Aicinājumi paņemt ātro kredītu piesaista Latvijas iedzīvotāju uzmanību, gan palūkojoties uz reklāmas stendiem ielās, gan braucot sabiedriskajā transportā un gaidot tā pieturvietās, gan dažādos plašsaziņas līdzekļos un arī interneta portālos. Tādēļ laikraksts Diena pētījis, vai kritēriju izstrādāšana nebanku kredītdevēju reklāmām varētu mazināt iedzīvotāju vieglprātīgas aizņemšanās risku.
«Ātros kredītus ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājam pat 15 minūtēs, un ļoti īsā laikā tie kļuvuši ārkārtīgi populāri. Tirgus strauji attīstījies, taču tā regulējums un kontrole bijusi vāja,» norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un piebildis, ka iepriekš noteiktie regulējumi nav bijuši pietiekami, lai novērstu visus būtiskos riskus Latvijas iedzīvotājiem un valsts ekonomikai. Valdības iesaistīšanos prasot nozares reklāmas un mārketinga kampaņas, kas ministra skatījumā «nereti ir manipulatīvas un maldinošas», raksta Diena.
«Galvenā problēma šībrīža ātro kredītdevēju īstenotajā komercpraksē ir, ka tā var veicināt bezatbildīgu aizņemšanos,» teikusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde un skaidrojusi, ka nebanku kreditētāji reklāmās un mārketinga aktivitātēs norāda, ka pirmais kredīts ir bez maksas, tādā veidā mudinot patērētājus aizņemties, bet reizēm veidojot nepareizu priekšstatu par pakalpojuma būtību.
«Nebanku kredītdevēju reklāmas mēģina cilvēkus «uzkabināt uz āķa»,» paudusi zīmolvede Inese Apse-Apsīte un, reklāmu saukļus pārfrāzējot, teikusi: «Izmēģini, pat ja tev nevajag. Aizņemies un pirmajā reizē procentus nemaksā. Aizņemties ir normāli un stilīgi.»
«Ātro kredītu uzņēmumi aktīvi konkurē, un tas atstāj ietekmi uz šo pakalpojumu reklāmām, uzņēmumiem izdomājot arvien jaunus paņēmienus klientu pievilināšanai,» uzskata arī EM pārstāve Evita Urpena un skaidrojusi: «Bieži reklāmas rada iespaidu par kredīta saņemšanas bezrūpību un atdošanas vieglumu, lai gan tajā pašā laikā kredīta procenti, līgumsodi un citas maksas liecina par pretējo, tāpēc reklāmas, kurās uzsvērtas tikai priekšrocības un noklusēti riski, šķietami bezrūpīgos kredītus pārvērš nepanesamā nastā.»
«Potenciāli normatīvajos aktos varētu noteikt papildu ierobežojumus kreditēšanas reklāmām, kas šobrīd rada iespaidu, ka kredīts ir bez riska, lēts vai viegls veids, kā atrisināt personas finansiālās problēmas,» Dienai sacījusi E. Urpena. Tas attiecoties arī uz mārketinga pasākumiem, kuros par kredīta ņemšanu tiekot piesolīti dažādi labumi, piemēram, picas, koncerta biļetes un pat iespēja pelnīt, iesaistot kreditēšanā draugus.