Augustā gada inflācija nedaudz pakāpusies, salīdzinot ar jūliju, sasniedzot 2.8% atzīmi. Inflācijas paātrinājumu augustā noteicis alkoholisko dzērienu un augļu cenu kāpums, savukārt no vēl straujāka kāpuma atturēja lēnāks pieaugums degvielas, apģērbu un pakalpojumu cenās, informē Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Gada inflācija augustā auga straujāk galvenokārt alkoholisko dzērienu un augļu cenu pieauguma dēļ. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā pieauga par 6%. Savu lomu cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē akcīzes nodokļa kāpums šogad. Tomēr daļēji tas ir arī bāzes efekts. Alkoholisko dzērienu cenu palielinājums augustā mēneša griezumā bijis vien 0.1%, bet pērn augustā cenas samazinājās. Tā rezultātā pieaugums gada griezumā ir lielāks. Augļu cenas savukārt pēc vairāku mēnešu samazinājuma pieauga par aptuveni 4% gada laikā.

Tomēr lēnāks degvielas un apģērbu cenu kāpums pieturēja gada inflāciju no vēl straujāka palielinājuma. Pirmais saistāms ar globālās naftas cenas tendencēm, kamēr lēnāks apģērbu cenu kāpums – ar sezonālo izpārdošanu atskaņām. Arī pakalpojumu cenas augustā augušas lēnāk, salīdzinot ar citiem šī gada mēnešiem. Ja iepriekšējos gada mēnešos pakalpojumu cenas augušas par vidēji 3.4% gada laikā, tad augustā kāpums bija 2.8% apmērā. Lēnāku kāpumu noteica straujāks cenu samazinājums aviobiļetēm, kā arī atpūtas pasākumiem.

Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, un to sajutīs arvien vairāk iedzīvotāju, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eiro zonas izaugsme pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko tempu, kas, ciklam nobriestot, kļūs nedaudz lēnāks. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2.3-1.9%, un to vēl arvien balstīs ECB stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0%. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas un Norvēģijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un abās ekonomikās 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to būtisku negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn.

Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari. Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Šobrīd kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens, kam būtiskāko impulsu sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.

Latvijā pašlaik par maz tiek investēts attīstībā un pārlieku piesardzīgi šajā jautājumā ir gan uzņēmumi, gan komercbankas, kuru risku novērtējums nav atbilstošs šodienas apstākļiem, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības.

“Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt – nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas,” aicināja centrālās bankas vadītājs.

#Martins Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais.

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Mazumtirgotājiem aizejošais gads kopumā ir bijis veiksmīgs. Apgrozījumu ir izdevies audzēt par vidēji 7%, savukārt pārdošanas apjomus (cenu efekts izņemts) – par vidēji 4%, balstoties uz datiem par 11 mēnešiem.

Pārtikas preču pārdošanas apjomi šī gada janvāra-novembra periodā ir palielinājušies par 4.5%, salīdzinot ar gadu iepriekš, bet nepārtikas preču – par 4.2%. Savukārt nedaudz lēnāks pieaugums ir bijis auto degvielas pārdošanas apjomos – par 3.6%, ko, visticamāk, ierobežoja straujais degvielas cenu kāpums.

Pircēju rocības pieaugums pagaidām vēl spēj kompensēt pircēju skaita samazināšanos. Šogad vidējā neto alga Latvijā auga par aptuveni 10%, vidējā pensija par tuvu 8%, būtiski pārsniedzot inflāciju (nedaudz zem 3%). Arī nākamajā gadā pirktspēja turpinās uzlaboties, tomēr kāpums būs nedaudz lēnāks. Lēnāk augot gan iedzīvotāju ienākumiem, gan ekonomikai kopumā, gaidāms, ka nedaudz piebremzēs arī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu pieaugums. Tomēr kopumā arī nākamais gads solās būt gana labvēlīgs mazumtirgotājiem.

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, norādaSwedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Mūsuprāt, Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Tirdzniecības centra "Spice" prioritāte pašlaik ir interjera atjaunošana, promenādes izveide, kā arī Spice Home pārplānošana, kuras ietvaros tiks pārbūvēts austrumu spārns ar jauniem konceptiem un ieeju.

Savukārt veselības, medicīnas un labsajūtas kompleksa "Spice Wellness" projekta izveide "šobrīd tiek pārplānota atbilstoši tendencēm šodien un rīt", Dienas Biznesam atklāja t/c "Spice" vadītāja Kadrija Pudova.

