Tā Db atklāja Baltcom valdes loceklis Pēteris Šmidre. Tiesa, kamēr vēl nav pabeigtas visas formalitātes, dati par to, kuri tieši uzņēmumi tiek iegādāti, netiek sniegti. Taču zināms, ka tie ir uzņēmumi, kuri sniedz interneta un televīzijas pakalpojumus, un tiem ir ap 2 000 - 3 000 liela klientu bāze, raksta Dienas bizness.
Pakalpojumus šie uzņēmumi sniedz Rīgas apkaimē, informēja P. Šmidre, vēršot uzmanību, ka ar diviem uzņēmumiem līgumi ir parakstīti, bet ar trešo elektronisko sakaru komersantu – līguma parakstīšana ir finiša taisnē. Jāatzīmē, ka tā dēvētajos ziedu laikos lielākie telekomunikāciju uzņēmumi Latvijā aktīvi iegādājās mazākos pakalpojuma sniedzējus, tādējādi palielinot savu klientu skaitu. Taču sākoties ekonomiskās situācijas lejupslīdei, šādi darījumi vairs nenotika.
Visbiežāk, uzņēmumu pārpirkšana IT jomā notiek divu iemeslu dēļ – tīkla paplašināšanai vai arī klientu skaita palielināšanai. Diskusija nozarē par mazo provaideru apvienošanos vai pārpirkšanu notiek bieži, taču reāli darījumi ir samērā maz, DB vērtējumu sniedza Lattelecom Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.
IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa uzsvēra, ka IZZI vienmēr ir atvērts mazo operatoru iegādei, ja šo mazo īpašnieku vēlme ir pārdot savu biznesu. «Runāt par konkrētiem darījumiem ir pāragri. Jebkurš potenciālais darījums ir jāapskata kā investīciju projekts un jāizvērtē sagaidāmais rezultātus saistībā ar IZZI attīstības stratēģiju,» turpināja viņa.
Latvijā šobrīd ir aptuveni 400 elektronisko sakaru sniedzēju, kuru skaits pēdējos gados praktiski nemainās, DB pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Elektronisko sakaru un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks. Liela daļa no interneta pakalpojuma sniedzējiem ir tādi, kuru klientu bāze ir ap 10-50 lietotājiem. Mazajiem operatoriem pastāvēt – līdzās lielajiem pakalpojuma sniedzējiem, ir diezgan grūti, atzīmēja A.Čerņakovs-Neimarks, taču mazais tirgus spēlētājs var būt elastīgāks izmaksu ziņā. SPRK nav iebildumu pret mazajiem telekomunikāciju operatoriem, ja vien tie ievēro visus nosacījumus. A.Čerņakovs-Neimarks prognozē, ka tuvākos pāris gadus elektronisko sakaru sniedzēju skaitā būtiskas izmaiņas nebūs, taču ilgākā 7-10 gadu periodā operatoru skaitam vajadzētu samazināties. Šobrīd, SPRK novērojumi liecina, ka daļa elektronisko sakaru sniedzēju nemāk strādāt ar saviem klientiem, jo ne vienmēr lietotāji saņem visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar pakalpojumiem. Piemēram, pērn SPRK vairāk sūdzību bija par mobilo nekā fiksēto internetu. Tāpat reizēm daļa operatoru «grēko» ar līguma nosacījumiem. Lai situācija uzlabotos, no šā gada sākuma garantētam datu pārraides ātrumam ir jābūt 20% no reklamētā, ja līgumā ir norādīts maksimālais piedāvātais ātrums. Pilnu pārskatu par nozari SPRK prezentēs marta beigās, tad būs pieejami dati arī par nozares kopējo ieņēmumu avotu.