Starptautiskais loģistikas uzņēmums “DB Schenker” ir izveidojis riska kapitāla nodaļu “Schenker Ventures”, kas ieguldīs naudu, resursus un zināšanas jaunos loģistikas biznesa modeļos un jaunuzņēmumos.

Kā informēja AS “Schenker” valdes loceklis Kristo Vragers, programmai aicināti pievienoties arī Latvijas uzņēmumi, kuri meklē lielu un spēcīgu partneri savu ar loģistiku saistīto produktu vai pakalpojumu turpmākai attīstībai. “Viens no “Schenker Ventures” galvenajiem principiem ir sniegt jaunizveidotam uzņēmumam pietiekamu rīcības brīvību un pilnīgu kontroli pār savu biznesu. Nodrošinot piekļuvi finansējumam, tīkliem, klientu kontaktiem un atbilstošām zināšanām, mēs veidojam vidi, kas ļauj jaunuzņēmumiem strauji augt,” stāsta K.Vragers.

“DB Schenker” riska kapitāla nodaļai ir divas filiāles. Pirmā apvieno esošos “DB Schenker” kopprojektus ar vairāk nekā 50 jaunuzņēmumiem, un kā ilgtermiņa investors piesaista arī jaunus, lai izstrādātu un attīstītu galvenokārt digitālos, tehnoloģiskos un ilgtspējīgos loģistikas biznesa modeļus.

Dānijas loģistikas grupa DSV piektdien paziņoja, ka iegādājas Vācijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Deutsche Bahn" loģistikas struktūrvienību "Schenker".

Darījuma summa veido 14,3 miljardus eiro.

"Šis DSV vēsturē ir nozīmīgs notikums, un esam sajūsmināti apvienot spēkus ar "Schenker"," norāda DSV izpilddirektors Jenss Lunds. "Ar šo iegādes darījumu mēs apvienojam divus spēcīgus uzņēmumus, radot pasaulē vadošu transporta un loģistikas kompāniju, kas dos labumu mūsu darbiniekiem, klientiem un akcionāriem."

DSV skaidro, ka šis ir uzņēmuma līdz šim lielākais darījums.

Apvienotajos uzņēmumos strādās 147 000 darbinieku vairāk nekā 90 valstīs, un to ieņēmumi sasniegs 39,3 miljardus eiro.

DSV pavēstīja, ka Vācija būs uzņēmuma "galvenais tirgus". Tas saglabās "Schenker" atrašanās vietu Esenē un nākamajos trīs līdz piecos gados valstī investēs vienu miljardu eiro.

Loģistikas uzņēmums DB Schenker sadarbībā ar aviokompāniju Lufthansa aprīlī uzsāk regulārus iknedēļas reisus starp Frankfurti un Šanhaju, izmantojot ilgtspējīgu, oglekļa neitrālu aviācijas degvielu.

Kā norāda SIA Schenker valdes locekle Evija Sedola, uzņēmums ir pirmā loģistikas grupa, kas piedāvā CO2 neitrāla gaisa transporta iespēju. "Oglekļa neitrālie reisi starp Frankfurti un Šanhaju nedēļā ietaupīs 174 tonnas fosilā kurināmā," atzīmē E.Sedola.

"Lai gan uzņēmumiem šis pakalpojums ir dārgāks, arvien vairāk klientu cenšas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, padarīt piegādes ķēdes ilgtspējīgas un panākt klimata neitralitāti. Tuvākajā nākotnē arī mūsu Baltijas klientiem būs pieejams oglekļa neitrāls gaisa transports," papildina E.Sedola.

Pēc viņas teiktā, aviācijas nozare ir piekritusi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt CO2 emisijas. "Tā kā gaisa kuģi tehnisku iemeslu dēļ tuvākajā nākotnē nevarēs izmantot alternatīvas degvielas, piemēram, ūdeņradi vai elektrību, ilgtspējīga aviācijas degviela pašlaik ir vienīgais pieejamais veids, kā virzīties uz mērķi. Šī degviela, kas ķīmiski ir līdzīga fosilajam kurināmajam, tiek ražota no izmantotās pārtikas eļļas, biomasas utt.," skaidro E.Sedola.

Schenker izveido tranzīta noliktavu Krievijas apgādei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar tirdzniecības globalizāciju un kompāniju prasībām pēc jauniem risinājumiem arī loģistikas kompānijas veido jaunas piegāžu ķēdes, optimizējot kravu nosūtīšanas un apstrādes procesus, ietaupot laiku un naudu, kā arī paaugstinot piegāžu drošību, sarunā ar DB norāda SIA Schenker loģistikas direktors Uldis Zvirgzdiņš. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc kravu plūsma, kas nāk no Āzijas valstīm, Amerikas vai Eiropas, tiek konsolidēta Latvijā, izveidojot t.s. bufernoliktavas produkcijas tālākai nosūtīšanai Krievijas tirgum.

