Ja arī Baltcom un IZZI apvienotos, lielākais TV klientu skaits joprojām būtu Lattelecom. Tā liecina DB apsekojums no nozaru ekspertu teiktā. Lai arī telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI neatklāj klientu skaitu, pēc apvienošanās darījuma, ja tāds notiktu, kopējā uzņēmumu klientu bāze varētu svārstīties ap, vai pārsniegt 300 tūkst., raksta Dienas bizness.

Arī iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli, proti, nav zināms, vai paredzēts pārpirkšanas darījums, vai cita veida sadarbības forma. Jāatzīmē, ka Baltcom un IZZI jau iepriekš bija nolēmuši apvienoties, un 2010.gadā tika saņemta Konkurences padomes (KP) atļauja, tomēr kopīga valoda netika atrasta. Arī šobrīd tiek gaidīts KP akcepts un līdz padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Baltcom un IZZI pārstāvju skaidrojumi par darījumu ir lakoniski un pieticīgi. «Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence. Mēs esam pārliecināti, ka iecerētais darījums ļaus mums paplašināt Baltcom infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30% un piedāvāt klientiem daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, līdz ar to nodrošinot turpmāku izaugsmi un nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū. Mēs esam pārliecināti, kas tas stiprinās veselīgu konkurenci telekomunikāciju nozarē kopumā. Tomēr līdz tālāku paziņojumu sniegšanai mums ir jāsagaida KP stiprinājums,» DB skaidroja Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere. «Pēdējo divu gadu laikā IZZI stratēģija ir bijusi veikt liela mēroga investīcijas infrastruktūras un jaunu, inovatīvu pakalpojumu attīstībā,» DB atzīmēja IZZI valdes priekšsēdētājs Andris Zeļonka, tādējādi, divu spēcīgu tirgus dalībnieku resursu apvienošana, pēc viņa domām, ir loģisks solis.

Telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmums Baltcom ir noslēdzis darījumu par IZZI COM un IZZI grupas uzņēmumu iegādi. Baltcom TV kļūst par visu IZZI COM daļu īpašnieku. Darījuma cena un citi darījuma nosacījumi ir konfidenciāli.

Baltcom un IZZI arī turpmāk darbosies kā atsevišķas juridiskas vienības. Gan Baltcom, gan IZZI klienti turpinās saņemt visus līdzšinējos pakalpojumus. Pašreizējo pakalpojumu cenas un nosacījumi saglabāsies nemainīgi, bet perspektīvā tiks attīstīti jauni, izdevīgi un interesanti piedāvājumi.

«Mūsu stratēģija ir būt vienam no elektronisko sakaru nozares līderiem, gan attīstot jaunus pakalpojumus, gan paplašinot infrastruktūras pārklājumu un mūsu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Darījums ļaus mums paplašināt Baltcom telekomunikāciju infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30 % un piedāvāt klientiem vēl daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, tādējādi nodrošinot turpmāku izaugsmi, nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū,» norāda Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere.

Citu maksas televīzijas operatoru pirkšanas darījumi arī šogad un tuvākajā nākotnē, tāpat kā pērn, turpinās ietekmēt Baltcom TV neto peļņas vai zaudējumu rādītāju, taču šie pirkumi tiek veikt ar aprēķinu, norāda Baltcom TV (Baltcom) jaunais valdes priekšsēdētājs Andras Pillers.

«Izvērtējot pirkumus, tiek svērta iegūtā auditorija, tīkla pārklājums, tāpat tīkla integrācijas un uzlabošanas izmaksas, kā arī administrācijas un klientu apkalpošanas sistēmu racionalizācijas ietaupījumi,» Pillers skaidroja.

Kā minēts Baltcom 2011.gada pārskatā, pērn 'Baltcom iegādājās SIA Televideotīkls un SIA EST Risinājumi, bet šogad uzņēmums paziņojis par nodomu iegādāties uzņēmumu 'Interneta Pasaule'. Jau ziņots, ka Baltcom konsolidētie zaudējumi 2011.gadā bija 1,18 miljoni latu, salīdzinot ar 621 130 latu peļņu 2010.gadā.

«Tie bija zaudējumi tikai grāmatvedības izpratnē. Tam nav liela sakara ar naudas plūsmām, un patiesībā bizness darbojās veiksmīgi un turpina darboties veiksmīgi. Rādītājs – peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) – un naudas rezerves ir labas, taču turpinām strādāt, lai tās uzlabotu. Kas attiecas uz neto peļņu vai zaudējumiem, galvenais iemesls, kādēļ šis rādītājs uzrādīja zaudējumus, bija saistībā ar uzņēmumu pirkšanas darījumiem,» Pillers skaidroja.

