http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

«Attīstībai/Par!» (AP) un «Jaunās Vienotības» (JV) otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda, ka sarunās vērojams progress, un politiķi apspriež pēc būtības to, kas topošajai koalīcijas jādara. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Pavļuts.

«Varam teikt diezgan droši, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi topošās koalīcijas veidošanas sarunās,» norādīja Pavļuts. Viņa paustajām piekrita arī JV līderis Arvils Ašeradens, kurš sarunas arī vērtēja kā konstruktīvas, jo politiķi sāk strādāt pie reāli veicamo darbu saraksta. Ašeradens arī pauda, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi nākamās koalīcijas veidošanā.

Ašeradens tieši nevērtēja, kuras partijas vadītās sarunas ir bijušas veiksmīgākas - AP, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vai «KPV LV». Viņš gan piebilda, ka sarunās ar AP panākts vislielākais progress attiecībā uz veicamajiem darbiem.

Austrālija paziņojusi par šokējošu tirdzniecības deficītu pirmo reizi 11 mēnešos, jo divas dabas katastrofas mazinājušas valsts eksportu, ziņo BBC.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem par februāri tirdzniecības deficīts bijis 205 miljoni Austrālijas dolāru (212 miljoni ASV dolāru).

Analītiķi bija gaidījuši tirdzniecības pārpalikumu gandrīz 950 miljonu Austrālijas dolāru apmērā.

Tikmēr Austrālijas Rezervju banka (RBA) saglabājusi procentu likmi nemainīgu 4,75% līmenī.

Kā vēstīts, Austrālijas štatus - Kvīnslendu un Viktoriju - janvārī un februārī skāra plūdi un ciklons.

Kopumā Austrālijas eksports februārī samazinājies par 2% līdz 22,8 miljardiem Austrālijas dolāru.

Tikmēr imports audzis par 5% līdz 23 miljardiem Austrālijas dolāru.

Vakar, atsaucoties uz oficiālajām aplēsēm, BBC ziņoja, ka abas dabas katastrofas, kas skāra Austrālijas divus ar resursiem bagātos štatus, valsts ekonomikai izmaksās 9 miljardus Austrālijas dolāru (9,4 miljardi ASV dolāru).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Divas dabas katastrofas, kas skāra Austrālijas divus ar resursiem bagātos štatus šā gada sākumā, valsts ekonomikai izmaksās 9 miljardus Austrālijas dolāru (9,4 miljardi ASV dolāru), atsaucoties uz oficiālajām aplēsēm, ziņo BBC.

Jaunākās zaudējumu aplēses ir krietni lielākas nekā sākotnēji publiskotās - 5,6 miljardi Austrālijas dolāru.

Lielāko ietekmi no šīm katastrofām izjūtot valsts resursu un lauksaimniecības nozares.

Kā vēstīts, Austrālijas štatus - Kvīnslendu un Viktoriju - janvārī un februārī skāra plūdi un ciklons.

Lielāko negatīvo ietekmi - sešu miljardu Austrālijas dolāru zaudējumus - izjutīšot ogļu rūpniecība. Nodarītais kaitējums kultūraugiem izmaksāšot tuvu diviem miljardiem Austrālijas dolāru, bet tūrisma nozarei - 400 miljoniem Austrālijas dolāru.

Izmaksas, ko radījušas dabas katastrofas pašmājās, nav vienīgā bēda Austrālijas ekonomikai. Tā, visticamāk, izjutīs arī zemestrīces un cunami, kas skāra Japānu, sekas.

Austrālijas kompānijas šā gada otrajā ceturksnī piedzīvojušas straujāko peļņas kāpumu pēdējo 10 gadu laikā, raksta Reuters.

Kopumā vidēji Austrālijas kompāniju bruto peļņa šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni palielinājusies par 18,9%. Labāko sniegumu uzrādījis Austrālijas resursu ieguves rūpniecības sektors (peļņa sektora kompānijām pieaugusi par vidēji 63%), kuram palīdzējusi strauja pieprasījuma palielināšanās pēc dzelzs rūdas un oglēm no Āzijas ekonomikām.

