Latvijā ieksžemes kopprodukts (IKP) gada griezumā trešajā ceturksnī ir pieaudzis par 5,3%, augstāks pieaugums no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir vien Igaunijā (7,9%) un Lietuvā (7,3%).

Salīdzinot trešā ceturkšņa rādītājus ar iepriekšējo ceturksni, Latvijā vērojams 1,3% IKP pieaugums, Igaunijā – 0,8% pieaugums, bet Lietuvā - 1,4% pieaugums.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar ceturksni iepriekš, IKP eirozonā kopumā palielinājies par 0,2%, savukārt visās 27 ES dalībvalstīs IKP pieaudzis par 0,3%. Gan eirozonā, gan ES kopumā šā gada trešajā ceutrksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, IKP ir pieaudzis par 1,4%, liecina Eurostat dati.

Savukārt šā gada otrajā ceturksnī IKP pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, gan eirozonā, gan ES valstīs bija 0,2%.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Austrālija iesniedz oficiālu sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) saistībā ar Ķīnas noteiktām antidempinga nodevām Austrālijas vīnu eksportam, sestdien paziņoja Austrālijas valdība.

Lēmums "aizstāvēt Austrālijas vīndarus" seko citam Austrālijas lēmumam vērsties PTO ar protestu pret Ķīnas muitas nodevām Austrālijas miežiem un saskan ar valdības "atbalstu noteikumos bāzētai tirdzniecības sistēmai", teikts valdības paziņojumā.

Valdība tomēr piebilda, ka "Austrālija paliek atvērta tiešām sarunām ar Ķīnu šī jautājuma atrisināšanai".

Šī sūdzība ir jaunākais incidents eskalētā strīdā starp Austrāliju un tās lielāko tirdzniecības partneri Ķīnu. Tā seko Austrālijas premjerministra Skota Morisona brīdinājumiem, ka viņa valdība atbildēs valstīm, kuras mēģina lietot "ekonomiskus spaidus" pret to.

Pirms nedēļas G7 samitā tika pausts aicinājums ieņemt stingrāku nostāju pret Ķīnas tirdzniecības praksi.

Norvēģijas kravas kuģim Indijas okeānā nav izdevies atrast pazudušās Malaizijas lidmašīnas iespējamās atlūzas, par kuru pamanīšanu ceturtdien paziņoja Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots.

Norvēģijas kuģis Hoegh St Petersburg transportē automašīnas, un uz tā strādā 19 filipīniešu apkalpe.

Austrālijas Jūrniecības drošības pārvalde lūdza norvēģu kuģi iesaistīties pazudušā lidaparāta meklēšanā.

Arī Austrālijas amatpersonas piektdien paziņojušas, ka meklēšanas darbos iesaistītajām lidmašīnām nav izdevies atrast iespējamās lidmašīnas atlūzas.

Uz vietu, kurā tika pamanītas iespējamās atlūzas, tika nosūtītas piecas lidmašīnas. Austrālijas amatpersonas informē, ka meklēšanas darbi turpināsies arī sestdien.

Sagaidāms, ka piektdien redzamība šajā reģionā varētu uzlaboties.

Austrālijas dolāra vērtība nokritusies līdz 3,5 gadu zemākajam līmenim, reaģējot uz Austrālijas Bankas pārstāvja izteikumiem, ka tās līmenis ir pārāk augsts, raksta Business Insider.

Kaut arī daļa no investoriem pamet ieguldījumus Austrālijā, jo meklē labāku peļņu citos tirgos, lielā mērā pārdošanu veicinājuši agresīvi centrālās bankas valdes locekļa Hītera Ridouta izteikumi. Viņš sacījis, ka Austrālijas dolāra vērtība ap 0,80 ASV centiem būtu godīgs līmenis ikvienam. Reaģējot uz šiem izteikumiem Austrālijas valūtas vērtība nokritās zem 0,87 centiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2010.gada jūlija.

Austrālijas Centrālās bankas pārstāvji ik pa laikam signalizē, ka dolāra vērtība ir pārāk augsta. Austrālijas Bankas vadītājs Glens Stīvens pagājušajā mēnesī sacīja, ka vājāka vietējā valūta palīdzētu veicināt ekonomikas izaugsmi. Viņš uzskata, ka labs līmenis būtu 85 ASV centi par Austrālijas dolāru.

Austrālijas ekonomikā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugusi vien par 0,6%, kas ir mazāk nekā pirms tam prognozēja analītiķi, ziņo Reuters.

Vēl šā gada pirmajā ceturksnī minētās valsts IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 1,4%. Līdz ar to var secināt, ka arī Austrālija nav imūna pret globālās ekonomikas problēmām. Tiesa gan Austrālijas ekonomika salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn joprojām demonstrējusi vērā ņemamu pieaugumu – par 3,7%.

