Konkurences padome (KP) ir nolēmusi atļaut telekomunikāciju uzņēmumam Baltcom apvienoties ar interneta un elektronisko pakalpojumu sniedzēju Interneta Pasaule, liecina KP lēmums.
Uzņēmumiem, kas apvienojas, nav lielas tirgus daļas. KP norāda, ka Baltcom ir liela tirgus daļa vienīgi maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgū. Vienlaicīgi arī Lattelecom ir nozīmīgs konkurents maksas televīzijas pakalpojumu tirgū.
«Proti, Lattelecom, kas vērtējams kā ļoti efektīvs konkurents, ar t.s. «dziļo kabatu» un piedāvā vairākus pakalpojumus komplektos un kas, atšķirībā no kabeļtelevīzijas operatoriem, neizjūt tīkla pārklājuma ierobežojumus maksas televīzijas tirgus ietvaros. Esot tādam konkurējošam spēkam, Baltcom būtu problemātiski ilgtermiņā sadārdzināt savu pakalpojumu cenas un pasliktināt kvalitāti bez riska zaudēt abonentus. Lattelecom darbība maksas televīzijas tirgū spiež un nākotnē spiedīs citus tirgus dalībniekus aktīvāk konkurēt,» teikts KP lēmumā.
DB jau vēstīja, ka Baltcom savā paspārnē ir piepulcinājis SIA LAIN NET, kas piedāvā interneta pakalpojumus Olainē un Jaunolainē. Lursoft dati liecina, ka Baltcom ir kļuvis arī par interneta pakalpojuma sniedzēja Salaspilī SIA Latvijas Datoru tīkli īpašnieku.
Jūlijā Baltcom paziņoja par plāniem iegādāties uzņēmumu Interneta Pasaule. Ar šo soli iecerēts stiprināt Baltcom korporatīvo pakalpojumu segmentu, kā arī palielināt pakalpojumu pieejamību Rīgas centrā. Tāpēc KP uzsāka apvienošanās darījuma izvērtējumu.
Baltcom padomes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre iepriekš DB (13.03.2012.) norādīja, ka Baltcom iegādei ir noskatījis trīs telekomunikāciju pakalpojuma sniedzējus. Noskatītie uzņēmumi sniedz interneta un televīzijas pakalpojumus un tiem ir ap 2000-3000 liela klientu bāze. Uzņēmums atgādina, ka tā mērķis gada laikā ir trīskāršot optiskā tīkla sasniegto mājsaimniecību skaitu.
Tā dēvētajos ziedu laikos lielākie telekomunikāciju uzņēmumi Latvijā – Baltcom un IZZI – aktīvi iegādājās mazākos pakalpojuma sniedzējus, tādējādi palielinot savu klientu skaitu. Taču, sākoties ekonomiskās situācijas lejupslīdei, šādi darījumi vairs nenotika.
«Uzskatu, ka investīcijas citu tirgus dalībnieku - mazo provaideru – pārpirkšanā, ko pēdējos gados realizēja gan Baltcom, gan IZZI, bija kļūdaina biznesa stratēģija, un īpatnēji, ka Baltcom šādā veidā grasās arī turpināt, jo bez dažādiem biznesa riskiem pastāv tāds vienkāršs fakts, ka infrastruktūras ir pārāk dažādas, un klientiem nav iespējams nodrošināt vienotu standartu,» DB pārdomās dalījās (20.09.2011.) Baltcom sīvā konkurenta Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.