Lielāka peļņa nozīmē lielākas investīcijas, vairāk darbavietu un augstākus nodokļu ieņēmumus, piezīmē Austrālijas ekonomisti. To apstiprina arī ekonomikas dati, kas atklājuši, ka Austrālijā darbinieku algas pētījumā iekļautajās kompānijās otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar ceturksni iepriekš palielinājušas par 2,2%. Arī šeit izceļas ieguves rūpniecības uzņēmumi, kuros darbinieku algas pieaugušas straujāk – par 7,4%. Kopumā eksperti piezīmē, ka tam vajadzētu pozitīvi atsaukties arī Austrālijas privātā patēriņa pieaugumā.

Britu miljardiera Ričarda Brensona komerciālo kosmosa lidojumu projekts ir vienu soli tuvāk tūristu pārvadāšanai jau sākot ar nākošo gadu, raksta Los Angeles Times.

Pirmo reizi izmēģinājumu laikā Virgin Galactics kosmosa kuģis, kuram dots nosaukums SpaceShip Two, izvietoja savu dubultasti tādā stāvoklī, kas ļauj kosmosa kuģim droši atgriezties Zemes atmosfērā. Šāds astes izvietojums ir nepieciešams, lai samazinātu berzi, kas rodas kuģim ieejot planētas atmosfērā.

Kosmosa kuģu atgriešanās zemes atmosfērā tiek uzskatīta par bīstamāko lidojumu fāzi – ceļojot cauri atmosfērai, kosmosa kuģa uzkarst līdz milzīgai temperatūrai un var sadegt. Piemēram, 2003. gada februārī tādā veidā gāja bojā ASV kosmoplāns Columbia, liekot amerikāņiem pakāpeniski atteikties no kosmoplānu izmantošanas.

Norvēģijas kravas kuģim Indijas okeānā nav izdevies atrast pazudušās Malaizijas lidmašīnas iespējamās atlūzas, par kuru pamanīšanu ceturtdien paziņoja Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots.

Norvēģijas kuģis Hoegh St Petersburg transportē automašīnas, un uz tā strādā 19 filipīniešu apkalpe.

Austrālijas Jūrniecības drošības pārvalde lūdza norvēģu kuģi iesaistīties pazudušā lidaparāta meklēšanā.

Arī Austrālijas amatpersonas piektdien paziņojušas, ka meklēšanas darbos iesaistītajām lidmašīnām nav izdevies atrast iespējamās lidmašīnas atlūzas.

Uz vietu, kurā tika pamanītas iespējamās atlūzas, tika nosūtītas piecas lidmašīnas. Austrālijas amatpersonas informē, ka meklēšanas darbi turpināsies arī sestdien.

Sagaidāms, ka piektdien redzamība šajā reģionā varētu uzlaboties.

Austrālijas dolāra vērtība nokritusies līdz 3,5 gadu zemākajam līmenim, reaģējot uz Austrālijas Bankas pārstāvja izteikumiem, ka tās līmenis ir pārāk augsts, raksta Business Insider.

Kaut arī daļa no investoriem pamet ieguldījumus Austrālijā, jo meklē labāku peļņu citos tirgos, lielā mērā pārdošanu veicinājuši agresīvi centrālās bankas valdes locekļa Hītera Ridouta izteikumi. Viņš sacījis, ka Austrālijas dolāra vērtība ap 0,80 ASV centiem būtu godīgs līmenis ikvienam. Reaģējot uz šiem izteikumiem Austrālijas valūtas vērtība nokritās zem 0,87 centiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2010.gada jūlija.

Austrālijas Centrālās bankas pārstāvji ik pa laikam signalizē, ka dolāra vērtība ir pārāk augsta. Austrālijas Bankas vadītājs Glens Stīvens pagājušajā mēnesī sacīja, ka vājāka vietējā valūta palīdzētu veicināt ekonomikas izaugsmi. Viņš uzskata, ka labs līmenis būtu 85 ASV centi par Austrālijas dolāru.

Austrālija iesniedz oficiālu sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) saistībā ar Ķīnas noteiktām antidempinga nodevām Austrālijas vīnu eksportam, sestdien paziņoja Austrālijas valdība.

Lēmums "aizstāvēt Austrālijas vīndarus" seko citam Austrālijas lēmumam vērsties PTO ar protestu pret Ķīnas muitas nodevām Austrālijas miežiem un saskan ar valdības "atbalstu noteikumos bāzētai tirdzniecības sistēmai", teikts valdības paziņojumā.

