Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Ir iegūts apstiprinājums tam, ka lidmašīnas atliekas, kas atrastas ūdenī 650km no Brazīlijas krasta, ir no pazudušās Francijas aviokompānijas lidmašīnas. Turklāt nākusi atklātībā informācija, ka dažas dienas pirms lidmašīnas pazušanas Air France draudēts ar bumbas ievietošanu.

Saskaņā ar foxnews.com rakstīto tikusi aizkavēta Air France lidmašīnas, kurai bija jādodas no Buenosairesas uz Parīzi, pacelšanās pēc tam, kad aviokompānija saņēma telefoniskus draudus par bumbas ievietošanu. Tas noticis tikai dažas dienas pirms mistiskās citas lidmašīnas pazušanas.

Policija un lidostas darbinieki 27.maija vakarā Buenosairesas Ezeiza lidostā pavadījuši 90 minūtes, meklējot lidmašīnā sprāgstvielas, taču neko neesot atraduši. Lidmašīnas pārmeklēšanas laikā pasažieri no lidmašīnas neesot evakuēti un vēlāk veiksmīgi ieradušies galamērķī Parīzē.

Taču dažas dienas vēlāk mistiski pazuda cita Air France lidmašīna, kuras atliekas tagad atrastas okeānā.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Latvijas lidmašīnu ražotājs Tarragon šogad plāno eksportēt vismaz 10 lidmašīnas, bet nākotnē – vismaz 20, lai bizness būtu rentabls un sāktu nest peļņu.

Uzņēmums pavisam nesen pārcēlis ražotni no Ādažiem uz Rīgu. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo iepriekš Ādažos uzņēmums telpas īrēja, bet šīs pieder uzņēmuma investoram Aivaram Lejietim. Iepriekš 4500 m2 plašajās telpās atradies zivju pārstrādes cehs, bet tagad tās pārveidotas, lai tur varētu ražot lidmašīnas.

Uzņēmumam šis gads iesācies ar jaunu pasūtījumu izpildi, un šobrīd ražotnē top piecas lidmašīnas, kuru klienti ir no ASV, Vācijas un Itālijas. Iepriekš ik gadu pārdotas 4–6 lidmašīnas. Vienu lidmašīnu var saražot aptuveni trīs mēnešos, un vairākas lidmašīnas tiek ražotas paralēli.

Vaicāts, kā uzņēmums jūt Covid-19 pandēmijas ietekmi, Tarragon pārstāvis un lidmašīnas pilots Ingemārs Butkevičs stāsta: “Vienīgā problēma ir tāda, ka avio šovi, izstādes nenotiek, līdz ar to lidmašīnas ir grūti parādīt jaunai auditorijai. Esošie klienti un dīleri turpina pārdot, tur nekas nav mainījies, bet jaunus tirgus šajā brīdī mēs nevaram iekarot. Šobrīd no pārdošanas viedokļa esam nedaudz ierobežoti. No ražošanas viedokļa – materiālus mums piegādā tāpat, iespējams, ir neliela nobīde – nedēļa vai divas.”

Krievijas federālā aviācijas pārvalde "Rosaviacija" trešdienas vakarā apstiprināja, ka algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins atradies lidmašīnā, kuras katastrofā visi desmit tajā esošie cilvēki gājuši bojā.

"Rosaviacija" iepriekš bija apstiprinājusi, ka Tveras apgabalā avarējušās lidmašīnas "Embraer" pasažieru sarakstā ir Prigožins, bet tikai tagad apstiprināja, ka Prigožins, kurš jūnijā vadīja militāru dumpi, patiešām atradies lidmašīnā.

Saskaņā ar "Rosaviacija" datiem lidmašīnā atradās septiņi pasažieri - Sergejs Propustins, Jevgeņijs Makarjans, Aleksandrs Totmins, Valērijs Čekalovs, Dmitrijs Utkins, Nikolajs Matusejevs, Jevgeņijs Prigožins, un trīs apkalpes locekļi - lidmašīnas komandieris Aleksejs Ļevšins, otrais pilots Rustams Karimovs, stjuarte Kristīna Raspopova.

Starp lidmašīnas pasažieriem bija ne tikai Prigožins, bet arī viņa vietnieks ValērijsČekalovs, kurš bija atbildīgs par "Vagner" drošības dienesta darbu, un viens no "Vagner" komandieriem Dmitrijs Utkins, no kura segvārda cēlies "Vagner" nosaukums.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Deviņu vai 10 eiro maksa par lidostas Rīga lidlaukā sniegtajiem aviācijas drošības un glābšanas pasākumiem premjeram Valdim Dombrovskim (V) un Artim Kamparam šķita nepamatoti liela, jo esot trīsreiz lielāka nekā Helsinkos, tādēļ Ministru Kabineta komiteja to nodeva tālākai saskaņošanai.

