Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Lai viedpilsētas koncepcijas ieviešanā veidotos veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, vajadzīga vīzija par viedu pilsētu un vēlme to īstenot.

Pilsētu un uzņēmumu vadītāji, biznesa vadības eksperti, stratēģiskie vadītāji, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji, augstskolu mācībspēki un citi interesenti šodien tiekas laikraksta Dienas Bizness un LNK Group rīkotajā konferencē par viedās pilsētas tēmu Open City.

«Plašākā nozīmē viedpilsēta ir teritorija, kas tiek vadīta un pārvaldīta ar mūsdienīgiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem un apkārtējo vidi un iesaistot dažādas sabiedrības grupas lēmumu pieņemšanas procesos. Tā ir vieta, kura ir magnēts talantīgiem un radošiem cilvēkiem, kuri prot efektīvi risināt problēmas, saskatīt cēloņu un seku sakarības un pieņemt loģiskus lēmumus. Viedu pilsētu raksturo spēja nepārtraukti mācīties un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem,» saka Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija–Markova. Viņas skatījumā pats svarīgākais viedas pilsētas elements ir radoši un drosmīgi cilvēki – iedzīvotāji, uzņēmēji, politikas veidotāji, lēmumu pieņēmēji un citas sabiedrības grupas. Ja pilsētā būs gudri cilvēki, tie spēs radīt pārējos viedpilsētām nepieciešamos elementus – zināšanās balstītus uzņēmumus, eksperimentiem un inovācijām atbalstošu vidi, attīstītus transporta tīklus, infrastruktūru, kas tiek pārvaldīta ar modernām informācijas tehnoloģijām, atjaunojamos resursos balstītu enerģētiku, ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kvalitatīvus izglītības, kultūras un sociālos pakalpojumus, sabiedrisko drošību un citus risinājumus.

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Jūrmalas ēdināšanas iestādēm ziemas sezonā neklājas viegli, tomēr grilbārs Lighthouse no vasaras kafejnīcas ir izaudzis par restorānu, kas strādā visu gadu.

Uzņēmējs, grilbāra Lighthouse vadītājs Raitis Bērziņš uzskata, ka restorāniem vajag pašiem organizēt dažādas aktivitātes, nevis gaidīt, kad to darīs pašvaldība. Jau otro gadu pēc kārtas Ķemeru mežā tika organizēts grilbāra Lighthouse iniciēts pikniks, kas veicināja to, lai restorāni izbrauktu no savas ierastās vides un cilvēki brīvā dabā varētu nobaudīt dažādus ēdienus.

Jaunības kļūdas

R. Bērziņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, taču mācības pametis, kad bijis jāpieņem lēmums, ko darīt – studēt vai pievērsties uzņēmējdarbībai? Tagad viņš nožēlo, ka nav spējis apvienot darbu ar mācībām, un nākamajā gadā plāno atsākt studijas LLU. «Gribu pierādīt sev, ka varu pabeigt augstskolu, ka esmu pietiekami zinošs. Kas zin‘, varbūt arī papīrs kādreiz noderēs,» teic uzņēmējs. Jūrmalā un konkrēti Jomas ielā R. Bērziņš nonācis apstākļu sakritības rezultātā. «Mums piedāvāja šo vietu, jo iepriekšējā kafejnīca telpas atstāja tieši pirms sezonas. Tolaik bijām jauni un zaļi, entuziasma pilni puiši. Ja tagad būtu jāsāk no nulles, iespējams, darītu citādi,» pirmos soļus biznesā atceras R. Bērziņš. Galvenā kļūda, kas izdarīta pirms 13 gadiem, kad sākta uzņēmējdarbība, bijusi preču zīmes nepiereģistrēšana.

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus. To var panākt, veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru, kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs, kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro, no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro, un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

"Pandēmija salīdzinoši maz skārusi ražošanu un eksportu, vienlaikus sarežģītākas kļuvušas starpkontinentālās piegādes, dažos sektoros pat tās uz kādu brīdi bija pārtrūkušas, tādējādi radot nepieciešamību izvietot pasūtījumu ražošanu tuvāk patērētājiem Eiropā. Tā ir iespēja arī Latvijai, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ investoriem Latvija nav vairs tik pievilcīga," situāciju skaidro Ģ.Cēlājs.

Viņš kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīciju ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs.