Nav pārāk tālu

Šo tendenci veicina esošā ģeopolitiskā situācija, kā arī rubļa svārstības, kuru dēļ pasaules vairumtirgotāji izvēlas veidot bufernoliktavas ārpus Krievijas robežām. Tai pašā laikā kompānijas vēlas, lai būtu iespēja piegādāt preces uz Krieviju pietiekami ātri. Pirms pusgada bijis ļoti daudz pieprasījumu noliktavu izveidošanai Baltijas valstīs vai citviet Eiropā, taču pirms trim mēnešiem tirgus atdzisis.

«Kā zināms, 2018. gada 18. novembrī Latvija svinēs savu simto dzimšanas dienu. Šajā sakarā projekts Videoatmiņa sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu veido unikālu grāmatu, aprakstot par 100 Latvijas uzņēmumiem/uzņēmējiem. Piedāvājam arī Jūsu uzņēmumam atrasties šajā grāmatā. Dalības izmaksas ir 300.00 EUR,» šādu aicinājumu, kas sūtīts no Inbox epasta, saņēmuši Latvijas uzņēmēji. Vēstules parakstījusi grāmatas Latvijas 100 uzņēmēji redakcija.

Vairāku dienu laikā konkrētas atbildes par šo projektu portālam db.lv nav izdevies iegūt.

Latvijas valsts simtgades biroja Mārketinga projekta vadītāja Inga Oliņa informēja, ka «konkrētā iniciatīva nekad nav saņēmusi finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fondā, tāpat arī tās iniciators biedrība Videoatmiņa nav vērsusies vai jebkādi uzrunājusi Latvijas valsts simtgades biroju. Šī grāmata ir privāta iniciatīva. Pats ieceres veidotājs ir atbildīgs gan par finansējuma piesaisti, gan praktisko projekta realizāciju».

Viņa norāda, ka «Latvijas valsts simtgades zīmē notiks ļoti daudz norišu - gan simtgades nacionālajā plānā iekļautās, gan pašvaldībās iecerētās un nevalstiskajā un privātajā sektorā dzimušās. Latvijas valsts simtgades programma ir veidota, lai ikviens, tajā skaitā arī uzņēmēji, varētu piedalīties un radīt pievienoto vērtību Latvijai nākamajām simtgadēm».

Ar profesionālu darbinieku nepietiekamības problēmām saskaras gan attīstītajās, gan attīstības valstīs visā pasaulē; Latvijas loģistiķi izceļ specifiskas izglītības trūkumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Loģistikas nozare visā pasaulē piedzīvo kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tas secināts Pasaules Bankas (PB) nesen publicētajā ziņojumā Loģistikas kompetences, prasmes un apmācība.

Lai gan Latvija pētījumā atsevišķi nav apskatīta, tajā minētie secinājumi saskan ar nozares speciālistu teikto. Loģistikas kompānijas jau gadiem pašas apmāca savus darbiniekus, jo izglītības iestāžu programmu saturs uzņēmumu reālajām vajadzībām īsti neatbilst, norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš. Mācību iestādes, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), gan ir sadarbojušās ar LLA atsevišķos mācību priekšmetos. Kā risinājumu viņš redz, ka uzņēmēju organizācijas novirzītu daļu līdzekļu atsevišķu kursu organizēšanai, lekcijām piesaistot loģistikas profesionāļus. Savukārt Rietumeiropā universitāšu pētniekus motivē iespēja piesaistīt ES fondus konkrētiem mērķiem, sadarbojoties biznesa un akadēmiskajai videi.

DSV investē kompāniju iegādē un darba vides uzlabošanā; uzticas vietējiem vadītājiem un atklāj jaunu termināli Rīgā

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms jauno biroja un noliktavu telpu atklāšanas jūlijā sacīja globālās loģistikas kompānijas AS DSV Road Holding izpilddirektors (CEO) Sorens Šmits (Soren Schmidt) un SIA DSV valdes loceklis Jānis Meikulāns.