Iebildumi bija arī Tieslietu ministrijai – gan pret to, ka no maksas tiek izslēgti transfēra pasažieri, gan pret paredzētajām nokavējuma naudām gaisa pārvadātājiem par noteikto maksājumu termiņa kavējumiem.

Kā formālo iemeslu drošības maksas ieviešanai Satiksmes ministrija min nepieciešamību rast risinājumu aviācijas drošības funkciju finansēšanai, ņemot vērā nepietiekamās dotācijas, kā arī vēlmi nenovirzīt šiem mērķiem lidostas infrastruktūras attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Savukārt TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka maksas ieviešana saistīta arī ar aviokompāniju parādiem, kurus lidosta nespēj piedzīt. Ryanair ir parādā 700 tūkstošus latus. Savukārt airBaltic – 12 reižu vairāk. Tādējādi lidosta Rīga drošībai tērētu trīskārt lielāku naudas summu nekā līdz šim, finansējumu iegūstot no pasažieriem. Tikmēr lidostas vadītājs Arnis Luhse par šīm iecerēm nav bijis informēts un uzskata, ka lidostas drošības pasākumu īstenošanai pietiekot ar trīs miljoniem latu, kamēr lidostas Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš iecerējis tērēt 10 milj. Ls. Jāpiebilst, ka pirmajos deviņos mēnešos lidostas pakalpojumus bija izmantojuši teju 4 miljoni pasažieru, bet pērn kopā tika pārvadāti 4,66 milj. pasažieru, liecina lidostas dati. Taču pēc saskaņā ar iecerēto projektu, drošības maksu nākamgad maksātu 1,5 milj. pasažieru.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Pagājušais gads civilās aviācijas nozarei bijis drošākais kopš 1946.gada, kad tika sākta lidmašīnu katastrofu datu apkopšana, liecina nozares ekspertu jaunākā informācija.

Pērn avarējušas desmit civilās pasažieru un kravas lidmašīnas, kopumā laupot 44 cilvēku dzīvības, ziņo aviācijas negadījumu datubāze «Aviation Safety Network» (ASN).

«2017.gads izrādījies visu laiku drošākais gads komerciālajai aviācijai,» norāda ASN.

2016.gadā ASN reģistrēja 16 negadījumus un 303 cilvēku bojāeju.

Tikmēr aģentūra «To70» vēsta, ka pērn neviena no lielajām aviokompānijām nepiedzīvoja lidmašīnas katastrofu. Aģentūra skaidro, ka šobrīd izredzes iet bojā lidmašīnas katastrofā ir viens pret 16 miljoniem, padarot lidošanu par drošāko pārvietošanās veidu.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Pakistāna savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas trešdien notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas, paziņojis armijas pārstāvis, piebilstot, ka viens indiešu lidotājs ir sagūstīts.

Tikmēr Indijas mediji vēsta, ka Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā lidostas slēgtas civilajai satiksmei.

«PAF (Pakistānas gaisa spēki) Pakistānas gaisa telpā notrieca divas indiešu lidmašīnas,» tviterī paziņojis ģenerālmajors Asifs Ghafūrs.

Viņš piebildis, ka viena no notriektajām lidmašīnām nogāzusies Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas teritorijā, bet otra - robežas Indijas pusē.

Ghafūrs arī apstiprināja, ka Pakistānas karavīri sagūstījuši Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļā notriektās lidmašīnas pilotu.

Tikmēr Kāda augsta ranga amatpersonas Indijas pārvaldītās Kašmiras daļas administrācijā aģentūrai AFP pavēstījusi, ka Pakistānas iznīcinātāji virs Kašmiras trešdien pārkāpuši Indijas gaisa telpu, taču tikuši atspiesti atpakaļ pār «de facto» robežu.

Jau tuvākajā laikā varētu tikt atcelti ierobežojumi pasažieriem lidmašīnās ienest vairāk nekā 100 ml šķidruma. Tas varētu būt iespējams, pateicoties jaunām tehnoloģijām, raksta telegraph.co.uk.

Jau nākamgad vairākās Eiropas Savienības (ES) lidostās tiks uzstādīti jaunas paaudzes skeneri, kuri spēs noteikt vai šķidrums ir sprādzienbīstams vai nē. Pēc izmēģinājumiem tiks spriests par iespēju atcelt ierobežojumus attiecībā uz šķidrumu daudzumu, ko pasažieri drīkst ienest lidmašīnās.

Nu jau vairāk nekā divus gadus aviopasažieriem aizliegts lidmašīnas kabīnē ienest vairāk par 100 ml šķidruma, turklāt tam ir jāatrodas plastikāta maisiņā.

