Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Autotirdzniecības nozarē pašreiz 60-70% klientu netiek apstiprināti līzingi automašīnas iegādei, tāpēc nozares atbalstam varētu iesaistīt "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" kā galvotāju privāto klientu pirmajai iemaksai, norādīja automašīnu tirgotāja SIA "Norde" līdzīpašnieks Didzis Bremze.

Viņš skaidroja, ka "Norde" novērtē Latvijas valsts sniegto atbalstu krīzes situācijā. No pieejamajiem atbalsta variantiem uzņēmums izmanto atliktos nodokļu termiņus, dīkstāves pabalstu un "Altum" aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem. "Tomēr uzņēmums turpina attīstīties krīzes laikā un uzskata, ka šo situāciju pārdzīvos tie, kuri šo laiku izmanto uzņēmuma pilnveidošanai, attīstībai un krīzes laikā apgūto prasmju pielietošanai tālākā biznesa izaugsmē," pauda Bremze.

Viņš norādīja, ka uzņēmumam nācies samazināt darbinieku skaitu. "Štata samazināšana nebija viegls lēmums, bet ņemot vērā nozari, kurā strādājam, šis lēmums bija neizbēgams, krīzes laikā mums jārēķinās ar svārstībām," pauda Bremze, skaidrojot, ka "Norde" jau martā pārskatīja izdevumus, lai veiktu optimizāciju, bet uzturētu nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitātes standartu. Tāpat uzņēmums vienojies ar piegādātājiem par cenu vai apjomu samazinājumu, kā arī izvērtēja prognozējamās darbinieku slodzes un pārskatīja pienākumu sadalījumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Norvēģijas kravas kuģim Indijas okeānā nav izdevies atrast pazudušās Malaizijas lidmašīnas iespējamās atlūzas, par kuru pamanīšanu ceturtdien paziņoja Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots.

Norvēģijas kuģis Hoegh St Petersburg transportē automašīnas, un uz tā strādā 19 filipīniešu apkalpe.

Austrālijas Jūrniecības drošības pārvalde lūdza norvēģu kuģi iesaistīties pazudušā lidaparāta meklēšanā.

Arī Austrālijas amatpersonas piektdien paziņojušas, ka meklēšanas darbos iesaistītajām lidmašīnām nav izdevies atrast iespējamās lidmašīnas atlūzas.

Uz vietu, kurā tika pamanītas iespējamās atlūzas, tika nosūtītas piecas lidmašīnas. Austrālijas amatpersonas informē, ka meklēšanas darbi turpināsies arī sestdien.

Sagaidāms, ka piektdien redzamība šajā reģionā varētu uzlaboties.

Austrālijas dolāra vērtība nokritusies līdz 3,5 gadu zemākajam līmenim, reaģējot uz Austrālijas Bankas pārstāvja izteikumiem, ka tās līmenis ir pārāk augsts, raksta Business Insider.

Kaut arī daļa no investoriem pamet ieguldījumus Austrālijā, jo meklē labāku peļņu citos tirgos, lielā mērā pārdošanu veicinājuši agresīvi centrālās bankas valdes locekļa Hītera Ridouta izteikumi. Viņš sacījis, ka Austrālijas dolāra vērtība ap 0,80 ASV centiem būtu godīgs līmenis ikvienam. Reaģējot uz šiem izteikumiem Austrālijas valūtas vērtība nokritās zem 0,87 centiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2010.gada jūlija.

Austrālijas Centrālās bankas pārstāvji ik pa laikam signalizē, ka dolāra vērtība ir pārāk augsta. Austrālijas Bankas vadītājs Glens Stīvens pagājušajā mēnesī sacīja, ka vājāka vietējā valūta palīdzētu veicināt ekonomikas izaugsmi. Viņš uzskata, ka labs līmenis būtu 85 ASV centi par Austrālijas dolāru.

Austrālija iesniedz oficiālu sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) saistībā ar Ķīnas noteiktām antidempinga nodevām Austrālijas vīnu eksportam, sestdien paziņoja Austrālijas valdība.