DSV nodrošina pilnu piegādes ķēdi saviem klientiem, sniedzot gaisa, jūras, autopārvadājumu, kā arī noliktavu pakalpojumus. «Pēdējos gados esam auguši, iegādājoties citus uzņēmumus, kā rezultātā šobrīd kompānijas apgrozījums pārsniedz 10 miljardus eiro, tai ir 46 tūkst. darbinieku 85 valstīs,» saka S. Šmits. Kopš 1987. gada uzņēmuma akcijas tiek kotētas Kopenhāgenas biržā, bet tā pirmsākumi meklējami 1976. gadā, kad apvienojās daudzas autopārvadājumu kompānijas, lai palielinātu savu konkurētspēju. Proti, ar kapacitātes palielināšanu tika palielinātas iespējas iepirkumos. Tagad autopārvadājumu apgrozījums sasniedz apmēram četrus miljardus eiro, apmēram tikpat veido gaisa un jūras pārvadājumi, bet pārējais ir pienesums no loģistikas un noliktavu (pieci milj. m2) pakalpojumu jomas.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Eiropas un Āzijas loģistikas ķēdes attīstībā iegūtu abas puses

To, rakstiski atbildot uz Dienas Biznesa jautājumiem, norāda Duisport (publiskās Duisburgas ostas īpašnieks un pārvaldītājs) izpilddirektors Ēriks Stāke. Pēc viņa teiktā, loģistika nozīmē domāt un darboties tīklā. Pēdējo 17 gadu laikā Duisport attīstījusies par vadošo loģistikas mezglu Centrāleiropā, piedāvājot gan plašu sadarbības partneru, gan maršrutu tīklu. Piemēram, Duisport ir vairāk nekā 360 iknedēļas vilcieni, kas dodas uz vairāk nekā 80 galapunktiem Eiropā un Āzijā. Pēc viņa teiktā, Latvija jau ir daļa no šī tīkla, jo ir saistīta ar Duisburgu ar jūras un dzelzceļa pārvadājumiem. «Es tomēr uzskatu, ka mūsu transporta un loģistikas tīklam ir lielāks potenciāls (sadarbībai), jo īpaši attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem starp Eiropu un Āziju,» uzsver Ē. Stāke. Tās būs lietas, ko viņš plāno izcelt savā prezentācijā 3. ASEM (Āzijas un Eiropas) transporta ministru sanāksmē «Multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē».

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš no 18. līdz 26. maijam vadīs Satiksmes ministrijas (SM) organizēto uzņēmēju vizīti Ķīnā, lai veicinātu sadarbības iespējas abu valstu uzņēmumu starpā, informē ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Vizītes ietvaros paredzēti vairāku industriālo, ekonomisko un tehnoloģisko zonu un loģistikas parku apmeklējumi Šanhajā, Čengdu un Čuncinas apgabalos un tikšanās ar tādiem uzņēmumiem, kā, piemēram, Hewlet Packard, Asus, Sony, Toshiba u.c.

Ministrijā norāda, ka starp Latviju un Ķīnu jau ilgstoši pastāv aktīvs politiskais dialogs un Ķīna šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts ārējās tirdzniecības partneriem. Vērtējot esošās sadarbības iespējas, Latvijas transporta nozares uzņēmumiem šobrīd ir aktīvi jādarbojas, lai uzsāktu praktisku dažādu projektu realizāciju. Tādēļ šobrīd sevišķi svarīgas ir Latvijas valsts pārstāvju, ekspertu un uzņēmēju vizītes Ķīnā, lai prezentētu Latvijas tranzīta un loģistikas sektora piedāvājumu.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un transporta nozares uzņēmēju delegācija turpina vizīti – biznesa misiju – Ķīnā, apmeklējot Čendu, kas ir viens no svarīgākajiem ekonomikas, transporta, tirdzniecības, finanšu, kā arī elektronikas, IT tehnoloģiju un automašīnu ražošanas centriem Ķīnā, informē SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Vizītes laikā delegācija tikās ar Čendu pilsētas vicemēru Liu Shoucheng, kurš ir atbildīgs par loģistikas un transporta jautājumiem Čendu. Latvijas puse informēja par Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras piedāvātajām iespējām un potenciālo sadarbību transporta jomā. Savukārt Vicemērs Liu prezentēja Čendu transporta nozares attīstības plānus, tostarp mērķi trīs gadu laikā Čendu uzcelt otru lidostu, uzsverot Čendu apņemšanos kļūt par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ķīnā un vārtiem uz Eiropu. Tāpat puses pārrunāja iespēju izveidot tiešo gaisa satiksmes savienojumu starp Rīgu un Čendu, Rīgai kļūstot par reģiona būtiskāko aviācijas mezglu un nodrošinot savienojumu starp Eiropu un Āziju.