Valdība tomēr piebilda, ka "Austrālija paliek atvērta tiešām sarunām ar Ķīnu šī jautājuma atrisināšanai".

Šī sūdzība ir jaunākais incidents eskalētā strīdā starp Austrāliju un tās lielāko tirdzniecības partneri Ķīnu. Tā seko Austrālijas premjerministra Skota Morisona brīdinājumiem, ka viņa valdība atbildēs valstīm, kuras mēģina lietot "ekonomiskus spaidus" pret to.

Pirms nedēļas G7 samitā tika pausts aicinājums ieņemt stingrāku nostāju pret Ķīnas tirdzniecības praksi.

Austrālijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī ir piedzīvojis straujāko samazināšanos pēdējo divdesmit gadu laikā, vēsta BBC.

Austrālijas ekonomika gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, saruka par 1,2%. Plūdi un nelabvēlīgi laikapstākļi resursiem bagātajos apgabalos – Kvīnslendā un Dienvidaustrālijā – ir negatīvi ietekmējuši valsts izaugsmi, norādījusi Austrālijas valdība.

Austrālijas ekonomika ir lielā mērā atkarīga no dabas resursu eksporta. «Ekonomiku šogad iedragāja daudzās dabas katastrofas,» norādījis Svētā Gregora bankas pārstāvis.

Tomēr dabas untumi nav vienīgā Austrālijas problēma. Tā kā valsts izaugsmi galvenokārt bija veicinājis tās dabas resursu eksports, kopš Ķīnas un Indijas ekonomikas izplešanās pieprasījums pēc Austrālijas dabas resursiem ir palielinājies. Tomēr paredzams, ka Austrālijas izaugsme atgriezīsies ierastajos apmēros, līdzko Ķīnas un Indijas izaugsme palēninās tempu

Šī gada otrajā ceturksnī Austrālijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 1,2%, atsaucoties uz valsts statistikas biroja datiem, vēsta BBC.

Salīdzinājumam, šī gada pirmajā ceturksnī Austrālijas ekonomikas izaugsme bija 0,9%. Analītiķi norāda, ka atlabt no plūdu izraisītajām sekām Austrālijai palīdzējis pieprasījuma kāpums pēc tās resursiem.

Austrālijas ekonomiku palīdzeja audzēt arī neparedzētais mājsaimniecību tēriņu pieaugums jūnijā. Iepriekšējos mēnešos patērētāji, ņemot vērā situāciju pasaules ekonomikā un vājāko vietējo darba tirgu, samazināja savas izdevumus. Patērētāju pārliecības uzlabošanā ievērojamu artavu ieguldīja Austrālijas valdības un valsts centrālās bankas Reserve Bank of Australia paziņojumi, ka neraugoties uz pasaules ekonomikas grīļošanos, Austrālijas izaugsme ir vienmērīga.

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Pasaules lielākais tabakas izstrādājumu ražotājs - kompānija Philip Morris ir piedraudējusi iesūdzēt tiesāAustrālijas valdību par tās plānu ieviest bezzīmolu cigarešu iepakojumu, vēsta BBC.

Austrālijas tabakas izstrādājumu iepakojumu politika pārkāpjot investīciju līgumu starp Austrāliju un Honkongu, norāda Honkongā bāzētā Philip Morris Asia.

Kompānija ir paziņojusi, ka nosūtījusi Austrālijas valdībai brīdinājumu par tās nodomiem. Philip Morris dos iespēju Austrālijai trīs mēnešu laikā panākt miera izlīgumu. Gadījumā ja tas neizdosies, kompānija piedzīs no Austrālijas finanšu kompensāciju. Philip Morris lēš, ka tās zaudējumi varētu būt mērāmi «miljardos dolāru».

Arī cita liela tabakas kompānija, British American Tobacco, uzsver, ka Austrālijas plāni «pārkāpj starptautiskos preču zīmju un intelektuālā īpašuma likumus».

Austrālijas dolāra vērtība piedzīvojusi ilgāko kritumu kopš 1985. gada, raksta Bloomberg.

