžetam. Nozare neatlaidīgi un pacietīgi centās pievērst politiķu uzmanību šo pasākumu ilgtermiņa negatīvajām sekām, sākot jau ar to, ka šie soļi ir tieši pretēji ECB monetārās politikas centieniem mazināt inflāciju, beidzot ar to, ka atbalsts nav mērķēts un nesasniegs to sabiedrības daļu, kurai tas patiesi ir nepieciešams. Nepamatota iejaukšanās brīvajā tirgū ir bīstams precedents, kas var graut investoru uzticību valstij, kā arī nākotnē investoriem būs jāņem vērā, ka Latvijā jebkurā brīdī var tikt iedarbināts cenu regulēšanas mehānisms, ja politiķiem šķistu, ka kādā no nozarēm cenas ir pārāk pieaugušas. Iepriekš minētais mazinātu investīciju apmērus, kas ir tiešs priekšnoteikums attīstībai. To savā atzinumā norādīja arī ECB, taču tās rekomendācijas netika ņemtas vērā, un likums nu ir stājies spēkā, ko bankas godprātīgi pildīs. Kādas būs tā sekas, to iespējams neredzēsim ne nākamo, ne aiznākamo gadu, bet gan garākā termiņā.
Jāveicina kapitāla tirgus, liels potenciāls zaļajā kreditēšanā
Šī brīža ekonomiskā situācija un attiecīgā monetārā politika, protams, ir raisījusi daudzus jautājumus par šobrīd veicamajiem mājas darbiem, lai nākamajā ekonomikas izaugsmes ciklā Latvija piedzīvotu straujāku izaugsmi. Tie saistīti gan ar banku uzraudzību, gan privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanu un citiem aspektiem, kas ļautu uzlabot finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā. Taču vēlos akcentēt, ka bieži piesauktais zemais kreditēšanas līmenis Latvijā, kas atpaliek no Lietuvas un Igaunijas kreditēšanas rādītājiem, nav galvenais cēlonis pēdējos gadus tik daudz piesauktajai Latvijas atpalicībai no saviem Baltijas kaimiņiem, bet sekas tam, ka gan biznesa, gan tiesiskā vide tā arī nav sagaidījusi tik nepieciešamos (un daudzkārt apspriestos) uzlabojumus no politikas veidotāju puses – pirmkārt, kvalificēta darba spēka pieejamības nodrošināšanā, noteiktību un konkurētspēju nodokļu politikā, jā, un, protams, nepatīkamajā un visiem apnikušajā, bet ekonomiskajam uzplaukumam tik nepieciešamajā cīņā ar ēnu ekonomiku un korupciju. Tai skaitā, arī attiecībā uz kapitāla tirgus attīstību, kas ir nozīmīgs uzņēmējdarbības attīstības instruments, arī vēl neesam sagaidījuši būtiskus, materiālus lēmumus, piemēram, beidzot piedāvājumu biržā iegādāties daļu no valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kapitāla. Tāpēc ceru, ka aizsāktā diskusija par konkurences vidi un kreditēšanas līmeni Latvijā neapstāsies tikai pie banku kritizēšanas, bet nonāks arī līdz īstajiem problēmu cēloņiem un savstarpēji izdiskutētiem, pārdomātiem un efektīviem risinājumiem. Liels kreditēšanas potenciāls ir energoefektīvu mājokļu programmā un ne tikai – zaļās enerģijas ieguves virziens kopumā paver plašas iespējas, jautājums tikai, kā tās spēsim izmantot.
Krāpnieki – ne vienas nozares cīņa
Vēl viena lieta, kur 2024.gadā būtu nepieciešama plašāka sadarbība, ir cīņa ar finanšu krāpniekiem. Neskatoties uz to, ka šobrīd bankām izdodas novērst vairāk krāpšanas gadījumu, nekā tiek realizēts, tomēr aizvien ik mēnesi no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāpts teju miljons eiro. Tās ir neiedomājamas summas, vērtējot vienas ģimenes mērogā. Jaunākie Asociācijas apkopotie dati liecina, ka novembrī visvairāk naudas līdzekļi izkrāpti telefonkrāpniecības rezultātā, līdz ar to, velētos atkāroti uzsvērt, ka cīņā ar krāpniekiem daudz aktīvāk būtu jāiesaistās arī telekomunikācijas nozares uzņēmumiem, jo šī nav vienas nozares cīņa.
Domājot par 2024.gadu, šķiet ir divi miljons eiro vērti jautājumi – kad samazināsies Euribor likmes un kurš uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās? Euribor likmju samazinājumu finanšu tirgi jau ir sākuši “iecenot”, un prognozes liecina, ka nākamgad decembrī likmes būs jau mazinājušās zem 3%. Prezidenta vēlēšanām ASV ir ietekme uz visu pasauli un te atliek cerēt, ka saprāts uzvarēs populismu un dialoga kultūra uzlabosies visā pasaulē, tostarp Latvijā. Šobrīd iezīmējas tendences patiesās problēmas vienkārši ignorēt, neredzēt, pusēm savā starpā nerunājot un nemeklējot kompromisus. Jācer, ka esam sasnieguši zemāko punktu, no kura atsperties un sākt virzīties augšup ar cerību, ka nākošais gads būs daudz labāks un racionālāks par aizejošo, neskatoties uz izaicinājumiem, kurus risināsim ekonomikas izaugsmes bremzēšanās dēļ.