Lēmums "aizstāvēt Austrālijas vīndarus" seko citam Austrālijas lēmumam vērsties PTO ar protestu pret Ķīnas muitas nodevām Austrālijas miežiem un saskan ar valdības "atbalstu noteikumos bāzētai tirdzniecības sistēmai", teikts valdības paziņojumā.

Valdība tomēr piebilda, ka "Austrālija paliek atvērta tiešām sarunām ar Ķīnu šī jautājuma atrisināšanai".

Šī sūdzība ir jaunākais incidents eskalētā strīdā starp Austrāliju un tās lielāko tirdzniecības partneri Ķīnu. Tā seko Austrālijas premjerministra Skota Morisona brīdinājumiem, ka viņa valdība atbildēs valstīm, kuras mēģina lietot "ekonomiskus spaidus" pret to.

Pirms nedēļas G7 samitā tika pausts aicinājums ieņemt stingrāku nostāju pret Ķīnas tirdzniecības praksi.

Ogres rajona tiesā ierosināta civillieta SIA LDz Cargo prasībā pret Māri Bremzi un viņa tagadējo darba devēju AS Baltijas Ekspresis par konkurences ierobežojumu pārkāpumu, uzņēmuma bijušajam valdes priekšsēdētājam uzsākot darbu konkurējoša uzņēmuma vadībā, neskatoties uz noslēgto nekonkurēšanas vienošanos (līgumu), paziņojusi LDz Cargo mātes sabiedrība VAS Latvijas dzelzceļš.

Gaidāmās tiesvedības dēļ neko daudz patlaban nevaru teikt, Db.lv norāda M. Bremze, piebilstot, ka nevienam demokrātiskā valstī nav liegts vērsties tiesā ar kādu prasījumu. Taču viņš uzsver, ka līdz tam Latvijas dzelzceļa struktūrās nostrādājis 20 gadus, sākot no pašas apakšas, taču darba attiecību pārtraukšana ar LDz Cargo ir bijusi nevis viņa, bet darba devēja iniciatīva.

LDz Cargo darba attiecības ar M. Bremzi izbeidza 2016. gada 10. jūnijā, noslēdzot nekonkurēšanas vienošanos (līgumu), kas turpmāko divu gadu periodā M. Bremzem paredzējis ierobežojumus veikt apmaksātu vai neapmaksātu darbu, sniegt konsultācijas un veikt citas darbības personu, kuras darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā. Par šādu vienošanos informēti arī LDz Cargo konkurenti Latvijas tirgū, tostarp Baltijas Ekspresis.

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Austrālijas Augstākā tiesa atbalstījusi likumu par tabakas izstrādājumu iepakojuma regulēšanu, kas paredz, ka lielāko daļu - 75% iepakojuma priekšpuses un 90% iepakojuma aizmugures - aizņems brīdinoši attēli par smēķēšanas kaitīgumu un uz iepakojuma netiks attēlots ražotāja zīmols.

Līdz ar Augstākās tiesas atbalstu Austrālija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumu.

Jau rakstīts, ka jaunus noteikumus tabakas pārdošanas kontrolē Austrālija pieņēma jau pērnā gada aprīlī, tomēr pagājušā gada vasarā izaicinājumu Austrālijas centieniem ierobežot smēķēšanu meta pasaules lielākais tabakas izstrādājumu ražotājs Philip Moris, norādot, ka Austrālijas tabakas izstrādājumu iepakojuma politika pārkāpj investīciju līgumu starp Austrāliju un Honkongu. Arī cita liela tabakas kompānija, British American Tobacco, uzsvēra, ka Austrālijas plāni «pārkāpj starptautiskos preču zīmju un intelektuālā īpašuma likumus».

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" saņēmusi Austrālijas ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu (FATAOAC), kas ļauj uzņēmumam veikt lidojumus uz un no Austrālijas, kā arī tās teritorijā.