Vienreiz jau telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI gribēja apvienoties, tāpēc jaunais paziņojums par apvienošanos mazliet uzjautrina, DB norādīja Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, atzīmējot, ka šobrīd ir grūti saprast, kā apvienošanās darījums ir iecerēts, un kādu mērķu vadīts tas tiek virzīts.

Iepriekš, 2010.gadā, kad uzņēmumi bija saņēmuši Konkurences padomes atļauju, tad IZZI norādīja, ka vēlas iegādāties Baltcom, taču to minēja Baltcom, sakot, ka vēlas iegādāties IZZI. «Domāju, ka tagad situācija nav mainījusies, tāpēc nozares uzņēmumi noraudzīsies, kā šoreiz noslēgsies abu pušu sarunas,» pamatoja I. Muuls.

Būtu labi, ja ne tikai Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Konkurences padome (KP) ir nolēmusi atļaut telekomunikāciju uzņēmumam Baltcom apvienoties ar interneta un elektronisko pakalpojumu sniedzēju Interneta Pasaule, liecina KP lēmums.

Uzņēmumiem, kas apvienojas, nav lielas tirgus daļas. KP norāda, ka Baltcom ir liela tirgus daļa vienīgi maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgū. Vienlaicīgi arī Lattelecom ir nozīmīgs konkurents maksas televīzijas pakalpojumu tirgū.

«Proti, Lattelecom, kas vērtējams kā ļoti efektīvs konkurents, ar t.s. «dziļo kabatu» un piedāvā vairākus pakalpojumus komplektos un kas, atšķirībā no kabeļtelevīzijas operatoriem, neizjūt tīkla pārklājuma ierobežojumus maksas televīzijas tirgus ietvaros. Esot tādam konkurējošam spēkam, Baltcom būtu problemātiski ilgtermiņā sadārdzināt savu pakalpojumu cenas un pasliktināt kvalitāti bez riska zaudēt abonentus. Lattelecom darbība maksas televīzijas tirgū spiež un nākotnē spiedīs citus tirgus dalībniekus aktīvāk konkurēt,» teikts KP lēmumā.

Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmums Baltcom savā paspārnē ir piepulcinājis SIA LAIN NET, kas piedāvā interneta pakalpojumus Olainē un Jaunolainē. Lursoft datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka SIA LAIN NET vienīgais īpašnieks ir SIA Baltcom TV.

Baltcom preses sekretārs Lauris Kļaviņš nekādus komentārus par iegādes darījumu DB nesniedza. SIA LAIN NET valdes priekšsēdētājs, atbilstoši Lursoft datiem, ir Aleksejs Holodkovs, bet valdes loceklis ir Konstantīns Borovikovs. Lursoft dati liecina, ka Baltcom ir kļuvis arī par interneta pakalpojuma sniedzēja Salaspilī SIA Latvijas Datoru tīkli īpašnieku. Tāpat kā SIA LAIN NET – SIA Latvijas Datoru tīkli valdē kā valdes locekļi darbojas Aleksejs Holodkovs un Konstantīns Borovikovs.

Jūlijā Baltcom paziņoja par plāniem iegādāties interneta un elektronisko pakalpojumu sniedzēju SIA Interneta pasaule. Ar šo soli iecerēts stiprināt Baltcom korporatīvo pakalpojumu segmentu, kā arī palielināt pakalpojumu pieejamību Rīgas centrā, toreiz pamatoja L. Kļaviņš.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi Baltcom un IZZI COM apvienošanos. «Tomēr, ja šie uzņēmumi uzvarēs tuvāko mēnešu laikā plānotajā valsts konkursā par zemes apraidi, tiem jāizstrādā un jāiesniedz KP nosacījumi, kurus tie ievēros, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei. Ja uzņēmumi nespēs izstrādāt šādus nosacījumus, apvienošanās atļauja zaudēs spēku,» DB skaidroja KP pārstāve Inita Kabanova.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz tirgu, KP secināja, ka būtisku kaitējumu konkurencei apvienošanās varētu radīt vien tad, ja apvienotais uzņēmums uzvarētu konkursā par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu zemes apraidē, ko šobrīd nodrošina Lattelecom.

Tāpēc, lai aizsargātu tirgu un patērētāju intereses, KP noteiks apvienošanās darījuma ierobežojumus vien tad, ja minētā konkursa rezultātā būtiski mainīsies konkurences situācija.