Austrālijas dolārs šonedēļ sarucis par 1,9%, piedzīvojot kritumu jau astoto nedēļu pēc kārtas, tādējādi tas ir ilgākais kritums kopš 1985. gada marta. Kopš oktobra tā vērtība sarukusi par 8,6%.

Austrālijas Bankas vadītājs Glens Stīvens norādījis, ka vājāks Austrālijas dolāra kurss būtu labāks par zemām procentu likmēm, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Austrālijas dolārs saruka līdz vairāk nekā trīs mēnešu zemākajai atzīmei – 0,8914 ASV dolāra centiem.

«Izskatās, ka Austrālijas Banka oktobra vidū ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu, ka viņi var samazināt dolāra kursu, kas viņiem arī ir jādara,» norāda Royal Bank of Scotland stratēģis Gregs Gibss, piebilstot, ka banka ir devusi signālu, un valūta ir reaģējusi.

Austrālijas Augstākā tiesa atbalstījusi likumu par tabakas izstrādājumu iepakojuma regulēšanu, kas paredz, ka lielāko daļu - 75% iepakojuma priekšpuses un 90% iepakojuma aizmugures - aizņems brīdinoši attēli par smēķēšanas kaitīgumu un uz iepakojuma netiks attēlots ražotāja zīmols.

Līdz ar Augstākās tiesas atbalstu Austrālija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumu.

Jau rakstīts, ka jaunus noteikumus tabakas pārdošanas kontrolē Austrālija pieņēma jau pērnā gada aprīlī, tomēr pagājušā gada vasarā izaicinājumu Austrālijas centieniem ierobežot smēķēšanu meta pasaules lielākais tabakas izstrādājumu ražotājs Philip Moris, norādot, ka Austrālijas tabakas izstrādājumu iepakojuma politika pārkāpj investīciju līgumu starp Austrāliju un Honkongu. Arī cita liela tabakas kompānija, British American Tobacco, uzsvēra, ka Austrālijas plāni «pārkāpj starptautiskos preču zīmju un intelektuālā īpašuma likumus».

Austrālijas lidsabiedrība Qantas ir paziņojusi, ka valsts plānotā nodokļa ieviešana oglekļa emisijām palielinās kompānijas darbības izmaksas par 115 miljoniem Austrālijas dolāru (122 miljoni ASV dolāru). Lielākais finanšu slogs būs «jāizbauda» pasažieriem, jo kompānija pacels biļešu cenas, vēsta BBC.

Iekšzemes lidojumu cenas varētu pieaugt pat par 3,5 Austrālijas dolāriem. «Pateicoties izaicinājumiem pasaules aviācijas industrijā, ar ko saskaras lidsabiedrība, Qantas Group nevarēs absorbēt papildus izmaksas, kuras saistītas ar nodokļu palielinājumiem, un izmaksu slogu pilnībā jutīs klienti,» skaidro Austrālijas lidsabiedrība.

Cita kompānija – Virgin Australia norāda, ka nodoklis palielinās tās izmaksas par 45 miljoniem Austrālijas dolāru. Arī šī lidsabiedrība, lai kompensētu izmaksas, cels biļešu cenas.

Jau rakstīts, ka svētdien Austrālijas valdība nākusi klajā ar plānu, kura ietvaros tiks ieviests nodoklis lielāko piesārņotāju oglekļa emisijām. Paredzams, ka nodoklis skars aptuveni 500 kompānijas.

Austrālijā šodien paziņoja jaunus valdības noteiktumus tabakas kontrolē un smēķēšanas ierobežošanā.

Šodien, Pasaules veselības dienā, Austrālijas valdība ir noteikusi mainīt visu tabakas izstrādājumu un smēķēšanas piederumu iepakojumu. Turpmāk Austrālijā, kurā smēķētāju skaits ir 16% no valsts iedzīvotāju skaita, cigarešu, cigarellu, bezdūmu tabakas, elektronisko cigarešu un citu tabakas izstrādājumu iepakojums būs zaļgani brūnā krāsā, un 75% no iepakojuma priekšpuses un 90% no iepakojuma aizmugures aizņems brīdinājumi par smēķēšanas kaitīgumu, paziņoja Austrālijas Veselības un novecošanas ministre Nikola Roksona (Nicola Roxon).