Paplašināsies arī Spice - wellness kompleksā investēs vairāk nekā 7 miljonus eiro  

Tirdzniecības komplekss Spice plāno investēt vairāk nekā 7 miljonus eiro, radot unikālu...

Viņa atzīst, ka Covid-19 krīze likusi patērētājiem pārvērtēt savu ikdienu un mainīt paradumus. Tomēr, lai arī pandēmijas laikā pieaugusi tendence iepirkties interneta veikalos, tomēr tradicionālo tirdzniecības centru nozīme noteikti nav mazinājusies.

FOTO: Covid-19 otrajā vilnī Rīgu papildina jauns tirdzniecības centrs 

Covid-19 otrajā vilnī tirdzniecības centru segmentu Rīgā papildinājis atšķirīga koncepta iepirkšanās...

"Apskatot, kā Covid-19 laiks ietekmējis dažādu preču segmentu patēriņu, varam secināt, ka audzis mājas, sporta un juvelierizstrādājumu pieprasījums. Tas tieši atspoguļo šī laika patērētāju vēlmes – cilvēki aizvien vairāk uzmanības velta mājokļa iekārtošanai un aktīvam dzīvesveidam. Tā kā ceļošana dažādu ierobežojumu dēļ kļuvusi gandrīz neiespējama, cilvēki meklē citus veidus kā sevi palutināt un iepriecināt, piemēram, iegādājoties juvelierizstrādājumus. Covid-19 laiks tikai pastiprinājis jau iepriekš novērotu iezīmi – izklaide tirdzniecības centros klientiem vairs nav tik aktuāla kā tas bijis agrāk," teic K.Pudova.

Sekojot tendencēm un pielāgojoties situācijai, ir palielināts sporta preču piedāvājums, notiek darbs pie jaunu zīmolu veikalu atvēršanas, kā arī tiek strādāts arī pie jaunu ēdināšanas un gurmē veikalu atvēršanas. "Sekojot līdzi pasaules aktualitātēm un notikumiem, paredzam, ka noteikti “take away” jeb līdzņemšanas ēdiens kļūs arvien populārāks. Šī iemesla dēļ restorāni, izvērtējot atvēršanos tirdzniecības centros, ņems vērā piegādes reģionus, jo daudz virtuves, kas atrodas t/c gatavo ēdienu ne tikai klientiem uz vietas, bet arī piegādēm," komentē K.Pudova.

Viņa pastāstīja, ka pašlaik prioritāte ir tirdzniecības centra interjera atjaunošana, kā arī promenādes izveide (savienojums starp Spice un Spice Home ar kioskiem), kā arī Spice Home pārplānošana. "Arī nomnieku interese nav zudusi, taču zīmoli ļoti kritiski izvērtē, kur saskatāms labs potenciāls veikala atvēršanai un veiksmīgai darbībai. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ lēnāks kļuvis veikalu atvēršanas process, kā arī ilgāks laiks nepieciešams mēbeļu un apģērbu piegādei," atklāj K.Pudova.

Tirdzniecības kompleksa "Spice", kurā ietilpst tirdzniecības centri "Spice" un "Spice Home", apgrozījums pērn bija 173 miljoni eiro. Centra īpašnieks ir SIA "Tirdzniecības centrs Pleskodāle", kura 75% kapitāldaļu īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Kapitel", bet 25% pieder Igaunijas uzņēmumam "Tristafan".

Vidējā bruto darba alga Igaunijā šā gada trešajā ceturksnī sasniedza 1119 eiro mēnesī, kas ir par 7,1% vairāk nekā jūlijā-septembrī pērn, tomēr salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni piedzīvots kritums par 3,8%, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.

Jūlijā vidējā bruto alga Igaunijā bija 1126 eiro, augustā - 1101 eiro, bet septembrī - 1129 eiro. Galvenais iemesls algas pieauguma palēninājumam gada izteiksmē ir neregulāro prēmiju un piemaksu samazinājums, kā arī apmaksāto brīvdienu skaita palielinājums, norādīja statistiķi.

Neskaitot neregulārās prēmijas un piemaksas vidējā mēneša bruto alga Igaunijā trešajā ceturksnī samazinājās par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu.

Salīdzinājumā ar aprīli-jūniju šā gada trešajā ceturksnī neregulārās prēmijas un piemaksas, rēķinot uz vienu strādājošo, samazinājās par 38,6%, bet gada salīdzinājumā pieauga par 10,8%.