Izvērtējot konkurences situāciju tirgū šobrīd, KP secināja, ka paredzētā apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas pakalpojumu tirgu Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet ietekme balss telefonijas tirgū Latvijā, interneta, datu pārraides tirgū un maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū kopumā nebūs būtiska.

Televīzijas un elektronisko skaru kompānijas SIA Baltcom TV līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Andras Pillers pametīs darbu Baltcom TV, kur darbu viņš uzsāka šā gada jūlija otrajā pusē. Līdzšinējais Baltcom TV vadītājs karjeras gaitas turpinās Ungārijas elektronisko mediju izplatīšanas kompānijas Antenna Hungaria vadītāja amatā.

Antenna Hungaria izplatīja oficiālu paziņojumu par A. Pillera iecelšanu kompānijas izpilddirektora amatā šā gada 30. augustā.

A. Pillers stājās Baltcom TV valdes priekšsēdētāja amatā šā gada 18. jūlijā, Baltcom TV dibinātāja Pētera Šmidres vietā. Patlaban P. Šmidre darbojas Baltcom TV padomes priekšsēdētāja amatā. Patlaban kompānijas valdē darbojas Miks Kārkliņš, Dace Markeviča un A. Pillers, liecina Lursoft dati.

Jau vēstīts, ka, stājoties Baltcom TV vadītāja amatā, A. Pillers norādīja, ka jau 2011. gada nogalē detalizēti iepazinies ar Baltcom TV darbību, konsultējot uzņēmuma finanšu projektus.

Mobilo telekomunikāciju operatora Bite jaunais īpašnieks - ASV investīciju kompānija Providence Equity Partners (Providence) - investējis līdzekļus arī citā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumā - interneta un kabeļtelevīzijas operatorā Baltcom.

Pēc vairāku piedāvājumu izskatīšanas Baltcom ir izvēlējies privātā kapitāla investīciju fonda Providence piedāvāto mezanīna finansējumu, lai palielinātu investīcijas uzņēmuma tālākajā attīstībā, aģentūru LETA informēja Baltcom pārstāvji.

Līdzšinējie Baltcom investori - kompānijas Ardian un Resource Partners - paliek Baltcom vairākuma akcionāri, informē uzņēmums.

Juridiski Baltcom pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētajai kompānijā Rpax One S.A.. Jūnija sākumā Rpax One S.A. akcionāri palielināja pamatkapitālu par 50 000 eiro līdz 174 940 eiro un jaunemitētās akcijas, kas veido 28,5% kapitāla, nolemts pārdotas Latvijas uzņēmumam Bite Latvija par 3,5 miljoniem eiro, liecina akcionāru ārkārtas sapulces protokols.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Plānotā Latvijas telekomunikāciju IZZI un Baltcom apvienošanās ir bīstama TV satura ražotājiem, īpaši vietējiem ražotājiem, jo šī apvienošanās apdraudēs iespēju TV kanāliem saņemt atlīdzību par to satura izmantošanu IZZI un Baltcom maksas televīzijas paketēs, DB savu vērtējumu sniedza TV3 un LNT īpašnieka MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

«Kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2009.gadā, TV kanāli vairs nevar ekonomiski pastāvēt tikai no reklāmas ieņēmumiem, tādējādi maksa no operatoriem par TV kanālu izmantošanu ir kritiski svarīga vietējās televīzijas nozares ilgtspējai. Apvienotajam uzņēmumam būs iespēja izmantot savu lielo abonentu skaitu kā «ieroci» sarunās ar TV kanāliem, pieprasot TV saturu dot par brīvu un apdraudot vietējās televīzijas nozares pastāvēšanu,» skaidroja K. Ozoliņš.

Db jau vēstīja, ka otrdien IZZI un Baltcom paziņija par to, ka uzņēmumu īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Būtu labi, ja ne tikai telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Ja abi uzņēmumi – Baltcom un IZZI viens no otra pārņemtu labāko praksi, tad apvienošanās darījums nāktu tikai par labu. Turklāt tā uzņēmumi labāk varēs konkurēt ar citiem tirgus spēlētājiem, tostarp Lattelecom, turpināja E. Karnītis.

Viņš arī atgādināja, ka Baltcom ir ieguvis ceturtās paaudzes jeb 4G frekvences, tādējādi IZZI un Baltcom varētu konkurēt ar mobilo sakaru operatoriem, proti, bezvadu datu pārraides lauciņā.