Viens šāds jaunās paaudzes skeneris maksā vairāk nekā 100 tūkst. Lielbritānijas mārciņu (76.4 tūkst. latu).

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" risina sarunas ar Eiropas aviobūves uzņēmumu "Airbus" par vēl 30 lidmašīnu "Airbus A220" iegādi, izmantojot līgumā paredzētās iespējas pasūtīt papildu lidmašīnas, intervijā aģentūrai "Reuters" paziņojis "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"airBaltic", kas jau ir pasūtījusi 50 šīs lidmašīnas, arī plāno papildināt līgumu ar iespējām pasūtīt vēl 20 lidmašīnas, paudis Gauss.

Maija beigās "airBaltic" saņēma 42. lidmašīnu "Airbus A220-300".

Arī turpmāk aviokompānija vēlas pasūtīt šis modifikācijas lidmašīnas, taču būtu ieinteresēta iegādāties arī lielākas ietilpības aviolainerus "Airbus A220-500", ja "Airbus" sāktu to ražošanu, sacījis "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš piebildis, ka tas, cik drīz tiks pasūtītas jaunas lidmašīnas, būs saistīts ar to, kā virzīsies uz priekšu "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma sagatavošana.

Gauss atteicās minēt konkrētu summu, kāda varētu tikt iegūta sākotnējā publiskajā piedāvājumā.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un '" XFly", veiksmīgi īsteno savu biznesa plānu un jau ir parakstījusi līgumus vai ir sarunu pēdējā posmā par 11 no 13 tās lidmašīnām izmantošanu, paziņoja kompānija.

"Nordica" apliecināja, ka viens no līgumiem ir ar Skandināvijas lidsabiedrību SAS, kas iepriekš lauza Igaunijas kompānijai nozīmīgu līgumu.

"Šodien mēs ekspluatējam piecas lidmašīnas, no kurām viena ir paredzēta SAS, un pašlaik tiek parakstīti līgumi", tādējādi līdz novembra beigām līgums būs noslēgts ar 11 lidmašīnu izmantošanu, paskaidroja "Nordic Aviation Group" valdes priekšsēdētājs Remko Altheiss.

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības flotē ir 13 lidmašīnas. Ziemas sezonas laikā, ievērojot nozarē pieņemto praksi, vienai lidmašīnai tiks veikta apkope, kas nozīmē, ka kompānijai būs iespēja lietot 12 lidmašīnas. Pašlaik par 11 lidmašīnu izmantošanu ir noslēgti līgumi vai arī tie drīzumā tiks noslēgti. Piecas lidmašīnas strādās tuvākās bāzēs, piemēram, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā vai Itālijā, un sešas lidmašīnas tiks izmantotas tālākos projektos Vjetnamā, Rietumāfrikas un Indijas okeāna reģionā.

Grenlandē jūlijā noslēgusies ekspedīcija, kurā ar Latvijas uzņēmuma «SPH Engineering» izstrādāto tehnoloģiju – vienā sistēmā integrētu zemes zondēšanas radaru jeb GPR (ground penetrating radar) un bezpilota lidaparātu jeb dronu – izdevies atrast pēc ārkārtas nosēšanās «nekurienes vidū» pamestu Otrā pasaules kara laika lidmašīnu, kura tagad iesalusi ledājā aptuveni 100 metru dziļumā, pastāstīja SPH Engineering pārstāve Sabīne Markus.

1942. gada 15. jūlijā no ASV armijas bāzes Grenlandē izlidoja astoņas kara lidmašīnas – seši iznīcinātāji «P-38 » un divi bumbvedēji «B-17». Sliktu laikapstākļu dēļ eskadrons bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos uz ledāja tālu no apdzīvotām vietām. Pēc deviņām dienām visi apkalpes locekļi tika izglābti, taču viņu pilotētās lidmašīnas, kas nosēšanās laikā nebija īpaši cietušas, nācās atstāt turpat uz ledāja.

Laika gaitā pamestās lidmašīnas iesala arvien dziļāk ledū un vairs nebija atrodamas. Deviņdesmitajos gados ekspedīcijas laikā izdevās uziet pirmo pazudušā eskadrona lidmašīnu – vienu no «P-38» iznīcinātājiem. Vēsturiskais gaisa kuģis tika izcelts un transportēts uz ASV, kur tas atguva savu sākotnējo spozmi un lidotspēju.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019. gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmums.

