Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

No kopējās iegūtās koksnes daudzuma tieši pēc ciršanas caurmēra vidēji ik gadu tika iegūti ap 10% no kopējā koksnes daudzuma, kas nav ļoti liels apmērs, taču pēc Satversmes tiesas sprieduma šis apjoms kļūs mazāks.

To liecina Valsts meža dienesta dati. Tā 2023. gadā pēc ciršanas caurmēra tika iegūti 1,72 milj. m3 koksnes, kas ir 11,5% no kopumā iegūtajiem 15 milj. m3. Savukārt 2022. gadā ar šādu metodi tika iegūti 1,24 milj. m3, kas bija 9,5 % no kopumā iegūtajiem 13 milj. m3. Vēl mazāks īpatsvars no kopējās iegūtās koksnes (13 milj. m3) bija 2021. gadā, kad pēc caurmēra tika iegūti 1,03 milj. m3 jeb 7,9%.

Jāatgādina, ka šā gada aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā par normu, ar kuru tika veiktas izmaiņas galvenās cirtes caurmēra skaitliskajās vērtībās, un atzina, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības princips un piesardzības princips. Tas nozīmē, ka vairs nav spēkā samazinātās galvenās cirtes caurmēra vērtības, kas bija noteiktas vienādas visām bonitātēm - priedei 30 cm (bet būs kā līdz 2023. gadam atkarībā no bonitātes no 39 līdz 27 cm), eglei 26 cm (bet būs kā līdz 2023. gadam no 31 līdz 27 cm atkarībā no bonitātes) un bērzam 25 cm (bet būs kā līdz 2023. gadam atkarībā no bonitātes 31 līdz 22 cm). Faktiski 2024. gadā notiek atgriešanās pagātnē. Lai būtu skaidrība par šiem caurmēriem, tiek plānots sagatavot attiecīgu normatīvo aktu.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Rīgas pilsētas būvvalde atgādina, ka no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam Rīgas pilsētas teritorijā ir aizliegta augošu koku ciršana, tāpēc iedzīvotāji aicināti savlaicīgi vērsties Būvvaldē koku ciršanas atļaujas saņemšanai.

Lai paspētu saņemt koku ciršanas atļauju pirms koku ciršanas lieguma perioda, iesniegumu par atļauju cirst ārpus meža augošus kokus Būvvaldē nepieciešams iesniegt līdz šī gada 31. martam. Savukārt pēc 1. aprīļa un lieguma periodā Būvvaldē saņemtie iedzīvotāju iesniegumi par koku ciršanu tiks izskatīti Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdēs, bet izsniegtās koku ciršanas atļaujas varēs tikt realizētas tikai no 1. jūlija.

Par noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām var tikt piemērots sods līdz 700 eiro par vienu koku, bet juridiskām personām līdz pat 1400 eiro.

Koku ciršanas lieguma periods noteikts, lai saudzētu Rīgas pilsētas teritorijā esošos apstādījumus to veģetācijas perioda sākumposmā – plaukšanas laikā, kā arī aizsargātu tajos ligzdojošos putnus.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Saeima, otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma, ka ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāprot latviešu valoda, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, taču Valsts prezidents tos nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien Saeima lēma, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 7.martā, skatot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma par virkni priekšlikumu, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienestā.

Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Ja valdība šogad akceptēs Zemkopības ministrijas piedāvāto koku ciršanas caurmēru samazināšanu, privāto meža īpašumu kopējā tirgus vērtība palielināsies par gandrīz miljardu eiro.

Kā šis skaitlis rodas? No valsts puses apzināti vai neapzināti ir daudz kas ticis darīts, lai privāto mežu tirgus vērtība būtu iespējami zema. Vispirms tika aizliegts saimnieciskos lēmumus pieņemt pašiem meža īpašniekiem. Ciršanas atļauju saņemšanai tika noteikti Ziemeļeiropai neparasti augsti ciršanas vecumi. Situācija uzlabojās, kad tika ieviesti ciršanas caurmēri, kas ļāva meža īpašniekiem ciršanas atļaujas saņemt pirms vecuma kritērija iestāšanās. Tomēr arī šie caurmēri tika noteikti ļoti augsti salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm. Piemēram, Latvijā pašlaik vidējais diametrs, no kura drīkst cirst priedi, ir 27–39 centimetri, Igaunijā tas ir tikai 28 centimetri, savukārt Somijā un Zviedrijā šādu ierobežojumu nav vispār. Līdzīgi ir arī ar egli un bērzu. Šāda situācija ierobežo Latvijas mežu īpašnieku iespējas, un mēs zaudējam konkurencē ar kaimiņvalstīm. Kas no tā visa ir ieguvēji? Visvairāk – mežu uzpircēji.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.