Ja pirms pāris gadiem IZZI bija problēmas ar kvalitātes latiņu, jo tika saņemtas daudz klientu sūdzības, tad šobrīd situācija ir uzlabojusies un IZZI šajā pozīcijā ir daudz ko uzlabojis. Jā, arī tagad saņemam sūdzības par IZZI, vēl vakar zvanīja viena sieviete un pie vārda IZZI sāka raudāt, bet sūdzības tiek saņemtas arī par citiem pakalpojuma sniedzējiem, stāstīja E. Karnītis. Tāpat šobrīd ir mainījusies Baltcom vadība un finanšu situācija, tādējādi abu uzņēmumu svaru kausi varētu būt līdzvērtīgi pirms pieņemts lēmums par apvienošanās darījuma formu.

Baltcom ir izstrādājis jaunu produktu Baltijas elektroenerģijas tirgū, un Latvijas iedzīvotājiem piedāvā starptautiski sertificēto eko enerģiju, informē Baltcom sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tauriņa.

Baltcom ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas saņēmis eko enerģijas sertifikātu zaļās elektroenerģijas apliecinājumam.

No 2015.gada 1.janvāra, līdz ar Latvijas elektroenerģijs tirgus atvēršanu, Baltcom ikvienai mājsaimniecībai Latvijā varēs piedāvāt gan standarta elektroenerģiju, gan eko enerģiju, kas marķēta ar videi drošo ekoenerģijas sertifikātu. Jau šodien jebkurš Baltcom klients var saņemt standarta elektroenerģijas piedāvājumu.

uzņēmums skaidro, ka eko enerģijas patērētāji saņems zaļo elektroenerģiju, kas atbilst starptautiski atzītiem ilgtspējīgas vides standartiem, un varēs saņemt precīzu informāciju par elektroenerģijas izcelsmi. Šis ir Eiropā vienīgais sertifikāts, ko atzīst visās Eiropas valstīs. Baltcom paredz, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji novērtēs šo videi draudzīgo elektroenerģiju.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA «Baltcom» 11.martā reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas gan vairākas preču zīmes, gan SIA «Baltcom» meitas uzņēmuma SIA «B-Com Holding» pamatkapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar vienu no komercķīlām uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis 17 preču zīmes, starp kurām ir preču zīmes «baltcom», «Baltkom», «izzi», «es esmu IZZI», «IZZI Prime», «baltcom SMART ENERGY» un «GG NET». Savukārt ar otru komercķīlu par labu AS «SEB banka» ieķīlātas 2 702 800 SIA «B-Com Holding» kapitāldaļas, kuru īpašnieks ir SIA «Baltcom".

Abām jaunreģistrētajām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 34,2 miljoni eiro, un komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no 2011.gadā noslēgta kredīta līguma.

Arī paša SIA «Baltcom» kapitāla daļas ieķīlātas. 11.martā uzņēmuma vienīgais īpašnieks - Luksemburgā reģistrētā kompānija «RPAX ONE S.A.» reģistrējusi komercķīlu, ar kuru ieķīlātas visas «RPAX ONE S.A.» piederošās 33 010 899 SIA «Baltcom» pamatkapitāla daļas. Arī šīs komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», tās nodrošinātā prasījuma summa - 34,2 miljoni eiro.

Lai privātpersonām un biznesa klientiem Latvijā vienuviet nodrošinātu tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu, uzsākta divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošana.

Tā tiks pabeigta šī gada vasarā, un, noslēdzoties apvienošanās procesam, visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpinās sniegt IKT uzņēmums “Bite Latvija”. “Baltcom” klientiem šobrīd nekas nav jādara – ne cenas, ne pakalpojumu klāsts nemainās.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūs par vienīgo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā būs ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

“Abu uzņēmumu apvienošana ir solis tuvāk mūsu ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt “Bite” pozīcijas elektronisko sakaru pakalpojumu un IKT tirgū, klientiem piedāvājot maksimāli plašāko pakalpojumu portfeli. Pēc apvienošanās pabeigšanas galvenie ieguvēji būs mūsu esošie un topošie klienti, kuri vienuviet varēs iegādāties gan interneta pakalpojumus mājām un birojam, izmantojot optisko vai 5G tīklu, tirgū iecienīto “Go3” televīziju, balss pakalpojumus, dažādus IoT un IKT risinājumus biznesam, gan plašu ierīču klāstu “Bite” salonos, interneta veikalā un zvanu centrā,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Darba gaitas sakaru uzņēmumā SIA Baltcom TV (Baltcom) beidzis tā valdes loceklis Gints Kiršteins.