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2012.gada janvārī, un līdz ar to jebkura cita dizaina tabakas izstrādājumu iepakojums Austrālijas teritorijā tiks aizliegts. Lai novērstu kontrabandas cigarešu ievešanu valstī, katram, kas tiks pieķerts smēķējam no paciņas, kas neatbilst likumā noteiktajām normām (tātad – smēķē kontrabandas tabaku) tiks piešķirts 100 Austrālijas dolāru liels sods, kas pieaugs, ja likumu smēķētājs pārkāps atkārtoti.

Austrālija ceturtdien paziņoja, ka turpmāk neemitēs banknotes ar britu monarha attēlu, nomainot mirušās karalienes Elizabetes II attēlu uz piecdolāru banknotes ar aborigēnu kultūrai veltītu motīvu.

Austrālijas centrālās bankas lēmums neparādīt jauno karali Čārlzu III uz piecdolāru banknotes nozīmē, ka Lielbritānijā bāzētie monarhi vairs netiks pārstāvēti uz Austrālijas papīra naudaszīmēm.

Austrālijas Rezervju banka, kas ir valsts centrālā banka, solīja konsultēties ar aborigēniem par jauno banknotes dizainu, kas "godinās pirmo austrāliešu kultūru un vēsturi".

Banka atzina, ka jaunās banknotes dizaina izstrādei un nodrukāšanai būs vajadzīgi "vairāki gadi". Pastāvošā piecdolāru banknote paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc jauno banknošu nonākšanas apgrozībā.

Karalienes Elizabetes II nāve pērnā gada 8.septembrī tika pieminēta ar publiskām sērām Austrālijā, tomēr dažas aborigēnu organizācijas protestēja pret britu koloniālisma postošo ietekmi un aicināja atcelt monarhiju.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" saņēmusi Austrālijas ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu (FATAOAC), kas ļauj uzņēmumam veikt lidojumus uz un no Austrālijas, kā arī tās teritorijā.

Turpinot paplašināt “SmartLynx Airlines” starptautisko darbību jaunos tirgos, lidojumu nodrošināšana Austrālijas kontinentā ir neatņemama uzņēmuma stratēģisko plānu sastāvdaļa. Lai saņemtu Austrālijas ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu (FATAOC), SmartLynx ir izpildījis visas Austrālijas Civilās aviācijas pārvaldes prasības, iesniedzis nepieciešamos lidojumderīguma sertifikātus un tehniskās apkopes grafikus Airbus A330 tipa lidaparātiem. Aviokompānija plāno pakāpeniski saņemt atļaujas lidojumiem uz šo kontinentu arī ar A320, A321 un Boeing 737 modeļa lidaparātiem.

"Mēs esam gandarīti saņemt atļauju un gatavi uzsākt darbību Austrālijas kontinentā. Šis solis ir pierādījums mūsu ambiciozajiem plāniem – kļūt par pasaulē vadošo un uzticamāko pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzēju. Aviopārvadātāja sertifikācija Austrālijā noteikti veicinās mūsu konkurētspēju globālajā tirgū, ļaujot mums piedāvāt gaisa operatora pakalpojumus aviokompānijām un tūroperatoriem, kuru galamērķis ir Austrālijas kontinents,” komentē Žigimants Surints (Žygimantas Surintas), “SmartLynx Airlines” vadītājs.

Otrdien Austrālijas Banka savā sanāksmē nolēmusi atstāt bāzes procentu likmi nemainītu 2,5% līmenī, liecina centrālās bankas paziņojums.

Pēdējā gada laikā Austrālijas ekonomika aug nedaudz zem vidējā līmeņa, un paredzams, ka īsākā termiņā tas turpināsies, jo ekonomika pielāgojas zemākiem investīciju līmeņiem ieguves sektorā. Bezdarba līmenis ir pieaudzis, bet inflācija aug, saskaņā ar vidēja termiņa līmeni, norāda Austrālijas Bankas vadītājs Glens Stīvens.

Monetārās politikas mīkstināšana kopš 2011. gada beigām ir atbalstījusi tēriņus un aktīvu vērtības pieaugumu, un ir sagaidāms, ka šāda tendence turpināsies, informējis G. Stīvens. Aizņemšanās temps aizvien saglabājas salīdzinoši vājš, tomēr parādās signāli par pieaugošu mājsaimniecību pieprasījumu pēc finansējuma.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).