Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu uzlikt soda naudu 1500 eiro apmērā SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, informē FKTK.

Sods piemērots, jo uzņēmums laicīgi neiesniedza FKTK obligātā AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (Kurzemes CMAS) akciju atpirkšanas piedāvājuma iesniegumu un paziņojumu par veiktajiem darījumiem ar Kurzemes CMAS akcijām, tādā veidā pārkāpjot Finanšu instrumentu tirgus likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 596/2014.

Finanšu instrumentu tirgus likums nosaka, ka obligātās akciju atpirkšanas piedāvājums jāiesniedz 10 darba dienu laikā, ja akcionāra balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita. Papildus FITL pārejas noteikumi paredz, ja personai līdz 2016.gada 29.jūnijam jau bija iegūta līdzdalība 30% apmērā (nepārsniedzot 50 %) obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas pienākums iestājas ar dienu, kad attiecīgā persona palielina savu līdzdalības apjomu virs tā līdzdalības apjoma, kāds bija iegūts līdz šim datumam.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Padomju laikos celtās daudzdzīvokļu 467a.sērijas ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, izpētē secinājusi Ekonomikas ministrija (EM).

Pētījumā tika apsekotas 10 (desmit) 467A sērijas daudzdzīvokļu ēkas dažādos Rīgas mikrorajonos - Zasulaukā, Vecmīlgrāvī, Pļavniekos un Krasta masīvā, kuras bija nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1973. līdz 1988. gadam, kas bija pirmais un pēdējais gads, kad šīs sērijas ēkas bija būvētas Latvijā.

Veicot 467A sērijas ēku apsekošanu un izpēti, netika identificēti tādi nesošo konstrukciju un elementu defekti un bojājumi, kas var ietekmēt to nestspējas zudumus un ēku drošu ekspluatāciju. Ēku izpētē netika konstatēti nesošo konstrukciju un balsta vietu bojājumi vai citas pazīmes, kas liecinātu par deformācijām un mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumiem. 467A sērijas ēku nesošajām konstrukcijām nav nepieciešams veikt pastiprināšanas darbus. Kopumā tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Liepājas tiesā iesniegts SIA Kurzemes Gaļsaimnieks maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA VEGA 1.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 29. septembrī.

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks dibināta 1997. gadā, atrodas Paplakā, aptuveni 35 km no Liepājas. Uzņēmums nodrošina svaigi sadalītu gaļu, kaušanas blakusproduktus, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus.

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks līdzīpašniece Aksana Jansone biznesa portālam db.lv sacīja, ka maksātnespējas pieprasījums ir nepamatots, strīds esot par iekārtām. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, SIA VEGA 1 mērķis, šādi rīkojoties, esot pabojāt SIA Kurzemes Gaļsaimnieks reputāciju.

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks juriste Argita Jaunsleine notiekošo skaidro šādi: «Uzskatām, ka SIA VEGA 1 iesniegtais maksātnespējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms, jo starp pusēm pastāv strīds par pieteikumā norādīto prasījumu, par ko SIA Kurzemes Gaļsaimnieks vairākkārt likumā noteiktā kārtībā ir cēlusi arī pamatotus iebildumus.

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24 no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem eiro, līniju paredzēts pabeigt šā gada otrajā pusē

To intervijā DB norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš atzīmē, ka Kurzemes loks ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem, kura īstenošana garantēs gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību. AST šogad iecerējis īstenot arī citus apjomīgus projektus, kopumā attīstībā ieguldot teju 100 miljonus eiro.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

AST izplatītā informācija liecina, ka šogad uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro. Kā šī nauda tiks tērēta?

Lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma izbūvei. Elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 no kopumā projektam paredzētajiem 84 miljoniem eiro. 24 miljoni eiro atvēlēti Kurzemes loka trešā posma realizācijai, bet 12 miljonus eiro plānots tērēt apakšstaciju un sadales punktu pārbūvei, septiņus miljonus eiro – elektropārvades līnijas Rīgas otrā termoelektrocentrāle–Rīgas hidroelektrostacija izbūvē, sešus miljonus eiro – elektropārvades līniju atjaunošanā, vēl tikpat – 11 transformatoru un viena autotransformatora nomaiņai, savukārt divi miljoni eiro tiks investēti citās aktivitātēs, no kurām galvenā šogad ir ieguldījums rezerves dispečeru centra izbūvē. Šogad plānots pabeigt arī jaunu apakšstaciju būvniecību un rekonstrukciju.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Kurzemes Biznesa inkubators panācis vienošanos par privāto līdzekļu investēšanu Start Up uzņēmumā SIA eHarv, kas ražo riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, tādējādi eHarv kļuvis par pirmo Start Up uzņēmumu, kurā Kurzemes Biznesa inkubators iesaistījies kā investors un partneris, informē Kurzemes Bizness inkubatora projektu koordinatore Jana Romaško.

eHarv komandu veido Rīgas Tehniskās Universitātes studenti, kuru Start Up uzņēmums izstrādā riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, kas darbojas pateicoties velosipēda riteņa rumbā iestrādātam ģeneratoram.