Kiršteins aiziešanu skaidro ar to, ka uzņēmumā darbojies konkrētu mērķu sasniegšanai un savu esot paveicis. Turpmāk viņš pievērsīšoties privātajai uzņēmējdarbībai, par ko sīkāk Kiršteins pagaidām komentēt nevēlējās.

Kā galvenos uzdevumus, par kuru sasniegšanu bija vienojies ar uzņēmuma vadību, Kiršteins nosauca infrastruktūras sakārtošanu, interneta televīzijas izveidi, elektroenerģijas pārdošanas uzsākšanu, kā arī uzņēmuma iekšējās struktūras sakārtošanu. Kiršteins uzskata, ka nosauktie mērķi esot sasniegti un tāpēc no Baltcom aizgājis.

Darbu Baltcom valdē Kiršteins uzsāka 2012.gada 21.septembrī, liecina Firmas.lv informācija. Kiršteins pats apliecināja, ka Baltcom nestrādājot jau kopš 18.februāra. Pašlaik Baltcom valdē kā priekšsēdētājs darbojas Vojko Rovere un valdes locekle Dace Markeviča.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

2013. gadā Baltcom grupas uzņēmumu konsolidētais apgrozījums pieauga par 8%, sasniedzot 19,5 miljonus eiro. Investīcijas Baltcom grupas uzņēmumu darbības paplašināšanā un tehnoloģiju attīstībā sasniedza vairāk nekā 6 miljonus eiro, liecina medijiem sniegtā informācija.

Baltcom grupas uzņēmumu zaudējumi 2013. gadā bija 1,4 miljoni eiro, tie esot saistīti ar investīcijām grupas uzņēmumu darbības paplašināšanā un jaunu tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībā.

Savukārt SIA Baltcom TV apgrozījums 2013. gadā bija 15,3 miljoni eiro, bet peļņa pieauga gandrīz par 6%, sasniedzot vairāk nekā 1 miljonu eiro.

2013. gadā Baltcom veiktās investīcijas optiskā tīkla infrastruktūras attīstībā ļāva palielināt interneta ātrumu visiem NGN optiskā tīkla abonentiem līdz 250 Mbit/s. Gada nogalē Baltcom ieviesa interneta TV pakalpojumus.

2013. gadā Baltcom izstrādāja jaunu pakalpojumu - elektroenerģijas tirdzniecību uzņēmuma klientiem komplektā ar telekomunikāciju pakalpojumiem; šī pakalpojuma ieviešanu pilnā apjomā aizkavēja valdības pieņemtais lēmums vairākkārt pārcelt elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir nolēmis izbeigt administratīvās lietas izskatīšanu un neizdot administratīvo aktu par Baltcom realizēto reklāmas kampaņu, kurā tika salīdzinātas uzņēmuma pakalpojuma piedāvājuma cenas ar Lattelecom un IZZI.

PTAC secināja, ka Baltcom reklāmas piedāvājums ir maldinošs, jo Baltcom pakalpojuma komplekts nav objektīvi salīdzināms ar Lattelecom pakalpojuma komplektu. Tāpēc centrs aicina Baltcom turpmāk savā darbībā, īstenojot komercpraksi, īpaši veidojot salīdzinoša rakstura piedāvājumus, ievērot normatīvo aktu prasības.

PTAC izvērtēja Baltcom komercpraksi, kas īstenota reklāmas piedāvājumā «VIŅŠ/A SALĪDZINĀJA! Ja domā, ka Tev ir labākais interneta un TV komplekts, – SALĪDZINI!». Proti, Baltcom piedāvājumā tika salīdzināti elektronisko sakaru pakalpojumu komplekti – IZZI komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, digitālā TV un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 19,28 Ls, Baltcom komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, digitālā TV un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 12,40 Ls, kā arī Lattelecom komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, interaktīvā TV, kas arī ir digitālā TV, un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 21,72 Ls.

Izklaides un telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu SIA Baltcom TV un SIA IZZI īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Iecerētā darījuma mērķis ir fokusēt kopējos uzņēmumu resursus tālākai interaktīvo pakalpojumu attīstībai un jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanai, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Šobrīd ir iesniegts pieteikums Konkurences padomē, jo iecerētajam darījumam ir nepieciešama padomes atļauja. Līdz Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli.

«Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence, no kuras ieguvējiem jābūt visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši, mūsu klientiem,» norāda Vojko Rovere, Baltcom valdes priekšsēdētājs.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom ir paplašinājis darbību Rīgā un novados. Gada laikā uzņēmums ir iegādājies astoņus telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējus - SIA Global DVA, SIA IME PLUSS, SIA Latvijas Datoru Tīkli, SIA LAIN NET, SIA Interneta pasaule, SIA IPTV, SIA Rīgas Kabeļradio un SIA Rīgas Radiotranslācija.

Telekomunikāciju tirgus konsolidācijas process ir izaugsmes stratēģija, jo tā ļauj straujāk attīstīt tīkla pārklājumu. Pārņemot telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējus Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Salaspilī, kā arī Mārupes un Ķekavas novados, mums ir iespēja vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju sniegt interneta, televīzijas un fiksēto telefonsakaru pakalpojumus, tostarp, izmantojot Baltcom jaunās paaudzes optiskā NGN tīkla tehnoloģiju, lēmumu par iegādi skaidro Baltcom valdes priekšsēdētājs saka Vojko Rovere.

Apvienošanās rezultātā norisinās jauno klientu pakāpeniska pārslēgšana uz Baltcom NGN optiskā interneta tehnoloģiju, kurus NGN tīklam plānots pieslēgt līdz aprīļa beigām.

(Pievienots Lattelecom viedoklis.)

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom saredz, ka Lattelecom kopējis tās reklāmas kampaņu. Gadījumā, ja Lattelecom šo kampaņu nepārtrauks, Baltcom gatavos iesniegumu, lai vērstos tiesā, informē Baltcom pārstāvji.

«Interaktīvās televīzijas papildpaku kampaņa, kuru Lattelecom uzsācis 9. jūnijā, ir identiska Baltcom uzsāktajai reklāmas kampaņai turpat mēnesi iepriekš - 16. maijā. Lattelecom kopē gan izmantoto vizuālo valodu, gan radošo pieeju, gan Baltcom zīmola elementus. Konkrēto vizuālo valodu Baltcom izmanto jau vairāk nekā gadu,» teikts kompānijas paziņojumā.

Lattelecom reklāmas kampaņā izmantotie elementi ir acīmredzams Baltcom reklāmas plaģiāts. Kampaņa ir identiska teju viens pret vienu. Ilgāku laiku ar šādu praksi nodarbojās mazie tirgus spēlētāji, tāpēc liels pārsteigums, ka to praktizē arī agrākais tirgus monopolists. Šķiet, telekomunikāciju jomā kopēšana kļuvusi par jaunu tendenci. Tomēr, ja notikušais ir tikai konkurenta radošu ideju iztrūkuma rezultāts, esam gatavi dalīties, - mums to ir daudz, notikušo komentē Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Rīgas apgabaltiesa šodien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece atzīta par vainīgu dienesta viltojumā un viņai piespriests naudassods desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā.

Pilns šodien pasludinātā tiesas sprieduma teksts būs pieejams 25.novembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākas tiesas Senātā.

Kā ziņots, apgabaltiesā Muižnieces lieta nonāca saistībā ar viņas pašas iesniegto apelācijas sūdzību un Ģenerālprokuratūras iesniegto apelācijas protestu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 25.oktobra spriedumu.

Prokurore Ilze Gailīte gan pirmās instances tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā, turpretim Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo bija lūgusi pilnībā attaisnot. Pati Muižniece vainu neatzina.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom uzsācis zīmola maiņu - jaunais logotips saglabā līdzību ar iepriekšējo, tā ilustrējot uzņēmuma līdzšinējos sasniegumus un pieredzi, taču tam ir cita krāsa un vienkāršāks dizains.

Jaunais Baltcom logotips ir veidots vienkāršs un mūsdienīgs – «o» burtā ir integrēts burts «b», kurš veido ikonu, kuru plānots izmantot kā atsevišķu elementu. Arī jaunā elektrozilā krāsa ir īpaši izvēlēta – tā ir mūsdienīga, enerģiska un dinamiska, stāsta Baltcom pārstāve Inese Tauriņa. Vizuālās identitātes maiņa notiks pakāpeniski.

Lēmums par uzņēmuma zīmola maiņu ir cieši saistīts ar uzņēmuma izaugsmi. Šodien Baltcom ir uzņēmumu grupa, kuras īpašnieki ir starptautiska ārvalstu investoru grupa, kas mājsaimniecībām piedāvā ne tikai optisko internetu, interaktīvo televīziju, digitālo televīziju un telefoniju, bet arī elektroenerģiju un EKOenerģiju.