Turpinot paplašināt “SmartLynx Airlines” starptautisko darbību jaunos tirgos, lidojumu nodrošināšana Austrālijas kontinentā ir neatņemama uzņēmuma stratēģisko plānu sastāvdaļa. Lai saņemtu Austrālijas ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu (FATAOC), SmartLynx ir izpildījis visas Austrālijas Civilās aviācijas pārvaldes prasības, iesniedzis nepieciešamos lidojumderīguma sertifikātus un tehniskās apkopes grafikus Airbus A330 tipa lidaparātiem. Aviokompānija plāno pakāpeniski saņemt atļaujas lidojumiem uz šo kontinentu arī ar A320, A321 un Boeing 737 modeļa lidaparātiem.

"Mēs esam gandarīti saņemt atļauju un gatavi uzsākt darbību Austrālijas kontinentā. Šis solis ir pierādījums mūsu ambiciozajiem plāniem – kļūt par pasaulē vadošo un uzticamāko pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzēju. Aviopārvadātāja sertifikācija Austrālijā noteikti veicinās mūsu konkurētspēju globālajā tirgū, ļaujot mums piedāvāt gaisa operatora pakalpojumus aviokompānijām un tūroperatoriem, kuru galamērķis ir Austrālijas kontinents,” komentē Žigimants Surints (Žygimantas Surintas), “SmartLynx Airlines” vadītājs.

Austrālijas dolāra vērtība piedzīvojusi ilgāko kritumu kopš 1985. gada, raksta Bloomberg.

Austrālijas dolārs šonedēļ sarucis par 1,9%, piedzīvojot kritumu jau astoto nedēļu pēc kārtas, tādējādi tas ir ilgākais kritums kopš 1985. gada marta. Kopš oktobra tā vērtība sarukusi par 8,6%.

Austrālijas Bankas vadītājs Glens Stīvens norādījis, ka vājāks Austrālijas dolāra kurss būtu labāks par zemām procentu likmēm, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Austrālijas dolārs saruka līdz vairāk nekā trīs mēnešu zemākajai atzīmei – 0,8914 ASV dolāra centiem.

«Izskatās, ka Austrālijas Banka oktobra vidū ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu, ka viņi var samazināt dolāra kursu, kas viņiem arī ir jādara,» norāda Royal Bank of Scotland stratēģis Gregs Gibss, piebilstot, ka banka ir devusi signālu, un valūta ir reaģējusi.

Austrālija ceturtdien paziņoja, ka turpmāk neemitēs banknotes ar britu monarha attēlu, nomainot mirušās karalienes Elizabetes II attēlu uz piecdolāru banknotes ar aborigēnu kultūrai veltītu motīvu.

Austrālijas centrālās bankas lēmums neparādīt jauno karali Čārlzu III uz piecdolāru banknotes nozīmē, ka Lielbritānijā bāzētie monarhi vairs netiks pārstāvēti uz Austrālijas papīra naudaszīmēm.

Austrālijas Rezervju banka, kas ir valsts centrālā banka, solīja konsultēties ar aborigēniem par jauno banknotes dizainu, kas "godinās pirmo austrāliešu kultūru un vēsturi".

Banka atzina, ka jaunās banknotes dizaina izstrādei un nodrukāšanai būs vajadzīgi "vairāki gadi". Pastāvošā piecdolāru banknote paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc jauno banknošu nonākšanas apgrozībā.

Karalienes Elizabetes II nāve pērnā gada 8.septembrī tika pieminēta ar publiskām sērām Austrālijā, tomēr dažas aborigēnu organizācijas protestēja pret britu koloniālisma postošo ietekmi un aicināja atcelt monarhiju.

Otrdien Austrālijas Banka savā sanāksmē nolēmusi atstāt bāzes procentu likmi nemainītu 2,5% līmenī, liecina centrālās bankas paziņojums.

Pēdējā gada laikā Austrālijas ekonomika aug nedaudz zem vidējā līmeņa, un paredzams, ka īsākā termiņā tas turpināsies, jo ekonomika pielāgojas zemākiem investīciju līmeņiem ieguves sektorā. Bezdarba līmenis ir pieaudzis, bet inflācija aug, saskaņā ar vidēja termiņa līmeni, norāda Austrālijas Bankas vadītājs Glens Stīvens.