Dzelzceļa savienojumā Ziemeļeiropas apgādei sācies praktiskais darbs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas aktivitātēs, kas vērstas uz mūsu tranzīta koridora izmantošanu preču plūsmas apkalpošanai starp Ķīnu un Ziemeļeiropu, šobrīd iestājusies praktiskās darbības stadija, liecina iesaistīto pušu teiktais pēc Satiksmes ministrijas (SM) organizētās divu nedēļu vizītes Ķīnā. Latvijas komersanti lēš, ka pirmie izmēģinājuma konteineri varētu tikt nosūtīti jau šogad.

Šoreiz vizītes mērķis, tiekoties ar Šanhajas, Čendu un Čuncinas provinču un tajos darbojošos kompāniju pārstāvjiem, bijis praktiska un detalizēta Latvijas integrētā piedāvājuma prezentēšana, norāda SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Līdz ar to mūsu valsts delegācijā iekļauti visas loģistikas ķēdes, tostarp valsts, jūras pārvadājumu, ostas, termināļu un dzelzceļa pārvadājumu pārstāvji. Sarunu gaitā gan nav notikusi koncentrēšanās uz vienu vai otru Latvijas uzņēmumu, bet tranzīta koridoru kopumā. Ņemot vērā līdzšinējās savstarpējās vizītes, Ķīnas puses pārstāvji bijuši labi informēti par Latviju un tās sniegtajām iespējām. Sarunu dalībnieki pārzinājuši kravu pārvadājumu nianses, tostarp pa dzelzceļu, līdz ar ko apspriesti tīri praktiski jautājumi, kas ķīniešus interesē: pārvadājumu laiks, cena un kvalitāte.

Ar īpašiem tarifiem Apvienotā transporta–loģistikas kompānija (ATLK) paplašina klientu bāzi.

Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas dzelzceļu kopīgi veidotais dzelzceļa operators ATLK sācis piedāvāt īpašus tarifus konteinerpārvadājumiem no Rīgas uz Krieviju un Centrālāziju, liecina tās mājaslapā publicētā informācija. Jau vēstīts, ka Krievija ATLK pamatkapitālā ieguldījusi AS RŽD Logistika (100% mīnus viena akcija) un lielākā Krievijas multimodālā konteineru operatora AS TransContainer (50% plus divas akcijas) akcijas. Savukārt ar RŽD Logistika saistītā Nīderlandes kompānija RZDL Multimodal B.V. iepriekš iegādājās 50% Latvijas dzelzceļa operatora SIA Liepājas naftas tranzīts (šobrīd Euro Rail Cargo) daļas.

«Pateicoties speciālajam piedāvājumam, mēs plānojam piesaistīt savam pakalpojumam papildu (kravu) apjomus,» Dienas Biznesam norāda AS TransContainer preses sekretāre Natālija Rostova. Pēc viņas teiktā, tarifu samazināšana ļaus kompānijai organizēt regulārus vilcienus Krievijas un Centrālāzijas virzienā. Tā kā sākotnēji kravu pārvadāšanai izmantos TransContainer konteinerus, visā maršruta garumā tiks garantēta kravu drošība. Pēc jauno tarifu publicēšanas (augusta vidū) jau ir izdevies paplašināt klientu bāzi un piesaistīt papildu pārvadājumu apjomus, atzīmē N. Rostova.

No Krievijas tirgus pārorientējas uz Centrālāziju; kompānijas turpina taustīties Ķīnas virzienā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par spīti globālajiem ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem loģistikas kompānijas turpina strādāt pie jaunu kravu plūsmu piesaistes austrumu–rietumu maršrutā, izmantojot Latvijas tranzīta koridoru. Ķīnas–Eiropas tranzīta apkalpošanā caur mūsu zemi pagaidām labākajā gadījumā vērojami vien eksperimenti vai arī notiek sarunas, bet maršrutā Kazahstāna–Krievija‒Baltkrievija‒Polija šķērsojošo konteinervilcienu skaits pieaug.

Nākas pielāgoties

Tirgus šobrīd ir piespiedis pārskatīt kompānijas stratēģiju, norāda loģistikas uzņēmuma Gefco Baltic ģenerāldirektors Martins Keršis. Iepriekš uzņēmums bijis atkarīgs no kravu plūsmas Krievijas virzienā, bet šobrīd fokuss ir uz Centrālāziju, piegādājot uz turieni globālo ražotāju produkciju. Uzņēmums pārorientējas no importa (rietumu kravas austrumu virzienā) uz eksporta (no NVS valstīm uz rietumiem) kravu plūsmām.

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

Uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) ir stabils, tādēļ revolūciju tajā nevajadzētu veikt, aģentūrai LETA teica pretendents uz LDz vadītāja amatu Aldis Greitāns, kurš šonedēļ sniedza nominācijas komitejai savu redzējumu par LDz attīstību.

