Lai viedpilsētas koncepcijas ieviešanā veidotos veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, vajadzīga vīzija par viedu pilsētu un vēlme to īstenot.
Pilsētu un uzņēmumu vadītāji, biznesa vadības eksperti, stratēģiskie vadītāji, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji, augstskolu mācībspēki un citi interesenti šodien tiekas laikraksta Dienas Bizness un LNK Group rīkotajā konferencē par viedās pilsētas tēmu Open City.
«Plašākā nozīmē viedpilsēta ir teritorija, kas tiek vadīta un pārvaldīta ar mūsdienīgiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem un apkārtējo vidi un iesaistot dažādas sabiedrības grupas lēmumu pieņemšanas procesos. Tā ir vieta, kura ir magnēts talantīgiem un radošiem cilvēkiem, kuri prot efektīvi risināt problēmas, saskatīt cēloņu un seku sakarības un pieņemt loģiskus lēmumus. Viedu pilsētu raksturo spēja nepārtraukti mācīties un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem,» saka Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija–Markova. Viņas skatījumā pats svarīgākais viedas pilsētas elements ir radoši un drosmīgi cilvēki – iedzīvotāji, uzņēmēji, politikas veidotāji, lēmumu pieņēmēji un citas sabiedrības grupas. Ja pilsētā būs gudri cilvēki, tie spēs radīt pārējos viedpilsētām nepieciešamos elementus – zināšanās balstītus uzņēmumus, eksperimentiem un inovācijām atbalstošu vidi, attīstītus transporta tīklus, infrastruktūru, kas tiek pārvaldīta ar modernām informācijas tehnoloģijām, atjaunojamos resursos balstītu enerģētiku, ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kvalitatīvus izglītības, kultūras un sociālos pakalpojumus, sabiedrisko drošību un citus risinājumus.
VAS Elektroniskie sakari biznesa attīstības vadītājs Neils Kalniņš uzskata, ka viedpilsēta nav pārbāzta ar nevajadzīgām, vecām tehnoloģijām, kuras kāds mēģina uzspiest lietotājam. «Viedā pilsētā anonimizēti dati ir brīvi pieejami, lai veidotu labāku pilsētu, kurā būtu mazāk izmešu, mazāki laika zaudējumi, pieejamāki pakalpojumi un ekonomēti resursi,» tā viņš.
Laimīgākai sabiedrībai
I. Suijas–Markovas skatījumā no iedzīvotāju perspektīvas viedpilsētas ir drošas dzīvošanai, tajās var elpot tīru gaisu un lietot tīru ūdeni, uzturēties estētiskās publiskajās vietās un zaļajās zonās, tajās ir ērti pārvietoties un atrast piemērotu mājokli. Iedzīvotājiem ir radīta iespēja iniciēt, līdzdarboties un lemt par jaunām attīstības iniciatīvām, kā arī skaidri redzēt, kā tiek izlietoti kopīgie resursi. «Manuprāt, patiess pilsētas viedums izpaužas tajā brīdī, kad visu procesu uzmanības centrā nonāk nevis tehnoloģiskais progress, bet gan cilvēki un apkārtējā vide, jo tehnoloģijas ir tikai līdzeklis noteiktu vajadzību un vēlmju piepildīšanai. Viedpilsētu mērķis ir radīt potenciāli laimīgāku sabiedrību,» uzskata I. Suija–Markova. N. Kalniņš spriež, ka viedpilsētās dzīvo viedi iedzīvotāji – cilvēki, kuri ir atvērti, bet ne pārmākti, prot izmantot tehnoloģijas savām vajadzībām, apzinās datu drošības faktora nozīmīgumu, sadarbojas savā starpā, lai veidotu labāku pasauli – tīrāku, drošāku, attīstošu. Viņa skatījumā iedzīvotāju lielākais ieguvums no viedpilsētas ir kvalitatīvāka dzīves vide, pieejamāki pakalpojumi, efektīvāka laika izmantošanas iespēja, gandarījuma apziņa par to, ka dzīvo pilsētā, ar kuru var lepoties.
Visu rakstu lasiet 25. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!