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” nākamo trīs gadu laikā plāno investēt vairāk nekā 70 miljonus eiro, izbūvējot vairākus simtus 5G bāzes staciju Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Izsolē 16.decembrī “Bite” iegādājās augšupielādē 723-733MHz un lejupielādē 778-788MHz frekvenču joslas 700MHz diapazonā, kas ir populārākā frekvence Eiropā 5G tīkla izbūvei. Spektra lietošanas tiesības “Bitei” piešķirtas uz 40 gadiem. Iepriekš šī frekvence tika izmantota digitālās televīzijas apraidei, bet tagad tā tiek izmantota progresīvākām tehnoloģijām - 4G un 5G tīkla nodrošināšanai. Pateicoties tam, ka 700 MHz frekvence spēj raidīt 5G signālu daudz plašākā teritorijā, “Bite” spēs nodrošināt spēcīgus IoT, NR-Voice, uRLLC un eMBB pakalpojumus.

“Pandēmijas laikā mēs redzam, cik nozīmīgu lomu spēlē tieši IKT un telekomunikāciju nozares. Attālināts darbs un mācības, jaunu tiešsaistes pakalpojumu radīšana un nodrošināšana ir radījusi vēl lielāku pieprasījumu pēc ātras un efektīvas datu pārraides. Ik gadu datu patēriņš ierīcēs aug vidēji par 50%, bet pēdējos gados šis rādītājs aug par 83% ik gadu. Visticamāk, jaunie sabiedrības paradumi, kas transformējušies digitalizācijas paātrinājuma dēļ, neizzudīs. Nav noslēpums, ka IKT un telekomunikāciju sektors ir tie, kuri bruģē ceļu inovācijām, kas galu galā ir investīciju magnēts un attīstības dzinulis. Tāpēc 5G infrastruktūra būs vitāli svarīga ekonomikas restarta laikā, uz ko arī “Bite” fokusēsies nākotnē,” norāda “Bite” vadītājs Kaspars Buls, papildot, ka patstāvīgu 5G tīkla ieviešanu šajā frekvencē uzsāks jau 2022. gadā.

Tika gaidīta lielāka atsaucība, taču tas nenozīmē, ka ir laiks apstāties, biznesa portālam db.lv atzīst "Big Bang Realty" veidotājs Oskars Zariņš.

Db.lv jau rakstīja par jaunu pašmāju platformu nekustamo īpašumu aģentiem "Big Bang Realty". Kopš tās darbības uzsākšanas šā gada septembra vidū, platforma piesaistījusi pirmos klientus.

Viens no "Big Bang Realty" izveidotājiem Oskars Zariņš atzīst - plānojis, ka sākotnējā atsaucība būs lielāka un lietotājus izdosies atrast īsākā laika posmā, taču sākums - tāpat kā lielākajai daļai jaunuzņēmumu - izrādījies grūtāks.

"Daudzi vēl līdz galam nesaprot, ar ko mēs nodarbojamies, jo mūsu ideja ir jauna. Pašreiz ir skaidrošanas periods," stāsta O.Zariņš. Šo mēnešu laikā organizētas vairākas prezentācijas un tikko sākts apmeklēt arī augstskolas, kur dalās savā pieredzē un stāsta arī par platformas mērķiem.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Rīgai ir neizmantots potenciāls ielu tirdzniecības jomā, kuras ietvaros pilsētai būtu lieliska iespēja saviem iedzīvotājiem sniegt un saņemt labāko un kvalitatīvāko produkciju no pašmāju ražotājiem un audzētājiem.

Tā uzskata Latvijas lauksaimniecības mežsaimniecības kamera (AgriChamber). Apzinot savus biedrus, secināts, ka lauksaimnieki var un vēlas paši pievest pārtikas produktus un dažādu mājražotāju produkciju uz dažādām Latvijas, it īpaši, Rīgas centru un Rīgas apkaimēm.

Esošās pozitīvās tendences, kuras ir novērojamas publiskajā vidē saistībā ar Rīgas pilsētas būvvaldes darbu, Rīgas attīstības stratēģijas izstrādi un ieviešanu dzīvē, vides pieejamību dažādām sabiedrības grupām, vides kvalitātes uzlabošanu, veselīgas pārtikas pieejamību iedzīvotājiem liecina, ka pilsēta būtu gatava arī daudz dziļākai un efektīvākai lauku un pilsētas iedzīvotāju mijiedarbībai.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.