Viņš skaidro, ka būtiskākais ir piesaistīt jaunas kravas, jo pagaidām uzņēmums orientējies tikai uz naftas un ogļu kravām. Tāpat būtiskas izmaiņas uzņēmumu varētu skart, veicot grozījumus Dzelzceļa likumā, atdalot infrastruktūru no kravu pārvadājumiem. Patlaban likumprojekts atrodas Saeimā. Tāpat būtu jādomā par dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanu, jo «vilcieni brauc, bet sliedes dilst», taču tas esot jādara efektīvi.

Būtiski esot izvērtē riskus, arī ģeopolitiskos, un censties tos novērst. Viena no iespējām ir diversificēt kravas, runājot ar uzņēmējiem. Tie, kas vada uzņēmumus, zina, ka risku izvērtēšana un to novēršana ir ikdiena, skaidro Greitāns. Iespēju esot daudz, taču runāt par uzņēmuma rekonstrukciju gan šajā situācijā nevarot, jo situācija jau neesot tik slikta.

Nominācijas komiteja par atbilstošāko kandidātu Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja amatam ir izraudzījusies līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Edvīnu Bērziņu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Domāju, ka tas varētu būt atbilstoši, un ir novērtējums par ilggadīgo darbu uzņēmumā un nozarē,» sacīja ministrs, piebilstot, ka Bērziņam ir dots uzticības kredīts, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma attīstību un izdarītu visu, kas jāizdara. «Man kā ministram ir svarīgi, lai būtu rezultāts,» uzsvēra Augulis.

Vaicāts, vai lēmumu par Bērziņa virzīšanu valdes priekšsēdētāja amatam varētu būt ietekmējis tas, ka reiz pats Augulis viņu iecēlis uzņēmuma valdē, ministrs skaidroja, ka kandidātus rūpīgi izvērtēja nominācijas komisija, kurā bija gan arodbiedrību, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un citi speciālisti. Vērtēti tika visi, uzvēra ministrs.

Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar J&S Trading group GbR jūlija vidū Ebay vietnē Vācijā atklājusi veikalu, kur gan jauniem, gan pieredzējušiem uzņēmumiem ir iespēja realizēt savu produkciju. Pirmie darījumi jau notikuši un esot vērojama regulāra Vācijas Ebay apmeklētāju interese.

Projekta sākuma posmā sadarbībai pieteikušies vairāki LTRK biedri, piemēram, SIA Meduspils, SIA IR GROUP, SIA MG Factory ar skrejriteņiem DipDap un SIA WENDI TOYS.

Projekta loģistikas partneris ir SIA DB Schenker. Iepirkšanās vietnes neilgajā darbības laikā plašu interesi guvuši medus produkti, kā arī augstu novērtējumu no pircējiem saņēmušas SIA WENDI TOYS koka spēļu mājas. WENDI TOYS valdes loceklis Dzintars Jurševskis stāsta: «Mēs esam vairāk nekā pārsteigti par to, ka nedēļas laikā Ebay vietnē tika realizētas 5 spēļu mājas. Patiesībā, mēs nebijām to gaidījuši. Esam jau nosūtījuši realizēšanai nākamo spēļu māju partiju.»

Ķīnas kravu piegāde caur Latviju var būt efektīvāka nekā caur Vāciju

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens (Nīderlande), kurš piedalījās VAS Latvijas dzelzceļš rīkotajā konferencē Globālās transporta kustības vīzija: nākotnes izaicinājumi.

Fragments no intervijas:

Kādas izmaiņas notikušas kompānijā gada laikā, kopš pērn uzstājāties konferencē ASEM (Āzijas un Eiropas) transporta ministru sanāksmes laikā?

Mēs neesam priecīgi par to, kas pašlaik notiek pasaulē, tostarp Turcijā un Krievijā. Tai pašā laikā kompānijai klājas labi, apgrozījums aug, joprojām laimīgā kārtā strādājam ar peļņu. Pēc pēdējās konferences daudz kas ir mainījies. Esam attīstījuši jaunas dzelzceļa pārvadājumu līnijas no mūsu termināļa uz Turciju caur Triestu. Strādājam pie transporta koridora uz Grieķiju un Dienviditāliju. Augusta beigās nopirkām norvēģu kompāniju ECL (Euro Container Line), lai paplašinātu savu tīklu līdz Norvēģijas rietumu krastam. Tas mums dos daudz papildu biznesa, jo tas ir īpašs tirgus. ECL strādāja ar zaudējumiem, mēs to savienojām ar savu tīklu, lai jau otrajā darbības mēnesī padarītu par peļņu nesošu.