Monetārās politikas mīkstināšana kopš 2011. gada beigām ir atbalstījusi tēriņus un aktīvu vērtības pieaugumu, un ir sagaidāms, ka šāda tendence turpināsies, informējis G. Stīvens. Aizņemšanās temps aizvien saglabājas salīdzinoši vājš, tomēr parādās signāli par pieaugošu mājsaimniecību pieprasījumu pēc finansējuma.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos šis gads pagaidām ir bijis visai pasmags. ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība flirtē ar lāču tirgu. Par to tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm, kas šoreiz tika fiksētas gandrīz precīzi gadu mijā, vismaz par 20%.

Tāpat spēji sarukusi lielas daļas Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cena, un izpārdošana vērojama arī Ķīnas tirgū. Problēmu loks izskatās pietiekami varens – visās pasaules malās sevi pieteikusi strauja inflācija, kuru paspilgtinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Augstā inflācija savukārt liek centrālajām bankām darīt ko teju aizmirstu – padarīt stingrāku savu monetāro politiku. Attiecīgi centrālo banku atbalsta zudums vērtspapīru tirgū draud nomainīt veselu laikmetu.

Pietiekami nozīmīgas bažas ir par to, ka centrālajām bankām inflāciju neizdosies apkarot bez recesijas izraisīšanas. Tāpat pa bremzēm spiež ilgstoši varenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis Ķīna. Lielus jautājumus par pasaules tirdzniecības nākotni liek uzdot arī jau minētais karš Eiropā. Lai nu kā – ja vērtē noskaņojumu finanšu tirgū, tad šobrīd visai daudz tāpat tiek spriests par to, ka cenu kritums kādus aktīvus var būt padarījis jau nosacīti lētus, un tādējādi šī varētu būt iespēja tos iegādāties ar atlaidēm. Daļēji par to droši vien ir atbildīga pieredze kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Pasaules ekonomika spiež pa bremzēm, lai gan akciju tirgus izskatās neapstādināms. ASV akciju vērtība šogad palēkusies jau par 21% un nupat aizsniegusies līdz jaunam rekordam.

Tas liecina, ka finanšu tirgus nākotni gluži dramatiskās krāsās neskicē un visai cītīgi meklē iemeslus optimismam.

Daļēji šis te optimisms gan varētu būt pašu tirgus dalībnieku izveidots. Jau pāris nedēļas pasaules lielākie Rietumvalstu uzņēmumi ziņo par savu iepriekšējā ceturkšņa veikumu. ASV gadījumā šobrīd par finanšu sniegumu informējusi gandrīz puse no Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem. Būtiski ir tas, ka aptuveni 80% (pēdējos gados tā ir ierasta aina) no šiem uzņēmumiem ir pārspējuši Volstrītas analītiķu pirms tam izteiktās peļņas prognozes. Šobrīd izskatās, ka ASV gadījumā turpināsies peļņas recesija, lai gan tā būs mērenāka, nekā lēsts pirms tam.

Austrālijas tūrisma padome atsākusi savu populāro «Labākie darbi pasaulē» kampaņu, kuras ietvaros tiek meklēti tādi darbinieki kā vīnu un jūras velšu degustētājs un «galvenais jokdaris».

Austrālijas tūrisma padome piedāvājusi kopumā sešas darba vietas – katru savā valsts štatā. Atalgojums par katru darbu paredzēts 100 tūkstošu Austrālijas dolāru (aptuveni 80 tūkstoši eiro) apmērā. Pieteikties «sapņu darbam» var no 18 līdz 30 gadiem veci cilvēki.

«Galvenajam jokdarim» darba vieta paredzēta Sidnejā, kur viņš apmeklēs dažādus kultūras pasākumus un aprakstīs tajos pieredzēto. Tikmēr vīnu un jūras velšu degustētājs apmeklēs Rietumaustrālijas labākos restorānus un krogus, par kuriem pēc tam dalīsies iespaidos.