Plānots, ka uzlādes iekārtu būs iespējams iegādāties mazumtirdzniecībā par aptuveni 50 eiro, kā arī iekārtu būs iespējams aplūkot jau iestrādātu velosipēdos vēl to ražošanas gaitā. Šobrīd uzņēmuma izstrādāto prototipu testē lielākais Baltijas reģiona autotransporta un velotransporta nomas nodrošinātājs SIXT, tāpat uzsāktas sarunas ar Vācijas velosipēdu ražotāju un nomas pakalpojuma sniedzēju Nextbike, kā arī interesi par produktu izrādījuši arī vairāki citi velosipēdu ražotāji.

2016.gada 17.oktobrī Liepājas tiesa pasludinājusi savu nolēmumu attiecībā uz SIA VEGA 1 iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu pret SIA Kurzemes Gaļsaimnieks, atzīstot, ka SIA VEGA 1 iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums ir nepamatots un noraidāms, jo starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds, pavēstīja SIA Kurzemes Gaļsaimnieks juriste Argita Jaunsleine.

Viņa informēja - tiesa norādījusi arī uz to, ka lietā iesniegtie SIA Kurzemes Gaļsaimnieks finanšu dokumenti liecina par tās spēju segt SIA VEGA 1 prasījumu.

«Tādejādi Liepājas tiesa ar 2016.gada 17.oktobra spriedumu faktiski ir apstiprinājusi iepriekš SIA Kurzemes Gaļsaimnieks pausto

viedokli, ka SIA VEGA 1 tiesā iesiegusi nepamatotu maksatnespējas procesa pieteikumu,» norādīja A. Jaunsleine.

Kā vēstīts, Liepājas tiesā tika iesniegts SIA Kurzemes Gaļsaimnieks maksātnespējas pieteikums. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA VEGA 1. Maksātnespējas procesa lieta tika ierosināta 29. septembrī.

Pēc sekmīgas energoefektīvas biroju ēkas pilotprojekta īstenošanas pienākusi kārta aprobēt līdzīgus risinājumus dzīvojamajā sektorā

«Pieredze, īstenojot pilotprojektu, ir veiksmīga, sasniedzām un pat pārsniedzām izvirzīto mērķi. Pašiem prieks par to! Dalāmies ar gūto pieredzei, aicinām interesentus iepazīties un to pārņemt. Pašiem gribējās to pārnest un izmēģināt dzīvojamo ēku sektorā,» atzīst SIA Rīgas Industriālais Parks (RIP) valdes loceklis Rolands Latkovskis.

DB iepriekš ziņoja, ka RIP 2012. gadā pabeidza 1282 m2 lielas biroju ēkas projektu, kura mērķis bija tuvināties pasīvajām mājām raksturīgajam energopatēriņam. Jau sākotnēji tā bija paredzēta kā pilotprojekts, kurā izmēģināt energoefektivitātes risinājumus, izvērtēt reālo ieguvumu salīdzinājumā ar ieguldītajiem līdzekļiem. R. Latkovskis gan atzīst, ka šis nams ir zema enerģijas patēriņa ēka, uzbūvēt pasīvo māju būtu bijis komplicētāk. Tomēr doma par pasīvas ēkas projekta īstenošanu nav atmesta – nākotnē RIP plānos ietilpst tieši šādas koncepcijas mājas. Savukārt šobrīd uzņēmums atjauno divus vēsturiskus dzīvojamos namus Rīgā, Pārdaugavā – Slokas ielā 31 un E. Smiļģa ielā 9, izmantojot energoefektīvās būvniecības risinājumus. «Saprotam, ka tā ir vienīgā būvniecības nākotne,» viņš uzsver.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

Ceturtdien ir pacelti pirmie elektrolīnijas Kurzemes loks balsti Dundagas novadā, pēc AS Augstsprieguma tīkls pasūtījuma uzsākot Kurzemes loka projekta trešā posma izbūvi, informē Augstsprieguma tīkla sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

Kopumā 330kV augstsprieguma elektrolīnijas Ventspils – Tume – Imanta būvniecība ir uzsākta Dundagas, Talsu, Kandavas un Tukuma novados, bet pārējā trasē turpinās detalizēta būvprojekta izstrāde un saskaņošana.

A. Sproģis atzīmē, ka visi darbi projekta ietvaros ir jāpabeidz 2019.gadā, kopējais 330kV līnijas garums ir 214,3 kilometri, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Kurzemes loka trešais posms savienos 330kV apakšstacijas Ventspils Ventspilī un Imanta Rīgā, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures un Babītes novadus, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Kurzemes loka pirmie divi posmi – 330kV elektropārvades kabeļu līnijas izbūve Rīgā un 110kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot ar 330kV līniju – jau ir realizēti.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde piemērojusi divus nodrošinājumus granulu ražotājam SIA “Kurzemes granulas”, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti 21. novembrī.

Viens no tiem ir aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Savukārt ar otru nodrošinājumu SIA “Kurzemes granulas” piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, valdes locekļu un daļu īpašnieka izslēgšanas reģistrācijai komercreģistrā, atļaujot SIA "Kurzemes granulas" reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Šī ir pirmā reize, kad SIA "Kurzemes granulas" piemēroti nodrošinājumi.

SIA “Kurzemes granulas” Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 8,664 miljoni eiro un tas strādāja ar 722 tūkstošu eiro peļņu. Tajā gadā SIA “Kurzemes granulas” nodarbināja 37 darbiniekus.

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.