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 3. ceturksnī turpināja atspoguļot preču importa atjaunošanos. Tas būtiski veicināja deficīta veidošanos, kas ir 300,8 milj. eiro jeb 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Spēcīgs pieprasījums globālajā ekonomikā kopumā un Latvijas nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs sekmēja arī eksporta pieaugumu.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales turpina atspoguļot starptautiskās ekonomikas atjaunošanos. Piemēram, eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada novembrī sasniedzis augstāko līmeni kopš 2000. gada oktobra, savukārt Eiropas Savienībā (ES) tas uzrāda augstāko līmeni kopš 2007. gada jūnija. Šāda ekonomiskā vide ārvalstīs ir labvēlīga Latvijas eksportam. Pieprasījuma nostiprināšanās ārvalstīs veicina arī globālo cenu pieaugumu. Tas ietekmē ne tikai Latvijas eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importa pieaugumu, līdz ar izejvielu, ko Latvijā izmanto preču ražošanā, sadārdzināšanos.

Izgudrojumi – tas ir tikai problēmas risinājums, no kurām dažas ir zinātniskas, intervijā DB norāda profesore Estere Sena Takeoči no ASV, kura jūnijā ieguvusi pirmo vietu Eiropas Patentu valdes rīkotajā labāko izgudrotāju konkursā, kategorijā «Valstis ārpus Eiropas».

Jāpiebilst, ka viņas vecāki dzimuši Latvijā.

Profesore ieguvusi apbalvojumu par nozīmīgiem kardiostimulatora akumulatora uzlabojumiem, tādējādi glābjot dzīvības daudziem pacientiem Eiropā un visā pasaulē.

«Abi mani vecāki ir no Latvijas. Mans tēvs absolvējis Latvijas universitāti, inženiera specialitātē, mamma arī ieguvusi ekonomista izglītību. Otrā pasaules kara laikā viņi kopā ar manu vecāko māsu aizbrauca uz ārzemēm. Mans brālis dzima bēgļu nometnē, bet es piedzimu jau ASV, kur apmetās mani vecāki,» stāsta Takeoči.

Estere izauga, runājot latviešu valodā un līdz pat skolas sākumam viņa nemācēja angļu valodu. Viņa atzīstas, ka latviski šobrīd runāt ir grūtāk, jo viņa reti runā šajā valodā, taču aizvien apmeklē Latviju, lai apciemotu radus.

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 5,9 % jeb 64 eiro, sasniedzot 1 147 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 5,7 %, sasniedzot 1 174 eiro, augustā – par 5,4 % (1 137 eiro), bet septembrī – par 6,8 % (1 131 eiro).

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 2,7 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 844 eiro jeb 73,5 % no bruto atalgojuma. Gada laikā tā pieauga par 6,0 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, – par 2,4 %.

2020. gada 3. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 144 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 16 eiro lielāka (1 160 eiro) nekā privātajā, taču tās gada pieauguma temps bija divreiz lēnāks (3,3 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 125 eiro jeb par 4,1 %.

Atalgojuma kāpums turpina bremzēties. Vidējā alga par pilnas slodzes darbu 2016. gada 3. ceturksnī bija tikai par 2.2% lielāka nekā pirms gada, kas ir lēnākais pieauguma temps pēdējo sešu gadu laikā. Lai gan nav šaubu par lēnāku algas pieaugumu šogad, citos statistikas datu avotos (Valsts ieņēmumu dienesta un nacionālo kontu datos) algas palēninājums nav tik izteikts. Tādējādi nav pamata celt trauksmi un uzskatīt, ka algas kāpums pēdējo mēnešu laikā apstājies pavisam («sudden stop»). Nākamgad, visticamāk, atgriezīsimies pie mērena algas gada kāpuma 3-5% apmērā – šādi pieauguma tempi tika piedzīvoti 2011.-2013. gadā.

No ilgtspējīgās attīstības viedokļa lēnāks algu pieaugums šogad drīzāk ir laba ziņa. Algas pieaugums pārsniedz darba ražīguma kāpumu jau ceturto gadu pēc kārtas, liekot ekonomistiem bažīties par tautsaimniecības konkurētspēju un attīstības ilgtspēju. Ja algas pieaugums turpinātos iepriekšējā tempā, pat piebremzējoties ekonomikas izaugsmei, tas liecinātu, ka pāršāvām pāri makroekonomiskajam līdzsvaram (līdzīgi kā 2005. – 2007. gadā), ekonomika ir pārkarsusi un nākotnē gaidāma sāpīga lejupvērstā korekcija.