Tāpat Austrālijas tūrisma padome piedāvā kļūt par «brīvdabas piedzīvojumu meklētāju», kura uzdevumos būs iekļauta uzturēšanās ārpus civilizācijas un «Uluru saulrietu vērošana», savukārt Kvīnslendas štatā iespējams kļūt par dabas parka sargu, kura uzdevumos ietilpst parka robežu patrulēšana un «ūdens temperatūras pārbaudīšana».

Francijas karakuģu ražošanas uzņēmuma DCNS otrdien ieguvis 50 miljardus Austrālijas dolāru (34,3 miljardus eiro) vērtu līgumu par Austrālijas nākamās zemūdeņu paaudzes izstrādi un būvi, pārspējot konkurentus no Vācijas un Japānas.

Kā pavēstīja Austrālija premjers Malkolms Tērnbuls, 12 jaunās zemūdenes «būs vismodernākie karakuģi pasaulē».

Zemūdenes tiks būvētas Adelaidā un tās nomainās novecojošās Collins klases zemūdenes, kuras dienestu beigs 2026.gadā.

«Šī ir liela diena mūsu karaflotei, liela diena Austrālijas 21.gadsimta ekonomikai un liela diena darbavietām nākotnē,» Adelaidā paziņoja Tērnbuls. «Būvēts Austrālijā, Austrālijas darbavietas, Austrālijas tērauds, tieši šeit, kur mēs stāvam.»

DCNS Austrālijas vēsturē lielākajā aizsardzības iepirkuma konkursā pārspēja Japānas konsorciju Mitsubishi Heavy Industries un Vācijas grupu ThyssenKrupp Marine Systems.

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas un eksporta apjomi 2017. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2016. gadu. Pamanāmāko kritumu piedzīvojuši Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Katrs no šiem uzņēmumiem aptuveni par 100 tūkstošiem tonnu atpaliek no pagājušajā gadā prognozētajiem apjomiem; pērn tie bija ievērojami mazāki nekā 2016. gadā. Arī šī gada plāni AS Graanul Invest piederošajiem uzņēmumiem ir visnotaļ pieticīgi, lielas investīcijas ražošanas attīstībā netiks veiktas, kā arī iesaldēta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos.

2017. gadā granulu eksports samazinājās par 1,5% – ārvalstīs tika realizēti 1,59 miljoni tonnu produkcijas par 183,2 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati. Lai arī lielie ražotāji samazināja apjomus, eksporta kritums nebija tik liels, jo pērn darbu sāka divas lielākas rūpnīcas – SIA Pellet4Energia Brocēnos un SIA Avoti SWF ražotne Gulbenes rajona Lizumā, kā arī vairāki uzņēmumi izveidoja nelielas ražotnes.

Austrālijas centrālā banka otrdien nolēmusi samazināt procentu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 2,5% atzīmei, liecina bankas paziņojums.

Likme stāsies spēkā sākot no 7. augusta, un šis ir astotais bankas lēmums pazemināt likmi kopš 2011. gada novembra. Eksperti gan līdz Ziemassvētkiem paredz vēl vienu likmes samazināšanu līdz 2,25% atzīmei, raksta Reuters.

Centrālā banka savā paziņojumā uzsver, ka Austrālijas ekonomika šajā gadā aug nedaudz zem prognozētā, bezdarba līmenis ir palielinājies, tomēr inflācija aug saskaņā ar vidēja termiņa mērķi. Mēreni augot darbaspēka izmaksām, paredzams, ka šāda tendence tuvāko pāris gadu laikā turpināsies.

Labvēlīgāka monetārā politika ir veicinājusi tēriņus, kā arī aktīvu vērtības pieaugumu, un paredzams, ka šāda tendence turpināsies. Kaut arī aizņemšanās temps aizvien ir lēns, parādās pazīmes, ka mājsaimniecību pieprasījums pēc finansējuma pieaug.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.