Ekonomisti gan attiecībā uz Austrālijas ekonomiku saskata vairākus riskus. Galvenie no tiem saistīti ar valsts eksporta sektoru, kur buksēšanas pazīmes demonstrē kalnrūpniecības sektors (dzelzs rūda ir lielākais Austrālijas eksporta produkts). Piemērām, dzelzs rūdas cena augustā pasaulē samazinājās par 24%.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos eirozonas ekonomika gada griezumā samazinājās par 3,1%.

ES IKP otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā saruka par 14,4%, kas arī ir visu laiku straujākais kritums. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika samazinājās par 2,5%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem eirozonas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 12,1%, bet ES ekonomika saruka par 11,9%, arī reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 1995.gada.

Pirmajā ceturksnī eirozonas un ES ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka attiecīgi par 3,6% un 3,2%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme.

Lasi arī:

Pasaules lielākais tabakas izstrādājumu ražotājs - kompānija Philip Morris ir piedraudējusi iesūdzēt tiesāAustrālijas valdību par tās plānu ieviest bezzīmolu cigarešu iepakojumu, vēsta BBC.

Austrālijas tabakas izstrādājumu iepakojumu politika pārkāpjot investīciju līgumu starp Austrāliju un Honkongu, norāda Honkongā bāzētā Philip Morris Asia.

Kompānija ir paziņojusi, ka nosūtījusi Austrālijas valdībai brīdinājumu par tās nodomiem. Philip Morris dos iespēju Austrālijai trīs mēnešu laikā panākt miera izlīgumu. Gadījumā ja tas neizdosies, kompānija piedzīs no Austrālijas finanšu kompensāciju. Philip Morris lēš, ka tās zaudējumi varētu būt mērāmi «miljardos dolāru».

Arī cita liela tabakas kompānija, British American Tobacco, uzsver, ka Austrālijas plāni «pārkāpj starptautiskos preču zīmju un intelektuālā īpašuma likumus».

Austrālijas dolāra vērtība piedzīvojusi ilgāko kritumu kopš 1985. gada, raksta Bloomberg.

Austrālijas dolārs šonedēļ sarucis par 1,9%, piedzīvojot kritumu jau astoto nedēļu pēc kārtas, tādējādi tas ir ilgākais kritums kopš 1985. gada marta. Kopš oktobra tā vērtība sarukusi par 8,6%.

Austrālijas Bankas vadītājs Glens Stīvens norādījis, ka vājāks Austrālijas dolāra kurss būtu labāks par zemām procentu likmēm, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Austrālijas dolārs saruka līdz vairāk nekā trīs mēnešu zemākajai atzīmei – 0,8914 ASV dolāra centiem.

«Izskatās, ka Austrālijas Banka oktobra vidū ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu, ka viņi var samazināt dolāra kursu, kas viņiem arī ir jādara,» norāda Royal Bank of Scotland stratēģis Gregs Gibss, piebilstot, ka banka ir devusi signālu, un valūta ir reaģējusi.

Austrālijas lidsabiedrība Qantas ir paziņojusi, ka valsts plānotā nodokļa ieviešana oglekļa emisijām palielinās kompānijas darbības izmaksas par 115 miljoniem Austrālijas dolāru (122 miljoni ASV dolāru). Lielākais finanšu slogs būs «jāizbauda» pasažieriem, jo kompānija pacels biļešu cenas, vēsta BBC.

Iekšzemes lidojumu cenas varētu pieaugt pat par 3,5 Austrālijas dolāriem. «Pateicoties izaicinājumiem pasaules aviācijas industrijā, ar ko saskaras lidsabiedrība, Qantas Group nevarēs absorbēt papildus izmaksas, kuras saistītas ar nodokļu palielinājumiem, un izmaksu slogu pilnībā jutīs klienti,» skaidro Austrālijas lidsabiedrība.

Cita kompānija – Virgin Australia norāda, ka nodoklis palielinās tās izmaksas par 45 miljoniem Austrālijas dolāru. Arī šī lidsabiedrība, lai kompensētu izmaksas, cels biļešu cenas.

Jau rakstīts, ka svētdien Austrālijas valdība nākusi klajā ar plānu, kura ietvaros tiks ieviests nodoklis lielāko piesārņotāju oglekļa emisijām. Paredzams, ka nodoklis skars aptuveni 500 kompānijas.

Austrālijas Augstākā tiesa atbalstījusi likumu par tabakas izstrādājumu iepakojuma regulēšanu, kas paredz, ka lielāko daļu - 75% iepakojuma priekšpuses un 90% iepakojuma aizmugures - aizņems brīdinoši attēli par smēķēšanas kaitīgumu un uz iepakojuma netiks attēlots ražotāja zīmols.

Līdz ar Augstākās tiesas atbalstu Austrālija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumu.

Jau rakstīts, ka jaunus noteikumus tabakas pārdošanas kontrolē Austrālija pieņēma jau pērnā gada aprīlī, tomēr pagājušā gada vasarā izaicinājumu Austrālijas centieniem ierobežot smēķēšanu meta pasaules lielākais tabakas izstrādājumu ražotājs Philip Moris, norādot, ka Austrālijas tabakas izstrādājumu iepakojuma politika pārkāpj investīciju līgumu starp Austrāliju un Honkongu. Arī cita liela tabakas kompānija, British American Tobacco, uzsvēra, ka Austrālijas plāni «pārkāpj starptautiskos preču zīmju un intelektuālā īpašuma likumus».