Lidsabiedrības mērķis ir vienkāršot floti un izmantot papildu efektivitāti, ko sniedz Airbus A220-300 lidmašīnas, kas jau gada nogalē būs vienīgie reaktīvie lidaparāti airBaltic flotē.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Airbus A220-300 ir mūsu nākotnes lidmašīnas. Pārtraucot Boeing 737 izmantošanu, airBaltic būs jaunākā reaktīvo lidmašīnu flote Eiropā. Airbus A220-300 ieviešana bijusi ļoti veiksmīga un sniegusi papildu efektivitāti, kuru augstas konkurences apstākļos meklē ikviena lidsabiedrība. Pateicoties labai lidmašīnu veiktspējai, mēs esam pieņēmuši lēmumu līdz 2022. gadam ieviest viena tipa floti ar līdz pat 80 (50 lidmašīnas pasūtītas un saglabāta iespēja pasūtīt vēl 30) Airbus A220-300 lidmašīnām.»

Krievijas izmeklētāji izskata vairākus iespējamos cēloņus, kas varēja izraisīt svētdien notikušo lidmašīnas «Sukhoi Superjet 100» katastrofu Maskavas Šeremetjevas lidostā.

Tostarp, gan nepietiekamu pilotu un dispečeru kvalifikāciju, gan tehniskus bojājumus apvienojumā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, žurnālistus informējusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

AS PrivatBank piešķīrusi Latvijas kravas pārvadājumu lidsabiedrībai AS “RAF-AVIA” kredītu 3,56 miljonu eiro apmērā "ATR72-212A (500)" lidmašīnas iegādei.

Bankas finansētās lidmašīnas ražotājs ir aviorūpniecības uzņēmums “ATR”, kas tika dibināts 1981. gadā.

“RAF-AVIA” dibināta 1990. gadā. Aviācijas struktūrvienība tika pārveidota par neatkarīgu aviokompāniju AS “RAF-AVIA” 1994. gadā. Kompānijas galvenais birojs un bāze atrodas Rīgā, bet otrā bāze ar tehniskās apkalpošanas staciju atrodas Vācijas pilsētā Hānā. AS “RAF-AVIA” ir vienīga aviokompānija Eiropā, kas AN26 modeļa lidmašīnu ekspluatācijai ir saņēmusi atbilstošu sertifikātu.

Pateicoties bankas finansējumam, AS “RAF-AVIA” varēs būtiski palielināt savu konkurētspēju Eiropas tirgū. "ATR72-212A (500)" lidmašīna pārveidota par kravas lidmašīnu un tiks izmantota DHL pārvadājumiem Eiropas teritorijā.

Nav gan zināmas visas detaļas, bet abi – Etiopijas un Indonēzijas lidsabiedrību – gadījumi ir ļoti līdzīgi. Proti, neilgi pēc pacelšanās Boeing 737 MAX 8 lidmašīnas sāka strauji mainīt – uzņemt un zaudēt – augstumu. Abu katastrofu rezultātā ir apturēta visu Boeing 737 MAX darbība, taču jau pēc pirmā gadījuma Boeing izsūtīja obligāto servisa biļetenu, bet Federālā Aviācijas administrācija (FAA) – direktīvu, kā lidojumu apkalpei pareizi rīkoties šādos gadījumos.

Atšķirībā no iepriekšējiem modeļiem, Boeing MAX ir lielāki, jaudīgāki dzinēji, kas mainīja lidmašīnas konfigurāciju un aerodinamiskās īpašības, līdz ar to arī veiktspēju. Iepriekš minēto īpatnību dēļ šim modelim parādījās tendence celt gaisā priekšgalu, palielinoties dzinēju jaudai. Lai izslēgtu gadījumus, kad kāda iemesla dēļ piloti savas neuzmanības dēļ savlaicīgi nenoreaģē uz šo tendenci, tika ieviesta automātiska sistēma (MCAS), kuras uzdevums ir nepieļaut lidmašīnas iekrišanu grīstē (plūsmas norāvums no spārna virsmas un sekojošs cēlējspēka zudums). Abi negadījumi norāda, ka pati sistēma savas kļūdainas darbības gadījumā arī var izraisīt katastrofālas sekas, kaut gan tās uzdevums ir tādas situācijas novērst. Tā kā ir notikuši divi gadījumi ar salīdzinoši jaunām lidmašīnām līdzīgā lidojuma etapā (augstuma uzņemšanas laikā), tas jau varētu liecināt par sistēmiskām problēmām, kas varētu būt saistītas ar projektēšanas, sertifikācijas, pilotu apmācības u. c. aspektiem. Tāpēc ir svarīgi noteikt, kas tieši izraisīja šīs katastrofas un kādi bija to veicinoši faktori. Tas arī izskaidro, kāpēc ir tik asa reakcija no daudzām valstīm, pilnībā aizliedzot šī modeļa lidmašīnu lidojumus savās gaisa telpās.

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.