Savukārt pašreizējā situācija, kad algas pietiekami elastīgi reaģē uz izlaides dinamiku, ir papildu arguments tam, ka joprojām esam tuvu makroekonomiskajam līdzsvaram – ražošanas apjoma starpība (output gap) ir tuvu nullei un bezdarbs tuvs dabiskajam līmenim. Tādējādi no nākotnes var nebaidīties un droši fokusēties uz ekonomikas piedāvājuma pusi (supply-side economics), lai ar strukturālo reformu īstenošanu panāktu straujāku potenciālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu, t.i. ilgtspējīgi celt algas un iedzīvotāju dzīves līmeni arī turpmāk.

Nākotnē Latvijas darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā prognozē Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Neraugoties uz Ukrainas kara negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2023.gadā turpinājis atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām, lai arī 2023.gadā jaunu darba vietu un nodarbinātības pieaugums kļuvis lēnāks nekā gadu iepriekš.

Nodarbināto skaits 2023.gada trīs ceturkšņos pieauga par 1600 cilvēkiem jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022.gadu, un tas joprojām atpaliek no pirms Covid-19 krīzes līmeņa. Nodarbināto skaits 2023.gada trešajā ceturksnī bija par nepilniem 27 000 jeb 2,9% mazāks nekā 2019.gada otrajā pusē.

Kā atzīmē domnīca, arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū 2023.gadā joprojām atpaliek no pirms pandēmijas perioda. Pieaugot nodarbinātībai, samazinās bezdarbs. Bezdarba dinamikā pozitīvas tendences ir vērojamas jau kopš 2020.gada vidus. Bezdarba līmenis 2023.gada 3. ceturksnī bija 6,5% jeb par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā 2022.gada 3.ceturksnī.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums, šī gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas ekonomika ir augusi par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem lēnāka izaugsme šogad jau bija sagaidāma un par to liecināja arī liels vairums īstermiņa indikatoru, piemēram, vājāki izaugsmes rādītāji tirdzniecībā, rūpniecībā, eksportā, kravu un pasažieru plūsmā lidostā, kā arī lēnāks uzlabojumu temps darba tirgu. Taču pēc diviem gadiem, kad Latvijas ekonomikas izaugsme brīžiem pārsniedza pat 5%, mazāk nekā 3% kāpums pirmajā ceturksnī uzskatāms drīzāk par negatīvu pārsteigumu.

Galvenais iemesls šādai lēnākai izaugsmei noteikti ir globālie pretvēji un ārējā ekonomiskā cikla bremzēšanās. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā pasaules ekonomikas apskatā 70% pasaules valstu šogad prognozē zemāku izaugsmi nekā pērn un šogad pasaulē kopumā gaidāma vājākā izaugsme kopš 2009. gada. Pirmā ceturkšņa IKP dati liek domāt, ka to jau sākam just arī Latvijā, taču, manuprāt, šobrīd nav pamata runāt par globālu recesiju vai krīzi.

Līdz šim kopumā stimulējošās ECB monetārās politikas sniegtās iespējas kredītiestādes Latvijā nav pilnībā izmantojušas, to veiktajai kreditēšanai attīstoties gausi, liecina jaunākais Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskats.

Tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās pagaidām nav būtiski ietekmējusi naudas rādītāju – piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu atlikuma gada pārmaiņu – dinamiku, tomēr ārējās vides riski un izaugsmes palēnināšanās turpinās kavēt kredītportfeļa palielināšanos, savukārt piesardzība nākotnes vērtējumā stimulēs uzkrājumu veidošanu, uzņēmējiem un mājsaimniecībām palielinot noguldījumu atlikumu norēķinu kontos.

Kredītiestāžu piedāvāto procentu likmju līmenis saglabājās labvēlīgs kreditēšanas attīstībai. ECB veiktie monetārās politikas pasākumi nodrošinās labvēlīgas kredītu nosacījumu attīstības tendences, veicinot to uzlabošanos. Vienlaikus kredītu nosacījumus arvien vairāk sāk ietekmēt tas, cik veiksmīgi jaunu nišu spēj atrast kredītiestādes, kuras iepriekš bija specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā.

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.