Austrālija ceturtdien paziņoja, ka turpmāk neemitēs banknotes ar britu monarha attēlu, nomainot mirušās karalienes Elizabetes II attēlu uz piecdolāru banknotes ar aborigēnu kultūrai veltītu motīvu.

Austrālijas centrālās bankas lēmums neparādīt jauno karali Čārlzu III uz piecdolāru banknotes nozīmē, ka Lielbritānijā bāzētie monarhi vairs netiks pārstāvēti uz Austrālijas papīra naudaszīmēm.

Austrālijas Rezervju banka, kas ir valsts centrālā banka, solīja konsultēties ar aborigēniem par jauno banknotes dizainu, kas "godinās pirmo austrāliešu kultūru un vēsturi".

Banka atzina, ka jaunās banknotes dizaina izstrādei un nodrukāšanai būs vajadzīgi "vairāki gadi". Pastāvošā piecdolāru banknote paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc jauno banknošu nonākšanas apgrozībā.

Karalienes Elizabetes II nāve pērnā gada 8.septembrī tika pieminēta ar publiskām sērām Austrālijā, tomēr dažas aborigēnu organizācijas protestēja pret britu koloniālisma postošo ietekmi un aicināja atcelt monarhiju.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" saņēmusi Austrālijas ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu (FATAOAC), kas ļauj uzņēmumam veikt lidojumus uz un no Austrālijas, kā arī tās teritorijā.

Turpinot paplašināt “SmartLynx Airlines” starptautisko darbību jaunos tirgos, lidojumu nodrošināšana Austrālijas kontinentā ir neatņemama uzņēmuma stratēģisko plānu sastāvdaļa. Lai saņemtu Austrālijas ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu (FATAOC), SmartLynx ir izpildījis visas Austrālijas Civilās aviācijas pārvaldes prasības, iesniedzis nepieciešamos lidojumderīguma sertifikātus un tehniskās apkopes grafikus Airbus A330 tipa lidaparātiem. Aviokompānija plāno pakāpeniski saņemt atļaujas lidojumiem uz šo kontinentu arī ar A320, A321 un Boeing 737 modeļa lidaparātiem.

"Mēs esam gandarīti saņemt atļauju un gatavi uzsākt darbību Austrālijas kontinentā. Šis solis ir pierādījums mūsu ambiciozajiem plāniem – kļūt par pasaulē vadošo un uzticamāko pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzēju. Aviopārvadātāja sertifikācija Austrālijā noteikti veicinās mūsu konkurētspēju globālajā tirgū, ļaujot mums piedāvāt gaisa operatora pakalpojumus aviokompānijām un tūroperatoriem, kuru galamērķis ir Austrālijas kontinents,” komentē Žigimants Surints (Žygimantas Surintas), “SmartLynx Airlines” vadītājs.

Otrdien Austrālijas Banka savā sanāksmē nolēmusi atstāt bāzes procentu likmi nemainītu 2,5% līmenī, liecina centrālās bankas paziņojums.

Pēdējā gada laikā Austrālijas ekonomika aug nedaudz zem vidējā līmeņa, un paredzams, ka īsākā termiņā tas turpināsies, jo ekonomika pielāgojas zemākiem investīciju līmeņiem ieguves sektorā. Bezdarba līmenis ir pieaudzis, bet inflācija aug, saskaņā ar vidēja termiņa līmeni, norāda Austrālijas Bankas vadītājs Glens Stīvens.

Monetārās politikas mīkstināšana kopš 2011. gada beigām ir atbalstījusi tēriņus un aktīvu vērtības pieaugumu, un ir sagaidāms, ka šāda tendence turpināsies, informējis G. Stīvens. Aizņemšanās temps aizvien saglabājas salīdzinoši vājš, tomēr parādās signāli par pieaugošu mājsaimniecību pieprasījumu pēc finansējuma.

Austrālijas ekonomika 2011. gada ceturtajā ceturksnī augusi lēnāk nekā gaidīts, ziņo BBC.

Iekšzemes kopprodukts trīs mēnešos - līdz decembra beigām, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, pieaudzis par 0,4%, liecina valsts statistikas biroja dati

Analītiķi gaidīja kāpumu par vismaz 0,8%.

Austrālijas ekonomikas izaugsme lielā mērā ir atkarīga no kalnrūpniecības sektora un guvusi labumu no spēcīgā pieprasījuma pēc resursiem no Indijas un Ķīnas puses.

Tomēr pēdējos mēnešos pieprasījums no šīm valstīm ir samazinājies, jo to ekonomikas «sabremzējas».

Lielākā daļa analītiķu gan uzskata, ka Austrālijas ekonomikas izaugsme tuvākajos mēnešos atkal paātrināsies.

«Mums klājas daudz labāk nekā lielākajai daļai [valstu],» sacījis Stefans Valters no JP Morgan.